Ramapitēki
Ramapithecus. Nosaukums dots par godu hinduistu dievam Rāmam un nozīmē "Rāmas pērtiķi."
Miocēna cilvēkpērtiķi, pirms 8-14 milj. gadu dzīvojuši vairākās vietās Āzijā.
Agrāk par ramapitēkiem uzskatīja arī atradumus Eiropā - rudapitēki Ungārijā, grekopitēki Grieķijā, keniapitēki Austrumāfrikā u. c. Tagad tos uzskata par orangutāna senčiem, kas ir līdzīgi sivapitēkiem.
10 miljoni g. atpakaļ – parādījās pirmais ramapitēks. Šis pērtiķis ir interesants ar to, ka pirmo reizi nokāpa no koka un ar to, ka pārgāja uz gaļas ēšanu. Dažāda pārtika stimulēja galvas smadzeņu šūnu attīstību.
Īspurna ramapitēks. Ramapithecus brevirostris (Levis, 1934.g.). Sugas nosaukums brevirostris nozīmē "ar īso purnu," kas norāda uz to, ka sejas daļa bija maza, uz priekšu neizvirzīta.
Sinonīmi - Sivapithecus brevirostris.
Pirmais ramapitēks atrasts 1932.gadā Indijas ziemeļos Sivalika kalnos (Siwalic Hills), tagad Pakistānas teritorijā. Vairāk attīstīts nekā sivapitēki. Iespējams, pārvietojās uz divām kājām un aktīvi izmantoja priekšmetus kā darbarīkus. Ir viedoklis, ka īstenībā ramapitēks ir sivapitēka mātīte, nevis atsevišķa suga.
Saites.
Pērtiķi.
