Rains, Voldemārs (dz. 1948.g.)
Vēsturnieks un profesionāls ūdenslīdējs, vienīgais licenzētais zemūdens arheologs Latvijā. Latvijas Zemūdens arheoloģijas centra vadītājs un dibinātājs, Jūrmalas muzeja speciālists.
Dzīvesgājums. Dzimis 1948.gada 20.novembrī Mellužos.
Sācis specializēties ūdenslīdēja darbam kopš 1967.gada. Padomju laikā apmācīts jūrskolā un armijā, strādājis uz kuģiem, piedalījies atmīnēšanas darbos.
Pēc tam Latvijā strādājis glābšanas stacijā.
Apgalvo, ka bijis padomju varas pretinieks un tādēļ pametis Latviju. Dzīvojis Sibīrijā, Ziemeļkaukāzā, Astrahaņā, Altajā, magadanā. Strādājis par bocmani uz kuģiem Klusajā okeānā, tad uzsācis studijas Vladivostokā.
Beidzis LU Vēstures fakultāti, un pievērsies zemūdens arheoloģijai. Sertifikātu zemūdens arheoloģiskajai darbībai saņēmis Zviedrijā. Lielās pieredzes dēļ spēj nirt ārkārtīgi sliktas redzamības apstākļos un strādāt pēc taustes.
Darbība.
1988.gadā kopā ar draugu atradis un no Rūjas upes izcēlis Kārļa Zemdegas slavenā pieminekļa „Sējējs” galvu. Tas deva iespēju atjaunot visu pieminekli.
Veicis pirmos zemūdens izrakumus Latvijā.
Pēc publikācijas žurnālā „Jūrnieks” pie Akmeņraga atradis kuģi Saratov, uz kura 1919.gadā patvērās Ulmaņa valdība. Tomēr īstu pierādījumu, atlūzu ar uzrakstiem, pagaidām nav.
Atrada divas vienkoces un ezerpilis Niedrāju ezerā pie Saldus. Pirms tam tur vienkoci bija atradis Edgars Mičulis.
Cieceres ezerā neolīta laika apmetne, daudz kara laiku spridzekļu.
Brica ezera ezerpils.
1995.gadā pirmais uzgāja vācu kuģi Elbing. Pēc tam simtiem nirēju tur bijuši un izlaupījuši.
Liels XVIII gs. burinieks pie Kolkas raga.
Melnezerā uzgājis sudraba traukus „Valsts ķemeru viesnīca.”
Pie Igaunijas krastiem izvilktas 100-gadīgas alus pudeles.
Kuģis „Dagmāra” – 1915.gadā veda Pētera I un Barklaja de Tolli pieminekļus. Pēteri I 1936.gadā atrada igauņu ūdenslūdēji, bet Barklaja piemineklis vēl ir zem ūdens, lieto tikai tā kopiju.
Gaujā pie Siļķēm ir tāda vieta ar ostu. Tēlniekam Andrējam Jansonam tur ir māja, viņa vectēvs 150 gadus apakaļ kuģi ar kāju uztaustījis.
1999.gadā veica pētījumus zviedru kuga vrakam iepretim Kolkas luterāņu baznīcai.
V.Rains un Bakana ezers.
Apaļš kā meteorīta krāteris.
Kad zemūdens arheologs V.Rains kopā ar arheologu Jāni Apalu veica te pētījumus, Rains iepinās meldros un gandrīz vai netika ārā. Kādam nokrita atsvari un pazuda, tad pazaudēja tālskati. Mašīnai ieķīlēja stūre, to vajadzēja pārzāģēt.
Teika. Tai sēklī velni esot katru nakti gājuši šņabi dzert.
Arhīvs. Ir tādu savācis ar apmēram 500 nogrimušo kuģu vietām Baltijas jūrā.
Krievu kuģis pie Ziemupes. Tas nogrimis 1758.gadā. Vēsturiskās liecības nāk arī no 1913.gada, kad no jūras tika izvilkts kuģa lielgabals. Rains pētījis burinieka vraku, tas sadalījies divās daļās. Pēc katastrofas jūrnieki paglābās krastā, taču neviens tiem nedeva patvērumu, un gandrīz 100 novārgušie jūrnieki gāja bojā no slimībām un aukstuma. tagad tai vietā Ziemupē ir piemineklis.
Zviedru kuģis iepretī Kolkas luterāņu baznīcai. Tas 2012.gadā saņēmis valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu, un ir pirmais ar tādu statusu Latvijā. tur ir ļoti kustīga smilts, tādēļ objekts var būt pilnīgi apraksts, bet var būt pat 3 m atsegts viens vraka gals. tas varētu būt viens no XVII gs. kuģiem, kas 1625.gadā cietis zviedru kuģu traģēdijā. Toreiz no Rīgas izbrauca 15 burinieki, pie Kolkasraga palika 10, kas vētrainā naktī uzsēdas uz sēkļa. Kuģos atradās zviedru salaupītās bagātības, tādēļ vietējiem tika draudēts ar zobenu un uguni, lai te nodotos šos kugus aplaupīt.
Iekšzemes ūdeņos ir pārdesmit aizsargājamu zemūdens pieminekļu.
Zemūdens arheoloģija.
Voldemāra Raina sapnis ir jūrniecības muzejs Latvijā.
Jūrmalas brīvdabas muzejā var apskatīt nelielu burenieka daļu, kas atrasta līča pludmalē pi carnikavas.
No Niedrāja ezera pie Smiltenes ir izvilkta un muzejā nogādāta vienkoča laiva, labi saglabāta. Atradis E.Mičulis.
Vēl atradumi - Bricu ezera tīklu gremde, senču rokassprādze, karaostas dīķa naža maksts, fotoaparāts, patafons, plate, kuģu trauki, zīmīga glāzīte, naktspods, M.Jagņuka atrasts zīmoggredzens, prezervatīvs no II Pasaules kara laikā nogremdēta vācu transportkuģa, lidmašīnas pirmās palīdzības prieksmeti.
Tagad zemūdens vrakus sāk apdraudēt tā saucamie "jūras tārpi" (īstenībā jūras moluski), kas klimata maiņas dēļ savairojušies Vācijas un Dānijas piekrastes ūdeņos. Tie koka kuģa vraku apēdot 10-15 gadu laikā.
Avoti.
"Dabas Diena," 11.11.215., "Zemūdens arheologs - bezbailīgs un acīgs."
Saites.
Latviešu vēsturnieki.
