Aliens

Pirmā Laiku grāmata

Par grāmatu.
Statuss. Kristiešu kanona 13.grāmata. Žīdu kanonā apvienota ar Otru laiku grāmatu un tur ir pēdējā 24. no grāmatām.

Autors. Talmūdiskajā traktātā "Baba Batra" sacīts: "Ezra uzrakstījis savu grāmatu un Hroniku [Laiku grāmatu, Paralipomenonu - Aliens.lv] ģenealoģijas līdz savam laikam, līdz pārnākšanai no Bābeles. kas tad tās pabeidzis? Neemija, Helkija dēls."

Sarakstīšanas laiks. Ne vēlāk kā līdz 400.g.pmē. Ap 300.g.pmē. parādījušās Laiku grāmatas. 

Pretrunas I Laiku grāmatā. Nesaskanība ir jautājumā par to, cik gūstekņu saņēmis jūdu ķēniņš Dāvids karā pret Adadezeru. "Un Dāvids tam paņēma tūkstoš ratus un sešsimt jātniekus un divdesmit tūkstoš kājniekus." (II Samuēla grāmata, 8.nod.-4.) Cits daudzums: "un Dāvids atņēma tiem tūkstoš ratus un septiņtūkstoš jātniekus un divdesmit tūkstoš kājniekus." (I Laiku grāmata, 19.nod.-4.)
Pavisam jocīgs pretruna par tautas skaitīšanu Jūdejā: "Un Tā kunga dusmas atkal iedegās pret izraēliešiem, un viņš Dāvidu skubināja pret tiem un sacīja: ej skaiti Izraēli un Jūdu." (II Samuēla grāmata, 24.nod.,1.) "Un sātans stāvēja pret Izraēli un skubināja Dāvidu, ka tas liktu skaitīt Izraēli." (I Laiku grāmata, 22.nod.-1.) Kaut kādā veidā Dāvids ticis apgrēkojies, veicot tautas skaitīšanu, jo, sodot par šo "noziegumu," Dievs iznīcinājis 70 000 žīdu (II Samuēla grāmata, 24.nod.-15.) Bet no otras puse: "Tāpēc, ka Dāvids bija darījis, kas pareizi Tā kunga acīs, un nebija atkāpes no visa, ko viņš tam bija pavēlējis, visā viņa dzīvības laikā, bez tā viena notikuma ar Uriju, to Etieti." (I Ķēniņu grāmata, 15.nod.-5.) Tā, ka nav skaidrs, kāds "grēks" varētu būt tautas skaitīšana.

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1.nodaļa

1 Ādams, Sets, Ēnošs,
2 Kenans, Mahalaleēls, Jareds,
3 Enohs, Metuzāls, Lamehs,
4 Noa, Šems, Hams un Jafets.
5 Jafeta dēli bija Gomers un Magogs, Madajs un Javans, Tubals un Mešehs, un Tirass.
6 Un Gomera dēli bija Aškenass un Difats, un Togarmass.
7 Un Javana dēli bija Elīsa, Taršišs, kitieši un rodanieši.
8 Un Hama dēli bija Kušs un Micraims, Puts un Kānaāns.
9 Un Kuša dēli bija Šeba, Havila, Sabta, Raāma un Sabteka. Un Raāmas dēli bija Šeba un Dedans.
10 Un Kušs dzemdināja Nimrodu, un tas sāka varoņu gaitas zemes virsū.
11 Un Micraims dzemdināja luditiešus, anamiešus, lehabiešus, naftuhiešus,
12 patrusiešus, kasluhiešus (no kuriem cēlušies filistieši) un kaftoriešus.
13 Un Kānaāns dzemdināja savu pirmdzimto Sidonu un Hetu,
14 un jebusieti, amorieti un girgasieti,
15 un hevieti, arkieti un sinieti,
16 un arvadieti, cemarieti un hamatieti.
17 Un Šema dēli bija Ēlāms, Asurs, Arpahšads, Luds un Arāms, Ucs, Huls, Gēters un Mesehs.
18 Un Arpahšads dzemdināja Šelu, bet Šela dzemdināja Ēberu.
19 Un Ēberam dzima divi dēli: viena vārds bija Pelegs, jo viņa dzīves laikā tika zeme sadalīta, bet viņa brāļa vārds bija Joktans.
20 Un Joktans dzemdināja Almodadu un Šelefu, Hacarmavetu un Jerahu,
21 un Hodorāmu, Ūzalu un Diklu,
22 un Ēbalu, Abimaēlu un Šebu,
23 un Ofīru, Havilu un Jobabu; šie visi bija Joktana dēli.
24 Šems, Arpahšads, Šela,
25 Ēbers, Pelegs, Regus,
26 Serugs, Nahors, Tera,
27 Ābrāms, tas ir Ābrahāms.
28 Ābrahāma dēli bija Īzāks un Ismaēls.
29 Šīs ir viņu ciltis: Ismaēla pirmdzimtais bija Nebajots, pēc tam Kedars, Adbeēls un Mibsāms,
30 Mišma, Duma, Masa, Hadads un Tema,
31 Jeturs, Nafiss un Kedma; šie bija Ismaēla dēli.
32 Un Ketūras, Ābrahāma blakussievas, dēli bija Zimrans, Jokšans, Medans, Midiāns, Jišbaks un Šuahs. Un Jokšana dēli bija Šeba un Dedans.
33 Un Midiāna dēli bija Ēfa, Ēfers, Enohs, Abida un Elda; šie visi bija Ketūras dēli.
34 Un Ābrahāms dzemdināja Īzāku, un Īzāka dēli bija Ēsavs un Israēls.
35 Ēsava dēli bija Ēlifass, Reguēls, Jeuss, Jaālāms un Korahs.
36 Ēlifasa dēli bija Temans, Omārs, Cefijs, Gatāms, Kenass, Timna un Amaleks.
37 Un Reguēla dēli bija Nahats, Zerahs, Šamma un Misa.
38 Un Seīra dēli bija Lotans, Šobals, Cibeons, Ana, Dišons, Ēzers un Dišans.
39 Un Lotana dēli bija Horiss un Homāms, bet Lotana māsa bija Timna.
40 Šobala dēli bija Aljans, Manahats, Ēbals, Šefiss un Onāms. Un Cibeona dēli bija Aja un Ana.
41 Un Anas dēls bija Dišons. Un Dišona dēli bija Hamrans un Ēšbans, Jitrans un Kerans.
42 Ēzera dēli bija Bilhans, Saāvans un Jaākans. Dišana dēli bija Ucs un Arans.
43 Un šie ir tie ķēniņi, kuri valdīja Edoma zemē, pirms kāds ķēniņš bija valdījis pār Israēla bērniem: Bela, Beora dēls, un viņa pilsētas vārds bija Dinhaba.
44 Un Bela nomira, un viņa vietā par ķēniņu kļuva Jobabs, Zeraha dēls, no Bocras.
45 Un Jobabs nomira, un Hušāms no Temana zemes kļuva ķēniņš viņa vietā.
46 Un Hušāms nomira, un Hadads, Bedada dēls, kļuva ķēniņš viņa vietā; viņš bija tas, kas sakāva Midiānu Moāba laukā, un viņa pilsētas vārds bija Avita.
47 Un Hadads nomira, un Samla no Masrekas kļuva ķēniņš viņa vietā.
48 Un, kad Samla nomira, tad Sauls no Rehobotas, pie Eifratas upes, kļuva ķēniņš.
49 Un, kad Sauls nomira, tad Baal-Hanans, Ahbora dēls, kļuva ķēniņš viņa vietā.
50 Un Baal-Hanans nomira, un Hadads kļuva ķēniņš viņa vietā; viņa pilsētas vārds bija Pagija, un viņa sievas vārds bija Mehetabeēle, Matredas meita, Mezahaba mazmeita.
51 Un Hadads nomira. Un Edoma vadoņi bija: vadonis Timna, vadonis Alja, vadonis Jetets,
52 vadonis Oholibāma, vadonis Ela, vadonis Pinons,
53 vadonis Kenass, vadonis Temans, vadonis Mibcars,
54 vadonis Magdiēls, vadonis Īrāms; šie ir Edoma vadoņi.

2.nodaļa

1 Šie ir Israēla dēli: Rūbens, Simeons, Levijs un Jūda, Isašars un Zebulons,
2 Dans, Jāzeps un Benjamīns, Naftalis, Gads un Ašers.
3 Jūdas dēli bija Gers, Onans un Šela; šos trīs viņam dzemdēja kānaāniete, Bat-Šuas meita. Bet Gers, Jūdas pirmdzimtais, bija ļauns Tā Kunga acīs, tāpēc Tas Kungs viņu nonāvēja.
4 Un Tamāra, viņa vedekla, dzemdēja viņam Perecu un Zerahu, pavisam Jūdas dēlu bija pieci.
5 Pereca dēli bija Hecrons un Hamuls.
6 Un Zeraha dēli bija Simrijs, Ētans, Hemans, Halkols un Dara; pavisam pieci.
7 Un Karmija dēli bija Ahans, kas apbēdināja Israēlu un kas izdarīja pārkāpumu pret to, kas nolemts iznīcībai.
8 Un Ētana dēls bija Asarja.
9 Un Hecrona dēli, kas viņam tika dzemdēti, bija Jerahmeēls, Rams un Helubajs.
10 Un Rams dzemdināja Aminādabu, bet Aminādabs dzemdināja Nahšonu, Jūdas cilts vadoni.
11 Un Nahšons dzemdināja Salmu, bet Salma dzemdināja Boāsu,
12 un Boāss dzemdināja Obedu, un Obeds dzemdināja Īsaju,
13 un Īsajs dzemdināju savu pirmdzimto dēlu Ēliābu un savu otru dēlu Abinādabu, un trešo - Šimeju,
14 un Netaneēlu ceturto, un Radaju piekto,
15 Ocemu sesto, Dāvidu septīto.
16 Un viņu māsas bija Ceruja un Abigaila, un Cerujas dēlu bija trīs: Abišajs, Joābs un Asahēls.
17 Un Abigaila dzemdēja Amasu, un Amasas tēvs bija ismaēlietis Jeters.
18 Un Kālebs, Hecrona dēls, dzemdināja bērnus no savas sievas Azubas un no Jerigotas, un šie ir viņu dēli: Ješebs, Šobabs un Ardons.
19 Pēc Azubas nāves Kālebs sev apņēma Efratu, un tā viņam dzemdēja Hūru.
20 Un Hūrs dzemdināja Ūriju, bet Ūrijs dzemdināja Becaleēlu.
21 Un pēc tam Hecrons iegāja pie Mahīra, kas ir Gileāda tēvs, meitas un to apņēma par sievu, būdams sešdesmit gadus vecs, un tā viņam dzemdēja Segubu.
22 Un Segubs dzemdināja Jaīru, kuram piederēja divdesmit trīs pilsētas Gileāda zemē.
23 Un Gešūrs un Arāms tiem atņēma Jaīra telšu ciemus un Kenatu ar tās mazajām pilsētām, pavisam kopā sešdesmit pilsētas. Un šie visi bija Mahīra, Gileāda tēva, dēli.
24 Un pēc Hecrona nāves Kāleb-Efratā Hecrona sieva Abija dzemdēja viņam Ašhūru, Tekojas tēvu.
25 Un Jerahmeēla, Hecrona pirmdzimtā, dēli bija: pirmdzimtais Rams, tad Būna, Orens, Ocems un Ahija.
26 Un Jerahmeēlam bija vēl arī cita sieva, un tās vārds bija Atara, un tā bija Onāma māte.
27 Un Rama, Jerahmeēla pirmdzimtā, dēli bija Maācs, Jamīns un Ēkers.
28 Un Onāma dēli bija Šamajs, Nadabs un Abišurs.
29 Un Abišura sievas vārds bija Abihaila, un tā viņam dzemdēja Ahbanu un Molidu.
30 Un Nadaba dēli bija Seleds un Apaims; bet Seleds nomira bez bērniem.
31 Un Apaima dēls bija Jišijs, un Jišija dēli bija Šešans, un Šešana dēls bija Ahlajs.
32 Un Jādas, Šamaja brāļa, dēli bija Jeters un Jonatāns; bet Jeters nomira bez bērniem.
33 Un Jonatāna dēli bija Pelets un Zaza. Šie visi bija Jerahmeēla dēli.
34 Un Šešanam nebija dēlu, bet vienīgi meitas; un Šešanam bija kalps, kāds ēģiptietis, un viņa vārds bija Jarha.
35 Un Šešans deva savu meitu Jarham, savam kalpam, par sievu, un tā viņam dzemdēja Ataju.
36 Un Atajs dzemdināja Nātānu, un Nātāns dzemdināja Zabādu,
37 un Zabāds dzemdināja Eflalu, un Eflals dzemdināja Obedu,
38 un Obeds dzemdināja Jehu, bet Jehus dzemdināja Asarju,
39 un Asarja dzemdināja Helecu, un Helecs dzemdināja Elasu,
40 un Elasa dzemdināja Sisemaju, bet Sisemajs dzemdināja Šalumu,
41 un Šalums dzemdināja Jekamju, bet Jekamja dzemdināja Ēlišāmu.
42 Un Kāleba, Jerahmeēla brāļa, dēli bija Meša, viņa pirmdzimtais, viņš ir Zifa tēvs, un Marešas, Hebrona tēva, dēli.
43 Un Hebrona dēli bija Korahs, Tapua, Rekems un Šama.
44 Un Šama dzemdināja Rahāmu, Jorkāma tēvu, un Rekems dzemdināja Šamaju.
45 Un Šamaja dēls bija Maons, bet Maons bija Beit-Cūras tēvs.
46 Un Ēfa, Kāleba blakussieva, dzemdēja Haranu, Mūcu un Gazesu, bet Harans dzemdināja Gazesu.
47 Un Jahdaja dēli bija Regems, Jotāms, Gēšans, Pelets, Ēfa un Šaāfs.
48 Un Maāha, Kāleba blakussieva dzemdēja Šeberu un Tirhanu.
49 Un viņa dzemdēja arī Šaāfu, Madmanas tēvu, un Ševu, Mahbenas tēvu un arī Gibeas tēvu; bet Ahsa bija Kāleba meita.
50 Šie bija Kāleba dēli. Hūra dēls, Efratas pirmdzimtais, bija Šobals, Kirjat-Jeārima tēvs,
51 Salma, Bētlemes tēvs, un Harefs, Bet-Gaderas tēvs.
52 Un Šobalam, Kirjat-Jeārima tēvam, bija dēli: Harojs, kā arī puse no manahatiešiem.
53 Bet Kirjat-Jeārima ciltis bija jetrieši, putieši, šumatieši un mišrajieši; un no tiem ir cēlušies corātieši un eštaūlieši.
54 Un Salmas dēli bija Bētleme un netofatieši, Aterot-Bet-Joāba un puse no manahatiešiem, proti, corieši,
55 un rakstvežu ģimenes, kas dzīvoja Jabecā: tirjatieši, šimeatieši un šūhatieši. Šie ir kinieši no Hamata, Bet-Rehaba tēva.

3.nodaļa

1 Un šie bija Dāvida dēli, kuri viņam piedzima Hebronā: pirmdzimtais Amnons, no jezreēlietes Ahinoāmas; otrais Daniēls, no karmelietes Abigailas,
2 trešais Absaloms, Gešūras ķēniņa Talmaja meitas Maāhas dēls, ceturtais Adonja, Hagitas dēls,
3 piektais Šefatja, no Abitalas, sestais Jitrāms, no viņa sievas Eglas.
4 Šie seši dēli viņam tika dzemdēti Hebronā; tur viņš valdīja septiņus gadus un sešus mēnešus, bet Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus.
5 Un šie viņam tika dzemdēti Jeruzālemē: Šimejs, Šobabs, Nātāns un Salamans, šie četri, no Bat-Šuas jeb Batsebas, Amiēla meitas;
6 un Jibhars, Ēlišua, Ēlifelets,
7 Nogahs, Nefegs, Jafija,
8 Ēlišāma, Ēljada, Ēlifelets, kopā deviņi.
9 Šie visi ir Dāvida dēli, neminot tos, kas viņam bija dzimuši no blakussievām; un Tamāra bija viņu māsa.
10 Un Salamana dēls bija Rehabeāms, un viņa dēls Abija, un tā dēls Asa, un tā dēls Jošafats,
11 tā dēls Jorāms, un tā dēls Ahasja, un viņa dēls Joass,
12 tā dēls Amacja, tā dēls Asarja, tā dēls Jotāms,
13 tā dēls Ahass, tā dēls Hiskija, tā dēls Manase,
14 tā dēls Amons, un tā dēls Josija.
15 Un Josijas dēli bija: pirmdzimtais Johanans, otrais Jojakims, trešais Cedekija, ceturtais Šalums.
16 Un Jojakima dēls bija Jehonja, un tā dēls Cedekija.
17 Un Jehonjas, tā trimdinieka, dēls bija Šealtiēls,
18 un Malhirāms, Pedaja, Šenacars, Jekamja, Hošama un Nebadja.
19 Un Pedajas dēli bija Zerubābels un Šimejs. Un Zerubābela dēli bija Mešullāms un Hananja, un Šelomīte bija viņu māsa,
20 un Hašuba, Ohēls, Berakja, Hasadja, Jūšabheseds, šie pieci.
21 Un Hananjas dēli bija Pelatja un Jesaja; Refajas dēli, Arnana dēli, Obadjas dēli, Šenanjas dēli.
22 Un Šenanjas dēls bija Šemaja, un Šemajas dēli: Hatušs, Jīgals, Bariahs, Nearja un Šafats, seši.
23 Un Nearjas dēli bija Ēlisoenajs, Hiskija un Azrikāms, trīs.
24 Un Ēlihoenaja dēli bija Hodavja, Ēljašibs, Pelaja, Akubs, Johanans, Dalja un Ananijs, septiņi.

4.nodaļa

1 Un Jūdas dēli bija Perecs, Hecrons, Karmijs, Hūrs un Šobals.
2 Bet Reaja, Šobala dēls, dzemdināja Jahatu; un Jahats dzemdināja Ahumaju un Lahadu. Šīs ir corātiešu dzimtas.
3 Un šie ir Hūra, Ētama tēva, dēli: Jezreēls, Jišma un Jidbašs, un viņu māsas vārds bija Haclelponija,
4 un Pnuēls, Gedora tēvs, bet Ēzers ir Hušas tēvs. Šie ir Hūra, Efratas pirmdzimtā, Bētlemes tēva, dēli.
5 Un Ašhūram, Tekojas tēvam, bija divas sievas: Helea un Naāra.
6 Un Naāra viņam dzemdēja Ahuzāmu, Heferu, Teimeni un Ahaštari. Šie ir Naāras dēli.
7 Un Heleas dēli bija Cerets, Jihars un Etnans.
8 Un Kocs dzemdināja Anūbu un Cobebahu un Aharhēla, Haruma dēla, dzimtas.
9 Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: "Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi."
10 Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: "Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!" Un Dievs lika tam notikt, ko viņš bija lūdzis.
11 Un Helubs, Šuaha brālis, dzemdināja Mehīru, un tas ir Eštona tēvs.
12 Un Eštons dzemdināja Bet-Rafu, Paseahu un Tehinnu, kas bija Īr-Nahašas tēvs. Šie ir Rehas vīri.
13 Un Kenasa dēls bija Otniēls, kā arī Šeraja. Bet Otniēla dēls bija Hatats.
14 Bet Meonotajs dzemdināja Ofru, un Šeraja dzemdināja Joābu, kas bija amatnieku ielejas tēvs, jo tie bija amatnieki.
15 Un Kāleba, Jefunnas dēla, dēli bija Īrus, Ēla un Naāms, un Ēlas dēls bija Kenass.
16 Un Jehaleēla dēli bija Zifs, Zifa, Tirja un Asareēls.
17 Un Ezras dēli bija Jeters, Mereds, Ēfers un Jalons. Un šie ir Bitjas, faraona meitas, dēli, ko Mereds bija apprecējis, viņa dzemdēja Mirjāmu, Šamaju un Jišbahu, Eštemoas tēvu.
18 Bet viņa sieva, kas pati bija no jūdu cilts, dzemdēja Jēredu, Gedora tēvu, un Heberu, Soho tēvu, un Jekutiēlu, Sanoas tēvu.
19 Bet Hodijas sievas, Kegilas tēva, Nahāma māsas dēli bija kāds garmietis un Ēštemoa, maāhatietis.
20 Un Sīmona dēli bija Amnons, Rina, Ben-Hanans, Tilons, un Jišeja dēli bija Zohets un Ben-Zohets.
21 Bet Šelas, Jūdas dēla, dēli bija Gers, kas bija Lehas tēvs, un Laāda, kas bija Marešas tēvs, un linu vērpēju ģimenes no Ašbeas nama,
22 un Jokims, un vīri no Kazebas, arī Joass un Sarafs, kas pārvaldīja Moābu, un Jašubijs-Lehems. Bet tie ir seni nostāsti.
23 Tie bija podnieki un dzīvoja Neteimā un Gederā, tur viņi dzīvoja un kalpoja ķēniņam.
24 Un Simeona dēli bija Nemuēls un Jamīns, Jaribs, Zerahs un Sauls.
25 Un viņa dēls bija Šalums, un tā dēls Mibsāms, un tā dēls Mišma.
26 Un Mišmas dēli bija: Hamuēls - viņa dēls, Zakurs - tā dēls, Šimejs - tā dēls.
27 Bet Šimejam bija sešpadsmit dēli un sešas meitas, bet viņa brāļiem nebija tik daudz dēlu, un viņu dzimtas nepieauga tādā skaitā kā Jūdas.
28 Un tie dzīvoja Bēršebā, Moladā un Hacar-Šualā,
29 Bilhā, Ēcemā un Tolādā,
30 Betuēlā, Hormā un Ciklagā,
31 Bet-Markobotā, Hacar-Susimā, Bet-Birejā un Šaaraimā. Šīs bija viņu pilsētas, kas tiem bija apdzīvojamas līdz ķēniņa Dāvida valdīšanas laikam.
32 Un viņu ciemi bija: Ētama, Ajina, Rimona, Tohena un Ašana, piecas pilsētas.
33 Un viņiem piederēja visi ciemi visapkārt šīm pilsētām līdz pat Baalai. Tās ir viņu apmešanās vietas, un šie ir viņu cilts raksti.
34 Un vēl Mešobabs, Jamleas un Joša, Amacjas dēls,
35 un Joēls un Jehus, abi Jošibjas dēli, tas Serajas dēls, un tas Asiēla dēls,
36 un Ēlihoenajs, Jaākoba, Ješohaja, Asaja, Adiēls, Jesimiēls un Benaja,
37 un Ziza, Šifeja dēls, tas Alona dēls, tas Jedajas dēls, tas Šimrija dēls, un tas Šemajas dēls,
38 tie, kas še nosaukti vārdos, bija savu dzimtu vadoņi, un viņu tēvu nami ļoti pieauga pēc skaita.
39 Un viņi virzījās uz priekšu, noiedami līdz Gedoras apvidum un līdz ielejas austrumu malai, lai meklētu ganības saviem sīklopiem.
40 Viņi arī atrada treknas un labas ganības, un šī zeme bija plaši atvērta uz abām pusēm, klusa un mierīga, jo tie, kas pirms viņiem tur bija apmetušies, bija bijuši no Hama cilts.
41 Un šie vārdos nosauktie devās turp Hiskijas, Jūdas ķēniņa, dzīves laikā, un viņi uzbruka viņu teltīm un mehuniešiem, kas tur atradās, un viņi tos izdeldēja, līdz pat šai dienai, un apmetās viņu vietā, jo tur bija ganības viņu ganāmiem pulkiem.
42 Un viena daļa no viņiem, no Simeona dēliem, kādi pieci simti vīru, devās uz Seīra kalnu zemi, un viņu priekšgalā bija Pelatja, Nearja, Refaja un Usiēls, Jišija dēli.
43 Un viņi iznīcināja tur amalekiešu atlikušos, kas bija izglābušies, un viņi apmetās tur līdz pat šai dienai.

5.nodaļa

1 Un Rūbena, Israēla pirmdzimtā, dēli, - jo viņš bija pirmdzimtais dēls, bet, tāpēc ka viņš bija aptraipījis ar negodu sava tēva guļasvietu, viņa pirmdzimtība tika atdota Jāzepa, Israēla dēla, dēliem; bet viņš netika ierakstīts ciltsrakstos kā pirmdzimtais,
2 jo Jūda bija varenākais starp saviem brāļiem, un no viņa nāca valdnieks, bet pirmdzimtība piederēja Jāzepam, -
3 un Rūbena, Israēla pirmdzimtā, dēli bija Hanohs, Pallus, Hecrons un Karmijs.
4 Joēla dēls bija Šemaja, tā dēls Gogs, un tā dēls Šimejs,
5 un tā dēls Miha, un tā dēls Reaja, un tā dēls Baals,
6 un tā dēls Beēra, ko Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilesers izveda; viņš bija rūbeniešu vadonis.
7 Bet viņa brāļi pēc savām dzimtām, kā viņi pēc izcelšanās bija ierakstīti savos ciltsrakstos, bija: galvenais - Jehiēls, tad Zaharja,
8 tad Bela, Azas dēls, tas Šemas dēls, un tas Joēla dēls. Bela dzīvoja Aroerā un līdz Nebo kalnam un Baal-Meonai.
9 Uz austrumiem viņš dzīvoja līdz pieejai tuksnesim, kas stiepjas no Eifratas upes, jo viņu ganāmie pulki bija savairojušies Gileādas zemē.
10 Un Saula laikā tie karoja ar hagariešiem; un, kad šie bija krituši no viņu rokas, tad tie dzīvoja viņu telšu nometnēs pa visu Gileādas austrumu apgabalu.
11 Un Gada bērni dzīvoja tiem pāri pretī Basanas zemē līdz Šalkai.
12 Joēls bija galvenais, Šafāms bija otrais, tad Jaānajs un Šafats Basanā.
13 Un viņu brāļi pēc viņu dzimtām bija Mihaēls, Mešullāms, Šeba, Jorajs, Jākans, Zia un Ēbers, septiņi.
14 Šie bija Būza dēla, Jahdo dēla, Ješišaja dēla, Mihaēla dēla, Gileāda dēla, Jaroaha dēla, Hūrija dēla, Abihaila dēli.
15 Ahijs, Abdiēla dēls, Gunija dēladēls, bija viņu tēva nama galvenais.
16 Un viņi dzīvoja Gileādā, Basanā un tās mazajās pilsētās, un visā Šaronas apgabalā, līdz tās robežām.
17 Šie visi bija ierakstīti ciltsrakstos Jūdas ķēniņa Jotāma un Israēla ķēniņa Jerobeāma laikā.
18 Un Rūbena dēlu un gadiešu, un Manases puscilts, varonīgu karotāju, kas varēja nest lielo vairogu un zobenu un šaut ar loku un bija kaujai apmācīti, - tādu bija četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti sešdesmit, kas gāja karā.
19 Un tie karoja pret hagariešiem un pret Jeturu, Nafišu un Nodabu.
20 Un tiem tika sniegta palīdzība, un viņu rokās tika nodoti hagarieši un visi, kas bija ar tiem, jo viņi bija kaujas laikā piesaukuši Dievu, un Viņš ļāvās pielūgties, tāpēc ka viņi uz Viņu paļāvās.
21 Viņi tad pievāca kā laupījumu hagariešu ganāmos pulkus: piecdesmit tūkstošus kamieļu, divi simti piecdesmit tūkstošus sīklopu un divus tūkstošus ēzeļu, un simts tūkstošus vīru.
22 Un tur bija daudz kritušo, jo karš bija no Dieva. Un tad tie apmetās viņu vietā līdz izvešanai.
23 Un Manases puscilts piederīgie dzīvoja zemē no Basanas līdz Baal-Hermonam un līdz Senīram un Hermona kalnam. Un viņu bija daudz.
24 Un šie bija viņu tēvu namu galvenie: Ēfers, Jišijs, Ēliēls, Azriēls, Jeremija, Hodavja un Jahdiēls - varonīgi karotāji, vīri ar vārdu, savu tēvu namu galvenie.
25 Bet viņi lauza uzticību savam tēvu Dievam un netikli dzinās pakaļ šīs zemes iedzīvotāju dieviem, ko Dievs viņu priekšā bija izdeldējis.
26 Tad Israēla Dievs modināja Asuras ķēniņa Fūla garu un Asuras ķēniņa Tiglat-Pilesera garu, un tie aizveda gūstā rūbeniešus, gadiešus un Manases puscilti; viņi noveda tos uz Halahu, uz Haboru un Haru, un līdz pat Gozanas upei, līdz pat šai dienai.
27 Un Levija dēli bija Geršons, Kehats un Merārijs.
28 Un Kehata dēli bija Amrāms, Jihars, Hebrons un Usiēls.
29 Un Amrāma dēli bija Ārons un Mozus, un viņu māsa bija Mirjama. Un Ārona dēli bija Nadabs, Abijs, Ēleāzars un Ītamārs.
30 Ēleāzars dzemdināja Pinehasu, un Pinehass dzemdināja Abišuju,
31 un Abišujs dzemdināja Bukiju, un Bukijs dzemdināja Usiju,
32 un Usijs dzemdināja Zerahju, un Zerahja dzemdināja Merajotu,
33 un Merajots dzemdināja Amarju, un Amarja dzemdināja Ahitubu,
34 un Ahitubs dzemdināja Cadoku, un Cadoks dzemdināja Ahimaācu,
35 un Ahimaācs dzemdināja Asarju, un Asarja dzemdināja Johananu,
36 un Johanans dzemdināja Asarju, un tas ir tas, kas kalpoja kā priesteris Templī, ko Salamans bija Jeruzālemē uzcēlis.
37 Un Asarja dzemdināja Amarju, un Amarja dzemdināja Ahitubu,
38 un Ahitubs dzemdināja Cadoku, un Cadoks dzemdināja Šalumu,
39 un Šalums dzemdināja Hilkiju, un Hilkija dzemdināja Asarju,
40 un Asarja dzemdināja Seraju, un Seraja dzemdināja Jehocadaku,
41 un Jehocadaks devās līdzi, kad Tas Kungs ar Nebukadnēcara roku izveda Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus.

6.nodaļa

1 Un Levija dēli bija Geršoms, Kehats un Merārijs.
2 Bet šie ir Geršoma dēlu vārdi: Libnijs un Šimejs.
3 Un Kehata dēli bija Amrāms, Jihars, Hebrons un Usiēls.
4 Un Merārija dēli bija Mahlijs un Mušijs. Bet šīs ir Levija ciltis, pēc viņu tēviem:
5 no Geršoma: Libnijs, viņa dēls, tā dēls Jahats, tā dēls Simma,
6 tā dēls Joahs, tā dēls Ido, tā dēls Zerahs, tā dēls Jeatrajs.
7 Kehata dēli bija: Aminādabs, viņa dēls, tā dēls Korahs, tā dēls Asirs,
8 tā dēls Ēlkana, tā dēls Ēbjasafs, tā dēls Asirs,
9 tā dēls Tahats, tā dēls Ūriēls, tā dēls Usija, tā dēls Sauls.
10 Un Ēlkanas dēli bija: Amasajs un Ahimots,
11 tā dēls Ēlkana, tā dēls Cofajs, tā dēls Nahats,
12 tā dēls Ēliābs, tā dēls Jerohāms, tā dēls Ēlkana.
13 Un Samuēla dēli bija: pirmdzimtais Joēls un otrs Abija.
14 Un Merārija dēli bija: Mahelijs, tā dēls Libnijs, tā dēls Šimejs, tā dēls Usa,
15 tā dēls Šimejs, tā dēls Hagija, tā dēls Asaja.
16 Un šie ir tie, kurus Dāvids iecēla par dziesmu vadītājiem Tā Kunga namā, pēc tam kad derības šķirsts bija ticis tur novietots.
17 Tie Saiešanas telts mājokļa priekšā kalpoja ar dziedāšanu, līdz kamēr Salamans Jeruzālemē uzcēla Tā Kunga namu, un tad tie veica savus pienākumus, pēc savas kārtības.
18 Un šie ir, kas kalpoja, un viņu dēli: no Kehata dēliem Heimans, dziedātājs, Joēla dēls, tas Samuēla dēls,
19 tas Ēlkanas dēls, tas Jerohāma dēls, tas Ēliēla dēls, tas Toaha dēls,
20 tas Cūfa dēls, tas Ēlkanas dēls, tas Mahata dēls, tas Amasaja dēls,
21 tas Ēlkanas dēls, tas Joēla dēls, tas Azarjas dēls, tas Cefanjas dēls,
22 tas Tahata dēls, tas Asira dēls, tas Ēbjasafa dēls, tas Koraha dēls,
23 tas Jihara dēls, tas Kehata dēls, tas Levija dēls, tas Israēla dēls.
24 Un viņa brālis Asafs stāvēja viņam pa labai rokai; Asafs bija Berehjas dēls, tas Šimeja dēls,
25 tas Mihaēla dēls, tas Baāseja dēls, tas Malhijas dēls,
26 tas Etnija dēls, tas Zeraha dēls, tas Adajas dēls,
27 tas Ētana dēls, tas Simmas dēls, tas Šimeja dēls,
28 tas Jahata dēls, tas Geršoma dēls, tas Levija dēls.
29 Un pie kreisās bija viņu brāļi no Merārija dēliem: Ētans, Kišija dēls, tas Abdija dēls, tas Maluha dēls,
30 tas Hašabjas dēls, tas Amacjas dēls, tas Hilkijas dēls,
31 tas Amcija dēls, tas Banija dēls, tas Šemera dēls,
32 tas Mahelija dēls, tas Mūšija dēls, tas Merārija dēls, tas Levija dēls.
33 Un viņu brāļi levīti bija iecelti pār visu kalpošanu Dieva nama mājoklī.
34 Bet Ārons un viņa dēli bija tie, kas nesa dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra, kvēpināja uz kvēpināmā altāra, visā kalpodami vissvētākajā vietā, lai salīdzinātos Israēla labad, kā visu to Dieva kalps Mozus bija pavēlējis.
35 Un šie bija Ārona dēli: Ēleāzars, viņa dēls, tā dēls Pinehass, tā dēls Abišua,
36 tā dēls Bukijs, tā dēls Usijs, tā dēls Zerahja,
37 tā dēls Merajots, tā dēls Amarja, tā dēls Ahitubs,
38 tā dēls Cadoks, tā dēls Ahimaācs.
39 Un šīs ir viņu dzīves vietas, pēc viņu apmetnēm un to robežās, Ārona pēcnācējiem no Kehata dzimtas, jo pirmie mesli krita viņiem.
40 Viņiem deva Hebronu Jūdas zemē ar tās apkārtējām ganībām,
41 bet šai pilsētai piederīgos tīrumus un tās ciemus iedeva Kālebam, Jefunnas dēlam.
42 Vēl Ārona dēliem deva glābšanās pilsētas Hebronu un Libnu līdz ar tās ganībām, kā arī Jatīru un Eštemou līdz ar tās ganībām,
43 un Holonu ar tās ganībām, un Debīru ar tās ganībām,
44 arī Ašanu ar tās ganībām un Bet-Šemešu ar tās ganībām;
45 un no Benjamīna cilts Gebu ar tās ganībām, Allemetu ar tās ganībām un Anatotu ar tās ganībām. Visu viņu pilsētu, pēc viņu dzimtām, bija trīspadsmit.
46 Bet atlikušajiem Kehata pēcnācējiem, pēc viņu dzimtām, un no Manases puscilts deva, meslus metot, desmit pilsētas.
47 Un Geršoma dēliem, pēc viņu dzimtām, no Isašara cilts, no Ašera cilts, no Naftaļa cilts un no Manases puscilts deva Basanā trīspadsmit pilsētas.
48 Un Merārija dēliem, pēc viņu dzimtām, no Rūbena cilts, no Gada cilts un no Zebulona cilts deva, meslus metot, divpadsmit pilsētas.
49 Tā Israēla bērni deva levītiem šīs pilsētas līdz ar tām piederīgām ganībām.
50 Un viņi deva, meslus metot, no Jūdas dēlu cilts, no Simeona dēlu cilts un no Benjamīna dēlu cilts šīs vārdā nosauktās pilsētas.
51 Un dažām Kehata dēlu dzimtām krita, meslus metot, robežu apgabalu pilsētas no Efraima cilts.
52 Un viņi deva glābšanās pilsētu Sihemu līdz ar tās ganībām, Efraima kalnos, un Gezeru ar tās ganībām,
53 un Jokmeāmu ar tās ganībām, un Bet-Horonu ar tās ganībām,
54 un Ajalonu ar tās ganībām, un Gat-Rimonu ar tās ganībām,
55 un vēl no Manases puscilts Aneru ar tās ganībām un Jibleāmu ar tās ganībām; tās visas deva pārējām Kehata bērnu dzimtām.
56 Geršoma dēliem, pēc viņu dzimtām, deva: no Manases puscilts Galonu Basanā ar tās ganībām un Aštarotu ar tās ganībām;
57 un no Isašara cilts Kedešu ar tās ganībām un Daberatu ar tās ganībām,
58 un Ramotu ar tās ganībām, un Anēmu ar tās ganībām;
59 no Ašera cilts Mašalu ar tās ganībām un Abdonu ar tās ganībām,
60 un Hukoku ar tās ganībām, un Rehobu ar tās ganībām;
61 no Naftaļa cilts Kedešu Galilejā ar tās ganībām un Hamonu ar tās ganībām, Kirjataimu ar tās ganībām;
62 un atlikušajiem Merārija dēliem no Zebulona cilts Rimonu ar tās ganībām un Tāboru ar tās ganībām.
63 Un viņpus Jordānas, pretī Jērikai, austrumos no Jordānas, viņi saņēma no Rūbena cilts: Beceru tuksnesī ar tās ganībām un Jahcu ar tās ganībām,
64 un Kedemotu ar tās ganībām, un Mefaatu ar tās ganībām;
65 no Gada cilts: Ramotu Gileādā ar tās ganībām un Mahanajimu ar tās ganībām,
66 un Hešbonu ar tās ganībām, un Jāzeru ar tās ganībām.

7.nodaļa

1 Un Isašara dēli bija Tola un Pūva, Jašubs un Šimrons, četri.
2 Un Tolas dēli bija Usijs, Refaja, Jeriēls, Jahmajs, Jibšāms un Samuēls, Tolas tēvu namu galvenie; tie bija varonīgi karotāji savās paaudzēs; viņu skaits Dāvida laikā bija divdesmit divi tūkstoši seši simti.
3 Usija dēls bija Jizrahja, un Jizrahjas dēli bija Mihaēls, Obadja, Joēls un Jišija, visi pieci tēvu namu galvenie.
4 Bet viņiem savās paaudzēs, pēc viņu tēvu namiem, viņu karaspēka pulkos bija trīsdesmit seši tūkstoši vīru, jo tiem bija daudz sievu un bērnu.
5 Un viņu brāļu, varonīgu karotāju, visās Isašara dzimtās bija astoņdesmit septiņi tūkstoši, kuri visi tika ierakstīti ciltsrakstos.
6 Un Benjamīna dēli bija Bela, Behers un Jediaēls, trīs.
7 Un Belas dēli bija Ecbons, Usijs, Usiēls, Jerimots un Īrijs, pieci, savu tēvu namu galvenie, varonīgi karotāji; viņi tika ierakstīti - divdesmit divi tūkstoši trīsdesmit četri.
8 Un Behera dēli bija Zemīra, Joass, Ēliēzers, Ēlihoenajs, Omrijs, Jerimots, Abija, Anatots un Allemets, visi šie bija Behera dēli.
9 Un viņi tika ierakstīti ciltsrakstos pa savām paaudzēm kā savu tēvu namu galvenie, varonīgi karotāji - divdesmit tūkstoši divi simti.
10 Un Jediaēla dēls bija Bilhans, un Bilhana dēli: Jehuss, Benjamīns, Ehuds, Kenaāna, Zeitans, Taršišs un Ahišahars.
11 Visi šie bija Jediaēla dēli, savu tēvu namu galvenie, varonīgi karotāji - septiņpadsmit tūkstoši divi simti vīru, kas gāja karā.
12 Un Šupims un Hupims bija Ira dēli; Hušims bija Ahera dēls.
13 Naftaļa dēli bija Jahaciēls, Gunijs, Jecers un Šalums, Bilhas pēcnācēji.
14 Manases dēli bija Asriēls, kuru dzemdēja viņa blakussieva, aramiete, viņa dzemdēja arī Mahīru, Gileāda tēvu.
15 Un Mahīrs ņēma Hupima un Šupima māsu par sievu, viņas vārds bija Maāha, un viņa māsas vārds bija Hamoleheta, bet viņa brāļa vārds bija Celofehads, un Celofehadam bija tikai meitas.
16 Un Maāha, Mahīra sieva, dzemdēja dēlu un nosauca tā vārdu Perešs; viņa brāļa vārds bija Šerešs, un tā dēli bija Ulāms un Rekems.
17 Un Ulāma dēls bija Bedans. Šie bija Gileāda dēli, tas Mahīra dēls un tas Manases dēls.
18 Bet viņa māsa Hamoleheta dzemdēja Īšhodu, Abiēzeru un Mahlu.
19 Un Šemīdas dēli bija Ahjans, Šekems, Likhijs un Aniāms.
20 Un Efraima dēli bija Šūtelahs, tā dēls Bereds, tā dēls Tahats, tā dēls Ēlads, tā dēls Tahats,
21 tā dēls Zabāds, tā dēls Šūtelahs, un Ēzers un Ēlads. Bet Gātas vīri, tās zemes iedzīvotāji, viņus nogalināja, tāpēc ka tie bija nākuši lejā laupīt viņu ganāmpulkus.
22 Un viņu tēvs Efraims sēroja vairākas dienas, un viņa brāļi nāca viņu iepriecināt.
23 Un viņš gāja pie savas sievas, un tā kļuva grūta un dzemdēja viņam dēlu, un viņš nosauca tā vārdu Berija, tāpēc ka nelaime bija nākusi pār viņa namu.
24 Un viņa meita bija Šeera, viņa uzcēla Lejas un Kalna Bet-Horonu un Usen-Šeeru.
25 Viņa, Berijas, dēls bija Refahs, tā dēls Rešefs, tā dēls Tēlahs, tā dēls Tahans;
26 viņa dēls bija Laādans, tā dēls Amihuds, tā dēls Ēlišāma,
27 tā dēls Nūns, tā dēls Jozua.
28 Un viņu īpašums un viņu dzīves vieta bija Bētele ar tās mazajām pilsētām, pret austrumiem Naārana un pret vakariem Gezera ar tās mazajām pilsētām, un Sihema un tās mazās pilsētas līdz pat Aijai ar tās mazajām pilsētām,
29 un uz Manases bērnu robežas bija Bet-Šeana ar tās mazajām pilsētām, Taānaka ar tās mazajām pilsētām: Megida ar tās mazajām pilsētām un Dora ar tās mazajām pilsētām. Tanīs dzīvoja Jāzepa, Israēla dēla, pēcnācēji.
30 Ašera dēli bija Jimna, Jišva, Jišvijs un Berija, Seraha bija viņu māsa.
31 Un Berijas dēli bija Hebers un Malkiēls, kas bija Birzavita tēvs.
32 Un Hebers dzemdināja Jafletu, Šemeru un Hotāmu, bet Šua bija viņu māsa.
33 Un Jafleta dēli bija Pašahs, Bimhals un Ašvats; šie bija Jafleta dēli.
34 Un Šemera dēli bija Ahjis, Rohga, Huba un Arāms.
35 Un viņa brāļa Hotāma dēli bija Cofahs, Jimna, Šelešs un Amals.
36 Un Cofaha dēli bija Suahs, Harnēfers, Šuals, Berijs, Jimra,
37 Becers, Hods, Šama, Šilša, Jitrans un Beēra.
38 Un Jetera dēli bija Jefunna, Pispa un Ara.
39 Un Ullas dēli bija Arahs, Hanniēls un Ricja.
40 Visi šie bija Ašera dēli, savu tēvu namu galvenie, izlasīti varonīgi karotāji, galvenie vadoņi; un tie tika ierakstīti ciltsrakstos kā karaspēkam piederīgi, un viņu skaits bija divdesmit seši tūkstoši vīru.

8.nodaļa

1 Un Benjamīns dzemdināja Belu, savu pirmdzimto, otru Ašbelu, trešo Ahirāmu,
2 ceturto Nohu un piekto Rafu.
3 Un Belam bija dēli Adars, Gera, Abihuds,
4 Abišua, Naamans, Ahoahs,
5 Gera, Šefopans un Horāms.
6 Un šie bija Ehuda dēli, un tie bija savu tēvu namu galvenie, Gebas iedzīvotāji, un viņi tika izvesti uz Manahatu,
7 proti: Naamans, Ahija un Gera - viņš viņus izveda, bet viņš dzemdināja Usu un Ahihudu.
8 Un Šaharaims dzemdināja dēlus Moāba zemē - pēc tam kad viņš bija savas sievas Hušimu un Baāru aizraidījis projām.
9 Bet no Hodešas, savas sievas, viņš dzemdināja Jobabu, Cibju, Mešu, Malkāmu,
10 un Jehucu, Sohju un Mirmu; šie ir viņa dēli, savu tēvu namu galvenie.
11 Un no Hušimas viņš dzemdināja Abitubu un Ēlpaālu.
12 Un Ēlpaāla dēli bija Ēbers, Mišeāms un Šemers; šis uzcēla Onu un Lodu un viņu mazās pilsētas.
13 Un Berija un Šema bija Ajalonas iedzīvotāju tēvu namu galvenie; šie sakāva Gātas iedzīvotājus.
14 Un viņu brāļi bija Ēlpaāls, Šašaks un Jeremots.
15 Un Zebadja, Arads un Ēders,
16 Mihaēls, Jišpa un Joha bija Berijas dēli.
17 Un Zebadja, Mešullāms, Hiskijs un Hebers,
18 Jišmerajs, Jislija un Jobabs bija Ēlpaāla dēli.
19 Un Jakīms, Sihrijs un Zabdijs,
20 Ēljoenajs, Ciltajs un Ēliēls,
21 Adaja, Beraja un Šimrats bija Šimeja dēli.
22 Un Jišpans, Ēbers un Ēliēls,
23 Abdons, Sihrijs un Hanans,
24 Hananja, Ēlāms un Antotija,
25 Jifdeja un Pnuēls bija Šašaka dēli.
26 Un Šamšerajs, Šeharja un Atalja,
27 Jaārešja, Ēlija un Sihrijs bija Jerohāma dēli.
28 Šie bija tēvu namu galvenie savās paaudzēs un vadoņi; viņi dzīvoja Jeruzālemē.
29 Un Gibeonā dzīvoja Jehuēls, Gibeonas tēvs, un viņa sievas vārds bija Maāha.
30 Un viņa pirmdzimtais dēls bija Abdons, tad Cūrs, Kīšs, Baals, Nadabs,
31 Gedors, Ahjo, Sehers
32 un Miklots, kas dzemdināja Šimeju. Arī šie dzīvoja Jeruzālemē blakus saviem brāļiem, iepretī citiem saviem brāļiem.
33 Un Ners dzemdināja Abneru, un Kīšs dzemdināja Saulu, un Sauls dzemdināja Jonatānu, Malhišu, Abinādabu un Ešbaalu.
34 Un Jonatāna dēls bija Merib-Baals, bet Merib-Baals dzemdināja Mihu.
35 Un Mihas dēli bija Pitons, Melehs, Tarea un Ahass.
36 Un Ahass dzemdināja Jehoadu, un Jehoada dzemdināja Alemetu, Asmavetu un Simriju, bet Simrijs dzemdināja Mocu.
37 Un Moca dzemdināja Bineju, tā dēls bija Raāfa, tā dēls Ēleaša un tā dēls Acels.
38 Bet Acelam bija seši dēli, un šie ir viņu vārdi: Asrikāms, Bohrus, Ismaēls, Šearja, Obadja un Hanans. Visi šie bija Acela dēli.
39 Un viņa brāļa Ēšeka dēli bija Ulāms, viņa pirmdzimtais, otrais Jehušs, un trešais Ēlifelets.
40 Un Ulāma dēli bija varonīgi karotāji, kas prata stopu uzvilkt, un tiem bija daudz dēlu un dēludēlu, simt piecdesmit. Šie visi bija Benjamīna pēcnācēji.

9.nodaļa

1 Un viss Israēls tika ierakstīts ciltsrakstos, un redzi, tie ir ierakstīti Israēla ķēniņu grāmatā. Bet Jūda viņa neuzticības dēļ tika izvests uz Bābeli.
2 Pirmie, kas apmetās savos īpašumos un savās pilsētās, bija Israēls, priesteri, levīti un Tempļa kalpotāji.
3 Un Jeruzālemē apmetās uz dzīvi no Jūdas dēliem, no Benjamīna dēliem un no Efraima dēliem un no Manases šādi vīri:
4 Ūtajs, Amihuda dēls - tas Omrija dēls, tas Imrija dēls, tas Banija dēls - tas no Pereca, Jūdas dēla, pēcnācējiem;
5 un no šiloniešiem Asaja, pirmdzimtais, un tā dēli;
6 un no Zeraha dēliem Jehuēls un viņa brāļi, seši simti deviņdesmit vīri.
7 No Benjamīna dēliem: Sallus, Mešullāma dēls, tas Hodavja dēls, tas Hasenuas dēls;
8 un Jibneja, Jerohāma dēls, un Ēla, Usija dēls, Mihrija dēladēls, un Mešullāms, Šefatjas dēls, tas bija Reguēla dēls, un tas Jibneja dēls;
9 un viņu brāļi pēc viņu paaudzēm - deviņi simti piecdesmit seši. Visi šie vīri bija galvenie pār saviem tēvu namiem.
10 Un no priesteriem: Jedaja, Jojaribs, Jahīns
11 un Ahituba dēla, Merajota dēla, Cadoka dēla, Mešullāma dēla, Hilkijas dēls Asarja, pārzinis pār Dieva namu;
12 un Malhijas dēla, Pašhura dēla, Jerohāma dēls Adaja un Immera dēla, Mešilemīta dēla, Mešullāma dēla, Jahšeras dēla, Adiēla dēls Maāsajs
13 un viņu brāļi, savu tēvu namu galvenie, tūkstotis septiņi simti sešdesmit kārtīgu vīru, kas bija izraudzīti kalpošanai Dieva namā.
14 Un no levītiem, no Merārija cilts, Hašabjas dēla, Asrikāma dēla, Hašuba dēls Šemaja.
15 Un Asafa dēla, Sihrija dēla, Mihas dēls Matanja un Bakbakars, Hērešs un Galals;
16 un Jedutuna dēla, Galala dēla, Šemajas dēls Obadja un Ēlkanas dēla, Asas dēls Berehja, kas dzīvoja netofatiešu ciemos.
17 Un vārtu sargi bija: Šalums, Akubs, Talmons, Ahimans un viņu brāļi, bet Šalums bija priekšnieks.
18 Un līdz pat šim laikam viņi pie ķēniņa Austrumu vārtiem ir sargi levītu nometnei.
19 Bet Koraha dēla, Ēbjasafa dēla, Kores dēls Šalums un viņa brāļi no viņa tēvu nama - korahieši - kalpoja kā sliekšņu sargi Saiešanas teltī, tāpat kā viņu tēvi bija bijuši ieejas sargātāji Tā Kunga nometnē:
20 Pinehass, Ēleāzara dēls, - lai Tas Kungs ir ar viņu! - bija agrāk tiem bijis par priekšnieku.
21 Bet Zaharja, Mešalemjas dēls, bija Saiešanas telts durvju sargs.
22 Un viņi visi, kas bija tikuši izraudzīti, lai kalpotu par sliekšņu sargiem, skaitā bija divi simti divpadsmit vīri; viņi bija ierakstīti ciltsrakstos pēc savām apmešanās vietām; Dāvids un redzētājs Samuēls bija cēluši viņus šai amatā uzticības dēļ.
23 Un viņi līdz ar saviem dēliem bija izraudzīti sargāt Tā Kunga nama vārtus, telts mītnes vārtus.
24 Un vārtu sargi stāvēja visos četros vējos: viņi stāvēja pret austrumiem un rietumiem, pret ziemeļiem un dienvidiem.
25 Un viņu brāļiem, kas dzīvoja savās nometnēs, noteiktā laikā, ik pa septiņām dienām, bija jānāk kalpot ar tiem,
26 jo šie četri vārtu sargu priekšnieki, levīti, savas uzticības dēļ bija iecelti pār Dieva nama telpām un dārgumu krātuvēm.
27 Un viņi arī caurām naktīm palika nomodā ap Dieva namu, jo viņiem bija jāsargā vārti un ik rītus tie jāatslēdz.
28 Un dažiem no viņiem bija uzdots pārzināt kalpošanas piederumus, kurus viņi saskaitītus iznesa un atkal ienesa.
29 Daži no viņiem bija iecelti pārzināt traukus un visus svētnīcas rīkus un smalkos kviešu miltus, vīnu, eļļu, kvēpināmās un dārgās zāles.
30 Dažiem priesteru dēliem bija uzdots sagatavot smaržīgo svaidāmo eļļu.
31 Un Matitjam, vienam no levītiem, kas bija korahieša Šaluma pirmdzimtais dēls, bija uzticēts gatavot upura maizes.
32 Tāpat dažiem no kehatiešiem, viņu brāļiem, bija uzdots pārzināt skatāmo maizi, lai tā ik sabatu tiktu sagatavota.
33 Un dziedātāji, levītu tēvu namu galvenie, dzīvoja savās telpās un bija no citas kalpošanas atsvabināti; jo viņi bija aizņemti savā darbā dienu un nakti.
34 Šie ir levītu tēvu namu galvenie pēc savām paaudzēm, to vecākie, un viņi dzīvoja Jeruzālemē.
35 Bet Gibeonā dzīvoja Gibeonas tēvs Jeiēls, un viņa sievas vārds bija Maāha.
36 Un viņa pirmdzimtais dēls bija Abdons, tad Cūrs, Kīšs, Baals, Ners, Nadabs,
37 Gedors, Ahjo, Zaharja un Miklots.
38 Miklots dzemdināja Šimeāmu, un arī šie dzīvoja iepretī saviem brāļiem Jeruzālemē, kopā ar citiem saviem brāļiem.
39 Un Ners dzemdināja Abneru, un Kīšs dzemdināja Saulu, un Sauls dzemdināja Jonatānu, Malhišu, Abinādabu un Ēšbaalu.
40 Un Jonatāna dēls bija Merib-Baals, un Merib-Baals dzemdināja Mihu.
41 Un Mihas dēli bija Pitons, Melehs, Tahrea un Ahass.
42 Un Ahass dzemdināja Jaru, un Jara dzemdināja Alemetu, Asmavetu un Simriju, bet Simrijs dzemdināja Mocu.
43 Un Moca dzemdināja Bineju, kura dēls bija Refaja, bet tā dēls Ēleaša un tā dēls Acels.
44 Un Acelam bija seši dēli, un šie ir viņu vārdi: Asrikāms, Bohrus, Ismaēls, Šearja, Obadja un Hanans. Šie bija Acela dēli.

10.nodaļa

1 Un filistieši karoja ar Israēlu, un Israēla karavīri bēga no filistiešiem, un nokautie gulēja izkaisīti pa Gilboas kalniem.
2 Un filistieši vajāja Saulu un viņa dēlus un nogalināja Jonatānu, Abinādabu un Malhišu, Saula dēlus.
3 Un iedegās karsta cīņa pret Saulu, un bultas viņu panāca un ievainoja.
4 Tad Sauls sacīja savam ieroču nesējam: "Izvelc savu zobenu un ar to nodur mani, lai šie neapgraizītie nenāk, mani nemoka un neliek izsmieklā!" Bet viņa ieroču nesējs negribēja to darīt, jo viņš ļoti baidījās. Tad Sauls pats ņēma zobenu un metās tam virsū.
5 Kad viņa ieroču nesējs redzēja, ka Sauls bija miris, tad arī viņš metās uz zobenu un mira.
6 Tā mira Sauls un viņa trīs dēli, un viss viņa nams kopā nomira.
7 Kad visa Israēla tauta, kas atradās ielejā, ieraudzīja, ka israēlieši bija bēguši un ka Sauls un viņa dēli bija krituši, tad tie pameta savas dzīves vietas un arī metās bēgt, bet filistieši nāca un tanīs dzīvoja.
8 Un, kad nākamā dienā filistieši nāca, lai aplaupītu kritušos, un atrada Saulu un viņa dēlus guļam Gilboas kalnos,
9 tad viņi tos aplaupīja, paņēma viņa galvu un viņa apbruņojumu un sūtīja vēstnešus visapkārt pa filistiešu zemi, lai tie paziņotu priecīgo uzvaras vēsti saviem elkiem un tautai.
10 Un tie nolika viņa ieročus savu dievu namā, bet viņa galvu tie piekala Dagona templī.
11 Kad visi Jabešas, Gileādā, iedzīvotāji to visu dzirdēja, ko filistieši bija darījuši ar Saula līķi,
12 tad cēlās visi spēcīgie karavīri, paņēma Saula un viņa dēlu līķus un aiznesa tos uz Jabešu; tad viņi apraka viņu kaulus zem liela koka Jabešā un gavēja septiņas dienas.
13 Tā Sauls nomira savu ļauno darbu dēļ, ko viņš bija darījis pret To Kungu, - Tā Kunga vārda dēļ, ko viņš nebija turējis, un arī tāpēc, ka viņš bija griezies pie mirušo garu izsaucējas un bija to izvaicājis,
14 bet nebija jautājis To Kungu; tāpēc Viņš lika tam mirt un nodeva ķēniņa valsts varu Dāvidam, Īsaja dēlam.

11.nodaļa

1 Un visi Israēla ļaudis sapulcējās pie Dāvida Hebronā, sacīdami: "Redzi, mēs esam no tava kaula un tavas miesas!
2 Jau senāk, Saulam vēl ķēniņam esot, tu biji tas, kas Israēlu izveda cīņā un atveda atpakaļ; un Tas Kungs, tavs Dievs, tev sacīja: tev būs ganīt Manu tautu Israēlu, un tev jākļūst par valdnieku pār Manu tautu Israēlu!"
3 Un visi Israēla vecaji nāca pie ķēniņa uz Hebronu, un Dāvids slēdza ar viņiem Hebronā derību Tā Kunga vaiga priekšā; tad viņi svaidīja Dāvidu par ķēniņu pār Israēlu, kā Tas Kungs caur Samuēlu bija runājis.
4 Tad Dāvids un viss Israēls devās uz Jeruzālemi, senāk tā bija Jebusa, un tur dzīvoja tās zemes iedzīvotāji jebusieši,
5 un Jebusas iedzīvotāji sacīja Dāvidam: "Še tu netiksi iekšā!" Bet Dāvids ieņēma Ciānas cietoksni, un šī ir tagadējā Dāvida pilsēta.
6 Tad Dāvids sacīja: "Pirmais, kas sakaus jebusiešus, tas lai kļūst par karaspēka virspavēlnieku!" Un pirmais devās cīņā Joābs, Cerujas dēls, un viņš kļuva par virspavēlnieku.
7 Un Dāvids apmetās dzīvot nocietinātā pilī; tāpēc viņi to nosauca par Dāvida pilsētu.
8 Un viņš uzcēla visapkārt pilsētu, iesākot no Millas pils un tās apkārtnes, un nocietināja to, kamēr Joābs atjaunoja pārējo pilsētas daļu.
9 Un Dāvids pieauga varenībā un spēkā, jo tas Kungs Cebaots bija ar viņu.
10 Un šie ir Dāvida varonīgo vīru vadoņi, kas viņam bija, kas stingri turējās kopā ar viņu un ar visu Israēlu viņa ķēniņa varas laikā, viņu ieceļot par ķēniņu, kā Tas Kungs par Israēlu to bija sacījis.
11 Un šis ir Dāvida varonīgo vīru saraksts: Jašobeāms, Hahmonija dēls, trijotnes galvenais; viņš savu šķēpu pacēla pret trīs simti vīriem, kurus viņš nodūra vienā reizē.
12 Un pēc viņa bija Ēleāzars, Dodo dēls, ahohietis, viens no tiem trim varonīgiem vīriem.
13 Viņš bija kopā ar Dāvidu pie Pās-Damimas, kad filistieši bija tur sapulcējušies, lai karotu; tur atradās arī tīruma gabals ar miežiem; un pārējā kara tauta bēga no filistiešiem.
14 Tad viņi nostājās tīruma vidū un to aizstāvēja, un viņš sakāva filistiešus, un Tas Kungs viņiem deva lielu uzvaru.
15 Un trīs no tiem trīsdesmit vadoņiem nokāpa uz klints pie Dāvida Adullāmas alā, bet filistiešu karaspēks bija apmeties Refaima ielejā.
16 Dāvids tajā laikā bija kalnu cietoksnī, bet filistiešu karavīri toreiz atradās Bētlemē.
17 Un Dāvidam iekārojās, un viņš sacīja: "Kas mani padzirdīs ar ūdeni no akas, kas ir tur Bētlemē pie vārtiem?"
18 Tad tie trīs izcirtās cauri filistiešu nometnei, un tie iesmēla ūdeni no akas pie Bētlemes vārtiem, ņēma un to atnesa Dāvidam. Bet Dāvids to nevēlējās dzert un izlēja to kā dzeramo upuri Tam Kungam.
19 Un viņš sacīja: "Lai Dievs mani pasargā, ka es to darītu! Vai lai es dzeru šo vīru asinis līdz ar viņu dzīvībām, jo, netaupīdami savu dzīvību, viņi to ir atnesuši!" Un viņš liedzās to dzert. To izdarīja šie trīs varonīgie vīri.
20 Un Abišajs, Joāba brālis, bija galvenais tiem trīsdesmit vīriem; un viņš pacēla savu šķēpu pret trīs simti ienaidniekiem, un viņš tos nogalināja, un viņam bija vārds starp šiem trīsdesmit.
21 Starp šiem trīsdesmit viņš bija lielā godā, tā ka viņš kļuva par viņu virsnieku; taču tiem trim viņš līdzināties nespēja.
22 Benaja, Jojadas dēls, drosmīga vīra dēls, kas lielus darbus darījis, bija no Kabceēlas; viņš bija tas, kas nogalināja divus Moāba varoņus; viņš arī nogāja un kādā dienā alā nokāva lauvu, kad bija uzsnidzis sniegs.
23 Viņš bija arī tas, kas nogalināja kādu ēģiptieti, milzīga auguma vīru, kas bija piecas olektis garš, un šim ēģiptietim bija rokā šķēps, tik resns kā audēja riestava; bet viņš devās pie tā lejā ar kūju, un viņš izsita šķēpu no ēģiptieša rokas un nogalināja viņu ar viņa paša šķēpu.
24 To izdarīja Benaja, Jojadas dēls, un viņam bija vārds starp tiem trīsdesmit varonīgiem vīriem.
25 Viņš bija visvairāk godātais starp tiem trīsdesmit, bet tiem trim viņš līdzināties nespēja. Un Dāvids viņu iecēla par vadītāju savai miesassardzei.
26 Un karaspēka varonīgie vīri bija: Asahēls, Joāba brālis; Ēlhanans, Dodo dēls, no Bētlemes;
27 Šamots no Harodas; Helecs no Peletas;
28 Īra, Ikeša dēls, no Tekojas; Abiēzers no Anatotas;
29 Sibehajs no Hušas; Īlajs no Ahohas;
30 Maharajs no Netofas; Heleds, Baānas dēls, no Netofas;
31 Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas, Benjamīna cilts piederīgais; Benaja no Piratonas;
32 Hurajs (Hidajs) no Gaāšas dvīņu upēm; Abiēls no Arbatas (Arabas);
33 Asmavets no Bahurimas; Ēljahba no Šaālbonas;
34 Gezonieša Hāšema dēli: Jonatāns, Šāges dēls, no Harāras;
35 Ahiāms, Sahara dēls, no Harāras; Ēlifelets, Ūra dēls;
36 Hefers no Meheras; Ahija no Palonas;
37 Hecro no Karmela; Naārajs, Ezbaja dēls;
38 Joēls, Nātāna brālis; Mibhars, Hagrija dēls;
39 amonietis Celeks; Nahrajs no Beērotas - Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs; 40 Īra no Jatīras; Gārebs no Jatīras;
41 hetietis Ūrija; Zabāds, Ahlaja dēls;
42 Adina, Šizas dēls, no Rūbena cilts, rūbeniešu vadonis, un trīsdesmit karavīri kopā ar viņu;
43 Hanans, Maāhas dēls, un Jošafāts no Metenas;
44 Usija no Aštarotas; Šama un Jeiēls, Hotāma dēli, no Aroēras;
45 Jediaēls, Šimrija dēls, un viņa brālis Joha no Ticas;
46 Ēliēls no Mahanaimas; Jeribajs un Jošavja, Elnaāma dēli; moābietis Jitma;
47 Ēliēls un Obeds, un Jaāsiēls no Mecobajas.

12.nodaļa

1 Un Rehabeāms devās uz Sihemu, jo uz Sihemu devās arī viss Israēls, lai viņu celtu par ķēniņu.
2 Un notika, ka Nebata dēls Jerobeāms to dzirdēja, atrazdamies Ēģiptes zemē, jo viņš bija bēdzis no ķēniņa Salamana un mita vēl tur.
3 Tad ļaudis aicināja viņu un lūdza viņu atnākt, un Jerobeāms un visa Israēla draudze runāja ar Rehabeāmu un sacīja:
4 "Tavs tēvs mums jūgu ir darījis smagu, bet tu tagad dari mums vieglāku šo grūto kalpošanu un smago jūgu, kādu tavs tēvs mums ir uzlicis, tad mēs esam ar mieru tev kalpot."
5 Un viņš tiem sacīja: "Aizejiet uz trim dienām, tad atnāciet pie manis atpakaļ!" Un tauta arī aizgāja.
6 Un Rehabeāms prasīja padomu vecajiem, kas viņa tēva Salamana priekšā bija stāvējuši, kad tas vēl bija dzīvs, sacīdams: "Kādu padomu jūs dodat, kā lai atbildam šai tautai?"
7 Un tie tam teica, sacīdami: "Ja tu pakalposi šodien šiem ļaudīm un ja tu padosies viņiem un, atbildi dodams, runāsi ar tiem laipnus vārdus, tad arī viņi tev būs kalpi visu mūžu."
8 Bet viņš noraidīja vecaju padomu, kādu tie viņam bija devuši, un apvaicājās pie jaunajiem, kuri bija uzauguši kopā ar viņu un tagad stāvēja viņa vaiga priekšā.
9 Un viņš jautāja tiem: "Kādu padomu jūs dodat? Kā lai atbildam šai tautai, kas man ir sacījuši: tavs tēvs mums jūgu ir darījis smagu, atvieglini tu mums to?"
10 Un tad jaunie, kas kopā ar viņu bija uzauguši, viņam teica, sacīdami: "Atbildi tā šai tautai, kas tev nule ir teikusi: tavs tēvs mūsu jūgu ir pārāk smagu darījis, bet tu atvieglini mūsu plecus, - un saki tieši šādus vārdus: mans mazais pirkstiņš ir resnāks nekā mana tēva gurni.
11 Un tagad - kaut arī mans tēvs jums būtu uzkrāvis jo smagu jūgu, tad es pie jūsu jūga vēl pielikšu, proti: mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs gribu pārmācīt ar dzeloņainām pātagām."
12 Un trešajā dienā Jerobeāms ar visu tautu atnāca pie Rehabeāma, kā ķēniņš to bija noteicis, teikdams: atgriezieties pie manis trešajā dienā!
13 Un ķēniņš jo bargi atbildēja tautai un noraidīja to padomu, kādu vecaji viņam bija devuši.
14 Bet viņš ar tiem runāja, sekodams jauno padomam, sacīdams: "Mans tēvs jūsu jūgu ir darījis smagu, bet es pie jūsu jūga pielikšu vēl ko klāt: mans tēvs jūs ir sitis ar pātagām, bet es jūs sitīšu ar dzeloņainām pātagām."
15 Un ķēniņš neuzklausīja tautu, jo no Tā Kunga puses bija nākusi šī maiņa, lai piepildītu to vārdu, ko Tas Kungs caur Ahiju no Šīlo bija teicis Jerobeāmam, Nebata dēlam.
16 Kad viss Israēls redzēja, ka ķēniņš neveltī tautai nekādu uzmanību, tad tauta to izteica atbildē ķēniņam: "Kāda gan mums daļa gar Dāvidu? Un mums nav nekāda mantojuma no Isaja dēla puses. Atpakaļ savās teltīs, Israēl, bet tagad raugies tu pats uz savu namu, Dāvid!" Un Israēls aizgāja atpakaļ savās teltīs.
17 Bet Rehabeāms valdīja kā ķēniņš pār Israēla bērniem, kuri dzīvoja Jūdas pilsētās.
18 Un ķēniņš Rehabeāms sūtīja Adorāmu, pārraugu pār tiem, kas klausības darbos, bet viss Israēls to nomētāja ar akmeņiem, un viņš nomira. Bet pats ķēniņš Rehabeāms tikai ar pūlēm vien paglābās savos ratos. Un viņš aizbēga uz Jeruzālemi.
19 Tā Israēls atkrita no Dāvida nama, kā tas ir līdz pat šai dienai.
20 Un, kad viss Israēls dzirdēja, ka Jerobeāms atgriezies, tad tie aizsūtīja pie viņa vēstnešus un aicināja to uz sapulci, un viņi to cēla par ķēniņu pār visu Israēlu. Un neviens vairs neturējās pie Dāvida nama kā vienīgi Jūdas cilts.
21 Un Rehabeāms nonāca Jeruzālemē. Tur viņš sasauca uz sapulci visu Jūdas namu un Benjamīna cilti, kopā simts astoņdesmit tūkstošus izlasītu karotāju, lai dotos uzbrukumā pret Israēlu un atgrieztu ķēniņa valsti pie Salamana dēla Rehabeāma atkal atpakaļ.
22 Un Dieva vārds nāca pār Šemaju, Dieva vīru:
23 "Saki Salamana dēlam Rehabeāmam, Jūdas ķēniņam, un arī visam Jūdas namam un Benjamīnam, un atlikušai tautas daļai:
24 tā saka Tas Kungs: jums nebūs iet uzbrukumā, un jums nav jākaro ar saviem brāļiem, Israēla bērniem; atgriezieties ikviens savā namā, jo šī lieta no Manis ir nākusi." Un tie paklausīja Tā Kunga vārdam un atgriezās, lai ietu, kā Tas Kungs bija teicis.
25 Bet Jerobeāms uzcēla Efraima kalnā Sihemu un apmetās tur dzīvot, un, no turienes izgājis, uzcēla Penuēlu.
26 Un Jerobeāms savā sirdsprātā nodomāja: tagad gan ķēniņa vara atkal atgriezīsies atpakaļ pie Dāvida,
27 ja šie ļaudis atkal dosies kalnup, lai upurētu kaujamos upurus Tā Kunga namā, proti, Jeruzālemē; tad arī šo ļaužu sirdis atkal atgriezīsies pie viņu Dieva un pie Rehabeāma, Jūdas ķēniņa, bet mani viņi nokaus, jo tie atgriezīsies pie Rehabeāma, Jūdas ķēniņa.
28 Un ķēniņš vaicāja pēc padoma un lika darināt divus zelta teļus, un sacīja ļaudīm: "Tas ir par tālu, lai ietu uz Jeruzālemi; lūk, Israēl, tavi dievi, kas tevi izveduši no Ēģiptes zemes!"
29 Un viņš novietoja vienu no tiem Bētelē, bet otru - Danā.
30 Un šis vārds kļuva par apgrēcību, jo tauta gāja gan pie viena, gan pie otra uz Danu.
31 Un viņš ierīkoja kalnu augstienēs svētnīcas un iecēla arī priesterus no visādiem ļaudīm, kas nebija no Levija cilts.
32 Un Jerobeāms sarīkoja svētkus astotajā mēnesī, mēneša piecpadsmitajā dienā, līdzīgus svētkiem Jūdā. Un viņš pats upurēja dedzināmos upurus uz altāra. Tā viņš rīkojās Bētelē, lai upurētu kaujamos upurus tiem teļu tēliem, kurus viņš bija darinājis, tāpat viņš iecēla Bētelē priesterus uz tām augstienēm, kuras viņš bija iekārtojis.
33 Un viņš pats upurēja dedzināmos upurus uz altāra, kuru viņš Bētelē bija uzcēlis, astotā mēneša piecpadsmitajā dienā, kā viņš pats to bija izdomājis; tā viņš Israēla bērniem sarīkoja svētkus. Un viņš pats kāpa altārī, lai nestu kvēpināmo upuri.

13.nodaļa

1 Un te, lūk, kāds Tā Kunga vārda skubināts vīrs nāca no Jūdas uz Bēteli. Bet Jerobeāms bija nostājies altārī, lai kvēpinātu.
2 Un šis vīrs sauca Tā Kunga Vārdu, vērsdamies pret šo altāri: "Altāri, altāri, tā saka Tas Kungs: redzi, viens dēls piedzims Dāvida namam, un viņa vārds būs Josija, un tas kā kaujamo upuri uz tevis upurēs augstieņu priesterus, tos, kas tagad uz tevis nes kvēpināmos upurus. Un cilvēku kauli tiks uz tevis sadedzināti."
3 Un viņš tanī dienā pateica zīmes, sacīdams: "Šī ir tā zīme, kādu Tas Kungs sludina: redzi, šis altāris tiks nolauzts, un tie pelni, kas uz tā, tiks nokratīti."
4 Un notika, tiklīdz ķēniņš dzirdēja Dieva vīra vārdus, kurus tas vērsa pret altāri Bētelē, tā arī Jerobeāms izstiepa savu roku, no altāra saukdams: "Sagrābiet viņu!" Bet roka, kuru viņš pret to bija izstiepis, sakalta, un viņš to nevarēja pie sevis atvilkt atpakaļ.
5 Bet altāris sašķēlās, un pelni, kas uz tā bija, nobira - gluži pēc tās zīmes, kādu Dieva vīrs ar Tā Kunga vārdu bija pateicis.
6 Un ķēniņš atbildēja un sacīja Dieva vīram: "Lūdz arī tu žēlastību no Tā Kunga, sava Dieva. Un aizlūdz tu manis labad, lai mana roka kļūtu vesela!" Un Dieva vīrs meklēja žēlastību Tā Kunga priekšā, un ķēniņa roka kļuva vesela un bija kā iepriekš.
7 Un ķēniņš sacīja Dieva vīram: "Ienāc ar mani kopā manā namā, atspirdzinies. Un es tev došu dāvanu."
8 Bet Dieva vīrs sacīja ķēniņam: "Ja tu man arī dotu pusi no savas mājas, tad es tanī kopā ar tevi neiegrieztos. Un es šinī vietā neēdīšu maizi un arī nedzeršu ūdeni,
9 jo tā man ar Tā Kunga vārdu ir pavēlēts, kas tā saka: tev nav atļauts ēst maizi, tev nav ļauts dzert ūdeni; neatgriezies pa to ceļu, pa kuru tu esi atnācis!"
10 Un tā viņš aizgāja pa citu ceļu un neatgriezās pa to pašu ceļu, pa kuru tas uz Bēteli bija nācis.
11 Bet kāds vecs pravietis dzīvoja Bētelē, un tā dēli nāca un pastāstīja tam par darbu, kādu Dieva vīrs bija šinī dienā darījis Bētelē, un atkārtoja vārdus, kādus tas bija sacījis ķēniņam.
12 Tad viņu tēvs tiem jautāja: "Kurš tad ir tas ceļš, pa kuru tas aizgāja?" Un viņa dēli tam parādīja to ceļu, pa kuru tas Dieva vīrs, kas no Jūdas bija nācis, bija aizgājis.
13 Un tas sacīja saviem dēliem: "Apseglojiet man ēzeli!" Un tie apsegloja tam viņa ēzeli. Un viņš aizjāja uz tā.
14 Tā viņš sekoja Dieva vīram un to arī atrada, tas bija atsēdies zem ozola. Un viņš tam jautāja: "Vai tu esi tas Dieva vīrs, kas atnāca no Jūdas?" Un tas teica: "Es tas esmu."
15 Un vecais pravietis sacīja: "Nāc man līdzi un baudi ko."
16 Bet tas sacīja: "Es nevaru maizi ēst, nedz ar tevi atgriezties, nedz arī iet ar tevi. Un es neēdīšu maizi kopā ar tevi, un es nedzeršu ar tevi ūdeni šinī vietā,
17 jo man ir sacīts ar Tā Kunga vārdu: tev nav atļauts maizi ēst, un tev nebūs ūdeni dzert. Un negriezies atpakaļ, lai tu ietu pa to pašu ceļu, pa kuru tu esi nācis."
18 Un viņš tam sacīja: "Arī es esmu pravietis, kā tu. Bet eņģelis man ir sacījis, ar Tā Kunga vārdu vēstīdams: atved viņu atpakaļ uz savu namu sev līdzi, lai viņš ēd maizi un lai dzer ūdeni!" Bet viņš meloja.
19 Un Dieva vīrs atgriezās kopā ar viņu un ēda maizi viņa namā un dzēra ūdeni.
20 Un, kamēr tie vēl sēdēja pie galda, Tā Kunga vārds nāca pār to pašu pravieti, kas viņu bija atvedis,
21 un tas rājās uz Dieva vīru, kas no Jūdas bija atnācis, sacīdams: "Tā saka Tas Kungs: tādēļ ka tu neesi bijis paklausīgs Tā Kunga pavēlei un neesi klausījis tai pavēlei, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev bija pavēlējis,
22 bet esi atgriezies un esi ēdis maizi, un esi dzēris ūdeni tādā vietā, par kuru Viņš tev bija sacījis: tev nav atļauts maizi ēst, un tev nebūs ūdeni dzert, - tādēļ tavas miesas nenonāks tavu tēvu kapā!"
23 Un notika, pēc tam kad viņš bija paēdis maizi un bija padzēries, tad tas apsegloja sev pravieša ēzeli - tā pravieša, kas bija viņu atvedis.
24 Un viņš aizgāja. Bet lauva nostājās tam ceļā un to saplēsa. Viņa līķis bija nomests uz ceļa, un ēzelis stāvēja tam blakus. Un arī lauva stāvēja līķim blakus.
25 Un, lūk, tur gāja garām ļaudis, tie ieraudzīja nomesto līķi un lauvu stāvam līķim blakus. Un tie aizgāja un izstāstīja to pilsētā, kurā dzīvoja vecais pravietis.
26 Kad tas pravietis, kas viņu no ceļa bija novirzījis, to dzirdēja, tad tas sacīja: "Tas ir tas pats Dieva vīrs, kas Tā Kunga pavēlei nepaklausīja. Un Tas Kungs to atdeva lauvam, kas to saplēsa un nogalināja, piepildot Tā Kunga vārdu, kādu Viņš tam bija paziņojis."
27 Un viņš teica saviem dēliem, sacīdams: "Apseglojiet man ēzeli!" Un viņi to arī apsegloja.
28 Un tas devās ceļā un atrada līķi nomestu uz ceļa un ēzeli, kā arī lauvu stāvam līķim blakus. Un lauva neaprija līķi un arī nesaplosīja ēzeli.
29 Un pravietis Dieva vīra līķi pacēla un lika to uz ēzeļa, un viņš to atveda atpakaļ, un viņš noveda to tā vecā pravieša pilsētā, lai par to sērotu un lai to apglabātu.
30 Un viņš līķi noguldīja atdusai pats savā kapā, un ļaudis to apraudāja, sacīdami: "Ak vai, manu brāli!"
31 Pēc tam kad viņš to bija apglabājis, viņš teica saviem dēliem, sacīdams: "Kad es nomiršu, tad apglabājiet mani Dieva vīra kapā, guldiet manus kaulus blakus viņa kauliem."
32 Un tā patiesi piepildījās vārds, ko viņš, būdams Tā Kunga vārda skubināts, bija teicis gan par to altāri, kas ir Bētelē, gan par visām augstieņu svētnīcām, kādas vien atrodas Samarijas pilsētās.
33 Pēc šī notikuma Jerobeāms tomēr neatgriezās no sava ļaunā dzīves veida, bet viņš no slaistiem iecēla kalnu altāru priesterus. Kam vien tas patika, tam viņš uzticēja amatu, un tie tad kļuva par augstieņu priesteriem.
34 Un tā šī lieta kļuva pašam Jerobeāmam par bojā ejas iemeslu, ka tas tika noslaucīts no zemes virsus. 

14.nodaļa

1 Tanī laikā saslima Abija, Jerobeāma dēls.
2 Un Jerobeāms sacīja savai sievai: "Celies, lūdzu, un pārģērbies, lai neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeāma sieva, un aizej uz Šīlo; tur atrodas pravietis Ahija, kas par mani vēstīja, ka es kļūšot ķēniņš pār šo tautu.
3 Un paņem sev rokā līdzi desmit maizes un raušus, un trauciņu medus un aiznes to viņam; tas pateiks, kas zēnam vainas."
4 Un Jerobeāma sieva tā arī izdarīja: viņa cēlās un nonāca Šīlo pilsētā un iegāja Ahijas namā. Bet Ahija to nevarēja saredzēt, jo viņa acis bija vecuma dēļ kļuvušas vājas.
5 Bet Tas Kungs sacīja Ahijam: "Redzi, tā ir Jerobeāma sieva, kas pie tevis ir atnākusi, lai pie tevis meklētu kādu padomu sava slimā dēla lietā. Bet tev nu tā un tā ar viņu jārunā." Un tanī pat brīdī viņa arī ienāca, bet tā bija pārģērbusies.
6 Un notika, tiklīdz Ahija sadzirdēja viņas soļus, kad tā ienāca durvīs, tad tas arī sacīja: "Nāc vien, Jerobeāma sieva, kāpēc tu sevi esi padarījusi nepazīstamu? Man tomēr tev jāpaziņo kaut kas bargs.
7 Ej un saki Jerobeāmam, ka tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tādēļ ka Es tevi esmu paaugstinājis tautas vidū un ka Es tevi esmu iecēlis par vadoni pār Savu tautu Israēlu,
8 un tādēļ ka Es atrāvu ķēniņa valsti Dāvidam, kas gan Manus baušļus turēja un Man arī sekoja no visas savas sirds, cenzdamies darīt tikai to, kas ir taisns Manās acīs, un Es to iedevu tev, kas tu tāds neesi bijis, un tādēļ ka,
9 neraugoties uz visu to, tu tomēr esi darījis ļauna vairāk nekā visi tie, kas ir bijuši pirms tevis, jo tu aizgāji un darināji sev svešus dievus un tu sev izlēji tēlus, lai Mani apvainotu, un tu Mani esi atmetis un atstājis aiz savas muguras, -
10 un tādēļ, redzi, tagad Es likšu nelaimei nākt pār Jerobeāma namu, un Es izdeldēšu Jerobeāmam ikvienu vīru, gan vāju, gan stipru, Israēlā. Un Es izdeldēšu Jerobeāma pēctečus, kā mēslus mēdz izmēzt, tiekāms tie visi būs pagalam.
11 Kas no Jerobeāma mirs pilsētā, tos ēdīs suņi, bet, kas Jerobeāmam nomirs uz lauka, to debesu putni ēdīs, jo Tas Kungs ir runājis!
12 Bet tu piecelies, atgriezies savā namā, un, kamēr tu saviem soļiem nonāksi pilsētā, tikmēr tavs dēls būs miris.
13 Un viss Israēls to apraudās un viņu apglabās. Bet tas būs vienīgais no Jerobeāma, kas nonāks kapā, tādēļ ka viņā no visa Jerobeāma nama kaut kas labs pret To Kungu, Israēla Dievu, ir atrasts.
14 Tad Tas Kungs pats Sev iecels ķēniņu pār Israēlu, kas iznīcinās Jerobeāma namu, proti, jau šodien.
15 Un Tas Kungs sitīs Israēlu, tā kā niedre tiek kustināta ūdenī, un Viņš izraus Israēlu no šīs labās zemes, kuru Viņš bija devis viņu tēviem, un Viņš tos izkaisīs viņpus Eifratas, tādēļ ka viņi sev ir darinājuši elku kokus, To Kungu apvainodami.
16 Un Viņš atmetīs Jerobeāma grēku dēļ Israēlu: to grēku dēļ, ar kādiem tas pats ir apgrēkojies un uz kādiem tas Israēlu ir pavedinājis."
17 Un Jerobeāma sieva cēlās un gāja un nonāca Tircā, un, tiklīdz tā pienāca pie nama sliekšņa, tā arī zēns nomira.
18 Un to apglabāja un apraudāja viss Israēls, tā kā Tas Kungs ar Savu vārdu caur Savu kalpu pravieti Ahiju bija runājis.
19 Un, kas vēl par Jerobeāmu stāstāms, kā viņš karojis un kā valdījis, redzi, tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
20 Bet laiks, cik ilgi Jerobeāms tika valdījis, bija divdesmit divi gadi. Tad tas gūlās pie saviem tēviem, un viņa dēls Nadabs kļuva ķēniņš viņa vietā.
21 Bet Rehabeāms, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Rehabeāmam bija četrdesmit viens gads, kad tas kļuva ķēniņš. Bet septiņpadsmit gadus tas bija ķēniņš Jeruzālemē - tanī pilsētā, kuru Tas Kungs Sev bija izraudzījis no visu Israēla cilšu vidus, lai tur liktu dzīvot Savam Vārdam. Un viņa mātes vārds bija Naema, un tā bija amoniete.
22 Bet Jūda darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs. Un viņi To vēl vairāk sakaitināja ar grēkiem, kādus tie darīja, nekā visi viņu tēvi.
23 Arī viņi uzcēla sev gan augstieņu svētnīcas, gan elku stabus, gan elku kokus uz katras augstienes, kas vien pacēlās augstāk, zem katra zaļoksnēja koka.
24 Un arī netikļi bija tanī zemē. Un tie piekopa visas negantības kā tās tautas, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis no zemes.
25 Un notika ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā, ka Ēģiptes ķēniņš Šīšaks devās pret Jeruzālemi uzbrukumā.
26 Un viņš paņēma Tā Kunga nama dārgumus un ķēniņa pils dārgumus, itin visu tas paņēma, arī mazos vairogus viņš paņēma, kurus Salamans bija darinājis.
27 Bet to vietā ķēniņš Rehabeāms darināja vara vairogus. Un viņš tos nodeva sargu virsnieku rokās, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju.
28 Un, cikkārt ķēniņš gāja Tā Kunga namā, tikkārt pils karavīru sardze tos lietoja. Un vēlāk tie tos atkal novietoja sardzes vīru istabā.
29 Un, kas vēl stāstāms par Rehabeāmu un viss, ko viņš ir darījis, - tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
30 Un nepārtraukts bija karš starp Rehabeāmu un Jerobeāmu.
31 Un Rehabeāms gūlās pie saviem tēviem, un to apglabāja pie viņa tēviem Dāvida pilsētā. Bet viņa mātes vārds bija Naema, un viņa bija amoniete. Un viņa dēls Abijāms kļuva ķēniņš viņa vietā.

15.nodaļa

1 Tā astoņpadsmitajā ķēniņa Jerobeāma, Nebata dēla, valdīšanas gadā Jūdā sāka valdīt Abijāms.
2 Trīs gadus viņš bija ķēniņš Jeruzālemē. Viņa mātes vārds bija Maāha, un tā bija Absaloma mazmeita.
3 Bet viņš staigāja visos sava tēva grēkos, kādus vien tas bija darījis pirms viņa. Un viņš savā sirdsprātā nebija pilnīgi pakļāvies Tam Kungam, savam Dievam, kā viņa ciltstēvs Dāvids.
4 Taču Dāvida dēļ Tas Kungs, viņa Dievs, bija licis Savam gaišumam atspīdēt viņa priekšā Jeruzālemē, ieceļot viņa dēlu par ķēniņu pēc viņa un liekot Jeruzālemei joprojām pastāvēt,
5 tāpēc ka Dāvids bija darījis to, kas bija Tā Kunga acīs taisns, un viņš nebija novērsies ne no vienas pavēles, kādas Viņš tam deva, nevienu savu mūža dienu, izņemot vienīgi lietu ar hetieti Ūriju.
6 Bet karš starp Abijāmu un Jerobeāmu ilga visu viņu dzīves laiku.
7 Un, kas vēl stāstāms par Abijāmu un viss, ko viņš ir darījis, - tas viss rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Un karš bija starp Abijāmu un Jerobeāmu.
8 Arī Abijāms gūlās pie saviem tēviem, un ļaudis viņu apglabāja viņa ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa vietā.
9 Israēla ķēniņa Jerobeāma divdesmitajā gadā Asa kļuva Jūdas ķēniņš,
10 un viņš valdīja Jeruzālemē četrdesmit vienu gadu; un viņa mātesmātes vārds bija Maāha, un tā bija Absaloma mazmeita.
11 Un Asa darīja to, kas ir taisns Tā Kunga acīs, kā viņa ciltstēvs Dāvids.
12 Un viņš izraidīja netikļus no zemes un atmeta visu negantību, kādu viņa tēvi bija piekopuši.
13 Un arī viņa mātesmāte Maāha tika atcelta no valdnieces vietas, tādēļ ka viņa bija likusi darināt riebekli Ašērai. Bet Asa sadauzīja riebīgo Ašēras tēlu un sadedzināja to Kidronas ielejā.
14 Bet augstieņu svētnīcas nenozuda, taču Asas sirdsprāts atrada mieru pie Tā Kunga visu viņa mūža dienu.
15 Sava tēva svētītos rīkus un pats savus svētītos priekšmetus - sudrabu, zeltu un traukus viņš nonesa Tā Kunga namā.
16 Bet karš bija starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu.
17 Un Israēla ķēniņš Baeša devās uzbrukumā pret Jūdu, un viņš uzcēla Rāmu, lai neviens nevarētu nedz iziet, nedz ienākt pie Asas, Jūdas ķēniņa.
18 Bet Asa paņēma visu sudrabu un zeltu, kas vēl Tā Kunga namā bija atlicis dārgumu krātuvē, un arī ķēniņa pils dārgumus, un visu to viņš lika savu kalpu rokās, un ķēniņš Asa tos sūtīja pie Heziona dēla un Tabrimmona dēla Ben-Hadada, Aramas ķēniņa, kas mita Damaskā, sacīdams:
19 "Manā un tavā starpā pastāv derība un arī mana tēva un tava tēva starpā; redzi, es tev esmu nosūtījis dāvanu - sudrabu un zeltu. Ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai tas no manis atstātos!"
20 Un ķēniņš Ben-Hadads paklausīja ķēniņu Asu un sūtīja savu karotāju virsniekus, kādi tam bija, pret Israēla pilsētām. Viņš uzveica Ijonu, Danu, Ābēl-Bēt Maāhu un visu Kinnerotas un Naftaļa zemi.
21 Un notika, tiklīdz Baeša to dzirdēja, tas pārtrauca Rāmas celšanu un atgriezās Tircā.
22 Bet ķēniņš Asa sasauca visu Jūdu, un neviens netika atbrīvots, un tie aizveda Rāmai domātos akmeņus un arī tos kokus, kādus Baeša bija tur jau sacēlis. Tā ķēniņš Asa no tiem uzcēla Gebu Benjamīnā un Micpu.
23 Un, kas vēl stāstāms par Asu un viņa varoņdarbi, kā arī viss, ko viņš ir darījis, arī pilsētas, kādas viņš ir uzcēlis, - tas viss rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Bet tam palika slimas kājas vecuma dienās.
24 Un Asa gūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts pie saviem tēviem sava ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Jošafats kļuva par ķēniņu viņa vietā.
25 Bet Nadabs, Jerobeāma dēls, valdīja pār Israēlu kopš Asas, Jūdas ķēniņa, otrā valdīšanas gada. Tas valdīja divi gadus Israēlā.
26 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja sava tēva ceļus, darīdams viņa grēku darbus, ar kādiem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot.
27 Un Baeša, Ahijas dēls, no Isašara nama, sazvērējās pret Nadabu un nogalināja viņu pie Gibetonas, kas pieder filistiešiem, tai laikā, kad Nadabs ar visu Israēlu aplenca Gibetonu.
28 Baeša viņu nogalināja Asas trešajā valdīšanas gadā, kad tas bija ķēniņš pār Jūdu, un kļuva ķēniņš Nadaba vietā.
29 Un, kļuvis ķēniņš, viņš izdeldēja visu Jerobeāma namu un neatstāja dzīvu nevienu dvēseli Jerobeāma namā, līdz tie visi bija izdeldēti: to Tā Kunga vārds, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu Ahiju no Šīlo, tā bija noteicis
30 Jerobeāma grēku dēļ, kādus tas darīja un ar kādiem tas pavedināja grēkot Israēlu, un apvainojuma dēļ, ar ko tas bija apvainojis To Kungu, Israēla Dievu.
31 Un, kas vēl stāstāms par Nadabu un viss, ko viņš ir darījis, - tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
32 Bet karš bija arī starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņa mūža dienu.
33 Un Jūdas ķēniņa Asas trešajā gadā Ahijas dēls Baeša kļuva ķēniņš pār visu Israēlu Tircā. Tas valdīja kā ķēniņš divdesmit četrus gadus.
34 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja Jerobeāma ceļus, darīdams viņa grēku darbus, ar kādiem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot.

16.nodaļa

1 Un Tā Kunga vārds nāca pār Hananija dēlu Jehu, vēršoties pret Baešu:
2 "Tādēļ, ka Es esmu tevi no pīšļiem paaugstinājis un esmu tevi iecēlis par Savas tautas, Israēla, vadītāju, bet tu tomēr esi staigājis Jerobeāma ceļus un esi pavedinājis Manu tautu, Israēlu, arī Mani apvainodams un izaicinādams Mani ar viņu grēkiem, -
3 tādēļ Es izdeldēšu Baešu un viņa namu un rīkošos ar tavu namu kā ar Jerobeāma, Nebata dēla, namu.
4 Kas Baešam nomirs pilsētā, tos suņi ēdīs, bet, kas viņam mirs uz lauka, tos putni ēdīs!"
5 Un, kas vēl stāstāms par Baešu un viss, ko viņš ir darījis, un viņa varoņdarbi - tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
6 Un Baeša gūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Tircā, bet viņa dēls Ēla kļuva ķēniņš viņa vietā.
7 Un Tā Kunga vārds caur pravieti Jehu, Hananija dēlu, bija pret Baešu un tā namu visa tā ļaunuma dēļ, ko viņš bija darījis Tā Kunga acīs, izaicinādams Viņu ar savu rīcību, tā būdams līdzīgs Jerobeāma namam, un arī tādēļ, ka viņš to bija iznīcinājis.
8 Un Jūdas ķēniņa Asas divdesmit sestajā valdīšanas gadā Baešas dēls Ēla sāka valdīt pār Israēlu Tircā; tas bija ķēniņš divus gadus.
9 Bet Simrijs, viņa darbinieks, tas bija virsnieks pār pusi viņa kara ratu, sazvērējās pret viņu. Kad Ēla pašreiz bija dzēris un atradās piedzēries Arcas namā Tircā, Arca bija Ēlas nama pārvaldnieks,
10 tai brīdī tur ielauzās Simrijs un nogalināja viņu Jūdas ķēniņa Asas divdesmit septītajā valdīšanas gadā un kļuva ķēniņš viņa vietā.
11 Bet, kļuvis par ķēniņu un tikko kā sēdies tronī, Simrijs nogalināja visu Baešas namu un neatstāja dzīvu nevienu vīru, ne Baešas radus, ne draugus.
12 Un Simrijs iznīcināja visu Baešas namu, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur pravieti Jehu pret Baešu bija runājis.
13 Un tas viss notika Baešas paša un viņa dēla Ēlas grēku dēļ, kādus tie bija paši darījuši un ar kādiem tie bija pavedinājuši grēkot Israēlu, ar savu elku kalpošanu izaicinādami To Kungu, Israēla Dievu.
14 Un, kas vēl stāstāms par Ēlu un viss, ko viņš ir darījis, - tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
15 Divdesmit septītajā Jūdas ķēniņa Asas valdīšanas gadā Simrijs bija septiņas dienas ķēniņš Tircā. Tai laikā Israēla karaspēks bija apmeties teltīs un aplencis filistiešu pilsētu Gibetonu.
16 Un, kad karaspēks, kas bija telšu nometnē, dzirdēja ļaudis runājam: Simrijs ir gatavojis sazvērestību un arī ķēniņu nogalinājis, - tad tanī pat dienā viss Israēls iecēla karaspēka virspavēlnieku Omriju par ķēniņu kara nometnē.
17 Un Omrijs un viss Israēls kopā ar viņu devās uzbrukumā no Gibetonas uz Tircu. Un viņi to aplenca.
18 Kad Simrijs redzēja, ka pilsēta jau ir ieņemta, tad viņš iegāja ķēniņa nama nocietinājumā, aizdedzināja pāri sev esošo ķēniņa namu un aizgāja bojā
19 savu grēku dēļ, ar ko viņš bija apgrēkojies, darīdams to, kas ļauns Tā Kunga acīs, staigādams Jerobeāma ceļus un grēkus, ko tas bija darījis, pavezdams uz grēkiem Israēlu.
20 Un, kas vēl stāstāms par Simriju un ziņas par viņa sacelšanos, kā tā noritēja, - tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
21 Toreiz Israēla tauta sašķēlās divās daļās: viena daļa ļaužu sekoja Ginata dēlam Tibnijam, lai celtu viņu par ķēniņu, bet otra puse sekoja Omrijam.
22 Bet tie ļaudis bija stiprāki, kas bija Omrija sekotāji, nekā tie, kas bija Ginata dēla Tibnija piekritēji. Un Tibnijs nomira. Bet par ķēniņu kļuva Omrijs.
23 Jūdas ķēniņa Asas trīsdesmit pirmajā gadā sākās Omrija valdīšana pār Israēlu. Viņš bija ķēniņš divpadsmit gadus, bet Tircā viņš valdīja sešus gadus.
24 Pēc tam par diviem sudraba talentiem viņš nopirka no Šemera Samarijas kalnu. Viņš arī uzcēla kalnā pilsētu un nosauca šo pilsētu, kuru tas bija uzcēlis, pēc kalna agrākā īpašnieka Šemera vārda par Samariju.
25 Bet arī Omrijs darīja to, kas bija Tā Kunga acīs ļauns. Viņš pat bija ļaunāks nekā visi tie, kas pirms viņa bija bijuši,
26 jo viņš staigāja visus Jerobeāma, Nebata dēla, ceļus, darīdams visus viņa grēku darbus, ar kādiem tas pavedināja Israēlu grēkot, tā izaicinādams To Kungu, Israēla Dievu, ar savu kalpošanu elkiem.
27 Un, kas vēl stāstāms par Omriju un viss, ko viņš darījis, arī varoņdarbi, kādus viņš veicis, - tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
28 Un Omrijs gūlās pie saviem tēviem, un ļaudis to apglabāja Samarijā, un viņa dēls Ahabs kļuva ķēniņš viņa vietā.
29 Un Jūdas ķēniņa Asas trīsdesmit astotajā gadā Ahabs, Omrija dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un Omrija dēls Ahabs bija ķēniņš pār Israēlu Samarijā divdesmit divus gadus.
30 Un arī Omrija dēls Ahabs darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, vēl vairāk nekā visi, kas bija bijuši pirms viņa.
31 Un viņš paņēma sev par sievu Sidonas ķēniņa Etbaala meitu Izebeli, un viņš pats arī gāja un kalpoja Baalam un pielūdza viņu.
32 Un viņš uzcēla altāri Baalam Baala namā, ko tas uzcēla Samarijā.
33 Ahabs lika darināt arī Ašēru un darīja tādas lietas, kas izaicināja To Kungu, Israēla Dievu, vēl vairāk nekā visi ķēniņi, kādi Israēlā bija pirms viņa bijuši.
34 Viņa valdīšanas laikā Hiēls no Bēteles uzcēla Jēriku. Tās pamatu likšana prasīja viņa pirmdzimtā Abirāma dzīvību, bet viņa jaunākais dēls Segubs dabūja galu, kad tika iecelti jaunās pilsētas vārti, kā Tā Kunga vārds caur Jozuu, Nuna dēlu, bija runājis.

17.nodaļa

1 Bet Elija no Gileādas Tisbes sacīja Ahabam: "Tik tiešām, ka Tas Kungs, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu, šajos nākamajos gados nebūs ne rasas, ne lietus, kā vienīgi pēc mana vārda pavēles!"
2 Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu:
3 "Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem, un paslēpies Kritas līcī, kas ir Jordānas austrumos.
4 Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi."
5 Un viņš aizgāja un rīkojās pēc Tā Kunga vārda, un apmetās Kritas piekrastē; Krita ieplūst no austrumiem Jordānā.
6 Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra.
7 Bet pēc dažām dienām upe izsīka, jo nebija lietus tanī zemē.
8 Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams:
9 "Celies un dodies uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un apmeties tur; Es, lūk, pavēlēšu kādai atraitnei tur tevi apgādāt ar uzturu."
10 Un viņš cēlās un nogāja uz Sareptu. Kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, redzi, tur atradās sieva, kas bija atraitne. Un tā lasīja žagarus, bet viņš to uzrunāja un sacīja: "Atnes man mazliet ūdens kādā traukā, ko padzerties!"
11 Un tā aizgāja, lai to atnestu. Un viņš tai sauca, sacīdams: "Atnes, lūdzu, ar savu roku man arī kumosu maizes!"
12 Bet viņa sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, bet man ir tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu, un mazliet eļļas apaļā krūzē, un raugi, es esmu salasījusi kādus žagariņus un taisos visu sev un savam dēlam sagatavot, un pēc tam kad mēs to paši būsim baudījuši, tad arī mums būs jāmirst."
13 Un Elija tai sacīja: "Nebīsties, ej un gatavo, kā esi sacījusi, bet, lūdzu, iztaisi arī man mazu plāceni pašā sākumā un liec to iznest man ārā. Bet savām un sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk,
14 jo tā ir sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos lietu virs zemes."
15 Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku.
16 Bet milti tīnē neizsīka un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis.
17 Un pēc tam saslima šīs sievas, nama saimnieces, dēls. Un slimība bija ļoti grūta, tā ka tam pat lāgā elpot vairs nebija iespējams.
18 Un viņa sacīja Elijam: "Kas man ar tevi kopīgs? Tu, Dieva vīrs, vai tu esi nācis pie manis, lai man atgādinātu manus pārkāpumus un lai nonāvētu manu dēlu?"
19 Bet Elija viņai sacīja: "Padod man savu dēlu!" Un viņš to paņēma no viņas klēpja, uznesa to augšējā telpā, kurā viņš dzīvoja, un noguldīja to uz savas gultas.
20 Tad viņš piesauca To Kungu un sacīja: "Kungs, mans Dievs, vai tad Tu tiešām gribi šai atraitnei, pie kuras es dzīvoju kā viņas iemītnieks, sūtīt tādu nelaimi un likt mirt viņas dēlam?"
21 Un viņš izstiepās visā garumā pār bērnu trīs reizes, un viņš izsaucās: "Kungs, mans Dievs, liec, lūdzu, šī bērna dvēselei atkal atgriezties viņā!"
22 Un Tas Kungs paklausīja Elijas balsij, un Viņš lika bērna dvēselei atkal atgriezties tanī atpakaļ, un tas atdzīvojās.
23 Un Elija paņēma bērnu, nonesa to no nama augšējās istabas un atdeva to atpakaļ tā mātei. Un viņš tai sacīja: "Redzi, tavs dēls ir dzīvs."
24 Un tad sieva sacīja Elijam: "Nu tagad es zinu, ka tu esi Dieva vīrs un Tā Kunga vārds tavā mutē ir patiesība!"

18.nodaļa

1 Un pēc kāda ilgāka laika Tā Kunga Vārds atkal nāca pār Eliju trešajā gadā, sacīdams: "Ej parādies Ahabam, un Es gribu likt lietum līt pār zemi."
2 Un Elija aizgāja parādīties Ahabam, bet bads bija bargs Samarijā.
3 Un Ahabs ataicināja Obadju, kas bija nama pārvaldnieks, bet Obadja ļoti bijās To Kungu,
4 jo, kad Izebele iznīcināja Tā Kunga praviešus, tad Obadja bija paņēmis simts praviešus un bija tos pa piecdesmit paslēpis kādās alās, un bija tos apgādājis ar maizi un ūdeni.
5 Un Ahabs sacīja Obadjam: "Noej šinī zemē pie visiem ūdens avotiem un pie visām upēm: var jau būt, ka atrodam zaļu zāli un varam saglabāt zirgus un mūļus dzīvus, lai mēs nezaudējam lopus."
6 Un tā viņi savā starpā sadalīja zemi, lai to pārstaigātu: Ahabs viens pats gāja savu ceļu, un arī Obadja viens pats gāja savu ceļu.
7 Un, kad Obadja vēl bija ceļā, redzi, tam pretī nāca Elija. Un viņš to pazina un krita tā priekšā uz sava vaiga, un sacīja: "Vai tu neesi mans pavēlnieks Elija?"
8 Un viņš sacīja: "Tas es esmu! Ej un saki savam kungam: Elija ir šeit!"
9 Bet tas sacīja: "Ko tad es būtu nogrēkojies, ka tu savu kalpu nodod Ahaba rokā? Vai lai tas mani nonāvē?
10 Tik tiešām, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, nav nevienas citas tautas, nedz valsts, kurp mans kungs nebūtu sūtījis, lai tevi tur sameklētu. Bet, kad sacīja: viņa nav, - tad viņš tai tautai un ķēniņa valstij lika ar zvērestu apliecināt, ka viņi tevi nav atraduši.
11 Un tu tagad saki: ej un saki savam kungam, ka te, lūk, ir Elija!
12 Var notikt, ka es, aiziedams no tevis, tevi vairs neatrastu, kad Tā Kunga Gars tevi paceltu nezin kur projām. Un, ja es aizietu, lai to Ahabam paziņotu, bet viņš pats tevi neatrastu, tad tas mani nokautu. Bet tavs kalps bīstas To Kungu no pašas jaunības.
13 Vai tad nav paziņots manam pavēlniekam, ko es esmu darījis tolaik, kad Ahabs nogalināja Tā Kunga praviešus, ka no praviešu skaita es esmu paslēpis simts vīru, pa piecdesmit un atkal pa piecdesmit, alās un ka es tos esmu apgādājis ar maizi un ar ūdeni?
14 Un tagad tu mani skubini, lai es ejot un sakot savam kungam, ka te ir Elija. Vai lai viņš mani nokauj?"
15 Tad Elija sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs Cebaots ir dzīvs, kā priekšā es te stāvu, - es vēl šodien rādīšos viņa priekšā!"
16 Un Obadja aizgāja, lai satiktu Ahabu. Un viņš tam pateica to. Bet Ahabs devās Elijam pretī.
17 Un, kad Ahabs ieraudzīja Eliju, viņš tam sacīja: "Vai tu esi tas, kas Israēlu ieved nelaimē?"
18 Bet tas atbildēja: "Es gan neievedu Israēlu nelaimē, bet tas esi tu pats un tava tēva nams, jo jūs esat atmetuši Tā Kunga baušļus un jūs esat sekojuši baaliem.
19 Bet tagad liec sapulcināt man visu Israēlu Karmela kalnā un tos četri simti piecdesmit Baala priesterus, kas ēd pie Izebeles galda."
20 Un Ahabs deva ziņu visiem Israēla bērniem un sapulcināja arī praviešus Karmela kalnā.
21 Tad Elija pienāca visai tautai klāt un sacīja: "Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam! Bet, ja Baals ir dievs, tad sekojiet tam!" Bet tauta viņam neatbildēja ne vārda.
22 Un Elija sacīja tautai: "Es esmu vienīgais Tā Kunga pravietis atlicies. Bet Baala praviešu ir četri simti piecdesmit vīru.
23 Lai mums tagad nodod divi vēršus. Un viņi lai izvēlas sev vienu vērsi, lai sacērt to gabalos un lai sakārto to uz malkas, bet uguni lai nepieliek. Tad es arī sagatavošu otru vērsi - es to uzlikšu uz malkas, bet uguni es nepielikšu.
24 Pēc tam piesauciet jūs sava dieva vārdu. Un arī es piesaukšu Tā Kunga Vārdu. Un tad lai notiek tā: kura dievs atbildēs ar uguni, tas lai ir Dievs!" Un tauta teica: "Tā ir labi."
25 Tad Elija sacīja Baala priesteriem: "Izraugaities vienu vērsi un rīkojieties pirmie, jo jūsu ir daudz, un piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni nepielieciet."
26 Tad viņi paņēma vērsi, kuru viņš viņiem bija devis, un tie to sagatavoja. Un viņi piesauca Baala vārdu no rīta līdz dienvidum, sacīdami: "Ak, Baal, atbildi mums!" Bet tur nebija nevienas balss, nedz arī kāda, kas atbild. Un tie kliboja apkārt altārim, kas bija uzcelts.
27 Un ap dienas vidu Elija tos apsmēja un sacīja: "Sauciet stiprā balsī, jo viņš taču ir dievs; varbūt viņš iegrimis domās vai aizņemts darīšanās, vai atrodas ceļā, varbūt viņš guļ, un viņam būtu jāmostas!"
28 Un tie sauca stiprā balsī un ievainoja sevi pēc sava ieraduma ar nažiem un īleniem, tiekāms tiem asinis tecēja.
29 Bet, kad pusdienlaiks bija pagājis, tad tie pravietoja līdz pat dāvinājuma upura stundai, taču tur nebija nedz balss, nedz atbildes, nedz uzklausīšanas.
30 Tad Elija sacīja visai tautai: "Pienāciet klāt pie manis!" Un visa tauta pienāca klāt. Un viņš izlaboja altāri, kas bija salauzts.
31 Un Elija paņēma divpadsmit akmeņus pēc Jēkaba bērnu cilšu skaita, kurām kādreiz Tā Kunga vārds bija noteicis: Israēls lai ir tavs vārds!
32 Un viņš Tā Kunga Vārdā uzcēla no akmeņiem altāri un izraka visapkārt altārim grāvi, kas aptvēra ar diviem mēriem labības apsējamu laukumu.
33 Tad viņš sakārtoja malku, sadalīja vērsi un uzlika to uz malkas.
34 Un viņš sacīja: "Piepildiet četrus traukus ar ūdeni un slakiet to pāri dedzināmam upurim un arī pāri malkai!" Un viņš sacīja: "Vēl otru reizi dariet tā!" Un tie darīja tā vēl otru reizi. Un viņš sacīja: "Atkārtojiet to trešo reizi!" Un tie darīja tā trešo reizi.
35 Un ūdens tecēja altārim visapkārt, un arī grāvis piepildījās ar ūdeni.
36 Un tanī brīdī, kad dāvinājuma upuri mēdz nest, pravietis Elija piegāja un sacīja: "Kungs, Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dievs, šodien dari Sevi zināmu, ka Tu esi Dievs Israēlā un ka es esmu Tavs kalps, un ka es pēc Tava vārda visu šo esmu darījis.
37 Atbildi man, Kungs, atbildi man, lai šī tauta zina, ka Tu, Kungs, esi Dievs un ka Tu pats viņu sirdīm esi licis atgriezties!"
38 Tad Tā Kunga uguns nokrita, un tā aprija gan dedzināmo upuri, gan malku, gan akmeņus, gan pelnus, gan ūdeni tā uzsūca, kas bija grāvī.
39 Un visa tauta to redzēja, un tie krita uz sava vaiga un sacīja: "Tas Kungs ir Dievs, Tas Kungs ir Dievs!"
40 Bet Elija sacīja: "Satveriet Baala praviešus, lai neviens pats no to pulka neizbēg!" Un tie tos sagrāba ciet, un Elija viņus noveda Kisona upes līcī, un viņš tos tur nokāva.
41 Bet Elija sacīja Ahabam: "Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama."
42 Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni. Viņš noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem,
43 un sacīja savam puisim: "Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi." Un tas nogāja kalnup un raudzījās, un sacīja: "Tur nav nekā." Bet viņš sacīja: "Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!"
44 Un notika, ka septītajā reizē tas sacīja: "Tur ir mākonītis, tik niecīgs kā cilvēka delna, tas paceļas no jūras puses!" Un viņš sacīja tam: "Ej paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!"
45 Un notika, tanī laikā debesis aptumšojās ar mākoņiem un sacēlās vētra, un sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu.
46 Un Tā Kunga roka nāca pār Eliju: viņš apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlas pievārtei.

19.nodaļa

1 Un Ahabs izstāstīja Izebelei itin visu, ko Elija bija darījis, kā arī to, kā viņš Baala praviešus bija ar zobenu nogalinājis.
2 Un Izebele deva Elijam ziņu, sacīdama: "Lai man dievi dara tā un vēl vairāk, bet rītdien ap šo pašu laiku es atdarīšu tev tāpat, kā tu ikvienai no viņu dvēselēm esi darījis!"
3 Un, kad viņš to redzēja, tad viņš cēlās, lai glābtu pats savu dzīvību, un nonāca Bēršebā, kas atrodas Jūdā. Un viņš tur atstāja savu puisi.
4 Bet pats viņš vienas dienas gājumu devās uz tuksnesi un apsēdās zem paegļa krūma, un viņš savā dvēselē vēlējās mirt. Un viņš sacīja: "Nu ir gana, Kungs, ņem manu dvēseli, jo es neesmu labāks kā mani tēvi."
5 Un viņš apgūlās un aizmiga zem kāda tuksneša krūma, bet te, redzi, eņģelis stāvēja viņa priekšā, un tas viņam sacīja: "Celies un ēd."
6 Un viņš raudzījās, un redzi, pie viņa galvgaļa bija plācenis, kas cepts uz karstām oglēm, un apaļa krūze ar ūdeni; un viņš ēda un dzēra un apgūlās.
7 Un Tā Kunga eņģelis atnāca pie viņa otru reizi, pieskārās viņam un sacīja: "Celies un ēd, jo garš ceļš tev ir priekšā."
8 Un viņš cēlās, ēda un dzēra un gāja, stiprinājies ar šo ēdienu, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam.
9 Un viņš iegāja alā un palika turpat pa nakti. Un redzi, Tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams: "No kurienes tu nākdams, Elija?"
10 Un viņš sacīja: "Degtin es esmu dedzis savā centībā Tam Kungam, Dievam Cebaotam, jo Tavu derību Israēla bērni ir atmetuši, Tavus altārus viņi ir sadragājuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši. Un es vienīgais esmu atlicies. Un viņi tīko pēc manas dzīvības, lai to man atņemtu."
11 Un Viņš sacīja: "Izej ārā un nostājies Tā Kunga priekšā kalnā." Un redzi, Tas Kungs gāja garām. Liela un spēcīga vētra, kas sašķeļ kalnus un sadrupina klintis, gāja Tam Kungam pa priekšu, bet šinī vētrā nebija Tas Kungs. Pēc vētras nāca zemestrīce, bet Tas Kungs nebija zemestrīcē.
12 Un pēc zemestrīces bija uguns. Bet Tas Kungs nebija ugunī. Bet pēc uguns - lēna balss.
13 Un, tiklīdz Elija to sadzirdēja, viņš aizsedza savu seju ar savu apmetni un nostājās alas ieejas priekšā, un tad balss griezās pie viņa un sacīja: "Ko tu šeit dari, Elija?"
14 Bet viņš sacīja: "Es degtin esmu dedzis Tam Kungam, Dievam Cebaotam, jo Israēla bērni ir atmetuši Tavu derību, Tavus altārus tie ir sagrāvuši un Tavus praviešus nogalinājuši ar zobenu, es vienīgais esmu atlicies, un viņi tīko pēc manas dzīvības, lai to man atņemtu."
15 Un Tas Kungs viņam sacīja: "Atgriezies pa savu ceļu tuksnesī uz Damasku un svaidi Hazaēlu par ķēniņu pār Aramu.
16 Bet Nimšija dēlu Jehu svaidi par ķēniņu pār Israēlu, bet Safata dēlu Elīsu no Abelas-Meholas iesvētī par pravieti savā vietā.
17 Un lai notiek tā: kas izglābjas no Hazaēla zobena, to lai nogalina Jehus, bet, kas izglābjas no Jehus, to lai nonāvē Elīsa.
18 Bet Es paglābšu Israēlā septiņus tūkstošus: visus, kas ceļus nav locījuši Baala priekšā, un visus tos, kuru mute nav skūpstījusi to."
19 Un viņš devās ceļā no turienes un sastapa Elīsu, Safata dēlu; tas ara ar divpadsmit pāriem vēršu, kas visi gāja viņam pa priekšu, bet viņš pats bija pie divpadsmitā jūga. Tad Elija gāja tam garām un uzmeta viņam savu apmetni.
20 Un viņš atstāja savus liellopus, aizgāja Elijam līdzi un sacīja: "Lūdzu, es gribu noskūpstīt savu tēvu un savu māti un tad sekot tev." Un tas tam sacīja: "Ej, griezies atpakaļ un piemini, ko es tev esmu darījis!"
21 Un viņš griezās atkal atpakaļ un paņēma vienu jūgu vēršu, un tos nokāva par kaujamo upuri, un vārīja viņu gaļu ar viņu jūga kokiem un deva to tautai. Un tā ēda. Bet pats viņš cēlās un devās Elijam līdzi un kalpoja viņam.

20.nodaļa

1 Bet Aramas ķēniņš Ben-Hadads sapulcināja visu savu karaspēku, un trīsdesmit divi ķēniņi bija kopā ar viņu, un viņam bija gan zirgi, gan rati. Un viņš devās uzbrukumā, ielenca Samariju un karoja pret to.
2 Un viņš aizsūtīja vēstnešus pie Israēla ķēniņa Ahaba pilsētā,
3 un viņš tam ziņoja: "Tā saka Ben-Hadads: man pieder tavs sudrabs un tavs zelts, un tāpat arī tavas sievas un tavi krietnie dēli būs mani."
4 Un Israēla ķēniņš atbildēja un sacīja: "Kā tu jau, mans kungs un ķēniņ, esi teicis: es esmu tavs ar visu, kas man pieder."
5 Tad vēstneši atkal atgriezās un sacīja: "Tā saka Ben-Hadads: es jau tiku sūtījis pie tevis un teicis: izdod man savu sudrabu un savu zeltu, savas sievas un savus dēlus,
6 un tādēļ es rīt ap šo pašu laiku nosūtīšu pie tevis savus kalpus. Tie pārmeklēs tavu namu un tavu kalpu namus, un lai tad notiek tā, ka visu to, kas viņiem patīk, lai tie ņem un to patur."
7 Tad Israēla ķēniņš saaicināja visus zemes vecajus un sacīja: "Lūdzu, vērojiet un izprotiet pareizi, cik ļauna ir šā cilvēka rīcība pret mani, jo, kad viņš bija atsūtījis pie manis savus sūtņus un prasīja pēc manām sievām un pēc maniem dēliem, mana sudraba un mana zelta, es viņa prasību nenoraidīju."
8 Un visi vecaji un visa tauta sacīja tam: "Nepaklausi un nepiekāpies viņam!"
9 Tad tas sacīja Ben-Hadada vēstnešiem: "Sakiet manam kungam, tam ķēniņam: visu, ko tu pirmo reizi vēstīji savam kalpam, to es pildīšu, bet šo prasību pildīt es nevaru." Un vēstneši aizgāja un aiznesa šo atbildi savam ķēniņam.
10 Tad Ben-Hadads atkal sūtīja sūtņus un sacīja: "Lai man dievi dara tā un vēl vairāk, bet Samarijas pīšļu diezin vai pietiktu to karavīru saujām, kas man paklausīgi seko!"
11 Bet Israēla ķēniņš atbildēja un sacīja: "Atbildiet tā: lai tas, kas apjož zobenu, nelielās, it kā tas būtu to jau nolicis."
12 Un notika, kad Ben-Hadads šo vārdu dzirdēja - viņš patlaban dzīroja kopā ar ķēniņiem savā teltī -, tad viņš sacīja saviem kalpiem: "Taisieties!" Un tie stājās uzbrukumam pret pilsētu.
13 Un redzi, kāds pravietis piegāja pie ķēniņa Ahaba un sacīja: "Tā saka Tas Kungs: vai tu redzi visu šo lielo pulku? Tad zini, ka Es šodien tos nodošu tavā rokā, lai tu atzītu, ka Es esmu Tas Kungs!"
14 Bet Ahabs jautāja: "Kādā veidā?" Un viņš atbildēja: "Ar zemes pārvaldnieku vīriem, tā sacījis Tas Kungs." Un Ahabs prasīja: "Kas lai uzsāk kauju?" Un tas sacīja: "Tu."
15 Un viņš saskaitīja zemes pārvaldnieku vīrus, un tādu bija divi simti trīsdesmit divi. Un pēc tam viņš saskaitīja visus ļaudis, visus Israēla bērnus, un to bija septiņi tūkstoši.
16 Un tie devās uzbrukumā pusdienas laikā; tikmēr Ben-Hadads dzēra un piedzērās, viņš pats un tie trīsdesmit divi ķēniņi, kas tam bija nākuši palīgā.
17 Un pirmie izgāja zemes pārvaldnieku vīri. Bet Ben-Hadads izsūtīja izlūkus, un tie viņam pavēstīja, ka no Samarijas izgājuši vīri un virzās uz priekšu.
18 Un viņš sacīja: "Ja tie nākuši miera nolūkā, tad satveriet tos dzīvus; ja tie nākuši karot, arī tad satveriet tos dzīvus!"
19 Kad šie zemes pārvaldnieku vīri bija izgājuši no pilsētas laukā un karaspēks tiem pakaļ,
20 tad ikviens kāva savu pretinieku; un aramieši metās bēgt, bet Israēls tos vajāja; arī Aramas ķēniņš Ben-Hadads aizbēga savā zirgā kopā ar jātniekiem.
21 Tad arī Israēla ķēniņš iznāca laukā, uzbruka zirgiem un braucējiem un sakāva aramiešus lielā kaujā.
22 Un pravietis pienāca pie Israēla ķēniņa un sacīja tam: "Ej stiprinies, pārdomā un apsver, kas tev jādara, jo nākamā gadā Aramas ķēniņš tev atkal uzbruks."
23 Bet Aramas ķēniņa karavadoņi sacīja viņam: "Viņu dievi ir kalnu dievi, tādēļ viņi ir bijuši spēcīgāki nekā mēs. Bet, ja mums būtu ar viņiem jācīnās klajumā, varbūt tad mēs varētu viņus pieveikt.
24 Tāpēc rīkojies tagad tā: atcel ķēniņus, ikvienu no savas vietas, un iecel viņu vietās zemes pārvaldniekus.
25 Bet sasauc tādu karaspēku kā to, kuru tu zaudēji, un liec jaunus zirgus un ratus zaudēto vietā, tad sāksim ar viņiem kauju līdzenumā. Vai tad mēs gan nebūsim stiprāki par tiem?" Un ķēniņš paklausīja viņu balsij un tā arī darīja.
26 Un notika, ka nākamajā gadā Ben-Hadads sapulcēja Aramas ļaudis un devās uz Afeku, lai karotu pret Israēlu.
27 Un arī Israēla bērni tika sapulcēti un apgādāti ar uzturu, un tie viņiem devās pretī. Un Israēla bērni apmetās nometnē viņu priekšā kā divi kazu pulciņi, bet aramieši piepildīja visu apvidu.
28 Tad Dieva vīrs pienāca klāt un teica Israēla ķēniņam, sacīdams: "Tā saka Tas Kungs: tādēļ ka aramieši ir sacījuši, ka Tas Kungs ir kalnu dievs, bet ne ieleju dievs, tad Es visu šo lielo pulku nododu tavā rokā, lai viņi atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."
29 Un tie palika savās telšu nometnēs, apmetušies vieni pret otriem, septiņas dienas. Bet septītajā dienā sākās cīņa, un Israēla bērni sakāva aramiešus un nogalināja simts tūkstošus kājnieku vienā dienā.
30 Pārējie tad bēga uz Afeku, pilsētā iekšā, un mūris sabruka pār divdesmit septiņiem tūkstošiem šo atlikušo vīru. Arī Ben-Hadads bēga un bēguļoja pilsētā no viena mitekļa otrā.
31 Tad viņa kalpi tam sacīja: "Mēs, lūk, esam dzirdējuši, ka Israēla nama ķēniņi ir žēlsirdīgi un augstsirdīgi ķēniņi, tāpēc tērpsim savus gurnus maisos un tīsim ap savām galvām virves, un iesim ārā pie Israēla ķēniņa, varbūt mūsu dvēseles paliek dzīvas."
32 Un viņi apjoza savus gurnus ar maisiem un aptina savas galvas ar virvēm un izgāja pie Israēla ķēniņa un sacīja: "Tavs kalps Ben-Hadads saka: kaut mana dvēsele varētu palikt dzīva." Un tas sacīja: "Vai tad viņš arvien vēl ir dzīvs? Tas taču ir mans brālis."
33 Šie vīri to tulkoja par labu zīmi, un tie steidzīgi pieķērās viņa vārdiem, sacīdami: "Tātad Ben-Hadads ir tavs brālis?" Un viņš sacīja: "Ejiet un atvediet viņu!" Un tie izveda pie viņa Ben-Hadadu, un viņš lika tam iekāpt ratos.
34 Tad Be-Hadads sacīja viņam: "Tās pilsētas, kuras mans tēvs atņēma tavam tēvam, es gribu atdot, un iekārto sev tirgus laukumus Damaskā, kādus mans tēvs iekārtoja sev Samarijā." Uz to Ahabs atbildēja: "Pēc šīs derības es tevi atlaidīšu." Un viņš noslēdza ar viņu derību un atlaida viņu.
35 Un tad kāds vīrs no praviešu mācekļiem sacīja citam pēc Tā Kunga vārda: "Iesit man un ievaino mani!" Bet šis vīrs liedzās tam sist.
36 Tad tas sacīja viņam: "Tādēļ ka tu neesi klausījis Tā Kunga balsij, tad redzi, kad būsi aizgājis no manis, lauva tevi saplēsīs." Un, tiklīdz tas aizgāja no viņa sāniem, lauva nāca tam pretī un viņu saplosīja.
37 Un tad tas satika vēl citu vīru un sacīja: "Lūdzu, sit man un ievaino mani!" Un tas vīrs to sita un viņu ievainoja.
38 Un šis pravietis devās tālāk un nostājās ķēniņam ceļā, bet padarīja sevi nepazīstamu, apsegdams savas acis ar kādu apsienamo.
39 Un tanī brīdī, kad ķēniņš gāja garām, viņš skaļi uzrunāja ķēniņu un sauca: "Tavs kalps bija izgājis kaujā, un redzi, tur kāds augstāks karavīrs pagriezās pret mani, pieveda man kādu cilvēku un sacīja man: uzraugi šo vīru. Bet, ja tas pazudīs, tad tu ar savu dvēseli atbildēsi par viņa dvēseli vai arī ar vienu talentu sudraba tu varēsi to atsvērt.
40 Un, kamēr nu tavam kalpam šis tas bija darāms, gūstekņa vairs nebija." Un Israēla ķēniņš sacīja: "Tāds lai ir tavs taisnības spriedums, kā tu pats esi spriedis."
41 Bet tad tas steidzīgi norāva apsienamo no savām acīm. Un Israēla ķēniņš pazina, ka tas bija viens no praviešiem.
42 Un viņš sacīja ķēniņam: "Tā saka Tas Kungs: tāpēc ka tu šo vīru, kuru Es biju paredzējis izdeldēt, esi no savas rokas izlaidis, tad tagad lai tava dvēsele atbild par viņa dvēseli un tava tauta par viņa tautu."
43 Un Israēla ķēniņš atgriezās savās mājās saīdzis un dusmīgs un nonāca Samarijā.

21.nodaļa

1 Pēc visa notikušā gadījās šāda lieta: jezreēlietim Nabotam bija vīna dārzs. Tas atradās Jezreēlā blakus Samarijas ķēniņa Ahaba pilij.
2 Un Ahabs sacīja Nabotam, teikdams: "Atdod man savu vīna dārzu, lai tas man kļūtu par sakņu dārzu, jo tas ir tuvu klāt manam namam. Bet es tev par to gribu dot vēl labāku vīna dārzu nekā šo. Un, ja tas tev patīk labāk, es tev došu tā vērtību sudrabā."
3 Bet Nabots sacīja Ahabam: "Lai Tas Kungs mani no tā pasargā, ka es tev atstātu savu tēvu mantojumu!"
4 Un Ahabs iegāja savā namā saīdzis un dusmīgs tā vārda dēļ, kādu tam jezreēlietis Nabots bija teicis, kad tas sacīja: "Es tev vis neatdošu savu tēvu mantojumu." Un viņš apgūlās savā gultā, pavērsa savu seju uz sienas pusi un neēda maizi.
5 Tad pie viņa ienāca viņa sieva Izebele un sacīja viņam: "Kādēļ tavs gars ir tik saīdzis, ka tu pat maizi vairs neēd?"
6 Un tas sacīja viņai: "Tādēļ, ka es runāju ar jezreēlieti Nabotu un es tam teicu: atdod man savu vīna dārzu par naudu, vai, ja tas tev tīk, es tev došu tā vietā citu vīna dārzu. Bet tas man atbildēja: es tev savu vīna dārzu nedošu."
7 Tad viņa sieva Izebele tam sacīja: "Vai tu tagad rīkojies kā ķēniņš pār Israēlu? Celies un ēd maizi, un nomierini savu sirdsprātu, es tev sagādāšu jezreēlieša Nabota vīna dārzu."
8 Un viņa uzrakstīja vēstules Ahaba vārdā, aizzīmogoja tās ar viņa zīmoga gredzenu un nosūtīja šīs vēstules vecajiem un dižciltīgajiem, kas dzīvoja Nabota pilsētā.
9 Un viņa rakstīja vēstulēs tā: "Izsludiniet gavēni un nosēdiniet Nabotu augstā vietā tautas vidū!
10 Nosēdiniet arī divus neliešus viņam blakus. Tie lai liecina pret viņu, sacīdami, ka viņš nopaļājis Dievu un ķēniņu. Tad izvediet viņu ārā un nomētājiet ar akmeņiem, ka viņš mirst!"
11 Un viņa pilsētas vecaji un dižciltīgie, kas dzīvoja viņa pilsētā, izdarīja tā, kā Izebele tiem bija likusi darīt un kā vēstulēs, kuras viņa bija tiem sūtījusi, bija rakstīts.
12 Viņi izsludināja gavēni un nosēdināja Nabotu ļaužu priekšā.
13 Un divi vīri nāca, tie bija nelieši, un tie nosēdās viņam pretī un nodeva liecību pret Nabotu visas tautas priekšā, teikdami: "Nabots ir nopēlis gan Dievu, gan ķēniņu!" Un viņi to izveda no pilsētas ārā, nomētāja ar akmeņiem, un viņš nomira.
14 Un tie deva ziņu Izebelei un sacīja: "Nabots ir nomētāts ar akmeņiem un ir miris."
15 Kad Izebele dzirdēja, ka Nabots ir nomētāts ar akmeņiem un miris, tad viņa sacīja Ahabam: "Celies, saņem jezreēlieša Nabota vīna dārzu, kas liedzās to tev atdot pret samaksu. Nabots nav vairs dzīvs, viņš ir miris."
16 Kad Ahabs dzirdēja Nabotu mirušu esam, tad viņš cēlās, lai noietu lejā jezreēlieša Nabota vīna dārzā un pārņemtu to savā īpašumā.
17 Tad Tā Kunga vārds nāca pār tisbieti Eliju:
18 "Celies un dodies pretī Israēla ķēniņam Ahabam, kas dzīvo Samarijā; viņš pašlaik atrodas Nabota vīna dārzā, kurp tas gājis, lai to pārņemtu.
19 Runā ar viņu un saki viņam: tā saka Tas Kungs: vai tu esi slepkavojis un arī vēl laupījis? - Un saki viņam vēl šos vārdus: tā saka Tas Kungs: tanī pašā vietā, kur suņi ir lakuši Nabota asinis, tie uzlaizīs arī tavas asinis."
20 Un Ahabs sacīja Elijam: "Vai tu, manu ienaidniek, esi mani atradis?" Bet tas atbildēja: "Es tevi esmu atradis, tādēļ ka tu pats esi uz visiem laikiem pārdevies grēkam, lai darītu to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns.
21 Redzi, Es likšu nelaimei nākt pār tevi, un Es izdeldēšu tavus pēcnācējus, jo Es nogalināšu ikvienu vīru, kā vājo, tā arī stipro, Israēlā.
22 Un Es darīšu tavam namam tā kā Nebata dēla Jerobeāma namam un kā Ahijas dēla Baešas namam to izaicinājumu dēļ, ar kādiem tu Mani esi kaitinājis un pavedinājis Israēlu grēkot.
23 Un par Izebeli Tas Kungs ir sacījis: suņi ēdīs Izebeli pie Jezreēlas mūriem.
24 Kas vien no Ahaba piederīgajiem mirs pilsētā, tos suņi ēdīs, bet tos, kas mirs uz lauka, ēdīs debesu putni!"
25 Neviena nav bijis, kas tā kā Ahabs būtu padevies darīt to, kas ļauns Tā Kunga acīs, tāpēc ka viņa sieva Izebele viņu uz to pavedināja.
26 Viņš rīkojās ļoti neganti, kalpodams elkiem - gluži kā amorieši, kurus Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis ārā.
27 Kolīdz Ahabs dzirdēja šos vārdus, viņš saplēsa savas drēbes un apvilka savām miesām maisu, atturējās no ēdiena, gulēja maisā un staigāja apkārt klusēdams.
28 Un Tā Kunga vārds atkal nāca pār tisbieti Eliju, sacīdams:
29 "Vai tu neesi novērojis, ka Ahabs ir pazemojies Manā priekšā? Ja nu viņš tā ir pazemojies, tad Es nelikšu nelaimei nākt, viņam pašam dzīvam esot, bet Es gan likšu nelaimei nākt pār viņa namu viņa dēla dienās."

22.nodaļa

1 Tā pagāja trīs miera gadi, un nebija nekāda kara starp Aramu un Israēlu.
2 Bet trešajā gadā Jūdas ķēniņš Jošafats devās lejup pie Israēla ķēniņa.
3 Un Israēla ķēniņš sacīja saviem darbiniekiem: "Vai jūs zināt, ka Gileādas Ramota pienākas mums, bet mēs vilcināmies to izraut no aramiešu ķēniņa rokas?"
4 Un viņš vaicāja Jošafatam: "Vai tu esi ar mieru kopā ar mani iesākt karu Gileādas Ramotas dēļ?" Un Jošafats atbildēja Israēla ķēniņam: "Man klāsies, kā tev klāsies, manai tautai - kā tavai tautai, maniem zirgiem - kā taviem zirgiem."
5 Taču Jošafats ieteica Israēla ķēniņam: "Jel pajautā tomēr, kāds ir Tā Kunga prāts?"
6 Tad Israēla ķēniņš sapulcināja visus praviešus, ap četri simti vīru, un jautāja viņiem: "Vai man iet karot Gileādas Ramotas dēļ vai man neiet?" Un tie sacīja: "Dodies kalnup, jo Tas Kungs viņus nodos ķēniņa rokā."
7 Bet Jošafats jautāja: "Vai šeit nav vēl kāds no Tā Kunga praviešiem, kuru mēs varētu izjautāt?"
8 Un Israēla ķēniņš sacīja Jošafatam: "Tur ir gan vēl viens vīrs, caur kuru var To Kungu izjautāt. Bet es to ienīstu, jo viņš par mani nav labu liecību devis kā pravietis, bet gan vienīgi ļaunu. Tas ir Miha, Imlas dēls." Bet Jošafats teica: "Lai ķēniņš tā nerunā!"
9 Tad Israēla ķēniņš pasauca vienu no ierēdņiem un sacīja: "Steidzies atvest Mihu, Imlas dēlu."
10 Kad Israēla ķēniņš un Jūdas ķēniņš sēdēja ikviens savā tronī, savās goda drānās tērpušies, uz atklāta laukuma pie ieejas Samarijas vārtos, bet visi šie pravieši deva praviešu liecības to priekšā,
11 tad Cedekija, Kenaānas dēls, kas bija darinājis sev dzelzs ragus, sacīja: "Tā saka Tas Kungs: ar tādiem tev jābada Arama, tiekāms tu to būsi pieveicis!"
12 Un visi pravieši pravietoja, tā sacīdami: "Ej cīnīties par Ramotu Gileādā, un tev veiksies labi, jo Tas Kungs to nodos ķēniņa rokā."
13 Bet vēstnesis, kas gāja, lai atsauktu Mihu, sacīja tam, teikdams: "Redzi, visi praviešu vārdi sludina vienā mutē ķēniņam veiksmi; lai tavs vārds būtu tāds pats kā viņu vārds: sludini labu!"
14 Bet Miha sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs, tikai to, ko Tas Kungs ar mani runās, es runāšu viņam!"
15 Un viņš nogāja pie ķēniņa, un ķēniņš viņam sacīja: "Miha, vai mums iet karot pret Ramotu Gileādā vai neiet?" Un tas sacīja: "Dodies kalnup, tev būs veiksme, jo Tas Kungs to nodos ķēniņa rokā!"
16 Bet ķēniņš sacīja tam: "Cik reizes man likt tev ar zvērestu apstiprināt, ka tu ar mani nerunāsi neko citu kā vienīgi to, kas ir patiesība Tā Kunga Vārdā."
17 Tad Miha sacīja: "Es redzēju visu Israēlu izklīdinātu pa kalniem kā avis, kurām nav gana. Un Tas Kungs sacīja: tiem nav vairs valdnieka; lai tie ikviens ar mieru atgriežas savā namā!"
18 Un Israēla ķēniņš sacīja Jošafatam: "Vai es tev nesacīju, ka viņš man nekad nesludina labu, bet tikai ļaunu vien?"
19 Bet Miha turpināja: "Tādēļ klausies Tā Kunga vārdu, es redzēju to Kungu sēžam uz Sava troņa, un visi debesu pulki stāvēja Viņa labajā un kreisajā pusē.
20 Tad Tas Kungs sacīja: kas samulsinās un pierunās Ahabu, lai viņš dodas kalnup un krīt Gileādas Ramotā? - Un viens runāja šā, bet otrs tā,
21 kamēr iznāca kāds gars un nostājās Tā Kunga priekšā un sacīja: es viņu samulsināšu. - Un Tas Kungs tam jautāja: kādā veidā?
22 Un tas sacīja: es iziešu un kļūšu par melu garu visu viņa praviešu mutē. - Un Viņš sacīja: tu viņu samulsināsi un pierunāsi, un tas tev arī izdosies. Ej un dari tā.
23 Un redzi, Tas Kungs ielika melu garu visu tavu praviešu mutē. Un Tas Kungs par tevi ir runājis ļaunu."
24 Bet Kenaānas dēls Cedekija pienāca klāt, iesita Miham pa vaigu un sacīja: "Vai tad tagad Tā Kunga Gars no manis būtu pārgājis uz tevi, lai runātu ar tavu muti?"
25 Un Miha sacīja: "Redzi, tev tas būs jāredz tanī dienā, kad tu no vienas iekštelpas bēgsi otrā, lai paslēptos."
26 Un Israēla ķēniņš sacīja: "Paņem Mihu un aizved to atpakaļ pie pilsētas vārtu sarga Amona un pie ķēniņa dēla Joasa
27 un saki tā: tā saka ķēniņš: iemetiet šo cietumā un ēdiniet viņu ar bada maizi un ar bada ūdeni, līdz es laimīgi pārnākšu atpakaļ."
28 Bet Miha sacīja: "Ja tu tiešām pārnāksi sveiks, tad Tas Kungs nav ar manu muti runājis." Un viņš arī sacīja: "Klausaities, visi ļaudis!"
29 Un Israēla ķēniņš un Jošafats, Jūdas ķēniņš, devās uzbrukumā pret Ramotu Gileādā.
30 Un Israēla ķēniņš sacīja Jošafatam: "Es darīšu sevi nepazīstamu un došos cīņā, bet tu apvelc savas drēbes." Un Israēla ķēniņš pārģērbās un devās kaujā.
31 Un Aramas ķēniņš bija saviem ratu virsniekiem - tādu tam bija trīsdesmit divi - pavēlējis un teicis: "Necīnieties ne ar mazu, ne ar lielu, bet tikai pret Israēla ķēniņu vien!"
32 Un notika, kad ratu virsnieki ieraudzīja Jošafatu, tad tie nodomāja: patiesi, tas ir Israēla ķēniņš, - un tie to ielenca, lai ar to cīnītos, bet Jošafats brēca.
33 Kad ratu virsnieki noprata, ka tas nav Israēla ķēniņš, tad tie nogriezās un nesekoja vairs tam.
34 Un kāds karavīrs nejauši uzvilka loku un trāpīja Israēla ķēniņam starp viņa bruņām un bruņu ķēdēm. Tad ķēniņš sacīja savam ratu vadītājam: "Apgriez ratus un izved mani no cīņas jūkļa, jo es esmu ievainots!"
35 Taču cīņa tai dienā iedegās arvien karstāka, un ķēniņš visu dienu noturējās ratos pret Aramu, bet pret vakaru viņš nomira. Un asinis no brūces satecēja uz ratu grīdas.
36 Tad pa visu karapulku, saulei rietot, atskanēja saucieni: "Ikviens uz savu pilsētu, ikviens uz savu zemi!"
37 Un ķēniņš nomira un tika novests uz Samariju un tur Samarijā arī apglabāts.
38 Kad kalpi mazgāja ķēniņa ratus Samarijas dīķī, suņi laka viņa asinis, kamēr netikles mazgājās tajā ūdenī, kā Tā Kunga vārds bija sacījis.
39 Un, kas vēl stāstāms par Ahabu un viss, ko viņš ir darījis, ziloņkaula nams, kuru tas taisījis, un visas pilsētas, kuras viņš uzcēlis, - tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
40 Un Ahabs gūlās pie saviem tēviem, un viņa dēls Ahasja kļuva ķēniņš viņa vietā.
41 Un Israēla ķēniņa Ahaba ceturtajā gadā Asas dēls Jošafats kļuva ķēniņš pār Jūdu.
42 Un Jošafatam bija trīsdesmit pieci gadi, kad tas kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divdesmit piecus gadus kā ķēniņš Jeruzālemē. Bet viņa mātes vārds bija Azuba, un viņa bija Šilhija meita.
43 Un viņš staigāja visus sava tēva Asas ceļus un no tiem nenovērsās, darīdams tikai to, kas ir taisns Tā Kunga acīs.
44 Tikai augstieņu svētnīcas gan netika aizliegtas, vēl arvien tauta gāja upurēt kaujamos upurus un kvēpināt uz tām augstienēm.
45 Un Jošafats dzīvoja mierā ar Israēla ķēniņu.
46 Un, kas vēl stāstāms par Jošafatu un visi viņa varoņdarbi, kādus viņš veica un kā viņš karojis,- tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
47 Un viņš izdzina no zemes visus netikļus, kas bija atlikuši no viņa tēva Asas laikiem.
48 Edomā tolaik nebija ķēniņa, bet tikai ķēniņa vietnieks.
49 Jošafats lika taisīt Taršišas kuģus, lai tie varētu doties uz Ofīru pēc zelta. Bet tie tur nenonāca, jo pie Ecjonas Geberas tos sadragāja vētra.
50 Tolaik Ahaba dēls Ahasja sacīja Jošafatam: "Lai mani kalpi brauc kopā ar taviem kalpiem uz kuģiem!" Bet Jošafats to nevēlējās.
51 Un Jošafats gūlās pie saviem tēviem, un tas tika apglabāts pie saviem tēviem sava ciltstēva Dāvida pilsētā. Bet viņa dēls Jorāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
52 Un Ahasja, Ahaba dēls, kļuva Israēla ķēniņš Samarijā Jūdas ķēniņa Jošafata septiņpadsmitajā valdīšanas gadā. Un tas valdīja pār Israēlu divus gadus.
53 Un viņš darīja to, kas ļauns Tā Kunga acīs, un staigāja sava tēva ceļus un arī savas mātes ceļus, un arī Nebata dēla Jerobeāma ceļus, kas pavedināja Israēlu grēkot.
54 Un viņš kalpoja Baalam un pielūdza to, un viņš sadusmoja To Kungu, Israēla Dievu, ar visu, ko viņa tēvs bija darījis.
----------------------------------------------------------------------------------------------------
39.pantā minēts "ziloņkaula nams," par kuru esot iegūtas kaut kādas arheoloģiskas lecības.

Saites.
Vecā derība.