Rževas-Vjazmas uzbrukuma operācija (1942.g.)
Krieviski - Ржевско-Вяземская наступательная операция.
Milzīga krievpadomju pretuzbrukuma operācija 1942.gada 8.janvārī pret vācu karaspēka grupu "Centrs" Rjaževas-Vjazmas apvidū.
Politiskais un militārais stāvoklis pirms operācijas. Dienu pirms pretuzbrukuma Kaļiņinas un Rieteņu frontu štābiem tika nosūtīta Virspavēlnieka štāba direktīva, kas pavēlēja aplenkt un sakaut galvenos grupējuma "Centrs" spēkus Vjazmas, Rževas un Gžatkas rajonā. Jāatceras,ka tieši Vjazmas rajonā 1941.gada rudenī tika aplenktas vairākas sarkankrievu armijas. Krievi uzskatīja, ka pēc sava veiksmīgā uzbrukuma pie Maskavas ir pienācis laiks atspēlēties.
Staļins uzskatīja, ka krievpadomju spēki ir spējīgi sakaut vērmahtu, šādu plānu bija izstrādājis Sarkanās Armijas Ģenerālštāba priekšnieks B.Šapošņikovs (Б.М.Шапошников).
Uzbrukuma operācijas gaita. Kriev Kaļiņinas un Rieteņu frontu karaspēks sāka uzbrukumu pret vācu karaspēka grupējumu "Centrs" 1942.gada 8.janvārī. Sarkankrievu ambīcijas bija lielas - bija jāsagrauj Maskavu apdraudošais grupējums.
Pirmie uzbrukumā devās Kaļiņinas frontes kareivji, pēc divām diennaktīm tiem pievienojās Rieteņu frontes spēki. Tika atbrīvota virkne pilsētu, tai skaitā Možaiska, Vereja, Mediņa u.c.
Situācija vāciešiem veidojās draudīga. Par to liecina kaut vai fakts, ka divas nedēļas pēc krievpadomju uzbrukuma sākuma no saviem amatiem tika atstādināti 4.tanku, 4. un 9.armiju komandieri. Par 9.armijas komandieri tika iecelts Valters Models, kas vēlāk komandēja vācu spēkus arī pie Rževas.
Šādas komandējošā sastāva pārmaiņas deva vāciešiem vēlamo rezultātu un tie pamazām pārņēma iniciatīvu. Tikmēr krievu puse pieļāva vairākas kļūdas, piemēram, pēc Staļina uzstājīgas prasības 1.triecienarmija tika noņemta no frontes un pārdislocēta uz Demjanskas (Демянск) ciema rajonu, kur 1942.gada janvāra vidū sākās Ziemeļrieteņu frontes liela uzbrukuma operācija. Tās rezultātā tai rajonā aplenkumā nonāca liels vācu karaspēka grupējums.
Taču Kaļiņinas un Rieteņu frontu uzbrukumi pamazām dzisa, jo nepietika speku. Trūka ne tikai pastiprinājumu, bet arī tehnikas un munīcijas. Vācieši to juta un, pievilkuši papildspēkus, veica virkni spēcīgu prettriecienu. Aplenkumā nonāca 33.armija, kā arī 29. un 39.armiju daļas. Aplenktās daļas cīnījāslīdz aprīlim. 19.aprīlī nošāvās 33.armijas komandieris ģenerālleitnants Mihails Jefremovs (Михаил Ефремов), kurš atteicāspamest savus karavīrus, lai gan viņa evakuācijai bija atsūtīta lidmašīna.
1942.gada aprīlī krievpadomju armijām tika dota pavēle pāriet aizsardzībā.
Operācijas rezultāti. Sarkanā Armija zaudēja vairāk kā 770 000 karavīru.
Vācu grupējums "Centrs" zaudēja vairāk kā 330 000 karavīru.
Tomēr krievi atguva Maskavas un Tulas apgabalus, kā arī virkni Kaļiņinas un Smoļenskas apgabalu rajonus. Viens no uzbrukuma rezultātiem bija tā saucamā Rževas izvirzījuma (Ржевски выступ), kurā asiņainas kaujas turpinājās visa 1942.gada garumā.
Operācijas nozīme. Tā bija viena no asiņainākajām kaujām II Pasaules kara laikā.
