Rūrika pilskalns
Krieviski - Городище Рюриково, līdz XIX gs. saukts vienkārši par “Pilskalnu.”
Sena, uz upes ielejā esoša reljefa paaugstinājuma ierīkota apmetnes vieta, ko saista ar vīkingu atnācēja Rūrika vārdu.
Atrašanās vieta. Krievija, apmēram 2 km uz dienvidiem no mūsdienu Novgorodas centra, pie Volhovas upes iztekas no Ilmeņa ezera.
Vēsture. Pirmās apdzīvotības pēdas šeit konstatētas jau no neolīta un agro metālu laikmeta. IX-X gs. Rūrika pilskalnā, salas zemesraga daļā, atradās ar grāvi, valni un koka sētu nocietināta ilmeņa slāvu apmetne, kuru saista ar senkrievu hronikās minēto “Jauno Pilsētu.”
Uzskata, ka šeit, tāpat kā Veclādogā, atradās viena no skandināvu konunga Rūrika rezidencēm, kuras tas dibināja pēc tam, kad, atbilstoši Pirmhronikā teiktajam, 862.gadā pēc tagadējā Ziemeļrietumu Krievijā dzīvojošo slāvu un somugru aicinājuma “nākt un valdīt” kopā ar brāļiem Sineusu un Truvoru ieradās Novgorodā.
Atradumi. Līdzās Gņezdovai pie Dņepras Rūrika pilskalns ir otra, ar skandināvu cilmes atradumiem bagātākā vieta vīkingu Austrumu ceļa Dņepras maršrutā. Tāpat Rūrika pilskalna apmetnē atrasti daudzi no austrumiem importēti greznuma priekšmeti, mandeles, grieķu rieksti, persiku kauliņi, austrumu un Bizantijas monētas, tostarp divi dirhēmu depozīti. Atrasti arī dažādi somugriem un baltiem raksturīgi priekšmeti.
Raksti.
Rūrika pilskalna izrakumos Novgorodā uzieta Ziemeļkrievijā senākā skaitāmā birka.
Saites.
Rūriks.
Novgoroda.
Pilskalni.
