Pīļknābis
Ornithorhynchus anatinus.
Viens no retajiem indīgajiem zīdītājiem pasaulē, tam attīstīti elektroreceptori.
Vēsture. To atklāja tikai XVIII gs., kad eiropiešu kolonizatori ieradās Austrālijā un kolonizēja Jaundienvidvelsu. Pirmie ieceļotāji to mēdza dēvēt par pīļkurmi vai ūdenskurmi.
Tam uz pakaļkājām ir ragveida pieši, kas savienoti ar indes dziedzeri. Riesta periodā pīļknābja organismā izstrādājas inde, ar ko tas var nogalināt nelielus dzīvniekus. Viņš un vēl 4 ehidnu pasugas ir vienīgie zīdītāji, kas dēj olas.
No putniem - dēj olas. Kājām peldplēve un knābis plakans, kā pīlei.
No zīdītājiem - baro mazuļus ar pienu. Ķermeni klāj vilna.
No čūskas - indes piesis pie kājām.
Ir sonorais lokators kā delfīniem un sikspārņiem.
No darvinistiem pīļknābja apstrīdējums tikai vienā punktā - proti, viņa piena dziedzeru uzbūve ļoti atgādinot sviedru dziedzeru uzbūvi.
Nospiedums civilizācijā.
Pīļknābis ir viens no Austrālijas simboliem, tas redzams uz Austrālijas 20 centu monētas reversa.
