Pulsāri
Romantisks nosaukums – „Piena ceļa bākas.”
Dažas neitronu zvaigznes izstaro regulārus impulsus.
Zvaigznes ar ārkārtīgi blīviem kodoliem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir sabrukuši (kolapsējuši). Griežoties ar milzīgu ātrumu, tie izstaro noteiktas frekvences elektromagnētiskus impulsus, kurus var konstatēt ar radioteleskopu palīdzību.
Uzskata, ka pulsārus rada ātri rotējoša neitronu zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku, kas ģenerē šaurus elektromagnētiskā starojuma kūļus diametrāli pretējos virzienos. Laika intervāls starp pulsāra impulsiem ir vienāds ar neitronu zvaigznes rotācijas periodu.
Izpēte. Pirmos pulsāru pamanīja pirms 40 gadiem (1969.gadā?).
Nu jau astronomi reģistrējuši simtiem šo mīklaino uzplaiksnījumu, taču tuvāk to izcelsmes atminējumam nav tikuši.
Līdz ar gamma staru teleskopa parādīšanos (Fermī) pētnieki spēs pamanīt tos pulsārus, kurus nevar samanīt ar radioteleskopu (Habls).
Rotācija. Tipisks pulsārs apgriežas ap savu asi vienā sekundē.
Izstarojuma impulsi saistīti ar varenu magnētisko lauku, kas ietver ārkārtīgi ātri rotejošo neitronu zvaigzni. Impulsu periodi svārstās no 1 s līdz 1 ms. Ja šāda zvaigzne atrodas dubultsistēmā, tad tā iesūc zvaigznes–kompanjones vielu, šo procesu sauc par akrēciju. Izsūcamā viela iegūst ārkārtīgi lielu ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam. Izstarojuma frekvenci astronomi var izmantot kā ļoti labu hronometru, kas ļauj izskaitļot dubultzvaigžņu orbitālos periodus.
Pulsārs J1614-2230. Ietilpst divu zvaigžņu sistēmā – pulsāra kompanjons ir baltais punduris. Divas reizes smagāks par Sauli, izstaro imulsu ar milisekundes periodu. Pulsāra īpatnība ir tā, ka impulss vērsts tieši Zemes virzienā, tamdēļ to labi var konstatēt ar radioteleskopiem. Baltais punduris, kas ir vienā sistēmā ar šo pulsāru, ar savu gravitāciju spēj palēnināt pulsāra izstaroto impulsu. Pateicoties tieši šim efektam, izdevas aprēķināt pulsāra J1614-2230 masu. To aprēķinājis amerikāņu astronoms Pols Demorests no Valsts radioastronomiskās observatorijas Virdžīnijas pavalstī ASV. Visu 2010.gadu viņš ar kolēģiem sekoja šai dubultsistēmai ar teleskopu Gran Benk.
Baltā pundura masa izrādījās puse no Saules masas, bet neitronu zvaigznes masa – 1,97 no Saules masas.
Zirnekļu pulsāri. Dažas bināras sistēmas astronomi dēvē par “zirnekļa pulsāriem” - tajās mazas masas zvaigzne cieši riņķo ap neticami blīvu neitronu zvaigzni. Zirnekļu pulsāri savu nosaukumu ieguvuši no melnās atraitnes zirnekļu mātītēm, kuras pēc pārošanās apēd tēviņus.
Saites.
Zvaigznes.
Kosmoss.
