Rakveres kauja
Krievu hronikās - Раковорская битва.
Kauja 1268.gada februārī starp livoniešu un dāņu bruņiniekiem pret apvienoto ziemeļkrievu kņazistu (Pleskavas un Novgorodas) karaspēku pie Vezenbergas pils (mūsdienu Rakvere Igaunijā).
Politiskā un militārā situācija pirms kaujas. Karagājienu sāka pleskavieši un novgorodieši, kas vēlējās doties uz Lietuvu, kurā pēc Mindauga nāves 1263.gadā bija izcēlušās savstarpējās cīņas. Karagājiens tika organizēts, lai palīdzētu kņazam Daumantam - tas bija izdzīts no Lietuvas un apmetās Pleskavā (vēlāk kļuva par stipru pilsētas aizstāvi). Tomēr jau karagājiena sākumā novgorodiešu un pleskaviešu bajāri sarājās, bez tam bija arī bažas ka tik vācieši neuzbrūk pilsētām, kamēr vīri karagājienā Lietuvā.
Tādejādi krievu vienības pagriezās uz Vezenbergas pils pusi, bet pēc nelielas sadursmes atkāpās. Tad tika sūtīti sūtņi pie Vladimiras kņaza Jaroslava (Ярослав Ярославич), kas atsaucās uz palīdzības lūgumu un atsūtīja savus dēlus Svjatoslavu un Mihailu ar karadraudzēm, kā arī Aleksandra Ņevska dēlu Dmitriju, kas valdīja Pereslavļā-Zaļeskā.
Kaujas gaita. Tā nu šī apvienotā armija no jauna devās uz Rakveri, bet ceļu vairākus kilometrus pirms tās aizšķērsoja livoniešu un dāņu armija.
Ļoti sīva un asiņaina, kaujā gāja bojā Novgorodas vietvaldis un Dorpatas bīskaps Aleksandrs. Kaujas iznākumu noteica Dmitrija pretuzbrukums un krievi beigu beigās tomēr guva uzvaru.
Vācu hronikās gan tiek stāstīts, ka Dmitrija uzbrukumu apturējuši, pie tam ar nelieliem spēkiem. Bet krievu hronikās, ka vāciešus un dāņus vajājuši 7 verstis un zirgiem esot bijis grūti rikšot daudzo kritušo ķermeņu dēļ.
Viena no vācu vienībām paspēja izlaupīt krievu vezumus. Vēsturnieki to uzskata par iemeslu tam, ka krievi trīs dienas nostāvēja pie Vezenbergas pils mūriem un tad atkāpās.
Kaujas nozīme. Kaujas iznākums apturēja vācu un dāņu ekspansiju Baltijā uz 30 gadiem, tomēr jāatceras, ka livoniešus sakāva arī leiši.
Vāciem un dāņiem tas bija spēcīgs trieciens. 1269.gadā tie nolēma revanšēties un aplenca Pleskavu. Tomēr aplenkumu ātri izbeidza, uzzinājuši par novgorodiešu tuvošanos. Pēc tam tika noslēgts miers, domājams, pat izdevīgs Novgorodai un Pleskavai.
Krievu historiogrāfijā šo kauju nedaudzināja, atšīrībā no tā sauktās "Ledus kaujas." Tas tādēļ, ka tā nācās dārgi un nebija skaidri redzami taktiski ieguvumi - krievi neieņēma nevienu pili vai pilsētu, nesaņēma kontribūcijas. Bez tam krievu koalīcijas armijā nebija kopējs atzīts līderis, kā piemēram, Aleksandrs Ņevskis.
Saites.
Kauju saraksts.
Rakvere.
