Platīns
Ķīmiskais simbols - Pt.
Atomskaitlis - 78.
Dārgmetāls, kas 2-3 reizes ir dārgāks par zeltu.
Nosaukums cēlies no spāņu valodas - "mazais sudrabs" jeb "sudrabiņš."
Fizikālās īpašības. Tīrā veidā ir pelēkbalts, mirdzošs, elastīgs un kaļams.
Grūti kausējams. Brīnišķīga elektrovadītspēja. Tādēļ tas ir ideāls materiāls, lai pagatavotu elektrodus, kas pakļauti ļoti augstas temperatūras iedarbībai. Tamdēļ platīnu izmanto elektrodos un metināšanā, jo tas iztur gan augstu temperatūru, gan arī ķīmisku eroziju elektriskā loka gadījumā.
Platīna atradnes koncentrētas 5 valstīs: DĀR, Krievijā, ASV, Zimbabvē un Ķīnā. Ieguves ziņā līdere ir DĀR ar 77%.
Vēsture. Eiropieši nezināja par platīna pastāvēšanu, līdz spāņu matemātiķis Antonio de Ulloa un britu ķīmiķis Čārlzs Vuds 1741.gadā neatveda pirmos platīna paraugus no Dienvidamerikas.
1828.gadā Krievijas impērija kā pirmā valsts sāka kalt platīna monētas. Tās bija apgrozībā līdz 1845.gadam.
Platīna instrumenti esot atrasti Nanmadolā.
Turpat pirms Otrā pasaules kara japāņu arheologi uzgājuši 8 pēdu garas platīna kastes/sarkofāgus, kas bija tukši.
Grenlandes ledus serdē, kuras vecums datēts ar 12 890 gadiem, konstatēta paaugstināta platīna koncentrācija. Platīna izcelsmes avots vēl arvien nav noteikts, taču tiek izteikts pieņēmums, ka tik lielu šī retā metāla saturu Grenlandes ledus segā radījusi dzelzi bagātīgi saturoša bolīda nokrišana uz Zemes.
Saites.
Metalurģija.
