Pavlovs, I. (1849.-1936.g.)
Krievu fiziologs.
Attīstot I.Sečenova idejas, I.Pavlovs radīja materiālistisku mācību par dzīvnieku un cilvēka augstāko nervu darbību, atklāja tās mehānismu un galvenās likumsakarības. Iedzimtos automātiskos refleksus I.Pavlovs nosauca par beznosacijuma refleksiem.
Tomēr uz šiem refleksiem, un to komplicētakajiem veidiem - instinktiem, nevar atvedināt augstāko nervu darbību. Dzīvneiku un cilvēku dzīvē rodas visdažādākās situācijas, kas prasa no organisma smalku un ātru pielģošanos. Tas tiek panākts, izbeidojot veselu nosacījuma refleksu sistēmu, ko atklāja I.Pavlovs.
Cilvēka psihes izveidošanos un attīstību nosaka bioloģijas likumi un arī socioloģiskās likumsakarības. Fiziologs I.Pavlovs konstatēja, ka parastiem cilvēku nosacījumu refleksiem, kas izveidojušies no Pirmās signālu sistēmas - uz skaņas, gaismas u.c. signāliem, klāt nākuši arī tādi, kas izveidojušies no redzamiem un dzirdamiem vārdiem - Otrā signālu sistēma. Tādejādi šis apstāklis cilvēka psihi spēcīgi atšķir no dzīvnieka - padara to nesalīdzināmi bagātāku, elastīgāku un daudzpusīgāku. No tā visa I.Palovs izdarīja secinājumu, ka "psihiskā darbība ir zināmas galvas smadzeņu masas fizioloģiskās darbības produkts." Tāda pieeja materiālistiem ļauj apgalvot, ka apziņa ir materiāla orgāna fizioloģiskās darbības rezultāts un, mirstot organismam un orgānam, mirst arī apziņa. Bez šaubām, liela mērā tā arī ir.
"Reliģija vajadzīga vājajiem, stiprajiem tā ir lieka."
"Es pats esmu racionālists caur un cauri un ar reliģiju esmu ticis galā..."
"Cilvēkam pašam jāatmet domas par dievu..."
Saites.
Fizioloģija un fiziologi.
