Raghuvanša
Raghuvamsa.
Raghuvams. Kalidasas (dzīvojis VI gs. Guptas periodā) poēmā „Raghuvanša” izsekoti karotāju valdnieku senču raduraksti, viņu izcelšanās sākot ar Saules dievu Sūrju. Kalidasas poēmā „Raghuvanša” aprakstīts šis dzimtas diženums. Šajā dzimtā bija daudz izcilu valdnieku, ievērojamākie no tiem bija Hariščandra (Harishchandra), Dilipa, Raghu, Adža (Aja), Dašaratha (Dasaratha) un Rāma. Rāmas tēvs bija Dašaratha, bet Dašarathas tēvs bija Adža. Adžas tēvs bija izcilais valdnieks Raghu, pēc kura dinastija bija zināma kā Raghuvanša vai Raghu dinastija. Raghu tēvs bija imperators Dilipa.
Dilipa. Viņš bija dižens Raghuvanšas imperators un ļoti dievbijīgs.
Raghu. Raghu bija Dilipa dēls. Viņš bija drošsirdīgs un taisnīgs. Viņš bija pazīstams dēļ savas varonības. Tūkstoš braminu sveica viņu, kad viņš aizmiga un kad viņš pamodās. Viņi vienmēr sveicināja viņu, sakot „Laba diena.”
Reiz Raghu veica Ašvamedhas upurēšanu. Viņš deva daudz dāvanu saviem pavalstniekiem kā to paredzēja upurēšanas ceremonija. Viņš nekad, ne reizi nevienu neatraidīja. Prātnieka Varatantu māceklim, Kautsam bija jādot mācību maksa (Dakšina (Dakshina)) savām skolotājām (tajos laikos mācību maksa bija jāatdod pēc mācību pabeigšanas). Viņš nāca pie Raghu prasīt desmit tūkstoš zelta naudas gabalu. Raghu bija ziedojis gandrīz visu savu bagātību. Raghu ļoti labi zināja, ka upura svētība pazudīs, ja Kautsas vēlēšanās netiks apmierināta. Tāpēc viņš izlēma uzbrukt bagātību dievam Kuberam. Kubera, bīstoties Raghu spēka, piepildīja Raghu mantnīcas ar zelta naudas gabaliem.
Raghu bija tik spēcīgs un varens, ka viņš pat iesaistījās divkaujā ar Indru un iekaroja visas pasaules valstis.
Tāpēc Kalidasa savai poēmai devis nosaukumu „Raghuvanša,” lai akcentētu Raghu varonību un drošsirdību.
Adža. Adža bija Raghu dēls. Precējies ar Indumati. Adža bija Dašarathas tēvs.
Raghu mīlēja savu drošsirdīgo dēlu Adžu, tā kā Dilipa bija mīlējis Raghu. Adža savā dzīve daudz laba darīja, piemēram atbrīvoja gandharvu no lāsta.
Adža aprecēja Indumati, kas bija valdnieka Bhodžas (Bhoja) māsa. Adžam bija šķēps, kuru viņam uzdāvināja no lāsta varas atbrīvotais gandharva, šķēpam piemita brīnunaina spēja iemidzināt ienaidniekus (hipnozes ierocis?!). Viņš šo šķēpu izmantoja cīņā, kad bija jāaizstāv Indumati. Līdzigi savam vectēvam Dilipam, tēvam Raghu un savām dēlām Dašaratham un mazdēlam Rāmam, Adža bija dižens valdnieks.
Adžam bija četri mazdēli, no kuriem divi kļuva par valdniekiem; Bharata valdīja Aiodhjā, kad Rāma izraidīts mežā nodzīvoja 14 gadus.
Dašaratha. Dašaratha bija Aiodhjas radža. Viņam bija trīs sievas: Kaušalja, Sumitra un Kaikeji.
Precoties ar Kaikeji, viņš pārliecināja viņu un viņas ģimeni, ka viņas dzemdēts dēls varētu aizstāt citus viņa dēlus un mantot Aiodhjas radžas titulu. Daudzu gadu garuma neviena no viņa trim sievām Dašarathu neaplaimoja ar pēcnācējiem. Tad Dašaratha, lai tiktu pie dēliem, veica upurēšanu putra-kamešthi jagna (putra-kameshthi yagna). Upurēšana nebija veltīga. Viņam piedzima četri dēli: Kaušalja dzemdēja Rāmu, Kaikeji - Bharatu, Sumitra dzemdēja dvīņus Lakšmanu un Šatrughnu. Četru Dašarathas dēlu dzīve ir aprakstīta senindiešu eposā ”Rāmajana.”
Dašaratha bija jauns cilvēks, kad viņš vienu dienu medījot mežā nejauši, gadījumā pēc nogalināja Šravanu Kumaru (Shravana Kumara). Šravana Kumara vecāki nolādēja Dašarathu, sakot, ka viņš nomirs nespējot pārdzīvot šķiršanos no dēla.
Saites.
Hinduistu mitoloģija.
