Puštuni
Pašnosaukums - puhtun, pahtani.
Agrāk - patani.
Tauta, kas dzīvo Afganistānas austreņos un Pakistānas ZR.
Skaits. Afganistānā - ap 10 miljoniem (1975.g.).
Pakistānā - ap 20 miljoniem.
Vēsture. Cēlušies no senajām afgāņu ciltīm, pirmoreiz hronikās minētas VI gs. Izveidojās sajaucoties ar tadžikiem, indiešiem un tjurkiem.
XVI-XVIII gs. radās pirmās afgāņu valstis, piemēram, Durāni valsts (1747.-1818.g.).
XIX gs. nikni cīnījās pret britu kolonizatoriem, aktīvi piedalījās Indijas nacionālajā atbrīvošanās kustībā.
Britu koloniālpolitiķi sadalīja puštunu tautu pa divām valstīm - Afganistānu un Pakistānu ar robežu - Durana līniju, ko paši puštuni nekā neievēro un neatzīst.
Valoda. Runā austrumpuštu un rietumpuštu valodu dialektos, kas pieder indeiropiešu saimes irāņu grupai.
Etnogrāfija. Saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas peliekas un cilšu dalījums.
Lielākās cilšu grupas: durani, jusufzaji, gilzaji, afridiji, vazīri, momandi, orakzaji, hataki, kakari.
Nodarbošanās - zemkopība, nomadu un vietmaiņu lopkopība.
Puštunu literatūra. X-XV gs. persiešu (farsī) valodā rakstīto literatūru par savu kopīgo mantojumu uzskata irāņi, afgāņi un tadžiki.
XVI-XVII gs. populāra bija rošanītu sektas kustība, kas sludināja visu cilvēku vienlīdzību dieva priekšā. Šīs kustības piekritēji savas filozofiskās atziņas pārnesa arī uz literatūru - dzejnieki Bajazīds Ansarī, Abdurahmāns Momands.
XVII gs. 2.pusē bija puštunu poēzijas klasikas laikmets, kad darbojās laicīgās (galma) dzejas pamatlicējs Hušhalhans Hatāks, Abdurahmāns, Abdulhamīds.
Pēc Durāna valsts nodibināšanas 1747.gadā uzplauka dzeja vietējā persiešu valodas dialektā. Afgāņu cīņa pret britu kolonizatoriem atspoguļojās patriotiskā dzejā - Nūrs Sāhibs, Nūrutdīns, Hamīds Kašmirī.
Reliģija. Sunnītiskais islāms.
Puštunvalai. Tradicionālais puštunu likumu un uzvedības kodekss.
Saites.
Pakistāna.
Afganistāna.
