Aliens

Psalmi, Dāvida dziesmu grāmata

Senžīdu reliģisku hinnu sakopojums, viena no Vecās derības grāmatām.

Autors. Talmūdiskajā traktātā "Baba Batra" sacīts: "Dāvids ar 10 vīru palīdzību uzrakstījis Psalmu grāmatu." Arī Korānā teikts, ka Dāvidam dota Psalmu grāmata (Zaburs).

Satur 150 + 1 psalmu. 151.psalms atzīts par apokrifisku tekstu, jo nav senžīdu oriģinālā, bet parādās tikai Septuagintā un Vulgātā.

Izpēte. Tradicionāli par šo psalmu autoru uzskata jūdu ķēniņu Dāvidu, tomēr pētījumi liecina, ka Dāvids nevar būt "Psalmu" autors. Piemēram, 137.psalmā "Pie Bābeles upēm..." stāstīts par žīdu likstām Bābeles gūstā, taču ķēniņš Dāvids dzīvojis 5 gadsimtus pirms šiem notikumiem. Tādējādi neapšaubāmi, ka daudzi psalmi ir vēlākas izcelsmes.

II gs.pmē. vidū sastādīta Dāvida dziesmu grāmata no atsevišķiem psalmiem, kas radušies dažādā laikā vairāku gadsmitu garumā.

Grāmatu tulkojis arī Uldis Bērziņš - izd. "Zinātne."

Saites.
Vecā derība.
Psalmi.

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1.nodaļa

1 Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā,
2 bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.
3 Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.
4 Ne tādi ir bezdievīgie: tie ir kā pelavas, ko vējš aizpūš projām.
5 Tāpēc bezdievīgie nepastāvēs tiesā, nedz arī taisno draudzē grēcinieki,
6 jo Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ved uz postu.

2.nodaļa

1 Kāpēc trokšņo tautas un ļaudis tukšu melš?
2 Zemes ķēniņi ceļas un valdnieki apvienojas pret To Kungu un Viņa svaidīto:
3 "Sarausim viņu važas un metīsim prom viņu saistekļus!"
4 Bet, kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.
5 Taču reiz Viņš runās uz tiem Savās dusmās un iztrūcinās tos Savā bardzībā:
6 "Bet Es Savu ķēniņu esmu cēlis Ciānā, Savā svētajā kalnā."
7 Es darīšu zināmu Dieva spriedumu. Viņš uz mani sacīja: "Mans Dēls tu esi, Es šodien tevi esmu dzemdinājis.
8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par īpašumu un pasaules galus par mantību.
9 Tu ganīsi tos ar dzelzs zizli, kā māla traukus tu tos sadauzīsi!"
10 Tad nu, ķēniņi, nāciet pie prāta, ņemiet to vērā, jūs, zemes soģi!
11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un ar sirds trīsām skūpstiet Dēlu,
12 lai Viņš nedusmo un jūs neejat bojā savos ceļos, jo ātri iedegas Viņa dusmas. Bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras!

3.nodaļa

1 Dāvida dziesma, kad viņš bēga no sava dēla Absaloma.
2 Ak, Kungs, cik daudz gan man pretinieku! Cik daudz tādu, kas ceļas pret mani!
3 Daudz ir to, kas saka uz manu dvēseli: "Tai pestīšanas nevaid pie Dieva!" (Sela.)
4 Bet Tu, Kungs, esi mans vairogs, kas mani sargā, mans gods un tas, kas paceļ manu galvu.
5 Skaļā balsī es piesaucu To Kungu, un Viņš atsaucās man no Sava svētā kalna. (Sela.)
6 Es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo Tas Kungs mani sargā.
7 Es nebīstos no daudzajiem tūkstošiem, kas visapkārt nostājušies pret mani.
8 Celies, Kungs, palīdzi man, mans Dievs! Jo Tu siti pa vaigiem visiem maniem ienaidniekiem, Tu bezdievīgiem satrieci zobus.
9 No Tā Kunga nāk palīdzība, Tava svētība lai plūst pār Tavu tautu! (Sela.)

4.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim, cītaras pavadībā. Dāvida dziesma.
2 Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis - tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu!
3 Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem?
4 Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas.
5 Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)
6 Nesiet taisnības upurus un paļaujieties uz To Kungu!
7 Gan daudzi saka:"Kas dos mums laimi?" Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu!
8 Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam.
9 Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.

5.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim, stabuļu pavadībā. Dāvida dziesma.
2 Uzklausi manus vārdus, Kungs, ņem vērā manas nopūtas!
3 Manu skaļo saucienu dzirdi, mans valdniek un mans Dievs! Jo es gribu Tevi pielūgt.
4 Kungs, uzklausi manu balsi jau agri no rīta, rīta stundā es Tev gribu nest savu upuri.
5 Tu neesi Dievs, kam patīk bezdievības pilna cilvēka daba. Kas ļaunu dara, lai netuvojas Tev.
6 Kas ir lielīgs, lai nerādās Tavās acīs, Tu ienīsti visus ļauna darītājus.
7 Tu pazudini tādus, kas runā melus, Tev riebj ikviens, kas izlej asinis un dara viltu.
8 Bet es drīkstu nākt Tavā namā pēc Tavas lielās žēlastības, pielūgt Tevi bijībā Tavā svētnīcā.
9 Kungs, vadi mani pēc Savas taisnības manu ienaidnieku dēļ, dari līdzenu manu ceļu, kad mani vajā!
10 Jo viņu mutē nav patiesības, viņu sirds pilna ļaunuma. Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savu mēli viņi glaimo.
11 Liec, lai viņi sapinas savos padomos, Kungs, atstum tos viņu daudzo noziegumu dēļ, jo viņi saceļas pret Tevi!
12 Bet priecāties būs visiem, kas cerē uz Tevi: arvienu viņi priecāsies, ka Tu viņus pasargi. Lai mūžīgi gavilē un priecājas par Tevi, kas mīl Tavu Vārdu.
13 Jo Tu, Kungs, svētī taisno un pušķo viņu ar žēlastību kā ar bruņām.

6.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim, cītaras pavadībā. Dāvida dziesma, astotā toņu kārtā.
2 Kungs, nesodi mani Savās dusmās un nepārmāci mani Savā bardzībā!
3 Esi man žēlīgs, Kungs, jo es esmu noguris; dziedini mani, jo izbailes pārņēmušas visus manus locekļus!
4 Arī mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, kavējies - cik ilgi vēl?
5 Pievērs man Savu vaigu, izglāb manu dvēseli, palīdzi man pēc Savas lielās žēlastības!
6 Jo nāvē Tevi vairs nepiemin! Kas gan pazemē Tevi slavēs?
7 Esmu paguris savās nopūtās, nav miera manai sirdij. Ar asarām naktī es slacinu savu gultu, mana guļasvieta pludo asarās.
8 Mana acs ir noģindusi aiz skumības, un tās skata jaukums zūd manu baiļu asaru dēļ daudzo ienaidnieku priekšā.
9 Atkāpieties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs uzklausa manu raudāšanu!
10 Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis.
11 Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu griezīsies piepeši atpakaļ.

7.nodaļa

1 Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja benjamīnieša Kuša vārdu dēļ.
2 Kungs, mans Dievs, pie Tevis es tveros! Izglāb mani no maniem vajātājiem un palīdzi man,
3 ka viņi nesaplosa mani kā lauva, tādēļ ka es esmu bez palīga!
4 Kungs, mans Dievs, ja es to esmu darījis, ja netaisnība līp pie manām rokām,
5 ja esmu pāri darījis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai arī zaudējumus nodarījis tam, kas bez pamata man bija naidīgs,
6 tad lai ienaidnieks mani vajā un gūsta, lai min pie zemes manu dzīvību un iegrūž pīšļos manu godu! (Sela.)
7 Celies, Kungs, Savās dusmās! Stājies pretim manu spaidītāju bardzībai! Celies manis labad un turi tiesu!
8 Tautu saime lai ir ap Tevi, augsti pār to cel Savu troni, dodamies atpakaļ Savā augstībā!
9 Tas Kungs nes tiesu tautām! Tiesā, Kungs, arī mani pēc manas taisnības un nevainības!
10 Lai reiz beidzas bezdievīgo niknums un droši stāv taisnais, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, Tu, taisnais Dievs!
11 Dievs tur manu vairogu, Viņš ir palīgs tiem, kam sirds ir bez viltus.
12 Dievs ir taisns tiesnesis un tāds Dievs, kas brīdina ik dienas.
13 Ja kas negrib atgriezties pie Dieva, tad Viņš trin Savu zobenu, ir uzvilcis Savu loku un tēmē,
14 Viņš tur gatavībā nāvētājas šautras, Savas degošās bultas.
15 Redzi, naidniekam ir noziegums prātā, viņš ir ļaunuma pilns un rada tikai viltu!
16 Viņš rok bedri un dara to dziļu, bet pats iekrīt slazdā, ko izlicis.
17 Viņa ļaunums griežas atpakaļ uz viņa paša galvas, viņa briesmu darbi skar viņa paša skaustu.
18 Es pateikšos Tam Kungam, jo Viņš ir taisns, un dziedāšu sava Kunga, tā Visuaugstākā, Vārdam.

8.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma uz gitita.
2 Kungs, mūsu valdniek, cik augsti godājams Tavs Vārds visās zemēs! Tava varenība sniedzas debesu augstumos!
3 No bērnu un zīdaiņu mutes Tu Sev esi izveidojis pretspēku Saviem pretiniekiem, lai liktu apklust Saviem naidniekiem un atriebējiem.
4 Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis,-
5 kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?
6 Tikai mazliet Tu viņu esi šķīris no Dieva, ar godību un varenību Tu viņu esi pušķojis,
7 esi to darījis par valdnieku pār Saviem radījumiem, visu Tu esi nolicis pie viņa kājām:
8 avis un vēršus visnotaļ, arī lauku zvērus,
9 putnus zem debesīm un zivis jūrā, un dzīvību, kas jūras dzelmju tekas izlodā.
10 Kungs, mūsu valdniek, cik goda pilns ir Tavs Vārds visā pasaulē!

9.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma pēc meldijas"Mirsti par dēlu".
2 Es pateikšos Tam Kungam no visas sirds, es sludināšu visus Tavus brīnumus.
3 Es priecāšos par Tevi un līksmošu, dziedāšu Tavam Vārdam, Tu, Visuaugstākais!
4 Mani ienaidnieki ir atkāpušies, ir krituši un gājuši bojā Tavā priekšā,
5 jo Tu esi iztiesājis manu taisno lietu, esi sēdējis Savā goda krēslā kā taisnīgs tiesnesis.
6 Tu esi iztrūcinājis neticīgos un iznīcinājis bezdievīgos, viņu vārdus Tu esi izdzēsis uz mūžu mūžiem.
7 Naidnieki ir gājuši bojā un ir satriekti gruvešos uz mūžīgiem laikiem: pilsētas guļ drupās, to piemiņa zudusi līdz ar tām pašām.
8 Bet Tas Kungs valda mūžīgi, Savu goda krēslu Viņš cēlis, lai turētu tiesu.
9 Viņš tiesās pasauli pēc taisnības, Viņš lems par tautām pēc patiesības.
10 Tas Kungs ir patvērums tam, kas apspiests, tversme bēdu laikā.
11 Uz Tevi paļaujas, kas pazīst Tavu Vārdu, jo Tu, Kungs, nepamet tos, kas Tevi meklē.
12 Dziediet Tam Kungam, kas mājo Ciānā, tautu vidū daudziniet Viņa darbus!
13 Jo Viņš atriebj asinsdarbus un piemin nelaimīgos, Viņš neaizmirst lūgšanas.
14 Esi man žēlīgs, Kungs, uzlūko manu postu, ko es ciešu no saviem ienaidniekiem; Tu esi tas, kas mani atrauj no nāves vārtiem,
15 lai es daudzinu visus Tavus slavas pilnos darbus un Ciānas meitas vārtos gavilēju par Tavu palīdzību.
16 Citas tautas ir nogrimušas bedrē, ko pašas rakušas; tīklā, ko viņas izlikušas, sapinusies viņu pašu kāja.
17 Tas Kungs ir parādījis Sevi, Viņš turējis tiesu, un netaisnais ir sapinies savu roku darbā. (Sela.)
18 Lai bezdievīgos aizrauj pazeme, lai nogrimst tajā visas tautas, kas Dievu aizmirsušas!
19 Bet nabagais nav aizmirsts uz mūžiem, nedz arī ir zudusi uz laiku laikiem apbēdināto cerība.
20 Celies, Kungs, lai cilvēks nedabū virsroku, lai tautas saņem savu tiesu Tava vaiga priekšā!
21 Iztrūcini tās, ak, Kungs! Lai tautas atzīst, ka mēs esam tikai cilvēki! (Sela.)

10.nodaļa

1 Kāpēc, Kungs, Tu esi tik tālu, kāpēc Tu esi apslēpies bēdu laikā?
2 Savā pārgalvībā bezdievīgais vajā nomākto. Kaut viņi paši sapītos savos blēņu padomos, ko tie izdomājuši!
3 Jo bezdievīgais plātās ar savām nekautrīgām iekārēm, un pagaidu plēsējs lielās ar savu ieguvumu, arvien vairāk atraudamies no Tā Kunga.
4 Bezdievīgais savā lielā lepnībā nebēdā ne par vienu; visas viņa domas ir: Dieva nav!
5 Joprojām viņš sekmīgi turpina savu rīcību, un Tava soda tiesa arvienu paliek tālu no viņa. Šņākdams viņš vēršas pret visiem saviem pretiniekiem.
6 Viņš domā savā sirdī: es nekad neklupšu, un nekad nelaime nenāks pār mani!
7 Viņa mute plūst pāri no lāstiem, no viltus un varmācības, ar savu mēli viņš rada postu un bēdas.
8 Viņš slēpjas attālākās sētās un nokauj nevainīgo, kad neviens to neredz. Uz nevarīgo un bezspēcīgo vērsti viņa ļauno acu skati.
9 Viņš uzglūn savā paslēptuvē kā lauva savā alā, viņš uzglūn, lai notvertu nabagu, viņš notver nabagu, ievelkot to savā tīklā.
10 Viņš notupstas un noliecas un ar varu norauj nelaimīgos pie zemes, un viņi viegli nokļūst viņa ķetnās.
11 Tas spriež savā sirdī: Dievs to ir aizmirsis, Viņš ir apslēpis Savu vaigu un neredzēs to nemūžam!
12 Celies, ak, Kungs, pacel, ak, Dievs, Savu elkoni! Neaizmirsti nelaimīgos!
13 Kāpēc lai bezdievīgais noniecina Dievu un spriež savā sirdī: Tu pēc tā nekad nejautāsi!
14 Bet Tu gan redzi postu un sirdēstus, Tu vēro brīdi, kad pārņemt visu to Savās rokās. Uz Tevi raugās nelaimīgais un vājais, kas pakļaujas Tavai apsardzībai, un Tu esi palīgs bārim.
15 Satriec bezdievīgā un ļaundara elkoni, atrieb viņa negantību, dari tai galu!
16 Tas Kungs ir ķēniņš uz mūžu mūžiem, un lai mūžam nav vairs citas tautas Viņa zemē!
17 Tu, Kungs, liec piepildīties pazemīgo ilgām, Tu stiprini viņu drosmi un Tu pievērs viņiem Savu dzirdīgo ausi,
18 nesdams taisnību bāriem un grūtdieņiem, un lai cilvēks, kas ir no zemes, vairs nedara varas darbus!

11.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Es tveros pie sava Kunga. Kā tad jūs sakāt uz mani:"Laidies savos kalnos līdzīgi putnam,
3 jo, redzi, tur ir bezdievīgie, viņi uzvelk savu stopu, liek savu bultu uz auklas, lai tumsā to izšautu uz tiem, kas skaidri savās sirdīs.
4 Kad pamati grūst, ko darīs taisnais?"
5 Tas Kungs ir Savā svētajā namā, Tam Kungam debesīs ir goda krēsls, Viņa acis raugās uz zemi, Viņa skati pārbauda cilvēku bērnus.
6 Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo, bet Viņa dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus.
7 Pār bezdievīgajiem Viņš liek līt ugunij un sēram, svelmaina vētra būs viņu daļa,
8 jo Tas Kungs ir taisns, Viņš mīl taisnību. Taisnie skatīs Viņa vaigu.

12.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim, uz astoņām stīgām. Dāvida dziesma.
2 Palīdzi, ak, Kungs, jo svētie ir zustin zuduši un ticīgo tik maz ir palicis starp cilvēku bērniem!
3 Viltu viņi runā cits caur citu. Ar smaidu uz lūpām viņi runā ar divkosīgu sirdi.
4 Kaut Tas Kungs darītu galu visiem saldiem vārdiem, mēlei, kas runā nekautrīgi,
5 kas saka:"Mūsu varoņspēks ir mūsu mēle, mūsu mute ir mūsu rīcībā, mums klājas runāt! Kas mums var pavēlēt?"
6 "Tad nu posta dēļ, kas nācis pār apspiestajiem, un grūtdieņu nopūtu dēļ Es celšos," saka Tas Kungs, "un gādāšu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojas!"
7 Tā Kunga vārdi ir skaidri kā kausēts sudrabs, kas septiņkārt šķīstīts.
8 Tu, Kungs, tos turēsi un pasargāsi mūs no šīs cilts mūžīgi -
9 no pārkāpējiem, kas lepni staigā visapkārt, kur nekrietnība augstu ceļ galvu starp cilvēku bērniem.

13.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Cik ilgi, ak, Kungs, Tu neliksies zinis par mani, cik ilgi Tu apslēpsi Savu vaigu no manis?
3 Cik ilgi man būs glabāt rūpes savā dvēselē, diendienā bēdāties savā sirdī? Cik ilgi mans ienaidnieks pacelsies pār mani?
4 Raugies šurp, paklausi mani, Kungs, mans Dievs, dari manas acis spodras, ka es neaizmiegu nāvē!
5 Lai mans ienaidnieks nesaka:"Es esmu uzvarējis!" Un lai mans pretinieks nelīksmo, kad es krītu.
6 Es ceru uz Tavu žēlastību, mana sirds ir līksma par Tavu palīdzību!
7 Es dziedāšu Tam Kungam, ka Viņš man tik daudz laba dara!

14.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma. Bezprāši saka savā sirdī: Dieva nevaid! Tie ir samaitāti un dara nelietības, starp viņiem nav neviena, kas dara labu.
2 Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem un raugās, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu.
3 Bet viņi ir novirzījušies, visnotaļ izvirtuši; nav neviena, kas dara labu, it neviena.
4 Vai tad nav nekādas saprašanas ļauna darītājiem, kas saēd manu tautu un kas gan ēd Tā Kunga maizi, tomēr nepiesaukdami Viņu?
5 Reiz viņi bīdamies izbīsies, jo Dievs ir ar taisno cilti.
6 Jūs nievājat nabaga padomu, bet Tas Kungs ir viņa patvērums.
7 Ak, kaut Israēlam no Ciānas nāktu palīdzība! Kad Tas Kungs reiz vērsīs uz labu Savas tautas likteni, tad Jēkabs priecāsies un Israēls līksmos.

15.nodaļa

1 Dāvida dziesma. Kungs, kas mājos Tavā mājoklī un dzīvos Tavā svētajā kalnā?
2 Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā savā sirdī;
3 kas citu neaprunā ar savu mēli, savam tuvākam ļauna nedara un nelaupa viņam viņa godu;
4 kas neieredz ļaundari, bet tur cieņā tos, kas bīstas To Kungu; kas negroza zvērestu, ja tas viņam par nastu;
5 kas neņem netaisnus augļus par aizdoto naudu vai dāvanas, lai kaitētu nevainīgajam. Kas tā turēsies, tas pastāvēs mūžīgi!

16.nodaļa

1 Dāvida sirdsdziesma. Pasargi mani, Dievs, jo es paļaujos uz Tevi!
2 Es saku uz To Kungu:"Tu esi mans Kungs, bez Tevis man nevaid nekā cita laba."
3 Uz svētajiem, kas ir šai zemē, es saku: "Uz jums man ir labs prāts!"
4 Daudz ciešanu sagaida tos, kas pielūdz elkus, svešus dievus; es nepienesīšu viņu asiņainos dzeramos upurus un ar savām lūpām nepieminēšu viņu vārdus!
5 Tas Kungs ir mana manta un mans kauss. Tu esi tas, kas glabā un nodrošina man manu tiesu.
6 Man mana daļa tikusi jaukā vietā, tiešām, skaists ir mans mantojums.
7 Es slavēšu To Kungu, kas man devis padomu; pat naktī mana sirdsbalss ir paklausībā modra.
8 Es skatīju To Kungu savā priekšā vienumēr, jo Viņš man ir pa labo roku, ka es nešaubītos.
9 Tāpēc priecājās mana sirds un līksmoja mana mēle, un pat mana miesa dzīvos cerībā,
10 jo Tu manu dvēseli nepametīsi nāves valstībā, nedz Savam Svētajam liksi redzēt iznīcību.
11 Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.

17.nodaļa

1 Dāvida lūgšana. Ak, Kungs, mana pestīšana, ievēro manu taisnīgo lietu, uzklausi manus skaļos saucienus, uztver manu lūpu bezviltus lūgšanu!
2 No Tava vaiga es gaidu spriedumu par sevi, Tavas acis redz to, kas ir taisnība.
3 Tu pārbaudi manu sirdi, Tu noraugies uz mani arī naktī, Tu iedziļinies manā dvēselē, bet Tu neatrodi manī nekā ļauna: mana mute nav vainīga nekādā pārkāpumā.
4 Cilvēku dzīves burzmā es pēc Tavu lūpu vārdiem esmu vairījies no varmāku tekām.
5 Mani soļi ir cieši turējušies pie Tavām tekām, manas kājas savā gājumā nav ļodzījušās.
6 Es Tevi piesaucu, jo Tu uzklausi mani, ak, Dievs. Pievērs man Savu ausi, uzklausi manu runu!
7 Parādi man Savu brīnišķo žēlastību, Tu, glābējs tiem ļaudīm, kas no saviem pretiniekiem tveras pie Tavas labās rokas!
8 Pasargi mani kā Savu acuraugu, tavu spārnu pavēnī ļauj man patverties
9 no bezdievīgajiem, kas dara man pāri, no ienaidniekiem, kas kārīgi glūn man visapkārt!
10 Savu bezjūtīgo sirdi viņi glabā noslēgtu, viņu mute pauž iedomu pilnas runas.
11 Ik uz soļa viņi uzglūn mums tagad, viņi tīko pēc tā, lai nogāztu mūs pie zemes.
12 Viņi līdzinās lauvam, kas kāro laupījumu, jaunam lauvam, kas glūn no savas slēptuves.
13 Celies, Kungs, dodies tam pretim, sagrauj viņu, izglāb manu dvēseli ar Savu zobenu no bezdievīgā, no Tev pakļautiem ļaudīm,
14 ar Savu roku, ak, Kungs, no šīs pasaules ļaudīm, kam sava daļa ir šai dzīvībā, kam vēderu Tu pildi ar Savu mantu, kam dēlu papilnam un kas savu mantu atstāj saviem bērniem!
15 Bet es Tavu vaigu skatīšu taisnībā un uzmodies pēc sirds patikas raudzīšos Tavā attēlā.

18.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš veltījis Tam Kungam, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku un no Saula rokas.
2 Viņš teica: "Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums.
3 Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags, un mans augstais palīgs.
4 Es piesaukšu To Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem.
5 Nāves bangas man vēlās virsū, iznīcības straumes mani biedēja.
6 Elles valgi jau tinās ap mani, nāves cilpas jau žņaudza mani.
7 Savās bailēs es piesaucu To Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi Savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
8 Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā.
9 Dūmi nāca no Viņa nāsīm un uguns liesmas no Viņa mutes, kvēlojošas ogles kā zibeņi dzirkstīja no Viņa.
10 Viņš pielieca debesis un pats nolaidās zemē, un tumsa bija zem Viņa kājām.
11 Viņš brauca uz ķeruba un aizlidoja tālēs, Viņš lidinājās ar vētras spārniem.
12 Viņš tumsu darīja sev par apsegu, tumši ūdeņi un biezi padebeši bija Viņa mājoklis.
13 No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un liesmainiem zibeņiem.
14 Tas Kungs lika pērkoniem dārdēt debesīs, Visuaugstākais pacēla Savu balsi,
15 raidīja Savas bultas uz visām pusēm un izkliedēja ienaidniekus, meta zibeņus un biedēja viņus.
16 Jūras dziļumi kļuva redzami, un zemes pamati tika atsegti Tavas bardzības dēļ, ak, Kungs, ar Tavu nāšu dusmu pilnām elsām.
17 Viņš izstiepa Savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem.
18 Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca.
19 Viņi cēlās pret mani nebaltā dienā, bet Tas Kungs kļuva man par atbalstu.
20 Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņš turēja uz mani labu prātu.
21 Tas Kungs man atlīdzināja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atmaksāja,
22 jo es turējos Tā Kunga ceļos un nedarīju to, kas ir apgrēcība mana Dieva priekšā,
23 un visas Viņa tiesas bija manu acu priekšā un es nenicināju Viņa baušļus.
24 Es turējos bez vainas Viņa priekšā un sargājos no pārkāpuma.
25 Pēc manas taisnības Tas Kungs man atdarīja, tāpēc ka manas rokas Viņa acīs bija šķīstas.
26 Svētajiem Tu rādies svēts un taisnajiem taisns.
27 Šķīstajiem Tu rādies šķīsts Savā sirdī, bet no tiem, kas novērsušies, arī Tu novērsies.
28 Apspiestajiem un pazemotajiem Tu gādā palīdzību, bet lepnas acis Tu pazemo.
29 Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu,
30 jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.
31 Tiešām, Dieva ceļi ir pilnīgi, Viņa vārdi ir skaidri, Viņš ir vairogs visiem, kas pie Viņa tveras.
32 Kur ir vēl tāds Dievs kā Tas Kungs, kur citur vēl tāds klintij līdzīgs patvērums kā Tu, mūsu Dievs?
33 Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus,
34 Viņš man devis stirnu kājas un pacēlis mani augstā vietā,
35 Viņš manu elkoni mācīja karot un manas rokas uzvilkt vara stopu.
36 Tu man devi Savas pestīšanas vairogu, Tava labā roka mani atbalstīja un Tava žēlastības pilnā laipnība mani paaugstinājusi.
37 Tu līdzināji ceļu soļiem, ka mani krumšļi neļodzījās.
38 Es dzinos pakaļ saviem ienaidniekiem un panācu viņus, es negriezos atpakaļ, līdz es viņus nebiju iznīcinājis.
39 Es viņus sagrāvu, ka tie vairs necēlās, bet nokrita pie manām kājām.
40 Ar cīņas sparu Tu mani apjozi, noliki pie manām kājām visus manus pretiniekus.
41 Tu liki bēgt manā priekšā visiem maniem ienaidniekiem, savus nīdējus es izdeldēju.
42 Viņi brēca, bet nebija glābēja, viņi piesauca To Kungu, bet Viņš neatbildēja.
43 Tad es viņus samalu kā putekļus, ko vējš dzenā, kā ielas dubļus es viņus samīdīju.
44 Tu mani izglābi cīņās manas tautas labā, Tu mani paaugstināji pār maniem ienaidniekiem, iecēli mani par galvu citām tautām; tautas, kuras nepazinu, kalpo man.
45 Tās klausa katram manam vārdam, svešinieku dēli rādās mīlīgi manā priekšā.
46 Svešinieku bērnus pārņem izbailes, tie drebēdami atstāj savas pilis.
47 Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums, augsti teikts lai ir Dievs, mans glābējs,
48 stiprais Dievs, kas man deva iespēju atmaksāt un tautas nolika pie manām kājām manā varā,
49 kas mani izglāba no nikno ienaidnieku bardzības un no varas darbu darītāju rokas.
50 Tāpēc es Tevi gribu slavēt tautu vidū, ak, Kungs, un dziedāt par godu Tavam Vārdam, Tev,
51 kas Savu ķēniņu apveltī ar lielu svētību un parādi žēlastību Savam svaidītajam, Dāvidam, un viņa dzimumam mūžīgi!"

19.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.
3 Diena dienai to pauž, un nakts naktij to dara zināmu.
4 Nav nekādas valodas, nedzird ne vārda, neskan to balss,
5 tomēr to vēsts iziet pa visu pasauli un to pausme līdz zemes galiem.
6 Saulei Viņš darinājis telti, tā līdzīga līgavainim, kas iziet no savām telpām, tā priecājas kā varonis, lai dotos nospraustajā ceļā.
7 Vienā debesmalā tā sāk savu gaitu, apkārt līdz tai pašai malai tā to nostaigā, un nekas nepaliek apslēpts no tās svelmes.
8 Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus.
9 Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.
10 Bijība Tā Kunga priekšā ir šķīsta, tā pastāv mūžīgi. Tā Kunga tiesas spriedumi ir patiesība, tie visi ir taisni;
11 tie ir jaukāki nekā zelts, nekā kausēts zelts, tie saldāki nekā medus, kā vistīrākais tecinātais medus no šūnām.
12 Arī Tavs kalps no tiem gūst pamācību, jo, kas tos ievēro, tam jau ar to vien ir liela alga.
13 Kas gan apzinās savu nomaldīšanos? Šķīstī mani no manām neapzinātām kļūdām!
14 Pasargi arī Savu kalpu no augstprātīgas lepnības grēkiem, ka tie nevalda pār mani! Tad es būšu bez vainas un tīrs, bez lieliem pārkāpumiem.
15 Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak, Kungs, mans patvērums un mans pestītājs!

20.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Lai Tas Kungs tevi uzklausa bēdu laikā, lai tevi pasargā Jēkaba Dieva Vārds!
3 Lai Viņš tev sūta palīdzību no svētās vietas un atbalstu no Ciānas!
4 Lai Viņš piemin visus tavus upurus, tavus dedzināmos upurus lai Viņš nenoraida! (Sela.)
5 Lai Viņš tev piešķir visu, ko tava sirds vēlas, taviem nodomiem lai Viņš liek labi izdoties!
6 Tad mēs priecāsimies par tavu uzvaru un pacelsim karogus sava Dieva Vārdā. Lai Tas Kungs piepilda visas tavas lūgšanas!
7 Nu es zinu, ka Tas Kungs palīdz Savam svaidītajam, viņu uzklausīdams no Savām svētajām debesīm, viņam palīdzēdams ar Savu stipro labo roku.
8 Vieniem viņu spēks ir kara rati, citiem zirgi, bet mēs esam stipri ar Tā Kunga, mūsu Dieva, Vārdu.
9 Viņi sabrūk un krīt, bet mēs turamies un stāvam stipri.
10 Ak, Kungs, palīdzi ķēniņam un uzklausi mūs arvienu, kad Tevi lūdzam!

21.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Kungs, ķēniņš priecājas par Tavu spēku. Cik ļoti viņš gavilē par Tavu palīdzību!
3 Ko viņa sirds kāroja, to Tu viņam esi devis, un Tu neesi viņam liedzis, ko lūdza viņa lūpas. (Sela.)
4 Jo Tu nāci viņam pretim, dodams svētības dāvanu, Tu viņa galvu rotāji ar dzidra zelta kroni.
5 Viņš izlūdzās no Tevis dzīvību, Tu viņam devi ilgu mūžu, lai viņš pastāvētu mūžīgi.
6 Lielu godu viņš guva, jo Tu piešķīri viņam uzvaru, ar varenību un spožumu Tu viņu rotāji.
7 Tu dari viņu pašu par svētību uz laiku laikiem, Tu liec viņam prieku sajust Tava vaiga priekšā,
8 jo ķēniņš paļaujas uz To Kungu, un Visuaugstākā žēlastība dara, ka viņš nešaubās.
9 Tava roka aizsniegs visus Tavus ienaidniekus, un Tava labā roka skars Savā bargumā visus, kas Tevi ienīst.
10 Tu tos pārvērtīsi degošā ceplī Savas bardzības laikā, Tas Kungs viņus aprīs Savā dusmībā, un uguns vidus izdeldēs.
11 Viņu cilti Tu izdeldēsi no zemes virsas un viņu pēcnācējus no cilvēku bērnu vidus.
12 Kaut viņi sirdī slēpj ļaunumu pret Tevi un uz viltu nesas viņu prāts, taču neko viņi nespēj izdarīt.
13 Tu darīsi, ka viņi pagriezīs muguru un metīsies bēgt, Savu stopu Tu vērsīsi pret viņu sejām.
14 Celies, Kungs, Savā spēkā! Mēs dziedāsim un daudzināsim ar cītarām Tavu varenību!

22.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma (pēc"Rītausmas stirna").
2 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus!
3 Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru!
4 Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri Israēla slavas dziesmām.
5 Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi.
6 Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā.
7 Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nievāts.
8 Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu:
9 "Lai nu viņš pārmet to Tam Kungam, lai Tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo Tam jau uz viņu labs prāts."
10 Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts.
11 Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs.
12 Neesi tālu no manis, jo izbailes ir visapkārt, esi man tuvu, jo nav neviena, kas palīdz!
13 Nikni vērši mani apstājuši, Basanas milzu tauri mani ielenkuši.
14 Tie atpleš savu rīkli pret mani kā plēsīgs un rēcošs lauva.
15 Es esmu kā izliets ūdens, visi mani kauli ir kā salauzti, mana sirds manās miesās ir kā izkusis vasks.
16 Manas smaganas izkaltušas kā māla trauks, un mana mēle līp pie manām aukslējām, nāves pīšļos Tu mani esi guldījis.
17 Ap mani sastājušies suņi, ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas.
18 Es varu saskaitīt visus savus kaulus, bet viņi lūkojas manī ar prieku.
19 Viņi dala manas drēbes savā starpā, un par manu apģērbu viņi met kauliņus.
20 Neesi tik tālu, ak, Kungs, Tu mans spēks, steidzies palīgā!
21 Izglāb manu dvēseli no zobena, manu dzīvību no suņu varas!
22 Pestī mani no lauvas rīkles, no mežonīgo vēršu ragiem!
23 Tad es paudīšu Tavu Vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū es Tevi slavēšu:
24 "Slavējiet To Kungu visi, kas Viņu bīstas; Jēkaba dzimums lai Viņam dod godu, lai Viņu bīstas viss Israēla nams!
25 Jo Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā Savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca."
26 Par Tevi es dziedāšu lielā draudzē, es pildīšu savus solījumus to priekšā, kas Tevi bīstas.
27 Pazemīgie ēdīs un būs paēduši, un, kas To Kungu meklē, tie Viņu slavēs. Jūsu sirdis lai dzīvo mūžīgi!
28 Lai To Kungu piemin un pie Viņa atgriežas visas zemes malas, tautu tautas lai zemojas Viņa priekšā un lai Viņu pielūdz,
29 jo Tam Kungam pieder valstība, Viņš ir valdnieks pār tautām.
30 Arī tie lai zemojas Viņa priekšā, kas dus zemes klēpī, Viņu lai pielūdz visi, kas kļuvuši par pīšļiem.
31 Lai par To Kungu stāsta nākamajām paaudzēm un par Viņa taisnību, ko Viņš darījis, lai sludina radu radiem.
32 Viņi nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.

23.nodaļa

1 Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.
2 Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens.
3 Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.
4 Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.
5 Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai.
6 Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr.

24.nodaļa

1 Dāvida dziesma. Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to piepilda, zemes virsus un viss, kas uz tā dzīvo.
2 Jo Viņš zemi virs jūras nostiprinājis un to pacēlis virs ūdens straumēm.
3 Kas drīkst kāpt Tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā?
4 Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē.
5 Tāds dabūs svētību no Tā Kunga un taisnību no Dieva, sava pestītāja.
6 Tāda ir tā cilts, kas pēc Tā Kunga vaicā, kas meklē Jēkaba Dieva vaigu.
7 Jūs vārti, paceliet savas palodas, un topiet augstākas, jūs mūžīgās durvis, lai godības ķēniņš ieiet!
8 Kas ir šis godības ķēniņš? Tas Kungs, stiprs un spēcīgs, Tas Kungs varens cīņā.
9 Jūs vārti, paceliet savas palodas, un topiet augstākas, jūs mūžīgās durvis, lai godības ķēniņš ieiet!
10 Kas ir šis godības ķēniņš? Tas Kungs Cebaots, tas ir šis godības ķēniņš! (Sela.)

25.nodaļa

1 Dāvida dziesma. Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli,
2 mans Dievs, uz Tevi es ceru, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki par mani nepriecājas.
3 Tiešām, neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliks kaunā. Kaunā paliek tie, kas vieglprātīgi Tevi atstāj.
4 Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!
5 Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. Uz Tevi es gaidu vienumēr.
6 Piemini, Kungs, Savu laipnību, Savu žēlsirdību un žēlastību, kas ir mūžīga.
7 Nepiemini manus jaunības grēkus un pārkāpumus, bet piemini mani pēc Savas žēlastības Savā lielajā laipnībā, ak, Kungs!
8 Tas Kungs ir laipnīgs un taisns, tāpēc Viņš atgriež grēciniekus uz pareiza ceļa.
9 Pazemīgos Viņš vada Savā taisnībā, un tiem, kas pazemoti, Viņš māca Savu ceļu.
10 Visi Tā Kunga ceļi ir žēlastība un uzticība tiem, kas tur Viņa derību un Viņa liecības.
11 Tava Vārda dēļ, ak, Kungs, piedod man manu noziegumu, jo tas ir liels!
12 Kas ir tas vīrs, kas To Kungu bīstas? Tam Viņš māca ceļu, pa kuru tam jāstaigā.
13 Pats viņš baudīs labumu, un viņa dzimums iemantos zemi.
14 Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība ar viņiem vedīs viņus pie īstās atziņas.
15 Manas acis raugās uz To Kungu vienumēr, jo Viņš manu kāju izvelk no tīkla režģiem.
16 Pievērsies man un esi žēlīgs, jo es esmu vientulis un lielās bēdās!
17 Bailība pārņem manu sirdi, izved mani no manām bēdām!
18 Uzlūko manu postu un manas mokas un piedod visus manus grēkus!
19 Apskati manus ienaidniekus, cik viņu daudz un ar kādu nekautrīgu niknumu viņi mani ienīst!
20 Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo uz Tevi es paļaujos!
21 Sirds skaidrība un taisnība lai mani sargā, jo es gaidu uz Tevi, ak, Kungs!
22 Ak, Dievs, atsvabini Israēlu no visām viņa bēdām!

26.nodaļa

1 Dāvida dziesma. Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā un paļaujos uz To Kungu bez kādas svārstīšanās!
2 Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi!
3 Jo Tava žēlastība stāv man acu priekšā, un es staigāju Tavā patiesībā.
4 Es nesēžu pie bezgožiem un nepinos ar viltniekiem.
5 Es ienīstu ļaundaru sabiedrību un nesēžu kopā ar bezdievīgajiem.
6 Es mazgāju savas rokas nevainībā un turos tava altāra tuvumā, ak, Kungs,
7 pauzdams Tev pateicību skanīgā dziesmā un daudzinādams visus Tavus brīnumus.
8 Kungs, man ir mīļa Tava mītne Tavā namā un vieta, kur mājo Tava godība.
9 Neaizrauj manu dvēseli līdz ar grēciniekiem, nedz manu dzīvību ar tiem, kas izlej asinis,
10 pie kuru rokām līp noziegums un kas ar savu labo roku pieņem netaisnas dāvanas!
11 Bet es staigāju nevainībā, tāpēc atpestī mani, Kungs, un esi man žēlīgs!
12 Mana kāja stāv uz līdzena ceļa, sapulcēs es teikšu To Kungu.

27.nodaļa

1 Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?
2 Kad ļaundari, mani pretinieki un ienaidnieki laužas uz mani, lai saplosītu manu miesu, viņi klups un kritīs.
3 Kad bruņoti pulki nostājas pret mani, mana sirds ir bez bailēm; kad pret mani ceļas karš, arī tad es esmu pilns paļāvības.
4 Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā,
5 jo Viņš mani apslēpj Savā mājoklī ļaunā dienā, Viņš mani sargā Savas telts pavēnī un ceļ mani augstu uz klintskalna.
6 Tā mana galva būs pacelta, ienaidniekiem redzot, es būšu altāra tuvumā un nesīšu upurus ar gavilēm, dziedādams un spēlēdams Tam Kungam!
7 Uzklausi, ak, Kungs, manu balsi, kad es saucu, esi man žēlīgs un atbildi man!
8 Mana sirds turas pie Tava vārda: "Meklējiet Manu vaigu!" Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu.
9 Neapslēp no manis Savu vaigu un neatstum Savu kalpu dusmās - Tu esi mans palīgs! Neatmet mani un neatstāj mani, Tu Dievs, mans pestītājs!
10 Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad Tas Kungs mani pieņems.
11 Māci man, Kungs, Tavu ceļu un vadi mani pa līdzenu teku manu ienaidnieku dēļ!
12 Nenodod mani manu pretinieku un nomācēju niknumam! Jo viltus liecinieki ceļas pret mani un draud ar varas darbiem.
13 Bet es esmu pilns paļāvības, jo redzu Tā Kunga laipnību dzīvo zemē.
14 Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz To Kungu!

28.nodaļa

1 Dāvida dziesma. Tevi es piesaucu, Kungs, mana klints, nenovērs klusēdams no manis Savu ausi, jo, ja Tu klusē, tad es kļūstu līdzīgs tiem, kas grimuši kapa bedrē!
2 Uzklausi manas skaļās lūgšanas balsi, kad es Tevi piesaucu, kad es paceļu savas rokas pret Tava nama vissvētāko vietu.
3 Neaizrauj mani projām līdz ar bezdievjiem un ļaundariem, kuru runa gan ir laipna pret tuvāko, bet sirds pilna ļaunuma!
4 Dod tiem pēc viņu darba, pēc ļaunuma, ko tie darījuši. Pēc viņu roku darba dod viņiem, atmaksā viņiem pēc nopelna!
5 Jo viņi neņem vērā Tā Kunga darbību, nedz Viņa roku darbu; tāpēc Viņš tos satrieks un nepacels.
6 Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš uzklausījis manas lūgšanas balsi!
7 Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties.
8 Tas Kungs ir stiprums Savai tautai, sargs un palīgs tam, ko Viņš svaidījis.
9 Palīdzi Savai tautai un svētī Savu īpašumu, gani to un nes uz Savām rokām mūžīgi!

29.nodaļa

1 Dāvida dziesma. Dodiet Tam Kungam, jūs Dieva dēli[A], dodiet Tam Kungam godu un slavu!
2 Dodiet Tam Kungam Viņa Vārda godu, pielūdziet Viņu svētā glītumā!
3 Tā Kunga balss dzirdama pār ūdeņiem, godības pilnais Dievs liek pērkoniem dārdēt, Tas Kungs pār lielajiem ūdeņiem!
4 Tā Kunga balss ir spēka pilna, Tā Kunga balss ir pilna varenības!
5 Tā Kunga balss salauž ciedrus, Tā Kunga zibeņi sašķaida ciedrus Libanona kalnos.
6 Tā Kunga balss dara, ka šie ciedri lēkā kā teļi, bet Libanons un Sirions kā jauni vērši.
7 Tā Kunga balss šķiļ uguns liesmas;
8 Tā Kunga balss liek tuksnesim drebēt, Tas Kungs liek drebēt Kadešas tuksnesim.
9 Tā Kunga balss iztrūcina stirnas un izgāž mežus ar visām saknēm. Bet Viņa svētajā namā ikviens sauc Viņam:"Gods lai ir Tam Kungam!"
10 Tas Kungs Savu troni cēlis virs ūdeņiem, un Tas Kungs Savā tronī būs valdnieks mūžīgi.
11 Tas Kungs lai piešķir spēku Savai tautai, Viņš lai svētī Savu tautu ar mieru!

30.nodaļa

1 Dāvida dziesma Tempļa iesvētīšanas dienā.
2 Es Tevi augsti teikšu, ak, Kungs, jo Tu esi mani augstu cēlis, Tu maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani.
3 Kungs, ak, mans Dievs, es Tevi piesaucu, un Tu mani dziedināji.
4 Kungs, Tu manu dvēseli izvedi no nāves valsts, Tu mani uzturēji dzīvu, ka nenogrimu kapā.
5 Dziediet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, daudziniet Viņa svēto piemiņu!
6 Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu.
7 Es gan sacīju, kad man labi klājās: "Es nešaubīšos nemūžam!"
8 Ak, Kungs, Tu Savā labvēlībā man piešķīri godu un spēku, Tu spēcīgi nostiprināji manu kalna cietoksni, bet, kad Tu apslēpi Savu vaigu, tad es iztrūkos.
9 Tevi, Kungs, tad es piesaucu, un no sirds es lūdzu žēlastību no Dieva:
10 kāds labums Tev būtu no manām asinīm, ja es grimtu kapā? Vai pīšļi Tevi slavē un sludina Tavu patiesību?
11 Uzklausi mani, ak, Kungs, esi man žēlīgs, esi mans palīgs, ak, Kungs!"
12 Manas žēlabas Tu esi pārvērtis līksmē, esi novilcis man manas sēru drēbes, mani apjozdams ar prieku.
13 Lai mana dvēsele Tev dzied un necieš klusu. Ak, Kungs, Tu mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi!

31.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Pie Tevis, Kungs, es patveros, neļauj man kaunā palikt mūžīgi! Izglāb mani pēc Tavas taisnības!
3 Pievērs man Savu ausi, izglāb mani ar steigu, esi man par klinti, kur varu patverties, par stipru pili, kas man palīdz!
4 Tu esi mana klints un mana pils, vadi un ved mani Sava Vārda dēļ.
5 Izvelc mani no tīkla, kas slepeni izlikts pret mani, jo Tu esi mans patvērums.
6 Tavā rokā es nododu savu garu. Tu mani esi atpestījis, Tu uzticīgais Dievs.
7 Tu nīsti tos, kas pie nīcīgiem elkiem turas, bet es paļaujos uz To Kungu.
8 Es gavilēju un priecājos par Tavu žēlastību, jo Tu esi uzlūkojis manu postu un ņēmis vērā manas dvēseles bēdas,
9 Tu mani neesi izdevis maniem ienaidniekiem, Tu manai kājai liki nostāties plašākā vietā.
10 Apžēlojies par mani, mans Kungs, jo mani māc bailes un no bēdām manas acis zaudē savu spožumu; mana dvēsele ir apbēdināta, un mana miesa ir sagurusi.
11 Jā, skumjās paiet mana dzīve, un mani gadi aizrit vienās nopūtās. Aiz bēdām manas paša vainas dēļ sabrūk mans spēks un mani kauli izģinst.
12 Aiz ienaidnieku lielā pulka es esmu kļuvis par apkaunojumu, par biedēkli saviem kaimiņiem. Mani paziņas trūkstas, un, kas mani uz ielas satiek, bēg no manis.
13 Es esmu zustin zudis ļaužu piemiņai - kā mironis, es esmu kļuvis kā sadauzīts trauks.
14 Es dzirdu, kā daudzi mani nievā:"Izbailes visapkārt!" Kad tie kopā sarunājas pret mani, viņi tīko ņemt man manu dzīvību.
15 Bet es paļaujos uz Tevi, ak, Kungs, es saku:"Tu esi mans Dievs."
16 Tavā rokā stāv mani likteņi - izglāb mani no manu ienaidnieku un vajātāju rokas!
17 Liec spīdēt Savam vaigam pār Savu kalpu, palīdzi man pēc Savas žēlastības!
18 Kungs, neliec man palikt kaunā, neļauj man piedzīvot vilšanos, jo es Tevi piesaucu. Lai kaunā paliek bezdievīgie, lai viņi apklust un aiziet pazemē!
19 Lai mēmas kļūst lūpas, kas runā melus, kas aprunā taisno, savā lepnībā un augstprātībā viņu nievādamas.
20 Cik liela ir Tava žēlastība, ko Tu glabā tiem, kas Tevi bīstas, ko Tu parādi ļaužu priekšā tiem, kas uz Tevi cer!
21 Tu viņus pasargi Sava vaiga svētumā ļaunu cilvēku priekšā, paglāb viņus Savā namā no nesaticīgām mēlēm.
22 Slavēts lai ir Tas Kungs, ka Viņš mani tik brīnišķi žēlojis - kā stiprā pilsētā!
23 Bet es domāju savās bailēs:"Es esmu atstumts no Tavām acīm!" Bet Tu uzklausīji manu lūgšanas pilno saucienu, ar kuru es griezos pie Tevis.
24 Mīliet To Kungu, jūs visi Viņa svētie! Jo Tas Kungs ir uzticīgs un pasargā Sev uzticīgos, bet tam, kas augstprātīgi uzpūšas, Viņš taisnīgi atmaksā papilnam.
25 Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis jūs visi, kas cerat uz To Kungu!

32.nodaļa

1 Dāvida dziesma pamācībai. Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti!
2 Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!
3 Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu,
4 jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā. (Sela.)
5 Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju:"Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!" Un Tu piedevi man manu grēka vainu. (Sela.)
6 Tādēļ lai ikviens ticīgais Tevi piesauc posta laikā, kamēr Tu esi atrodams; ja arī lieli ūdeņi veltos, tie viņu neaizsniegs.
7 Tu esi mans patvērums, Tu mani sargāsi briesmās, Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Sela.)
8 "Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci.
9 Neesiet kā zirgi, kā mūļi, kam nav saprašanas, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad viņi negrib nākt pie tevis."
10 Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā.
11 Priecājieties par To Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds!

33.nodaļa

1 Dziediet priecīgi Tam Kungam, jūs taisnie, visiem, kam skaidra sirds, klājas Viņu slavēt!
2 Pateicieties Tam Kungam ar cītaru, spēlējiet Viņam uz desmitstīgu arfas!
3 Dziediet Viņam jaunu dziesmu! Skandiniet jauki ar bazūnēm!
4 Tiešām, taisni ir Tā Kunga vārdi, un visi Viņa darbi ir pilni uzticības.
5 Viņš mīl taisnību un tiesu, zeme ir pilna Viņa žēlastības.
6 Ar Tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu.
7 Viņš sakrāj jūras ūdeņus kā kādā traukā, Viņš glabā straumes Savās krātuvēs.
8 Lai To Kungu bīstas visa pasaule, Viņa priekšā lai dreb visi zemes iedzīvotāji!
9 Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās.
10 Tas Kungs izjauc tautu nodomus, Viņš sagrauj ļaužu padomu.
11 Bet Tā Kunga padoms pastāv mūžīgi, un Viņa sirds nodomi ir spēkā uz audžu audzēm.
12 Svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu, tie ļaudis, ko Viņš Sev izredzējis par īpašumu!
13 Tas Kungs raugās no debesīm, Viņš redz visus cilvēku bērnus;
14 no tās vietas, kur Viņa tronis, Viņš pārredz visus zemes iedzīvotājus;
15 Viņš īpatnēji izveidojis visu viņu sirdis un vēro visus viņu darbus.
16 Nedz lieli karapulki sargā ķēniņu, nedz arī liels miesas spēks izglābj varoni.
17 Maldās, kas visas uzvaras cerības liek uz zirgiem: arī viņu spēka nepietiek glābiņam.
18 Redzi, Tā Kunga acs vēro tos, kas Viņu bīstas un cer uz Viņa žēlastību,
19 lai Viņš to dvēseles izglābtu no nāves un uzturētu viņus dzīvus bada laikā.
20 Mūsu dvēsele gaida uz To Kungu, Viņš ir mūsu palīgs un vairogs.
21 Par Viņu priecājas mūsu sirds, jo mēs paļaujamies uz Viņa svēto Vārdu.
22 Tava žēlastība, Kungs, lai paliek ar mums, jo mēs ceram uz Tevi!

34.nodaļa

1 Dāvida dziesma, kad viņš izlikās negudrs Abimeleha priekšā un tas viņu padzina.
2 Es slavēšu To Kungu vienumēr, Viņa teikšana aizvien būs manā mutē.
3 Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viņu daudzinādama; cietēji lai to dzird un priecājas.
4 Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!
5 Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm.
6 Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma.
7 Kas bija postā grimis, sauca, un Tas Kungs viņu uzklausīja un izrāva viņu no visām viņa bēdām.
8 Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.
9 Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas!
10 Bīstieties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma.
11 Jauniem lauvām jācieš trūkums un bads, bet, kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma.
12 Nāciet šurp, jūs bērni, un uzklausiet mani! Es jūs mācīšu To Kungu bīties.
13 Kas ir tas vīrs, kas mīl dzīvi un ilgojas pēc gara mūža, lai redzētu labas dienas?
14 Tas lai sargā savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltīgus vārdus!
15 Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā!
16 Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus.
17 Tā Kunga vaigs ir vērsts dusmās pret visiem, kas dara ļaunu. Viņš izdeldēs viņu piemiņu no zemes virsus.
18 Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.
19 Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.
20 Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj.
21 Viņš pasargā visus viņa locekļus, neviens no tiem netiek samaitāts.
22 Bezdievīgo nokauj viņa blēdība, un, kas ienīst taisno, tie kritīs grēkā, un tiem tas būs jānožēlo.
23 Tas Kungs izglābj Savu kalpu dvēseli, un nekā ko nožēlot nav tiem, kas uz Viņu paļaujas.

35.nodaļa

1 Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani tiesājas, karo ar tiem, kas ar mani karo!
2 Satver vairogu un bruņas un celies palīdzēt man!
3 Pacel šķēpu un sargā mani pret tiem, kas mani vajā! Saki manai dvēselei:"Es esmu tavs palīgs!"
4 Lai paliek kaunā un apsmieklā, kas tīko pēc manas dzīvības, lai atkāpjas un nosarkst tie, kas nodomājuši man ļaunu!
5 Lai viņi ir kā pelavas vējā, kad Tā Kunga eņģelis viņus izklīdina!
6 Viņu ceļš lai ir tumšs un slidens, kad Tā Kunga eņģelis viņus vajā,
7 jo bez vainas viņi slepeni izliek pret mani tīklu, bez pamata viņi rok bedri manai dvēselei.
8 Lai neparedzēti posts nāk pār ikvienu no viņiem, un lai viņa tīkls, ko viņš slepeni izlicis, sagūsta viņu pašu un lai viņš iekrīt pats savā bedrē.
9 Tad mana sirds priecāsies par To Kungu un līksmos par Viņa palīdzību.
10 Visi mani locekļi sacīs: "Kungs, kas ir tāds kā Tu? Tu izglāb grūtdieni no varenā un nabagu no tā, kas viņu aplaupa."
11 Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu.
12 Viņi man atmaksā labu ar ļaunu, manu dvēseli viņi pamet vienu!
13 Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem
14 kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs.
15 Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kurus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt.
16 Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus.
17 Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām!
18 Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.
19 Lai viltīgie ienaidnieki vairs nepriecājas par mani, vairs nemirkšķina ar acīm, mani bez jebkāda pamata nīzdami,
20 jo ne jau mieru viņi vēl klusajiem šinī zemē. Viņu vārdi ir viltus pilni.
21 Kad viņi pret mani atpleš muti, viņi saka: "Tiešām, tam mēs esam aculiecinieki!"
22 Kungs, Tu to redzi, neciet klusu! Kungs, nenovērsies no manis!
23 Mosties un celies, gādādams man taisnību, Kungs mans Dievs, ved manu lietu!
24 Turi tiesu pār mani pēc Tavas taisnības, Kungs mans Dievs, lai viņi nelīksmo par mani!
25 Neļauj viņiem viņu sirdīs sacīt: "Labi! Tas mums pa prātam, mēs esam viņu aprijuši!"
26 Kaut kaunā kristu un nosarktu visi, kas priecājas par manu nelaimi! Lai kauns un negods apklāj tos, kas lielās pret mani!
27 Bet lai gavilē un priecājas, kam patīk mana taisnība, un saka vienmēr: "Liels ir Tas Kungs, kam prieks par Sava kalpa labklājību!"
28 Tādēļ mana mēle lai pauž Tavu taisnību un Tavu slavu vienumēr!

36.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma.
2 Grēks čukst bezdievīgajam viņa sirdī: nav jākautrējas Dieva vaiga priekšā.
3 Viņš pats sevi mierina: noziegums paliks apslēpts, nebūs tam atriebēja.
4 Viņa mutes vārdi ir nelietīgi un pilni viltības, viņš vairs nedara, kas sapratīgs un labs.
5 Gulēdams viņš izdomā nelietību, viņš iet pa ceļu, kas nav labs, ļaunumu viņš neatmet.
6 Kungs, Tava žēlastība sniedzas līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem.
7 Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavi tiesību pamati kā ūdeņi dziļajā pasaules jūrā. Kungs, Tu izglāb cilvēkus un lopus un Tu palīdzi viņiem.
8 Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī!
9 Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no Sava prieka strauta.
10 Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.
11 Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!
12 Lai lepno kāja mani nesamin un bezdievīgo roka mani nepadzen!
13 Reiz kritīs tie, kas dara ļaunu, viņi sabruks un vairs nepiecelsies.

37.nodaļa

1 Dāvida dziesma. Nesaniknojies par tiem, kas ir nekrietni, un nekļūsti naida pilns pret ļauna darītājiem!
2 Jo tāpat kā zāle tie ātri nokaltīs un kā lapu zaļums tie novītīs.
3 Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu.
4 Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!
5 Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs:
6 Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai.
7 Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu, neesi sašutis, ja kādam laimējas un ir sekmes, nedz arī par vīru, kas dara blēdības!
8 Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!
9 Ļaundari taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz To Kungu, iemantos zemi.
10 Vēl mazu brīdi - un bezdievīgā vairs nebūs. Tu raudzīsies uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nesaskatīsi.
11 Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.
12 Bezdievīgais gan glūn savā ļaunumā uz taisno un griež zobus pret viņu,
13 bet Tas Kungs par viņu smejas, jo Viņš redz, ka viņa diena nāks.
14 Gan bezdievji paceļ zobenu un uzvelk savu stopu, lai satriektu grūtdieņus un nabagus un nomaitātu taisnā ceļa gājējus,
15 bet viņu zobens dursies viņu pašu sirdī, un viņu stops salūzīs.
16 Labāk būt taisnam ar mazumu nekā būt bezdievim un dzīvot pilnībā,
17 jo bezdievīgo elkonis tiks salauzts, bet tas, kas uztur taisnos, ir Tas Kungs.
18 Tas Kungs zina sirdsšķīsto dienas, un viņu mantojums pastāv mūžīgi.
19 Tie neiekļūs kaunā ļaunā dienā, un bada laikā tie būs paēduši.
20 Bet bezdievīgais iznīks, un tie, kas To Kungu ienīst, būs kā salmi ceplī, kā dūmi tie zudīs un izgaisīs.
21 Bezdievīgais ņem uz parāda un neatdod, bet taisnais ir žēlsirdīgs un devīgs.
22 Tā Kunga svētītie iemantos zemi, bet, kurus Viņš nolād, tie tiks izdeldēti.
23 Tas Kungs dara drošus vīra soļus, un Viņam ir prieks par viņa ceļu.
24 Kad viņš klūp, tas tomēr nenokrīt pilnīgi zemē, jo Tas Kungs tur viņa roku.
25 Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.
26 Viņš vienmēr iežēlojas un aizdod, un arī no viņa pēcnācēju cilts nāk svētība.
27 Turies tālu no ļauna un dari labu, tad tu pastāvēsi mūžīgi,
28 jo Tas Kungs mīl taisnu tiesu un Savus ticīgos neatstāj postā, tos nemitīgi aprūpēdams. Bet, kas atkrīt, tiek izdeldēts uz mūžiem, un bezdievīgo dzimums iznīkst.
29 Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.
30 Taisnā mute pauž gudrību, un viņa mēle runā taisnību.
31 Viņš glabā sirdī sava Dieva likumu, un viņa soļi neļodzās.
32 Bezdievīgais uzglūn taisnajam un meklē viņu nokaut.
33 Bet Tas Kungs viņu nepamet bezdievīgā varā un nepazudina viņu, kad to tiesā.
34 Gaidi uz To Kungu un nenovērsies no Viņa ceļa, tad Viņš tevi pacels, ka tu atgūsi savu zemi un ar gandarījumu redzēsi, ka bezdievīgie tiks izdeldēti!
35 Es redzēju kādu bezdievi darām varasdarbus un kuplojam kā Libanona ciedra koku,
36 bet, kad es atkal gāju garām, viņa vairs nebija, un, kad es viņu meklēju, es to vairs neatradu.
37 Glabā skaidru sirdi un dzenies pēc taisnības, jo miera cilvēkam beidzot labi klāsies.
38 Bet grēcinieki visi kopā iznīks, un bezdievīgo pēcnācēji tiks izdeldēti.
39 Taisnajiem nāk palīdzība no Tā Kunga, Viņš ir viņu patvērums bēdu laikā.
40 Tas Kungs viņiem palīdz un tos izglābj, Viņš tos izglābj no bezdievīgo rokas un sargā tos, jo tie paļaujas uz Viņu.

38.nodaļa

1 Dāvida dziesma piemiņai.
2 Kungs, nesodi mani Savās dusmās un nepārmāci mani Savā bardzībā,
3 jo Tavas bultas ķērušas mani un smagi guļ uz mani Tava roka.
4 Nav vietas manās miesās, ko nebūtu skārusi Tava dusmība, un visi mani locekļi satriekti manu grēku dēļ.
5 Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.
6 Manas vātis struto un čūlo, sava neprāta dēļ es lokos sāpēs.
7 Salīcis un dziļi pie zemes noliecies es esmu savās bēdās, sēru pilnas ir manas gaitas.
8 Mani gurni ir iekaisuši, nav veselas vietas manās miesās.
9 Es esmu bez spēka, pagalam sasists, man jākliedz skaļāk manās sirds vaimanās.
10 Kungs, Tev zināmas visas manas ilgas, un manas nopūtas Tev nav apslēptas.
11 Mana sirds stipri trīc, mans spēks mani atstājis, arī mana acu gaisma man zudusi!
12 Mani draugi un tuvinieki stāv tālu nost no manis manās mokās, un mani kaimiņi novēršas no manis.
13 Kas tīko pēc manas dzīvības, tie izliek man valgus, un, kas cenšas man nodarīt nelaimi, tie runā par mani posta vārdus un savas domas vienmēr vēro uz viltu.
14 Bet es esmu līdzīgs kurlam, kas nedzird, un mēmam, kas neatdara savu muti.
15 Es esmu kļuvis par vīru, kas nedzird un kura mute pretī nerunā,
16 jo uz Tevi, Kungs, es gaidu, Tu mani paklausīsi, Kungs mans Dievs!
17 Savā sirdī es saku:"Lai viņi tikai ļauni nepriecātos par mani; kad mana kāja ļodzās, lai tie neliktos lielīgi pret mani!"
18 Jo es esmu tuvu sabrukumam, un manas sāpes pastāvīgi liek sevi manīt.
19 Man ir bail, kad atzīstu savu vainu, un es skumstu par saviem grēkiem.
20 Tie visi ir visai vareni, kas mani ienīst, un daudz ir to, kas mani bez iemesla vajā,
21 kas man labu atmaksā ar ļaunu un mani neieredz, tāpēc ka es esmu dzinies pēc laba.
22 Neatstāj mani, ak, Kungs, mans Dievs! Neesi tik tālu prom no manis!
23 Steidzies man palīgā, Kungs, mans sargs un glābējs!

39.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim Jedutunam. Dāvida dziesma.
2 Es biju apņēmies:"Es uzmanīšu savus ceļus, ka negrēkoju ar savu mēli. Es uzlikšu iemauktus savai mutei, kamēr bezdievīgais vēl manā priekšā."
3 Es apklusu un nerunāju, es kļuvu pilnīgi kā mēms, tālu no laimes, bet manas sāpes auga augumā.
4 Mana sirds smeldza manās krūtīs, manas pārdomas lika iedegties ugunij manā dvēselē, un man bija jārunā ar savu mēli:
5 "Dari man zināmu, Kungs, manu galu un kāds ir manu dienu mērs, lai es saprotu, cik nīcīgs es esmu!
6 Redzi, Tu manas dienas esi licis sprīža garumā, un mans mūža ilgums nav it nekas Tavā priekšā. Tikai vēja pūsma ir cilvēks savās mūža gaitās! (Sela.)
7 Cilvēks staigā kā ēna. Un nieka dēļ viņš raizējas. Viņš krāj mantu kaudzēm, bet nezina, kam tā būs.
8 Nu uz ko tad, Kungs, lai es ceru? Mana cerība ir vienīgi uz Tevi.
9 Izglāb mani no visiem maniem pārkāpumiem un neliec man bezprāšiem kļūt par apsmieklu!
10 Es esmu apklusis, savu muti es neatveru, jo Tu esi to tā nolicis.
11 Atlaid man Tevis uzlikto sodu, jo Tavas rokas smagums mani iznīcina.
12 Kad Tu cilvēku pārmāci par viņa noziegumiem, tad viņa godība iznīkst kā drāna, ko saēd kodes. Tiešām, tikai vēja pūsma ir cilvēks! (Sela.)
13 Uzklausi manu lūgšanu, Kungs, sadzirdi manu saukšanu, neciet klusu, kad leju asaras, jo es esmu Tavā priekšā tikai svešinieks un piedzīvotājs kā visi mani tēvi.
14 Novērs manas mokas, ka es atspirgstu un gaišāks kļūst mans skats, pirms es aizeimu un vairs neesmu!"

40.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Es gaidīt gaidīju uz To Kungu, un Viņš noliecās pie manis un uzklausīja manu saucienu.
3 Viņš mani izvilka no ciešanu bedres, no dubļainām dūņām, un cēla manas kājas uz cietas klints, stiprinādams manus soļus.
4 Manā mutē Viņš lika jaunu dziesmu, slavas dziesmu mūsu Dievam. Daudzi to dzirdēs, viņus pārņems bijība, un viņi sāks ticēt Tam Kungam.
5 Svētīgs tas cilvēks, kas savu cerību liek uz To Kungu, kas nepievēršas lepniem, nedz tinas ar melkuļiem!
6 Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad esi darījis, un diženas ir Tavas svētības pilnās domas par mums! Taviem brīnumiem un padomiem nav nekā līdzīga. Kad pūlos tos izteikt un pasludināt, es nespēju tos saskaitīt.
7 Kaujamie upuri un ēdamais upuris Tev nepatīk, taču ausis Tu man esi devis dzirdēt. Dedzināmos upurus un grēku nožēlas upurus Tu nekāro.
8 Tad es teicu:"Raugi, te es esmu! Grāmatā stāv par mani manis paša vietā rakstīts:
9 man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī."
10 Tavu taisnīgumu es sludināju lielā draudzē, savas lūpas es neaizdarīju, Kungs, Tu to zini!
11 Tavu taisnību es nekad neesmu noklusējis savā sirdī, es skaļi daudzināju Tavu uzticību, ka Tu esi mans palīgs. Par Tavu žēlastību un uzticību es neesmu mitējies runāt lielas draudzes priekšā.
12 Tu, ak, Kungs, nepārtrauksi Savu labvēlību pret mani, Tava žēlastība un uzticība mani sargās vienumēr!
13 Jo bēdu bez skaita ir man visapkārt. Manas vainas mani nomāc, tās nav pārredzamas; to ir vairāk kā matu uz galvas. Manas sirds drosme mani atstājusi!
14 Kaut Tev, Kungs, labpatiktu mani izglābt, steidzies, ak, Kungs, man palīgā!
15 Lai kaunā paliek un nosarkst tie, kas tīko pēc manas dzīvības; lai ar kaunu atkāpjas, kas priecājas par manu nelaimi un man to novēl!
16 Lai izbīstas par savu nekaunību tie, kas mani nievā!
17 Lai gavilē un priecājas par Tevi visi, kas Tevi meklē! Un tie, kas ilgojas pēc Tavas pestīšanas, lai vienmēr saka:"Liels ir Tas Kungs."
18 Es gan esmu postā un nabags, bet Tas Kungs gādās par mani. Tu esi mans palīgs un glābējs, mans Dievs, nekavējies!

41.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni! Tas Kungs viņu izglābs ļaunā dienā.
3 Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, lai viņam labi klātos viņa zemē un to nenodotu viņa ienaidnieku ļaunajam prātam.
4 Tas Kungs viņu atspirdzinās uz slimības gultas; Tu viņam palīdzi, kad tas guļ savā sērgā.
5 Es saku: "Kungs, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es esmu grēkojis pret Tevi!"
6 Mani ienaidnieki savā ļaunumā runā par mani: "Kad taču viņš reiz mirs un viņa vārdu vairs neminēs?"
7 Un, ja kāds nāk mani apraudzīt, tad viņa sirds ir pilna viltus. Viņš meklē ļaunumu, iziet ārā uz ielas un stāsta tenkas.
8 Visi, kas mani ienīst, tenko par mani un runā tikai ļaunu:
9 "Neglābjams posts ir nācis pār viņu. Viņš tagad guļ slims un necelsies vairs!"
10 Pat mans labākais draugs, kam es cieši uzticējos, kas manu maizi ēda, paceļ pret mani kāju spērienam.
11 Bet Tu, Kungs, esi man žēlīgs un uzcel mani, lai es viņiem atmaksāju!
12 No tā es zināšu, ka Tev labs prāts uz mani, ka Tu neļausi ienaidniekiem gavilēt par mani.
13 Tu mani uzturēsi manā nenoziedzībā un liec man stāvēt Tava vaiga priekšā mūžīgi.
14 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību! Āmen! Āmen!

42.nodaļa

Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām.
2 Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis!
3 Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur es varēšu parādīties Dieva vaiga priekšā?
4 Manas asaras ir mana barība dienām un naktīm, tādēļ ka vienmēr ļaudis uz mani saka: kur ir tavs Dievs?
5 Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū.
6 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
7 Mana dvēsele ir izmisusi, tāpēc es Tevi pieminu, būdams gan zemēs pie Jordānas un Hermona kalnāja, gan arī Micarkalnā.
8 Vieni plūdi nomaina otrus plūdus, Taviem ūdeņiem krācot; visas Tavas bangas un Tavi viļņi iet pāri par manu galvu.
9 Dienā es saucu:"Kungs, neliedz man Savu žēlastību!" Un naktī es raidu savu dziesmu, savu lūgšanu pie savas dzīvības Dieva.
10 Es saucu uz Dievu: "Mana stiprā klints, kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc mans gājiens norit ciešanās un ienaidnieka spaidos?"
11 Galīgi salauzts jūtos visos savos locekļos, kad mani ienaidnieki mani nievā, kad viņi atkal un atkal uz mani saka:"Kur nu ir tavs Dievs?"
12 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!

43.nodaļa

1 Gādā man taisnību, mans Dievs, un izved galā manu prāvu pret nesvētiem ļaudīm! No viltus ļaudīm un ļauna darītājiem izglāb mani, Kungs!
2 Tu taču esi mans stiprais Dievs, kas sargā. Kāpēc Tu novērsies no manis? Kāpēc mans gājiens lai norit skumjās un ienaidnieka spaidos?
3 Sūti Savu gaismu un Savu patiesību, ka tās mani vada, ka tās mani aizved Tavā svētajā kalnā, Tavos mājokļos.
4 Ak, kaut es tur nokļūtu pie Dieva altāra, pie Dieva, kas man piešķir prieka pilnu sajūsmu! Tad es gavilētu un ar cītarām Tev pateiktos, Tev, Dievs, ak, mans Dievs!
5 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!

44.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām.
2 Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku.
3 Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties.
4 Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!
5 Tu esi mans valdnieks, ak, Dievs, tas, kas sūta palīdzību Jēkabam!
6 Ar Tevi mēs satriecam ienaidniekus, Tava Vārda spēkā saminam tos, kas stājas mums pretim.
7 Nē, es savu cerību nelieku uz savu stopu, nedz mans zobens ir tas, kas man palīdz,
8 bet Tu mūs izglāb no mūsu ienaidniekiem, un, kas mūs ienīst, tos Tu liec kaunā.
9 Par Dievu mēs līksmojam vienumēr, un Tavam Vārdam pateicamies mūžīgi.
10 Bet nu Tu mūs esi atstūmis un pametis kaunā, neesi gājis cīņā kopā ar mūsu karaspēku.
11 Tu liki mums atkāpties ienaidnieka priekšā un ļāvi ienaidniekam gūt laupījumu.
12 Kā avis Tu mūs esi atstājis nokaušanai un izkaisījis starp tautām.
13 Tu pārdevi Savu tautu par velti, neiegūdams par to nekādu samaksu.
14 Tu mūs noliec par apsmieklu mūsu kaimiņiem un par nievām un izsmieklu tiem, kas dzīvo mums visapkārt.
15 Tu mūs dari par zobgalīgu sakāmvārdu starp tautām, un svešas tautas par mums krata galvu.
16 Cauru dienu mans negods stāv man acu priekšā, un kauns apklāj manu vaigu,
17 jo man jādzird pēlēju un smējēju skaļās valodas un jāredz, ka mūs nīst un taisās mums atriebties.
18 Viss tas ir nācis pār mums, un tomēr mēs Tevi neesam aizmirsuši un neesam lauzuši Tavu derību.
19 Mūsu sirds nav atkāpusies, un mūsu soļi nav novirzījušies no Taviem ceļiem,
20 lai gan Tu mūs satriec šakāļu mītņu vidū un turi mūs apklātus ar nāves nakts tumsību.
21 Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva Vārdu un būtu izstiepuši savu roku pēc sveša dieva,
22 vai Dievs to nebūtu manījis? Viņš taču zina siržu noslēpumus.
23 Nē, Tevis pēc mēs tiekam nogalināti augu dienu, topam turēti līdzīgi kaujamām avīm.
24 Celies, Kungs,- kāpēc Tu guli? Mosties un neatstum mūs uz laiku laikiem!
25 Kāpēc Tu apslēp Savu vaigu un aizmirsti mūsu postu un spaidus?
26 Tiešām, putekļos nospiesta ir mūsu dvēsele, mūsu miesa līp pie pīšļiem.
27 Celies, nāc mums par palīgu un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ!

45.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām. Mīlestības dziesma.
2 Mana sirds izplūst košos vārdos - es dziedāšu dziesmu ķēniņam. Mana mute ir kā veikla rakstītāja rakstāmais.
3 Tu esi skaistākais starp cilvēku bērniem, tavas lūpas ir laipnības un mīlības pilnas, tāpēc Dievs tevi svētīs mūžīgi.
4 Apjoz savu zobenu ap gurniem, tu varoni, rotājies ar spēku un godību!
5 Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību! Un tava labā roka rādīs tev šausmu pilnus brīnumus!
6 Tavas bultas ir asas - tautas krīt tev pie kājām; un tās iespiedīsies ķēniņa ienaidnieku sirdīs!
7 Tavs tronis kā Dieva tronis pastāv joprojām un mūžīgi, un taisns ir tavas valdības scepteris.
8 Tu mīli taisnību un ienīsti netaisnību, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svaidījis ar prieka eļļu kā nevienu no taviem bērniem.
9 Visas tavas drānas smaržo pēc mirrēm un alvejas, ziloņkaula pilīs tevi iepriecina stīgu skaņas.
10 Taviem greznojumiem rotātas ķēniņu meitas staigā tavā galmā, tava jaunā līgava stāv tev pa labi Ofīras zelta rotā.
11 Klausies, meita, skaties un pavērs šurp savu ausi: aizmirsti savu tautu un sava tēva namu,
12 tad ķēniņam patiks tavs skaistums, jo viņš jau ir tavs kungs, un tev jāpakļaujas viņam!
13 Tiras pilsētas iedzīvotāju meitas tev tuvosies ar veltēm, un tavas tautas bagātākie iepriecinās tavu vaigu ar savām dāvanām, cenzdamies iegūt tavu labvēlību.
14 Košā skaistumā mirdz ķēniņa meita, ar zeltu un pērlēm ir rotāts viņas apģērbs.
15 Izrakstītās drānās viņa tiek vesta pie ķēniņa, aiz viņas arī jaunavas, viņas rotaļu biedrenes, stājas tavā priekšā.
16 Līksmi saucieni un gaviles pavada viņas, un tā viņas nonāk ķēniņa pilī.
17 Tavi dēli lai stājas tēvu vietā, tu viņus celsi par valdniekiem pār visu zemi.
18 Es gribu radīt piemiņu tavam vārdam uz audžu audzēm, un tautas teiks tavu slavu vienumēr un mūžīgi.

46.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām augstām balsīm.
2 Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā.
3 Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu.
4 Lai jūras ūdeņi krāc, lai ceļas viļņi, un lai no bangu trakošanas visi kalni dreb. Tas Kungs Cebaots ir pie mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs! (Sela.)
5 Taču Dieva pilsētu iepriecina Viņa strauti, tie iepriecina Viņa svētnīcu, kas Visuaugstākajam ir par mājokli.
6 Dievs ir šai pilsētā, tās pamati negrīļosies. Dievs tai palīdz, jau rītam austot.
7 Tautas trako, un valstis krīt, zeme izkūst, kad Viņš paceļ Savu balsi.
8 Tas Kungs Cebaots ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu stiprā pils! (Sela.)
9 Nāciet un skataities Tā Kunga darbus, kas iztrūcina zemi,
10 kas liek kariem mitēties visā pasaulē, kas salauž stopus, kas šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina!
11 "Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs, cildināms tautu starpā, cildināms pa visu pasauli!"
12 Tas Kungs Cebaots ir ar mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs!

47.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām.
2 Plaukšķiniet priecīgi, visas tautas, skaņām balsīm gavilējiet Dievam!
3 Jo Tas Kungs, tas Visuaugstākais, ir bijājams, varens valdnieks pār visu pasauli!
4 Viņš mums pakļauj tautas un noliek ļaužu ciltis zem mūsu kājām.
5 Viņš mums izraudzījis mantojamo zemi, Jēkaba, Sava iemīļotā, lepnumu. (Sela.)
6 Augsti ceļas Dievs, tautām gavilējot, Tas Kungs, bazūnēm vareni atskanot.
7 Dziediet mūsu Dievam dziesmas, dziediet dziesmas mūsu valdniekam, jā, dziediet!
8 Jo Dievs ir valdnieks pār visu pasauli, dziediet Viņam slavas dziesmu!
9 Dievs ir valdnieks kļuvis pār visām tautām, Viņš Savā svētajā goda krēslā.
10 Tautu dižciltīgie sanāk kopā ar Ābrahāma Dieva tautu, jo zemes valdnieki pieder Dievam, Viņš ir cildens Savā varenībā!

48.nodaļa

1 Dziedātāju korim. No korahītu dziesmām.
2 Liels ir Tas Kungs un augsti teicams mūsu Dieva pilsētā Viņa svētajā kalnā.
3 Diženi paceļas Ciānas kalns, visas zemes prieks, ziemeļu pusē - īsta lielā ķēniņa pilsēta.
4 Dievs tās pilīs ir atzīts par drošu patvērumu.
5 Jo, redzi, valdnieki pulcējās kopā un lauzās tai virsū,
6 bet, kad viņi to ieraudzīja, viņi samulsa, iztrūkās un bēga.
7 Trīsas viņiem tur pārskrēja, drebuļi kā sievai, kurai jādzemdē.
8 Ar austriņa vētru Tu satrieci kuģus, kas nāca no Taršišas.
9 Kā to bijām dzirdējuši, tā to redzējām Tā Kunga Cebaota, mūsu Dieva, pilsētā; Dievs to nostiprinājis uz mūžu mūžiem. (Sela.)
10 Mēs pieminam Tavu žēlastību, ak, Dievs, Tavā svētajā namā,
11 kā Tavs Vārds, Dievs, tāpat arī Tava slava sniedzas līdz pasaules galiem. Tava labā roka ir svētības pilna.
12 Ciānas kalns lai priecājas, un Jūdas meitas lai līksmo par Tavām tiesām!
13 Eita visapkārt ap Ciānu, apstaigājiet to no visām pusēm, skaitiet tās torņus,
14 ieskatieties viņas mūros, izstaigājiet viņas pilis, lai par visu to jūs varētu stāstīt nākamai audzei,
15 ka tāds ir Dievs, mūsu Dievs, kas mūs vadīs mūžu mūžos.

49.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām.
2 Uzklausiet to, visas tautas, lieciet vērā visi, kas apdzīvojat pasauli,
3 jūs, cilvēku bērni, visnotaļ bagāti un nabagi, visi līdzi!
4 Manas mutes runa lai ir gudrība, un manas sirds pārdomas lai ir dziļa patiesība.
5 Es savu ausi pievērsīšu gudras līdzības vārdam un savu mīklu izteikšu ar cītaras skaņām.
6 Kāpēc gan man ļaunā dienā bīties, kad ap mani plosās manu vajātāju negantība?
7 Viņi paļaujas uz savu padomu un lepojas ar savu lielo bagātību.
8 Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves -
9 visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem,-
10 lai tas dzīvotu mūžīgi un kapu neredzētu.
11 Jo redzi, gudri vīri mirst, bezprātis un nepraša - visi vienādi iet bojā un savu mantu atstāj citiem.
12 Kapi ir viņu nami uz mūžiem un viņu mājokļi uz audžu audzēm, kaut arī viņi savā vārdā nosauca veselas valstis.
13 Tomēr cilvēks nepastāv savā godībā, viņš ir līdzīgs kustonim, kam dara galu.
14 Tā klājas tiem, kas pārmērīgi paļaujas uz sevi, tā beidzas to ceļš, kas par daudz lepni uz savām runām. (Sela.)
15 Nāve tos gana kā avis, taisnā ceļā tie nonāk tās valstī. Pienāk rīts, un viņu augums sairst. Pazeme kļūst viņiem par mājokli, bet taisnie valdīs pār viņiem, rītam austot.
16 Taču manu dvēseli atpestīs Dievs, no pazemes varas Viņš mani ņems pie Sevis.
17 Tāpēc nebēdā, ja kāds kļūst bagāts, ja vairojas viņa nama spožums,
18 jo mirdams viņš neko nespēj līdzi paņemt un viņa godība neiet viņam līdzi.
19 Jebšu viņš arī savā dzīves laikā daudzinātu sevi par laimīgu un ļaudis slavētu viņa gara rosmi, ka tā viņam sagādājusi labas dienas,
20 tomēr arī viņš noiet pie tēviem, kas gaismu vairs neredz nemūžam.
21 Cilvēks, kas dzīvo godībā un tomēr bez dziļāka ieskata lietu būtībā, ir līdzīgs kustonim, kuru vienkārši nokauj.

50.nodaļa

1 Asafa psalms. Dievs, stiprais Dievs Kungs, uzrunā un uzsauc visai zemei no rītiem līdz vakariem.
2 No Ciānas, kas ir skaistuma vainagojums, Dievs staro Sava spožuma gaismā.
3 Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; iznīcības uguns iet Viņam pa priekšu, un stipra vētra plosās Viņam visapkārt.
4 Viņš uzsauc debesīm augšā un zemei, lai tiesātu Savu tautu:
5 "Sapulcējiet Manus svētos, kas upurēdami slēdza ar Mani derību!"
6 Un debesis pauda Viņa taisnīgumu, jo Dievs pats ir tiesnesis. (Sela.)
7 "Klausies, Mana tauta, Es runāšu, Israēl, Es brīdinu tevi! Es - Dievs, Es esmu tavs Dievs!
8 Nevis tavu kaujamo upuru dēļ norāju Es tevi; tavi dedzināmie upuri ir vienumēr Manu acu priekšā.
9 Es neņemšu vēršus no tava nama, nedz āžus no tava ganāmā pulka,
10 jo Man pieder visi meža zvēri, visi kustoņi pa tūkstošiem kalnos.
11 Man ir zināms ikviens putns gaisā, un visi lauku kustoņi ir Manā ziņā.
12 Ja Man gribētos ēst, tas Man nebūtu tev jāsaka, jo Man pieder pasaule un viss tās pilnums.
13 Vai tad lai Es ēdu vēršu gaļu un dzeru āžu asinis?
14 Nes Dievam pateicību kā upuri un tā pildi Visuaugstākajam savus solījumus!
15 Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!"
16 Bet bezdievim Tas Kungs saka:"Ko tu daudzini Manus likumus un ņem Manu derību savā mutē,
17 ja tu ienīsti pamācību un laid Manus vārdus pār galvu?
18 Kad tu redzi zagli, tu esi viņam pa draugam, tu biedrojies ar laulības pārkāpējiem.
19 Savai mutei tu ļauj vaļu runāt ļaunu, un tava mēle pauž melus.
20 Tu sēdi un runā ļaunu pret savu brāli, tu apmelo savas mātes dēlu.
21 Tā tu dari, un, kad Es ciešu klusu, tu domā, ka Es esmu tāds pats kā tu. Tādēļ Es pārmācīšu tevi un turēšu to tev acu priekšā.
22 Ievērojiet jel to jūs, kas Dievu aizmirsuši, lai Man jūs nav jāsaplosa, un glābēja jums nebūs!
23 Kas pienes upurim pateicību, tas tur Mani godā, un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu pestīšanu."

51.nodaļa

1 Dāvida dziesma dziedātāju vadonim,
2 kad pravietis Nātāns nāca pie viņa pēc tam, kad viņš bija grēkojis ar Batsebu.
3 Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā!
4 Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem!
5 Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā!
6 Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā.
7 Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi.
8 Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību.
9 Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu!
10 Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis!
11 Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus!
12 Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!
13 Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!
14 Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!
15 Es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, lai grēcinieki atgriežas pie Tevis.
16 Glāb mani no asinsgrēka, ak, Dievs, Tu mans Pestītājs, lai mana mute gavilēdama daudzina Tavu taisnīgumu!
17 Kungs, atdari man manas lūpas, lai mana mute teic Tavu slavu!
18 Jo Tev nepatīk kaujamie upuri, un, ja es Tev dotu dedzināmo upuri, Tu to negribētu.
19 Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.
20 Dari labu Ciānai Savā žēlastībā, uzcel Jeruzālemes mūrus!
21 Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un kopējais sadedzināmais upuris, tad ļaudis upurēs vēršus uz Tava altāra.

52.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida mācības dziesma,
2 kad edomietis Doēgs nāca un ziņoja Saulam: "Dāvids ir ieradies Ahimeleha namā."
3 Ko tu lielies ar ļaunumu, tu varmāka? Dieva žēlastība pastāv vienmēr.
4 Tava mēle meklē postu kā uztrīts dzenamais nazis, tu viltus perētājs!
5 Tu mīli vairāk ļaunu nekā labu, tev patīk vairāk runāt melus nekā patiesību. (Sela.)
6 Tu labprāt runā posta vārdus, tu viltus mēle.
7 Tādēļ arī Dievs tevi iznīcinās uz laiku laikiem, Viņš tevi sagrābs un izmetīs no telts un izraus ar visām saknēm no dzīvības zemes! (Sela.)
8 Taisnie to redzēs un bīsies un smiesies par viņu:
9 lūk, tas ir tas vīrs, kas Dievu neturēja par savu atbalstu, bet paļāvās uz savu lielo bagātību, būdams varens savā ļaunumā!
10 Bet es esmu kā zaļojošs eļļas koks Dieva namā, es paļaujos uz Dieva žēlastību vienmēr un mūžīgi mūžam.
11 Es Tevi teikšu mūžīgi, ka Tu esi to darījis, un daudzināšu Tavu Vārdu, jo tas ir laipnīgs Taviem svētajiem.

53.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida mācības dziesma uz stabulēm.
2 Ģeķis saka savā sirdī: "Dieva nav!" Samaitāta un nejēdzīga ir viņu dzīve, nav starp viņiem neviena, kas labu dara.
3 Dievs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, vēro, vai ir kāds gudrs, kas meklē Dievu.
4 Bet visi ir no Viņa atkāpušies, visi ir izvirtuši un nekrietni; nav, kas labu dara, nav it neviena.
5 Vai tad to nesaprot ļauna darītāji, kas saēd manu tautu? Viņi ēd gan Dieva maizi, bet Dievu viņi nepiesauc.
6 Viņus pārņēma bailes, kur nebija nekāda pamata bailēm, jo Dievs izkaisīja tavu aplencēju kaulus; viņi tapa apkaunoti, jo Dievs viņus bija atmetis.
7 Ak, kaut jel nāktu no Ciānas Israēlam glābiņš! Kad Tas Kungs grozīs Savas tautas likteni, tad līksmosies Jēkabs, priecāsies Israēls!

54.nodaļa

1 Stīgu mūzikas vadonim. Dāvida mācības dziesma,
2 kad sifieši nāca un sacīja Saulam: "Vai tu nezini, ka Dāvids ir paslēpies pie mums?"
3 Dievs, palīdzi man ar Savu Vārdu, spried man taisnu tiesu ar Savu varu!
4 Ak, Dievs, uzklausi manu lūgšanu! Ņem vērā manas mutes vārdus!
5 Jo lepni un nekautrīgi ļaudis ceļas pret mani un varmākas kāro pēc manas dzīvības, tie netur Dievu savu acu priekšā. (Sela.)
6 Redzi, Dievs ir mans palīgs, Tas Kungs ir tas, kas uztur manu dvēseli!
7 Lai krīt ļaunums atpakaļ uz maniem ienaidniekiem! Izdeldē tos Savā uzticībā!
8 Tad es Tev nesīšu upurus no laba prāta un slavēšu Tavu Vārdu, ak, Kungs, ka tas ir tik labs,
9 jo Viņš mani izglābis no visām manām bēdām, un mana acs ir ar prieku noraudzījusies uz maniem uzveiktajiem ienaidniekiem.

55.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim uz cītarām. Dāvida mācības dziesma.
2 Sadzirdi, ak, Dievs, manu lūgšanu un neesi nedzirdīgs pret manas sirds nopūtām!
3 Ievēro mani un uzklausi mani! Es maldos apkārt savā nemierā, es nemitīgi smagi nopūšos,
4 tāpēc ka ienaidnieki trokšņo un bezdievīgie plosās, jo viņi izgāž ļaunumu uz mani un apkaro mani savās dusmās.
5 Mana sirds sažņaudzas manās krūtīs, un nāves bailes mani ir sagrābušas.
6 Baiļu trīsas un drebuļi mani pārņēmuši, un šaušalas mani stindzinājušas.
7 Es izsaucos:"Kaut man būtu spārni kā balodim! Es aizlaistos un nomestos, kur man būtu miers."
8 Redzi, es gribētu aizlaisties tālu un apmesties tuksnesī. (Sela.)
9 Es steigtos un meklētu paglābties no bargās vētras un aukas.
10 Iznīcini, Kungs, viņu nodomus, sajauc viņu valodu, jo es redzēju varas darbus un nesaskaņas pilsētā.
11 Dienu un nakti tādas lietas noris arī uz tās mūriem, un netaisnība un varas darbi notiek tāpat tās vidū,
12 negantība ir tās iekšienē, pārestība un viltus neizzūd tās tirgos.
13 Taču tas nav ienaidnieks, kas mani nievā,- to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas saslejas pret mani,- no viņa es paslēptos;
14 nē, bet tas esi tu - cilvēks man līdzīgs - mans draugs un uzticīgais biedrs,
15 ar kuru mīļi satikāmies un kopā gājām Dieva namā.
16 Lai nāve viņus aizrauj, ka viņi dzīvi nobrauc ellē! Jo ļaunums mīt viņu namos, viņu sirdīs.
17 Bet es piesaukšu Dievu, un Tas Kungs mani izglābs.
18 Vakaros, rītos un dienvidū es nopūtīšos un žēlošos, un Viņš uzklausīs manu balsi.
19 Viņš atsvabinās manu dvēseli no tiem, kas lielā pulkā ir ap mani, un dos man mieru, ka neviens man nespēs tuvoties.
20 Dievs klausīs mani un pazemos viņus, mūžīgais valdnieks (sela), kas no mūžības sēž Savā goda krēslā. Taču viņi neatgriežas un nebīstas Dieva.
21 Viņi izstiepj roku pret saviem draugiem un lauž savu derību.
22 Glumāka par sviestu ir viņu mutes valoda, bet sirdī ir karš. Viņu vārdi ir maigāki par eļļu, bet patiesībā tie ir kaili zobeni.
23 Met savu nastu uz To Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus nemūžam taisnajam šaubīties.
24 Bet Tu, ak, Dievs, iegrūdīsi viņus dziļākā iznīcības bedrē! Asinskārīgie un viltīgie vīri nedzīvos ne pusmūžu. Bet es paļaujos uz Tevi!

56.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim pēc meldijas "Mēmais balodis svešumā". Dāvida "miktam", kad filistieši viņu Gātā apcietināja.
2 Apžēlojies par mani, ak, Dievs, jo cilvēki grib mani iznīcināt! Pretinieks man uzmācas ik dienas.
3 Mani ienaidnieki nemitīgi mani vajā, jo daudz ir to, kas saceļas pret mani savā lepnībā.
4 Izbaiļu brīžos es paļaujos uz Tevi!
5 Uz Dievu, kura vārdu es slavēju, uz Dievu es paļaujos un nebīstos nenieka, jo ko gan cilvēki man var darīt?
6 Ik dienas viņi sagroza manus vārdus un pieķeras tiem, visi viņu nodomi pret mani ir uz ļaunu.
7 Viņi sapulcējas, uzglūn man, vēro manus soļus kā tādi, kas tīko pēc manas dzīvības. Vai tie ar tādu netaisnību lai paliktu sveikā?
8 Atmaksā viņiem ar ļaunu! Triec zemē, ak, Dievs, dusmās neliešus!
9 Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi saskaitījis! Manas asaras savācis Savā traukā! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?
10 Bet reiz atkāpsies mani ienaidnieki tai dienā, kad es piesaukšu Dievu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani.
11 Uz Dievu, kura vārdu es slavēju, uz To Kungu, kura vārdu es daudzinu,
12 uz Dievu es paļaujos un nebīstos; ko cilvēki man var darīt?
13 Tev, Dievs, es esmu parādā, ko esmu solījis; Tev es nesīšu pateicības upurus,
14 jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas kājas no slīdēšanas, lai es staigātu Dieva priekšā dzīvības gaismā.

57.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim pēc meldijas "Nepazudini!". Dāvida "miktam", kad viņš bēga no Saula alā.
2 Apžēlojies par mani, ak, Dievs, apžēlojies par mani! Jo pie Tevis meklē patvērumu mana dvēsele, un Tavu spārnu ēnā es paglābjos, kamēr nelaime būs garām.
3 Es piesaucu Dievu, Visuaugstāko, stipro Dievu, kas manu lietu izvedīs līdz galam.
4 Viņš sūta no debesīm man palīgu; Viņš stāv man klāt, kad mans naida pilnais vajātājs vēro pret mani savus nievājumus. (Sela.) Dievs sūta no debesīm Savu žēlastību un uzticību.
5 Mana dzīvība norit starp lauvām, es esmu savu naida pārņemto ienaidnieku vidū, starp cilvēkiem, kuru zobi ir šķēpi un bultas un kuru mēle ir ass zobens.
6 Pacelies, Dievs, augstu pāri pār debesīm! Pār visu pasauli lai izplešas Tava godība!
7 Viņi izlikuši tīklu maniem soļiem, mana dvēsele ir nospiesta; viņi izrakuši manā priekšā bedri, un paši tanī iekrituši. (Sela.)
8 Mana sirds ir droša, ak, Dievs, mana sirds ir droša; es dziedāšu un spēlēšu!
9 Mosties, mana dvēsele, mostieties, arfa un cītara! Es modināšu rīta blāzmu!
10 Es Tev pateikšos tautu starpā, Kungs, es dziedāšu par Tevi slavas dziesmas tautu vidū,
11 jo Tava žēlastība ir liela līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem.
12 Pacelies, ak, Dievs, pāri pār debesīm un izplet Savu godību pār visu pasauli!

58.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim pēc meldijas "Nepazudini!". Dāvida dziesma.
2 Vai jūs patiesi spriežat taisnu tiesu, jūs Dieva ieceltie varenie? Vai taisnīgi tiesājat cilvēku bērnus?
3 Jūs perināt savās sirdīs netaisnību, visā zemē jūsu rokas tiecas pēc varasdarbiem.
4 Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, un tas, kas melus runā, alojas no pašām mātes miesām.
5 Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž,
6 kas neklausa vārdotāja balsi, ja tas arī labi māk apvārdot.
7 Dievs, satriec zobus viņu mutē! Kungs, sadragā jauno lauvu žokļus!
8 Lai viņi izgaist kā ūdens, kas notek; kad viņi uzliek savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas.
9 Kā gliemezis, kas lienot izplūst gļotās, kā sievas nelaikā dzimis bērns, kas neredz saules, tā lai viņi izzūd!
10 Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, Viņš tos atlauzīs vēl zaļus no zara Savās karstās dusmās un aizraus projām vētrā.
11 Taisnais priecāsies, redzēdams atriebību, viņš mazgās savas kājas bezdievju asinīs.
12 Tad cilvēks sacīs:"Patiešām, taisnais ievāc augļus pēc nopelna! Tiešām, vēl ir Dievs, kas zemes virsū tiesā!"

59.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim pēc meldijas "Nepazudini!". Dāvida "miktam", kad Sauls lika apsargāt Dāvida namu, lai viņu nokautu.
2 Izglāb mani, mans Dievs, no maniem ienaidniekiem! Pasargi mani no maniem pretiniekiem!
3 Izglāb mani no ļaundariem un palīdzi man pret asinskārīgiem cilvēkiem!
4 Jo, redzi, viņi uzglūn manai dzīvībai; varas vīri sapulcējas pret mani, lai gan es neesmu noziedzies, nedz grēkojis, ak, Kungs!
5 Pret mani nevainīgu viņi steigšus pulcējas kopā un sakārtojas. Uzmosties, steidzies man palīgā un skaties!
6 Tu, Kungs Dievs Cebaot, Israēla Dievs, uzmosties, lai piemeklētu un sodītu visas tautas! Neapžēlojies ne par vienu no šiem viltīgajiem uzticības lauzējiem! (Sela.)
7 Ik vakaru viņi atnāk, kauc kā suņi un apskraida pilsētu.
8 Redzi, putās ir viņu mutes, zobeni ir uz viņu lūpām, jo viņi saka: kas gan to dzird?
9 Bet Tu, Kungs, smejies par viņiem, Tu vīpsnā par visām tām tautām.
10 Mans stiprums, uz Tevi es gaidu, jo Dievs ir mana stiprā pils.
11 Mans Dievs man bagātīgi parāda Savu žēlastību; Dievs man liek ar prieku uzlūkot manus ienaidniekus.
12 Nenokauj tos, lai mana tauta tos neaizmirst! Izklīdini tos ar Savu spēku un nogāz tos, Kungs, mūsu vairogs, gar zemi!
13 Viņu grēcīgās mutes, viņu lūpu ļauno vārdu dēļ lai viņi sapinas paši savā lepnībā aiz lāstiem un meliem, ko viņi runā.
14 Izdeldē viņus dusmās, izdeldē viņus, ka viņu vairs nav! Liec viņiem atzīt, ka Dievs valda Jēkabā līdz pašam pasaules galam! (Sela.)
15 Ik vakaru viņi atnāk, kauc kā suņi un apskraida pilsētu.
16 Viņi klīst apkārt pēc ēsmas un kurn, kad nav paēduši.
17 Bet es dziedāšu par Tavu stiprumu un gavilēdams ik rītu sludināšu Tavu žēlastību, jo Tu esi bijis man par patvērumu un paspārni bēdu dienā.
18 Es dziedāšu par Tevi, mans stiprums, jo Tu, Dievs, esi mans patvērums, mans žēlīgais Dievs.

60.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim pēc meldijas "Lilija ir liecība". Dāvida "miktam" mācībai,
2 kad viņš karoja ar Mezopotāmijas aramiešiem un ar Cobas aramiešiem un kad Joābs atgriezās un sakāva divpadsmit tūkstošus edomiešu vīru Sāls ielejā.
3 Dievs, Tu esi mūs atmetis, mūs izklīdinājis, Tu esi dusmojies, iepriecini mūs atkal!
4 Tu esi tricinājis zemi, esi licis tai saplaisāt, saliedē šīs plaisas, jo tā līgojas!
5 Tu Savai tautai esi licis pieredzēt daudz grūtību, esi mūs dzirdinājis ar skurbuma vīnu.
6 Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, lai viņi zem tā pulcētos un izbēgtu no ienaidnieka stopa. (Sela.)
7 Lai tavi mīļie taptu izglābti, palīdzi ar Savu labo roku un uzklausi mūs!
8 Dievs ir sacījis Savā svētumā:"Es gavilēšu, Es sadalīšu Sihemu un pārmērīšu Sukotas ieleju.
9 Man pieder Gileāda, un Mans ir Manase, un Efraims ir Manas galvas bruņas, un Jūda - Mans valdnieka zizlis.
10 Moābs ir Mans mazgājamais trauks, pār Edomu Es sviedīšu Savu kurpi, pāri filistiešu zemei Es likšu atskanēt uzvaras saucienam!"
11 Kas mani vedīs uz stipro pilsētu? Kas mani pavadīs līdz Edomam?
12 Vai Tu, Dievs, neesi mūs atmetis un tāpēc neesi izgājis karā kopā ar mūsu karapulkiem?
13 Sniedz mums palīdzību pret ienaidniekiem, jo cilvēku palīdzība nav nekas!
14 Ar Dievu mēs darīsim varoņdarbus, Viņš samīs pīšļos mūsu ienaidniekus!

61.nodaļa

1 Stīgu mūzikas vadītājam. Dāvida dziesma.
2 Klausi, ak, Dievs, manu skaļo saucienu, ņem vērā manu lūgšanu!
3 No zemes gala es Tevi saucu savas sirds tvīksmē, pacel mani uz klintskalnu, kas augstāks par mani,
4 jo Tu esi mans patvērums, stiprs tornis pret ienaidniekiem,
5 es gribētu mājot Tavā teltī mūžīgi, patverties Tavu spārnu paēnā! (Sela.)
6 Jo Tu, Dievs, klausi manus solījumus, dod mantojumu man kā vienam no tiem, kas Tavu Vārdu bīstas.
7 Vairo ķēniņa dzīvības dienas, lai viņa mūža laiks turpinās no paaudzes uz paaudzi!
8 Lai viņš sēž tronī Dieva priekšā mūžīgi. Parādi viņam žēlastību un uzticību, kas lai viņu pasargā!
9 Tad es dziedāšu Tavam Vārdam mūžīgi, maksāšu savus solījumus diendienā.

62.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim Jedutunam. Dāvida dziesma.
2 Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība!
3 Tiešām, Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums: es gan nešaubīšos!
4 Cik ilgi jūs māksities virsū visi vienam vīram, vai jūs gribat viņu nogalināt, bruksit visi viņam virsū kā grūstošai sienai, kā krītošam mūrim, kas taisās gāzties?
5 Patiesi, no maniem augstumiem viņi domā mani nogāzt, viņiem patīk meli; ar savu muti viņi svētī, bet savās sirdīs lād! (Sela.)
6 Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība!
7 Tikai Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums, es gan netikšu satricināts!
8 Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs!
9 Uzticieties Viņam arvienu, visi ļaudis, izkratiet Viņa priekšā savas sirdis! Dievs ir mūsu patvērums. (Sela.)
10 Tiešām, kā vēsma ir cilvēku bērni, tikai maldi ir lielu vīru dēli; svaru kausos likti, viņi ceļas uz augšu vieglāk par vēja pūsmu.
11 Nepaļaujieties uz varu, uz laupījumu nelieciet tukšas cerības; kad bagātība vairojas, nepiegrieziet tai visu savu sirdi!
12 Vienu vārdu Dievs arvienu ar uzsvaru ir teicis, un to es esmu daudzreiz dzirdējis: Dievam vienam pieder vara.
13 Un Tev, Kungs, pieder arī žēlastība, jo Tu atmaksā ikvienam pēc viņa darbiem.

63.nodaļa

1 Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūdas tuksnesī.
2 Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens.
3 Es esmu raudzījies pēc Tevis Tavā svētnīcā, lai redzētu Tavu spēku un Tavu godību,
4 jo Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. Manas lūpas lai Tevi slavē.
5 Tā es Tevi teikšu visu mūžu, Tavā Vārdā pacelšu savas rokas.
6 Kā ar taukumiem un gardumiem ir pamielota mana dvēsele, un mana mute daudzina Tevi ar gaviļu pilnām lūpām,
7 kad es Tevi pieminu apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies.
8 Tu esi bijis mans palīgs, un Tavu spārnu ēnā es līksmojos.
9 Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tur.
10 Bet tie, kas meklē manu dzīvību un gribētu mani pazudināt, nogrims zemes dziļumos.
11 Tos nodos zobena asmenim, tie kļūs vilkiem par laupījumu.
12 Bet ķēniņš priecāsies Dieva žēlastībā: ikviens gūs godu un slavu, kas pie Viņa zvēr; taču melkuļu mute tiks aizbāzta.

64.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Klausi, Dievs, manu balsi, kad es žēlojos, pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām!
3 Apslēp mani no ļaunu ļaužu nodomiem, no ļaundaru trakošanas,
4 kuri trin savas mēles kā zobenu un raida kā bultas savus rūgtos vārdus,
5 lai slepeni šautu uz nenoziedzīgo; viņi šauj piepeši un nebaidās.
6 Viņi iedrošina sevi uz ļaunu, viņi norunā, ka slepeni izliks lamatas, un domā: kas to redzēs?
7 Viņi izgudro visādas blēdības: mēs esam gatavi; nodoms ir labi apsvērts! Un cilvēka sirdi un prātu neviens nevar izdibināt.
8 Bet Dievs ar Savu bultu viņus ķers piepeši, tad viņiem gan sāpēs.
9 Viņu pašu mēle būs par iemeslu viņu krišanai, lai krata galvas visi, kas to redzēs.
10 Tad bīsies visi cilvēki, un viņi atzīs to par Dieva darbu un sapratīs, kāds ir šis Viņa darbs.
11 Bet taisnais priecāsies par To Kungu un atradīs pie Viņa glābiņu; un visi sirdī taisnie teiks sevi laimīgu esam.

65.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Dievs, klusībā Ciānā Tu topi slavēts, un solījumi Tev tiek maksāti.
3 Tu uzklausi lūgšanas, pie Tevis nāk visi mirstīgie
4 savu nepildīto solījumu dēļ; kad mūsu noziegumi mūs nospiež, tad Tu, Kungs, tos nolīdzini!
5 Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos! Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama, ar Tavas svētnīcas svētumu!
6 Tu mums atbildi ar lieliem brīnumu darbiem Savā taisnībā, ak, Dievs, Tu mūsu pestītājs; Tu patvērums visiem zemes galiem, uz kuru paļāvībā vēro savus skatus tālās jūras salas,
7 Tu, kas kalnus nostiprini ar Savu spēku, apjozies ar stiprumu,
8 Tu klusini jūru krākšanu, to viļņu šņākšanu un tautu trakošanu,
9 ka visu pasaules malu iemītnieki bīstas no Tavām zīmēm; un tomēr Tu liec arī gavilēt ļaudīm gan rītausmas, gan saulrieta zemēs.
10 Tu piemeklē zemi ar svētību un dzirdini to un dari to visai bagātu: Dieva strautā ūdens papilnam. Tu liec viņu labībai un lauku augļiem labi izdoties, jo tā Tu apkop zemi.
11 Tu slacini zemes vagas, ar veldzi Tu līdzini tās arumus, Tu dari zemi mīkstu ar lietusgāzēm un svētī tās asnus.
12 Tu pušķo un vainago gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no treknuma.
13 Klajumu ganības zeļ, un pakalni apjožas ar gavilēm.
14 Pļavas pārklājas ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ietinas labības segā, tās gavilē un dzied!

66.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dziesma. Psalms.
2 Gavilējiet Dievam jūs, visas zemes! Dziediet Viņa Vārda godībai, veltījiet Viņam jo diženu cildinājumu!
3 Sakait Dievam: "Cik bijājami lieli ir Tavi darbi! Tavas varenības dēļ Tavā priekšā noliecas pat Tavi ienaidnieki!
4 Visa pasaule lai zemojas Tavā priekšā un dzied Tev, slavē Tavu Vārdu!" (Sela.)
5 Nāciet un raugiet Dieva darbus, kas ir tik liels Savā varā, valdīdams pār cilvēku bērniem!
6 Viņš pārvērta jūru par sausumu, sausām kājām varēja iet pāri upei; tādēļ mēs lai priecājamies par Viņu!
7 Viņš ir tas, kas valda mūžīgi Savā spēkā, Viņa acis nemitīgi vēro tautas; nepaklausīgie necelsies nemūžam. (Sela.)
8 Slavējiet, jūs tautas, mūsu Dievu! Un lieciet skaļi atskanēt Viņa slavai,
9 kas mūsu dvēselei devis dzīvību un mūsu kājām nav ļāvis slīdēt,
10 jo Tu mūs esi pārbaudījis, ak, Dievs, un esi mūs dzidrinādams kausējis, kā kausē sudrabu.
11 Tu esi ļāvis mums sapīties tīklā, licis smagas nastas uz mūsu kamiešiem;
12 Tu esi licis cilvēkiem celties pāri mūsu galvām, mums bija jāiet ugunī un ūdenī, un tomēr Tu beidzot mūs esi izvedis svabadībā.
13 Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev pildīšu savus solījumus,
14 kam manas lūpas ir atdarījušās, ko mana mute ir runājusi grūtā brīdī.
15 Es Tev nesīšu treknus dedzināmos upurus kopā ar aunu upuru smaržu, es Tev sagatavošu vēršus un āžus. (Sela.)
16 Nāciet, klausaities visi, kas Dievu bīstaties, es jums stāstīšu, ko Viņš ir darījis manai dvēselei!
17 Es Viņu piesaucu ar savu muti, un Viņa slava bija uz manas mēles.
18 Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis.
19 Bet Dievs mani patiesi ir klausījis, ir ņēmis vērā manas lūgšanas.
20 Lai slavēts Dievs, kas nav atsacījies paklausīt manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis!

67.nodaļa

1 Dziesma dziedātāju vadonim ar cītarām. Psalms.
2 Lai Dievs par mums apžēlojas un svētī mūs, lai Viņš apgaismo Savu vaigu pār mums! (Sela.)
3 Lai virs zemes taptu zināms Tavs ceļš, visās tautās Tava palīdzība un svētība!
4 Lai Tevi, Dievs, slavē tautas, lai Tevi slavē visas tautas!
5 Lai priecājas un gavilē tautas, jo Tu taisnīgi tiesā tautas un vadi tautas virs zemes! (Sela.)
6 Lai Tevi, Dievs, slavē tautas, lai Tevi slavē visas tautas!
7 Zeme ir devusi savus augļus; mūs svētīdams ir svētījis Tas Kungs, mūsu Dievs.
8 Lai Dievs mūs svētī! Un lai Viņu bīstas visi zemes gali!

68.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma. Psalms.
2 Dievs ceļas, Viņa ienaidnieki tiek izklīdināti, Viņa nīdēji un nicinātāji bēg no Viņa vaiga.
3 Kā izklīst dūmi, tā Tu viņus izklīdini, un, kā ugunī izkūst vasks, tā bezdievji ies bojā Dieva priekšā.
4 Bet taisnie priecājas, viņi līksmojas Dieva priekšā un gavilē priekā.
5 Dziediet Dievam, muzicējiet Viņa Vārdam, sataisiet ceļu Viņam, kas pa tuksnešiem brauc,- Kungs ir Viņa vārds. Priecājieties Dieva žēlastībā un gavilējiet Viņa priekšā!
6 Bāriņu tēvs un atraitņu aizstāvis ir Dievs Savā svētajā mājoklī.
7 Dievs vada viņu mājās vientuļos, vada tos, kam nemaz nav māju, izved gūstītos brīvībā, bet atkritēji paliek tuksnesī.
8 Dievs, kad Tu izgāji Savas tautas priekšgalā, kad Tu staigāji pa tuksnesi (sela),
9 tad drebēja zeme, lāsoja debesis Dieva, Sinaja Kunga, tā Dieva priekšā, kas ir Israēla Dievs.
10 Tu, Dievs, liki nolīt bagātam lietum, Savu iztvīkušo mantojumu Tu atspirdzināji.
11 Tavs pulks tur apmetās dzīvot, Tu, Dievs, atspirdzināji nelaimīgos ar Saviem labumiem.
12 Tas Kungs lika atskanēt uzvaras vēstij, prieka vēsts sludinātāju bija liels pulks:
13 "Karapulku ķēniņi bēg, viņi bēg, bet namamāte dala laupījumu."
14 Vai jūs gribējāt palikt guļam starp aploku sētām, kad viss lauks mirdzēja it kā noklāts ar sudrabotiem baložu spārniem, kuru spalvas spīd zaļdzeltenā zelta krāsā?
15 Kad Visuvarenais tur ķēniņus izklīdināja, tad krita sniegs Calmona kalnā.
16 Dieva kalns ir Basana kalns, Basana kalnam daudz virsotņu.
17 Ko raugāties skaudīgi jūs, augstie kalni, uz kalnu, kur Dievam patīk mājot? Tiešām, Tas Kungs tur mājos mūžīgi!
18 Dieva kaujas ratu ir desmitiem tūkstošu, Tas Kungs ir starp tiem kā pie Sinaja kalna Savā svētumā.
19 Tu uzkāpi augstumā, atvedi gūstekņus, ņēmi dāvanas no cilvēkiem, un arī atkritējiem jādzīvo pie Dieva, Tā Kunga.
20 Slavēts lai ir Tas Kungs diendienā, Viņš nes mūs pašus. Dievs ir mūsu pestītājs! (Sela.)
21 Dievs mums ir Dievs, kas var mums palīdzēt. Dievs Tas Kungs mūs izglābj arī no nāves.
22 Tiešām, Dievs sadauzīs galvu Saviem ienaidniekiem, kupliem matiem noaugušu galvu tiem, kas staigā savos grēkos.
23 Tas Kungs ir solījis:"Es atvedīšu viņus atpakaļ no Basanas, Es atvedīšu viņus atpakaļ no jūras dziļumiem,
24 lai tava kāja mazgājas ienaidnieku asinīs, lai tavu suņu mēles tās lok ar baudu."
25 Ir redzēti Tavi svētku gājieni, ak, Dievs,- mana Dieva, mana Ķēniņa svētku gājieni svētā vietā:
26 pa priekšu iet dziedātāji, tiem seko stīgu instrumentu spēlētāji bungotāju jaunavu vidū.
27 "Draudzes sapulcēs teiciet Dievu To Kungu, jūs, kas esat no Israēla dzīvības avota!"
28 Tur ir Benjamīns, pats jaunākais, pašā priekšgalā, viņam pa pēdām seko Jūdas dižciltīgie, Zebulona un Naftaļa vadoņi.
29 Tavs Dievs ir licis tavai valstībai būt stiprai; stiprini, ak, Dievs, ko Tu mums par labu esi darījis.
30 Tavas svētnīcas dēļ ķēniņi sajūt pienākumu Tev nest dāvanas uz Jeruzālemi.
31 Savaldi zvēru niedrēs, un lai sajūt Tavu varu arī vēršu pulks ar saviem teļiem - tautām, kas, ārēji pakļaudamās un zemodamās, atnes par dāvanu sudraba stieņus. Izklīdini tautas, kas mīl karot!
32 Dižciltīgie nāks no Ēģiptes, Kuša zeme steigsies izstiept savas pilnās rokas Dievam pretim.
33 Jūs, pasaules valstis, dziediet Dievam, dziediet slavas dziesmas Tam Kungam (sela),
34 kas brauc pa debesu debesīm, kas ir no pasaules sākuma! Redzi, pērkona dārdos Viņš vareni liek atskanēt Savai balsij.
35 Dodiet Dievam godu! Viņa augstības spēks valda pār Israēlu, un Viņa varenība sniedzas līdz padebešiem.
36 Bijājams esi Tu, Dievs, no Savas svētās vietas, Tu Israēla Dievs. Tu esi, kas dod spēku un stiprumu Savai tautai. Slavēts lai ir Dievs!

69.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas "Lilijas". Dāvida dziesma.
2 Palīdzi man, ak, Dievs, jo ūdeņi apdraud manu dzīvību!
3 Es grimstu dziļās dūņās, kur nav pamata; es esmu iekļuvis ūdens dziļumos, un ūdens straume draud mani aizskalot projām.
4 Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu.
5 Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; stipri ir tie, kas mani grib iznīcināt un man netaisni uzbrūk; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina.
6 Dievs, Tu gan zini manas aplamības, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti.
7 Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas uz Tevi cer, ak, Dievs, ak, Kungs Cebaot! Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs!
8 Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns.
9 Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
10 Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani.
11 Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu.
12 Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmvārdu.
13 Par mani tenko tie, kas sēž vārtos, par mani dzied vīna dzērēji.
14 Bet es Tevi lūdzu, Kungs, laikā, kad Tev tas labpatiktu; ak, Dievs, uzklausi mani Savā lielajā žēlastībā, Savā uzticīgajā palīdzībā!
15 Izvelc mani no dūņām, lai es nenogrimstu, izglāb mani no nīdētājiem un no ūdens dziļumiem,
16 lai ūdens viļņi mani neapklāj, lai mani neaprij ūdens virpuļi un lai atvari pār mani neaizdara savu muti.
17 Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis Savā lielajā žēlsirdībā,
18 neapslēp Savu vaigu Savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz!
19 Tuvojies manai dvēselei, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ!
20 Tu zini manu kaunu un manu negodu, un manu apsmieklu; visi mani ienaidnieki ir Tavā priekšā.
21 Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.
22 Taisni otrādi - viņi man deva ēst žulti, un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi.
23 Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu un viņu upuru mielasts par slazdu!
24 Lai viņu acis tiek aptumšotas, ka viņi neredz, un lai viņu gurni vienmēr ļodzās!
25 Izgāz pār viņiem Savu bardzību, un lai viņus ķer Tavu dusmu kvēle!
26 Viņu nometnes lai top par kailu tukšumu, viņu teltīs lai neviens nedzīvo,
27 jo viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis.
28 Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības!
29 Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas, lai viņus nepieraksta pie taisnajiem!
30 Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak, Dievs, lai mani uztur!
31 Es slavēšu Dieva Vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību.
32 Tas Tam Kungam patiks labāk nekā liellopi, nekā vērsis ar ragiem un šķeltiem nagiem.
33 Skatieties, jūs pazemīgie, un priecājieties, jūs Dieva meklētāji! Lai atspirgst jūsu sirds,
34 jo Tas Kungs uzklausa nabagus un nenicina Savus sagūstītos.
35 Lai Viņu slavē debess un zeme, jūras un viss, kas tur kustas!
36 Un taču Dievs atpestīs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, lai tās ļaudīm kļūst par mājvietu un īpašumu.
37 Un Viņa kalpu dzimums tās iemantos, un, kas Viņa Vārdu mīl, tie tur dzīvos.

70.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma par piemiņu.
2 Steidzies, ak, Dievs, mani paglābt, steidzies man palīgā!
3 Lai kļūst apkaunoti un nosarkst visi, kas tīko pēc manas dzīvības; lai atkāpjas un paliek kaunā, kas priecājas par manu nelaimi!
4 Lai griežas atpakaļ dziļi nokaunējušies tie, kas saka:"Tā, tā!"
5 Lai Tevī priecājas un līksmojas visi, kas Tevi meklē! Un pastāvīgi viņi lai saka: "Liels ir Dievs!" - tie, kas meklē Tevī glābiņu un Tavu pestīšanu.
6 Bet es esmu bēdīgs un nabags, ak, Dievs, steidzies pie manis! Tu esi mans palīgs un mans glābējs, ak, Kungs, nekavējies!

71.nodaļa

1 Uz Tevi, Kungs, es paļaujos, neliec nemūžam krist man kaunā!
2 Glāb mani Savā taisnībā un atsvabini mani! Piegriez man Savu ausi un palīdzi man!
3 Esi man par klinti, kur patverties, par stipro pili, kas lai mani pasargātu, Tu, kas esi solījies man palīdzēt, jo mana pils esi Tu.
4 Mans Dievs, izglāb mani no bezdievja rokas, no netaisnā, no visu apspiedēja un varasdarbu darītāja ķetnas!
5 Jo Tu esi mana cerība, Kungs, mana drošība no pašas manas jaunības.
6 Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mani gaismā vedis. Manu sasniegumu slava arvienu ir nākusi no Tevis.
7 Par ērmu es esmu bijis daudziem, bet Tu esi bijis mans stiprais patvērums!
8 Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, vienumēr apliecinādama Tavu godību.
9 Nepamet mani vecuma dienās, neatstāj mani, kad spēks man zūd!
10 Jo mani ienaidnieki jau ved sarunas, un tie, kas man novēl nāvi, jau apspriežas kopā,
11 sacīdami: "Dievs viņu ir atstājis. Vajājiet un sagrābiet viņu, jo viņam nav glābēja!"
12 Dievs, neesi tālu no manis! Mans Dievs, steidzies man palīgā!
13 Lai krīt kaunā, lai iet bojā, kas mani ienīst un apkaro; lai tērpjas kaunā un negodā, kas meklē manu nelaimi!
14 Bet es cerēšu pastāvīgi uz Tevi un vairošu Tavu slavu.
15 Mana mute paudīs Tavu taisnīgumu, cauru dienu Tavus labos darbus, jo es nespēju Tavas laipnības pierādījumus saskaitīt.
16 Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es liecināšu, ka vienīgi Tu esi taisns.
17 Ak, Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības, un līdz šim es esmu sludinājis Tavus brīnuma darbus!
18 Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani, kamēr es būšu Tava elkoņa lielo veikumu zināmu darījis nākamām paaudzēm un Tavu stiprumu bērnu bērniem.
19 Tavs spēks un Tava taisnība, Dievs, sniedzas līdz debesīm; Tu, kas esi lielas lietas darījis, Dievs, kas ir tāds kā Tu?
20 Tu esi licis mums pieredzēt daudz bēdu un ciešanu, bet Tu mūs darīsi atkal dzīvus un izvedīsi mūs no zemes dziļumiem.
21 Tu vairosi jo spēcīgāk manu lielumu un no sirds atkal mani mierināsi.
22 Es Tevi slavēšu un pateikšos ar cītaru skaņām par Tavu uzticību, mans Dievs! Es spēlēšu Tev cītaru, Tu Israēla svētais.
23 Lai gavilē manas lūpas, kad es Tev spēlēju, un mana dvēsele, ko Tu esi atpestījis.
24 Lai arī mana mēle cauru dienu stāsta par Tavu taisnīgumu, jo vīlušies un apkaunoti ir tie, kas meklēja manu nelaimi!

72.nodaļa

1 Salamana dziesma. Dievs, piešķir Savu taisnīgo tiesneša spēju ķēniņam un Savu taisnīgumu ķēniņa dēlam,
2 lai viņš tiesā Tavu tautu taisnībā un Tavus mazos ļaudis pēc tiesas,
3 lai kalni nes tautai mieru un pakalni taisnību!
4 Lai viņš nodrošina taisnu tiesu bēdīgajiem un nospiestajiem tautā, lai viņš gādā taisnību nabadzīgajiem, lai viņš satriec apspiedējus!
5 Lai viņš dzīvo tik ilgi, kamēr saule staro un mēness spīd, no paaudzes uz paaudzi!
6 Lai viņš nolaižas lejup kā lietus uz nopļautām pļavām, kā lietusgāze, kas zemi slacina!
7 Lai viņa laikā zeļ taisnīgais un pastāv liels miers, kamēr mēness vairs nespīdēs!
8 Lai viņš valda no jūras līdz jūrai un no Eifratas upes līdz pat zemes galiem!
9 Viņa priekšā lai noliecas tuksneša tautas, un viņa ienaidnieki lai laiza pīšļus.
10 Taršišas ķēniņi un jūras salu ķēniņi lai nes dāvanas; Sabas un Šebas ķēniņi lai dod nodevas.
11 Viņa priekšā lai zemojas visi ķēniņi, visas tautas lai viņam kalpo!
12 Jo viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga.
13 Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm.
14 No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles, un viņu asinis būs dārgas viņa acīs.
15 Viņš dzīvos, un viņam dos Sabas zeltu, un lai ļaudis aizlūdz par viņu vienumēr, arvienu lai viņu svētī.
16 Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem, augļu koki viļņos it kā Libanona meži, un viņa tauta, kas mīt pilsētā, lai zied, zeļ un zaļo kā zāle virs zemes!
17 Viņa vārds lai paliek mūžīgi! Kamēr saule spīd, lai ir dzīvs viņa vārds, un viņā lai svētību rod visas tautas, lai viņu laimīgas sveic visas zemes ciltis!
18 Slavēts lai ir Dievs Tas Kungs, Israēla Dievs, kas vienīgais dara brīnumus!
19 Lai mūžīgi slavēts Viņa godības Vārds, un Viņa godība lai piepilda visu zemi! Āmen! Āmen!
20 Še beidzas Dāvida, Isaja dēla lūgšanas.

73.nodaļa

1 Asafa dziesma. Tiešām, vēlīgs ir Dievs Israēlam, tiem, kam sirdis ir šķīstas.
2 Bet es - es gandrīz būtu paklupis, manas kājas bija sagrīļojušās, mani soļi gandrīz būtu izslīdējuši no manas gaitas raksta,
3 jo es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas.
4 Tiešām viņiem nav nekādu bēdu visu mūžu, vesela un labi barota ir viņu miesa.
5 Cilvēku grūtības viņus nespiež, viņi netiek spaidīti kā citi cilvēki.
6 Tādēļ arī augstprātība ir viņu kaklarota, un varmācībā viņi tērpjas kā drēbēs.
7 Taukajā sejā spīd viņu aizplūdušās acis, tajās atspoguļojas viņu sirds domas.
8 Viņi zobojas un runā savā ļaunumā tikai par varas darbiem, viņu runas ir augstprātības pilnas.
9 Līdz debesīm viņi paceļ savu muti, un viņu mēle šaudās pa visu zemes virsu.
10 Tādēļ ļaudis pievēršas viņiem un pilniem malkiem, kā ūdeni dzerot, uzņem sevī viņu mācības.
11 Un viņi saka:"Kā Dievs to zinās? Vai Visuaugstākais ir kāds viszinis?"
12 Redzi, tādi ir bezdievji, un tomēr viņiem arvienu labi klājas pasaulē, un viņi vairo savu bagātību.
13 Tiešām, veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas.
14 Un mani taču nelaime mocīja katru dienu un bargi mani pārmācīja ik rītus.
15 Tomēr, ja es domātu: es runāšu tāpat kā viņi,- redzi, tad es apgrēkotos - pret visu tavu bērnu dzimtu.
16 Es to visu pārdomāju, lai saprastu, bet tas bija par grūtu manai saprašanai,
17 tiekāms es iedziļinājos Dieva noslēpumos un kļuvu uzmanīgs uz to, kāds gals viņus sagaida.
18 Tiešām, Tu viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties, ka viņi iet postā.
19 Cik pēkšņi viņi tiek iznīcināti, aizrauti projām un izbailēs dabū galu!
20 Kā sapnis, kas uzmostoties ir zudis, tā Tavā priekšā, ak, Visuvarenais, Tev ceļoties, viņu tēli būs pēc Tavas pavēles pazuduši.
21 Ja mana sirds tomēr vēl vairāk sarūgtinātos un savās iekšās es sajustu sašutumu,
22 tad es būtu galīgs nejēga un nezinātu nekā, es būtu kā bezprāta kustonis Tavā priekšā.
23 Bet pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas,
24 Tu mani vadi pēc Sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā.
25 Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes!
26 Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi!
27 Jo redzi, tie, kas neuzticībā no Tevis atstājas, iet bojā; Tu izdeldē tos, kas no Tevis atkāpjas.
28 Bet man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu To Kungu, lai paustu visus Tavus darbus.

74.nodaļa

1 Asafa pamācības dziesma. Kādēļ Tu, ak, Dievs, mūs esi atstūmis uz mūžīgiem laikiem, un kāpēc Tavas dusmas kūp pār Tavas ganības avīm?
2 Piemini Savus ļaudis, ko Tu esi mantojis jau sensenos laikos, ko Tu Sev ar burtogu ieguvi kā Savu īpašuma daļu, kā tieši Tev piederīgu tautu līdz ar Ciānas kalnu, kur Tu mājo!
3 Virzi Savus soļus uz mūžīgajām drupām! Ienaidnieks visu ir sadragājis svētnīcā.
4 Tavi pretinieki rēc Tavā namā un uzstatījuši tur savus karogus kā uzvaras zīmes.
5 Viņi, liekas, cirtuši kā tādi, kas meža biezoknī augstu cilā cirvjus,
6 un šodien vēl viņi ar cirvjiem un kaukļiem sadauza tur izgrebtos izgreznojumus.
7 Viņi meta uguni Tavā svētnīcā, sagandēja līdz pamatiem Tava Vārda mājokli.
8 Viņi nolēma savās sirdīs: iznīcināsim itin visus Tā Kunga mājokļus! Un viņi nodedzināja visas svētnīcas zemē.
9 Savas zīmes vairs neredzam, nav vairs neviena pravieša, nav neviena pie mums, kas zinātu, cik ilgi vēl tas tā turpināsies.
10 Cik ilgi, ak, Dievs, pretinieks vēl nievāsies, un vai ienaidnieks mūžīgi nopels Tavu Vārdu?
11 Kāpēc Tu atrauj Savu roku? Velc Savu labo roku no azotes laukā un iznīcini viņus!
12 Tomēr Dievs ir mans ķēniņš no pirmatnes, kas dara Savus glābēja darbus virs zemes.
13 Tu esi sabangojis jūru ar Savu spēku, sadragājis pūķu galvas virs ūdens.
14 Tu esi satriecis leviatāna galvas un atdevis tās par barību tuksneša zvēru pulkam.
15 Tu esi licis izplūst avotiem un strautiem, bet tāpat Tu esi licis izkalst neizsīkstošām upēm.
16 Tev pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
17 Tu esi novilcis robežas ap visu zemi, Tu esi izveidojis vasaru un ziemu.
18 Piemini to, ka ienaidnieks nievājis Tevi, ak, Kungs, un nelietīga tauta negodā likusi Tavu Vārdu!
19 Neatdod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu cietēju pulku neaizmirsti nemūžam!
20 Skaties uz tiem, kas ar Tevi slēguši derību, jo visas zemes malas ir pilnas varmācības.
21 Lai apspiestais neaiziet vīlies un apkaunots, lai zemais un nabags slavē Tavu Vārdu!
22 Celies, Dievs, aizstāvi Savu lietu! Piemini, ka bezprāši savā zemiskumā Tevi nievā ik dienas!
23 Neaizmirsti Savu ienaidnieku necienīgo klaigāšanu, Savu pretinieku trakošanu, kas nemitīgi pieaug savā spēkā.

75.nodaļa

1 Dziesma dziedātāju vadonim. Pēc meldijas "Nepazudini!". Asafa psalms.
2 Mēs Tev pateicam, Dievs, mēs pateicamies Tev! Tavi brīnuma darbi liecina, ka Tavs Vārds ir mums tuvu.
3 "Kad īstais laiks man būs šķitis pienākam, tad Es jo taisni tiesāšu,
4 kaut vai aiz bailēm trīcētu zeme un visi tās iedzīvotāji. Es tomēr stingri turēšu Savās rokās tās balstus. (Sela.)
5 Es uzsaucu lielīgajiem: nelielieties, un bezdievjiem: neceliet savu galvu tik augstu!
6 Neceliet savu galvu tik augstu, nerunājiet pārgalvīgi un iecirtīgi!"
7 Jo ne no rītiem, ne no vakariem un ne no tuksneša kalniem nāk palīdzība,
8 bet Dievs ir visu lietu izspriedējs: vienu Viņš pazemo, otru Viņš paaugstina.
9 Jo Tam Kungam ir rokā kauss ar stipru putojošu un reibinošu vīnu. To Viņš dod dzert, un pat visas zemes bezdievjiem jāsūc un jāizdzer tā mieles.
10 Bet es gavilēšu mūžīgi, slavēšu Jēkaba Dievu.
11 Viņš aplauzīs bezdievjiem ragus, bet liks augstu izslieties taisno galvām.

76.nodaļa

1 Dziesma dziedātāju vadonim, ar cītarām. Asafa psalms.
2 Dievs ir visu atzīts Jūdā, Israēlā Viņa Vārds ir liels,
3 un Salemā bija Viņa telts, un Ciānā bija Viņa mājoklis.
4 Tur Viņš salauza stopu bultas, vairogu, zobenu un visādus kara piederumus. (Sela.)
5 Spožāks un varenāks esi Tu par tiem kalniem, kur laupījumu sakrāj.
6 Savā sirdī lepnie karotāji ir aplaupīti un guļ savā nāves miegā; visiem drošsirdīgajiem ļaudīm pagura rokas.
7 No Tava draudu sauciena, Jēkaba Dievs, krita gar zemi apstulbuši zirgi ar visiem ratiem.
8 Tu esi briesmīgs, un kas gan pastāvēs Tavā priekšā Tavā dusmu laikā?
9 No debesīm Tu pasludināji tiesas noturēšanu: tad zeme iztrūkās, tapa klusa,
10 kad Dievs piecēlās tiesas spriedumam, lai palīdzētu visiem nospiestajiem virs zemes. (Sela.)
11 Pat cilvēku bardzība kalpo Tavam godam, un ar visukarstām dusmām Tu apjozies.
12 Dodiet solījumu un pildiet to Tam Kungam, savam Dievam! Visi, kas ap Viņu, lai nes dāvanas Viņam, bijājamam Dievam.
13 Viņš salauž lielo kungu lepnības garu un iedveš bijību pasaules ķēniņiem.

77.nodaļa

1 Asafa dziesma jedutuniešu dziedātāju vadonim.
2 Es piesaucu skaļā balsī Dievu un kliedzu pēc Viņa, es saucu Dievu, un Viņš klausās uz mani!
3 Savā bēdu laikā es meklēju To Kungu. Mana roka ir naktī izstiepta un nepagurst, mana dvēsele atsakās no iepriecinājuma.
4 Kad es pieminu Dievu, tad es nopūšos; kad pārdomāju, tad mans gars izsamist. (Sela.)
5 Tu turi nomodā manas acis, es esmu tik stipri nemiera pilns, ka nespēju runāt.
6 Es domāju par senajām dienām, es pieminu aizgājušos gadus.
7 Es atminos savu dziesmu naktī cītaras pavadībā, mana sirds ir pārdomu pilna, mans gars meklē skaidrību un jautā:
8 vai Dievs atstums mūžīgi un nebūs vairs nekad žēlīgs?
9 Vai Viņa žēlastība un labsirdība ir uz visiem laikiem pagalam, Viņa solījums pagalam uz paaudžu paaudzēm?
10 Vai Dievs ir aizmirsis žēlīgs būt? Vai dusmās ir aizslēdzis Savu žēlsirdību? (Sela.)
11 Un es sacīju: tās ir man jo sāpīgas bēdas, ka Visuaugstākā labā roka ir tā pārmainījusies.
12 Es tad pieminu Tā Kunga darbus, es tad tiešām dziļi savā sirdī pieminu Tavus brīnuma darbus kopš senseniem laikiem.
13 Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveru sevī un paužu savās dziesmās visu, ko Tu dari.
14 Ak, Dievs, Tavs ceļš ir svēts! Kur ir vēl kāds tik liels Dievs kā Tu, ak, Kungs?
15 Tu esi Dievs, kas dara brīnumus; Tu esi tautām darījis zināmu Savu spēku.
16 Ar Savu spēcīgo elkoni Tu esi atpestījis Savu tautu, Jēkaba un Jāzepa dēlus. (Sela.)
17 Tevi redzēja ūdeņi, Dievs, ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, jā, pat dziļumi iztrūcinājās un sakūlās bangainās grīstīs.
18 Mākoņi izlējās ūdens strāvās, debesu padebešos atskanēja pērkona dārdi, un Tavas bultas šaudījās pa gaisu.
19 Tavi pērkoni dārdēja debesu izplatījumā kā vareni rati, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
20 Cauri jūrai virzījās Tavs ceļš un cauri ūdens dziļumiem Tava teka, bet nemaz nebija manāmas Tavas pēdas.
21 Tu vadīji Savu tautu kā avis ar Mozus un Ārona rokām.

78.nodaļa

1 Asafa pamācība. Klausies, mana tauta, manu mācību, atveriet savas ausis manas mutes vārdiem!
2 Es atdarīšu savu muti runai ar sakāmiem vārdiem, stāstīšu senlaiku mīklas.
3 Ko esam dzirdējuši un zinām un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
4 to mēs neslēpsim viņu bērniem, to mēs stāstīsim viņu pēcnācējiem: Tā Kunga slavenos darbus un Viņa spēku, un Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis.
5 Viņš ir cēlis liecību Jēkabā un devis bauslību Israēlā, Viņš ir arī pavēlējis mūsu tēviem, ka tā mācāma viņu bērniem,
6 lai to zinātu vēlākais dzimums, bērni, kas vēl dzims, ka tie celtos un par to stāstītu arī saviem bērniem,
7 lai tie liktu savu cerību uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, un turētu Viņa pavēles,
8 lai viņi nebūtu tādi kā viņu tēvi, stūrgalvīga un nepaklausīga cilts - cilts, kas savā sirdī nebija pastāvīga, kam gars neturējās pie Dieva.
9 Efraima dēli, kas bija bruņoti stopiem, atkāpās cīņas dienā.
10 Viņi neturēja Dieva iecelto derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
11 viņi aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
12 Viņu tēvu priekšā Viņš bija darījis brīnumus Ēģiptes zemē, Coānas laukos.
13 Viņš pāršķīra jūru, lika viņiem tai izsoļot cauri un uzstatīja ūdeni kā aizsprostu;
14 Viņš tos vadīja ar padebesi dienā un cauru nakti ar uguns atspīdumu.
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un dzirdināja viņus kā ar dziļuma ūdeņiem papilnam;
16 Viņš lika strūklām izplūst no klints un ūdenim tecēt straumēm.
17 Bet tie joprojām grēkoja pret Viņu un sacēlās pret Visuaugstāko tuksnesī.
18 Viņi kārdināja Dievu savās sirdīs, prasīdami barību pēc savas iekāres.
19 Un viņi runāja pretī Dievam, sacīdami: "Vai Dievs var klāt galdu tuksnesī?
20 Redzi, Viņš gan ir sitis klinti, ka iztecēja ūdens un plūda strauti, bet vai Viņš var Savai tautai dot arī maizi un gaļu?"
21 Tāpēc, kad Tas Kungs to dzirdēja, Viņš apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un dusmas pacēlās pret Israēlu,
22 jo tie neuzticējās Dievam un nepaļāvās uz Viņa palīdzību.
23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšā un atvēra debesu durvis,
24 lika mannai līt uz viņiem, ko ēst, un deva viņiem debesu labību.
25 Eņģeļu maizi ēda cilvēks, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
26 Viņš lika austriņam celties debesu ārēs un atveda ar Savu spēku dienvidu vēju,
27 un birdināja uz viņiem gaļu kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis.
28 Viņš lika tiem krist viņu nometnes vidū, visapkārt viņu mājokļiem.
29 Viņi ēda un pieēdās, Viņš deva tiem to, ko viņi kāroja,
30 bet viņi vēl nebija tikuši no savas kārības vaļā, vēl ēdiens bija viņu mutē,
31 kad Dieva dusmība cēlās pret viņiem, un Viņš nožņaudza spēcīgos vīrus viņu starpā un nonāvēja Israēla jaunekļus.
32 Tomēr viņi grēkoja joprojām un neticēja Viņa brīnuma darbiem.
33 Tad Viņš lika izgaist viņu dienām nīcībā un viņu gadiem postīgā steigā.
34 Kad Viņš tos žņaudza, tad tie vaicāja pēc Viņa, atgriezās un meklēja Dievu,
35 un atcerējās, ka Dievs ir viņu klints un ka Dievs, Visuaugstākais, ir viņu pestītājs.
36 Bet viņi liekulīgi krāpa Viņu ar savu muti un meloja Viņam ar savu mēli,
37 jo viņu sirds nebija cieši saistīta pie Viņa, un viņi neturējās uzticīgi pie Viņa derības.
38 Taču Viņš bija žēlsirdīgs, piedeva noziegumu un viņus neizdeldēja, bet daudzkārt novērsa Savas dusmas un nelika pamosties visai Savai bardzībai,
39 jo Viņš ņēma vērā to, ka viņi ir miesa, vēja pūsma, kas aizskrien un vairs neatgriežas.
40 Cik reizes viņi To Kungu nekaitināja tuksnesī un neapbēdināja Viņu tuksnešainā vietā!
41 Viņi kārdināja Dievu allaž no jauna un sāpināja Israēla Svēto.
42 Viņi nepieminēja vairs Viņa spēcīgo roku, nedz to dienu, kad Viņš tos izglāba no apspiedējiem,
43 kad Viņš Savas zīmes rādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coānas klajumā.
44 Viņu upes Viņš pārvērta tur par asinīm un padarīja viņu strautus nedzeramus,
45 uzsūtīdams viņiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas viņiem nesa bojā eju,
46 un deva viņu augļus spradžiem un viņu pļauju siseņiem.
47 Viņš sadragāja viņu vīna kokus ar krusu un viņu vīģes kokus ar debesu ledus gabaliem,
48 un nogalināja viņu lopus krusas negaisā un viņu ganāmos pulkus ar zibeņiem.
49 Un Viņš uzsūtīja viņiem Savu dusmu kvēli, bardzību, postu un bēdas, ļaunu eņģeļu pulku.
50 Viņš deva vaļu Savām dusmām, nepasargādams no nāves viņu dvēseles, pamezdams viņu dzīvības mērim.
51 Un Viņš lika nomirt pirmdzimušajiem Ēģiptē, vīru spēka pirmdzimtajiem Hama teltīs,
52 un veda Savu tautu tālākā ceļā kā avis un vadīja viņus kā ganāmo pulku tuksnesī.
53 Un Viņš tos droši vadīja, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus apklāja jūra.
54 Un Viņš tos veda Savas zemes svētajos novados, uz kalnāju, ko Viņa labā roka bija ieguvusi.
55 Viņš aizdzina tautas, viņiem ienākot, un piešķīra pēc izmestajiem mesliem viņu zemes gabalus Israēlam par mantojuma daļu un lika Israēla ciltīm dzīvot viņu teltīs.
56 Taču viņi kārdināja un kaitināja Dievu, to Visuaugstāko, un neievēroja Viņa liecības.
57 Viņi novērsās un kļuva neuzticīgi kā viņu tēvi, viņi sabruka kā atslābis viltīgs stops.
58 Viņi sarūgtināja Viņu ar saviem elku kalniem un sadusmoja Viņu ar kalpošanu augstienēs saviem elku tēliem.
59 Dievs dzirdēja to un apskaitās, un Israēls Viņam ļoti rieba, un Viņš to pameta pamazām gandrīz pavisam.
60 Viņš pameta Savu mājokli Šīlo, Savu telti, kur Viņš mājoja starp cilvēkiem.
61 Viņš atdeva Savu spēku gūstā un Savu godību ienaidnieka rokā.
62 Viņš nodeva Savu tautu zobena varā un iedegās dusmās pret Savu mantojumu.
63 Viņu jaunekļus aprija uguns, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
64 Viņu priesteri krita no zobena, un viņu atraitnes nevarēja viņus apraudāt.
65 Tad pamodās Tas Kungs kā gulētājs, kā varonis, kas pieceļas no vīna noreibuma,
66 un sita Savus ienaidniekus no mugurpuses, uzkrāva viņiem mūžīgu negodu.
67 Viņš atmeta Jāzepa telti un neizraudzīja Sev vairs Efraima cilti,
68 bet izredzēja Jūdas cilti, Ciānas kalnu, kas Viņam mīļš bija kļuvis.
69 Viņš cēla Savu svētnīcu līdzīgu augstajiem kalniem un tik spēcīgu kā zemi, kurai Viņš mūžīgus pamatus licis.
70 Tad Viņš izraudzīja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma viņu no avju laidariem;
71 Viņš lika viņam nākt no zīdītājām avīm ganīt Jēkabu, Savu tautu, un Israēlu, Savu mantojumu.
72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi un vadīja viņus ar sapratīgu roku.

79.nodaļa

1 Asafa dziesma. Ak, Dievs, tautas ir ielauzušās Tavā mantojumā, likušas negodā Tavu svētnīcu, padarījušas Jeruzālemi par drupu kaudzi;
2 Tavu kalpu līķus viņi ir devuši par barību putniem zem debess, Tavu svēto miemjsas - lauku zvēriem.
3 Viņi ir izlējuši viņu asinis ap Jeruzālemi kā ūdeni, un nebija neviena, kas viņus būtu apglabājis.
4 Par apsmieklu mēs esam kļuvuši mūsu kaimiņiem, par nievām un paļām tiem, kas ir ap mums.
5 Cik ilgi, ak, Kungs? Vai Tu gribi mūžīgi dusmoties? Cik ilgi vēl Tava bardzība degs kā uguns?
6 Izlej Savas dusmas pār tautām, kas Tevi nepazīst, un pār tām valstīm, kas Tavu Vārdu nepiesauc,
7 jo viņi ir ēduši Jēkabu un nopostījuši viņa laukus.
8 Nepielīdzini mums mūsu tēvu noziegumus; lai steidzīgi pār mums nāk un mums palīdz Tava apžēlošanās, jo mēs esam ļoti vārgi.
9 Palīdzi mums, ak, Dievs, mūsu glābējs, Sava Vārda godības dēļ! Izglāb mūs un piedod mums mūsu grēkus Sava Vārda dēļ!
10 Kāpēc lai citas tautas saka: "Kur ir jūsu Dievs?" Lai viņi atzīst mūsu acu priekšā atriebību par izlietām Tavu kalpu asinīm!
11 Lai nonāk Tavā priekšā gūstekņu nopūtas, ar Savu stipro roku uzturi pie dzīvības nāvei nolemtos!
12 Atmaksā mūsu kaimiņiem viņu krūtīs septiņkārt tās nievas, ar kādām viņi Tevi, Kungs, ir nievājuši!
13 Bet mēs, Tava tauta un Tavas ganības avis, Tev pateiksimies mūžīgi un paudīsim Tavu slavu uz radu radiem.

80.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas "Lilijas skaidrumā ir liecība". Asafa dziesma.
2 Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis! Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!
3 Efraima, Benjamīna un Manases priekšā atmodini Savu varoņu spēku un nāc mums palīgā!
4 Ak, Dievs Cebaot, atjauno mūs un liec Savam vaigam spīdēt, lai mēs atspirgstam!
5 Ak, Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tu vēl dusmosies, neievērodams Savas tautas lūgšanu?
6 Tu mūs ēdināji ar asaru maizi un dzirdināji ar asarām bez mēra,
7 Tu mūs esi pārvērtis par nesaskaņu iemeslu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs izsmej.
8 Ak, Dievs Cebaot, atjauno mūs atkal un liec Savam vaigam spīdēt, lai mēs atspirgstam!
9 Tu izcēli vīnakoku no Ēģiptes, aizdzini tautas un to iedēstīji.
10 Tu viņam sagatavoji augšanas telpu, ka tas varēja iesakņoties un piepildīja zemi.
11 Viņa ēna apsedza kalnus un viņa zari un stīgas Dieva ciedrus.
12 Tas izstiepa savas vītnes līdz jūrai un savas atvases līdz pat Eifratas upei.
13 Kāpēc Tu esi noplēsis žogu ap to, ka visi ceļa gājēji to plūkā?
14 Meža cūka to izrakņā, un to apgrauž lauku zvēri.
15 Dievs Cebaot, atgriezies jel! Skaties no debesīm un redzi! Uzlūko šo vīnakoku un
16 dēstu, ko Tava roka ir stādījusi, atvasi, ko Tu pats esi izraudzījis!
17 Tas ir ar uguni sadedzināts, ir nopostīts, lai tas iet bojā no Tava vaiga dusmu draudiem!
18 Tava labā roka lai ir par sargu pār vīru pie Tavas labās rokas, pār cilvēka dēlu, ko Tu Sev esi uzaudzinājis!
19 Tad mēs Tevi nekad neatstāsim; uzturi mūs dzīvus, tad mēs piesauksim Tavu Vārdu.
20 Ak, Kungs, Dievs Cebaot, atjauno mūs! Liec Savam vaigam spīdēt, lai mēs atspirgstam!

81.nodaļa

1 "Gitit", dziedātāju vadonim. Asafa dziesma.
2 Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam!
3 Dziediet slavas dziesmas un dārdiniet bungas, skandiniet maigi cītaru un arfu!
4 Pūtiet bazūnes jaunajā mēnesī, pilnajā mēnesī, mūsu svētku dienā!
5 Jo tāds ir Israēla likums, Jēkaba Dieva noteikums.
6 Tā Viņš pavēlēja Jāzepam, kad viņš izgāja no Ēģiptes zemes. Es uztveru valodu, kas man ir sveša:
7 "Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, viņa rokas ir brīvas kļuvušas no nesamiem groziem.
8 Kad tu nedienā piesauci Mani, Es tevi atbrīvoju, uzklausīju tevi, tērpies pērkona padebešos; Es tevi pārbaudīju arī pie nesaskaņu ūdeņiem. (Sela.)
9 Klausies, Mana tauta, lai Es tevi brīdinātu! Israēl, kaut tu Mani uzklausītu!
10 Cita Dieva tev nedrīkst būt, tev nebūs pielūgt svešus dievus!
11 Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes. Atplet savu muti, lai Es to piepildu!
12 Bet Mana tauta neklausīja Manu balsi, Israēls Mani negribēja.
13 Tad Es viņus pametu viņu cietsirdībā, lai viņi staigā pēc sava prāta.
14 Kaut jel Mana tauta klausītu Mani, kaut jel Israēls staigātu Manos ceļos!
15 Acumirklī Es pazemotu viņu ienaidniekus, un pret viņu pretiniekiem Es izstieptu Savu roku!
16 Kas To Kungu ienīst, tiem vajadzētu gan Israēlam glaimot; bet viņu soda laiks turpinātos mūžīgi.
17 Un Israēlu Es paēdināšu ar briedušiem kviešiem un pamielošu ar medu no klints."

82.nodaļa

1 Asafa dziesma. - Dievs stāv vareno sanāksmē, Viņš tiesas kungiem tur tiesu:
2 "Cik ilgi vēl jūs tiesāsit netaisni un atbalstīsit bezdievjus? (Sela.)
3 Spriediet tiesu nabagam un bāriem, gādājiet taisnību vārgajiem un trūcīgajiem!
4 Glābiet mazos ļaudis un nabagus, atsvabiniet viņus no bezdievju rokas!"
5 Bet tie nekā nezina un nesaprot, tie staigā tumsībā, kaut tāpēc arī zemes pamatiem būtu jāļodzās.
6 Es teicu: "Jūs esat dievi un visi esat Visuaugstākā dēli!
7 Bet patiesi jums jāmirst kā cilvēkiem, jākrīt kā ikvienam lielam kungam!"
8 Celies, ak, Dievs, tiesā zemi, jo Tu esi Tas Kungs, kas manto visas tautas!

83.nodaļa

1 Dziesma. Asafa dziesma.
2 Ak, Dievs, nepaliec mierā! Neciet klusu un nekavējies, Dievs!
3 Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako, un Tavi nicinātāji paceļ galvas.
4 Pret Tavu tautu viņi lolo viltīgus nodomus; viņi sarunājas pret tiem, ko Tu sargi.
5 Viņi saka:"Nāciet, izdeldēsim viņus kā tautu, un lai vairs netiek minēts Israēla vārds!"
6 Tiešām, viņi vienprātīgi sarunājušies un pret Tevi noslēguši derību:
7 Edoms un ismaēliešu teltis, Moābs un hagrieši,
8 Gebals, Ammons un Amalehs, filistieši ar Tiras iedzīvotājiem.
9 Arī Asurs ir viņiem pievienojies un ir Lata bērniem par atbalstu. (Sela.)
10 Dari viņiem kā Midiānam, kā Siseram, kā Jabīnam pie Kisonas upes,
11 kas tapa iznīcināti pie En-Doras un kļuva vienkārši zemei par mēslojumu.
12 Pārvērt viņu dižciltīgos par Orebu un Zebu, padari visus viņu vadoņus kā Zebahu un Calmunnu,
13 kas bija sacījuši:"Mēs paņemsim sev īpašumā Dieva laukus!"
14 Mans Dievs, dari viņus par viesuļa nestām lapām, par pelavām vējā!
15 Kā uguns, kas sadedzina mežu, un kā liesma, kas apsvilina kalnus,
16 tāpat vajā Tu viņus ar Savu vētru un izbiedē viņus ar Savu auku!
17 Pārklāj viņu vaigu ar kaunu, lai viņi meklē Tavu Vārdu!
18 Lai viņi top apkaunoti un iztrūcināti uz mūžiem, lai no kauna viņi iet bojā.
19 Lai viņi atzīst, ka vienīgi Tavs Vārds pastāv, ak, Kungs, Tu Visuaugstākais pār visu pasauli.

84.nodaļa

1 Koraha bērnu svētceļnieku dziesma. Dziedātāju vadonim.
2 Cik mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak, Kungs Cebaot!
3 Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam.
4 Jo putniņš ir atradis māju un bezdelīga sev ligzdu, kur tā savus bērnus izperē un glabā, pie Taviem altāriem, Kungs Cebaot, mans ķēniņ un mans Dievs!
5 Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! (Sela.)
6 Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi,
7 kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību.
8 Viņi iet no spēka uz spēku, līdz kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā.
9 Kungs, Dievs Cebaot, klausi manu lūgšanu, ņem to vērā, Jēkaba Dievs! (Sela.)
10 Ak, Dievs, mūsu vairogs, skaties šurp un uzlūko Sava svaidītā vaigu!
11 Tiešām, viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas! Stāvēt pie Dieva nama sliekšņa ir labāk nekā mājot bezdievības mājokļos!
12 Jo saule un vairogs ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņš dod žēlastību un godu. Tas Kungs neaizliedz nekādu labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā.
13 Kungs Cebaot, svētīgs ir tas cilvēks, kas uz Tevi paļaujas!

85.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Koraha dēlu dziesma.
2 Tu, ak, Kungs, esi apžēlojies par Savu zemi, esi atsvabinājis Jēkaba gūstekņus;
3 Tu esi piedevis Savai tautai noziegumu, pārsedzis ar aizmirstību visus viņas grēkus. (Sela.)
4 Tu esi atstājies no Savas dusmības, novērsies no Savas dusmu kvēles.
5 Atjauno mūs atkal, Tu Dievs, mūsu palīgs, remdē Savas dusmas pret mums!
6 Vai Tu dusmosies mūžīgi uz mums, paildzināsi Savas dusmas uz bērnu bērniem?
7 Vai tad Tu mūs atkal neatspirdzināsi, ka Tava tauta var priecāties Tevī?
8 Parādi mums, Kungs, Savu žēlastību un dāvini mums Savu pestīšanu!
9 Es klausīšos, ko Dievs Tas Kungs runā, jo Viņš sola mieru un svētību Savai tautai un Saviem svētajiem, ja vien tie tikai atkal nekrīt neprātībā!
10 Tiešām, tuva ir Viņa palīdzība tiem, kas Viņu bīstas, lai Viņa godība mājotu mūsu zemē,
11 ka žēlastība un uzticība lai sastopas, taisnība un miers lai skūpstās.
12 Uzticība dīgs no zemes, un taisnība raudzīsies no debesīm.
13 Tad Tas Kungs mums dos Savu svētību, un mūsu zeme dos savus augļus.
14 Taisnība staigās Viņa priekšā un ņems Viņa soļus sev par ceļa rādītājiem.

86.nodaļa

1 Dāvida lūgšana. Kungs, pagriez Savu ausi, paklausi mani, jo es esmu bēdīgs un nabags!
2 Pasargi manu dvēseli, jo es Tevi bīstos; palīdzi Savam kalpam, kas uz Tevi paļaujas!
3 Esi man žēlīgs, ak, Kungs, jo es Tevi piesaucu augu dienu!
4 Iepriecini Sava kalpa dvēseli, jo Tev pretī es paceļu savu sirdi.
5 Jo Tu, Kungs, esi laipnīgs un piedod labprāt: esi bagāts žēlastībā visiem, kas Tevi piesauc.
6 Uzklausi, Kungs, manu lūgšanu un ievēro, cik skaļa mana balss, Tevi piesaucot!
7 Bēdu laikā es arvien Tevi piesaucu, jo Tu mani paklausi.
8 Neviena Tev līdzīga nav starp dieviem, Kungs, un nekas nelīdzinās Taviem darbiem, ko Tu esi darījis.
9 Visas tautas, Kungs, ko Tu esi radījis, nāks un zemosies Tavā priekšā un godās Tavu Vārdu,
10 jo Tu esi liels un dari brīnumus, Tu vienīgais esi Dievs!
11 Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā; noskaņo manu sirdi visnotaļ tā, lai es Tavu Vārdu bītos!
12 Es Tevi slavēšu, Kungs, mans Dievs, no visas sirds un godāšu Tavu Vārdu mūžīgi,
13 jo liela ir Tava žēlastība pret mani, un Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves valsts dzelmes.
14 Ak, Dievs, lepnie pārgalvji ceļas pret mani, un varmāku pulks tīko pēc manas dzīvības, neturēdami Tevi savu acu priekšā.
15 Bet Tu, Visuvarenais, esi žēlsirdīgs un žēlīgs Dievs, lēnprātīgs un bagāts žēlastībā un uzticībā.
16 Piegriezies man atkal un apžēlojies par mani, dod Savu spēku Savam kalpam un palīdzi Savas kalpones dēlam!
17 Dari kādu zīmi manis labā, lai to redz mani nīdēji un tiek apkaunoti, jo Tu, Kungs, palīdzi man un iepriecini mani!

87.nodaļa

1 Koraha dēlu dziesma. Dieva Tā Kunga pilsēta ir dibināta uz svētiem kalniem.
2 Tas Kungs mīl Ciānas vārtus vairāk par visiem Jēkaba mājokļiem.
3 Varenas lietas stāsta par tevi, tu Dieva pilsēta. (Sela.)
4 "Rahabu un Bābeli Es pieskaitu zemēm, kas Mani atzīst, arī Filistiju, Tiru un Etiopiju,- ikvienu, kas tur ir dzimis."
5 Bet par Ciānu var sacīt: "Ikvienam cilvēkam tur ir dzimtene, un pats Visuaugstākais to nostiprina."
6 Tas Kungs skaita, kad Viņš pieraksta tautas:"Šis ir tur dzimis."
7 Kā dziedātāji, tā dejotāji dzied par Tevi: "Visi mani avoti ir Tevī!"

88.nodaļa

1 Dziesma. Koraha dēlu dziesma. Dziedātāju vadonim. Ezrahieša Hemana pamācības dziesma.
2 Kungs Dievs, mans Pestītājs, caurām dienām un naktīm es Tevi piesaucu.
3 Lai mana lūgšana nonāk Tavā priekšā, uzklausi manu karsto lūgšanos!
4 Jo mana dvēsele ir bēdu un ciešanu pilna, un mana dzīvība tuvojas pazemei.
5 Es tieku pielīdzināts tiem, kas jau guldīti kapa bedrē, esmu kļuvis par vīru bez spēka.
6 Starp mirušiem ir miteklis man, līdzīgi nosistajiem, kas guļ kapā, kurus Tu vairs nepiemini, kas ir atšķirti no Tavas rokas.
7 Tu esi mani iemetis visdziļākā pazemes bedrē, pašā drūmākajā un baigākajā tumsā.
8 Uz mani gulstas Tavas dusmas, Tu liec Saviem bangainiem ūdeņiem velties pār mani. (Sela.)
9 Tu esi man atsvešinājis manus draugus, Tu dari mani viņiem par biedēkli; es esmu ieslēgts un netieku laukā.
10 Mana acs īgst no bēdām, Es Tevi piesaucu, ak, Kungs, ik dienas, es Tev izstiepju pretī savas rokas:
11 "Vai Tu darīsi brīnumus mirušo vidū, jeb vai aizgājušie celsies Tevi godāt? (Sela.)
12 Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves valstībā?
13 Vai Tavas rīcības brīnumus atzīs un paudīs tumsībā un Tavu taisnību aizmirstības zemē?"
14 Es turpretī skaļi kliedzu pēc Tevis, Kungs, un ik rītus mana lūgšana paceļas pie Tevis.
15 Kāpēc Tu, Kungs, atstum manu dvēseli un apslēp Savu vaigu no manis?
16 Es esmu nožēlojams un līdz nāvei novārdzis jau no pašas jaunības, man jānes Tavas bardzības briesmas, ka esmu gandrīz izmisis.
17 Pār mani iet Tavu dusmu uzliesmojumi, Tavas šausmu pilnās briesmas mani spiež nost.
18 Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās nepārtraukti ir ap mani.
19 Tu man atņem biedrus un draugus, tikai tumsa paliek man uzticīga!

89.nodaļa

1 Ezrahieša Etana gudrības dziesma.
2 Es dziedāšu par Tā Kunga žēlastību visos laikos, paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem,
3 jo Tu, Kungs, esi solījis:"Uz mūžīgiem pamatiem lai būtu celta Mana žēlastības derība!" Un kā debesīm nesatricināmi ir pamati Tavai uzticībai.
4 Tu esi arī sacījis:"Es esmu slēdzis derību ar Savu izraudzīto, esmu zvērējis Savam kalpam Dāvidam:
5 Es nostiprināšu tavu dzimumu uz mūžiem un celšu tavu troni uz radu radiem." (Sela.)
6 Debesis lai teic Tavus brīnumus, ak, Kungs, un Tavu uzticību svēto draudzē.
7 Jo kas ir līdzīgs Tam Kungam debesīs, kas līdzinās Tam Kungam no dievu dēliem[A]?
8 Dievs ir bijājams svēto pulkā, Viņš ir liels un iedveš bailes visiem, kas ir ap Viņu.
9 Dievs Kungs Cebaot, kas ir tāds kā Tu? Stiprs ir Tas Kungs, un Viņa uzticība ir ap Viņu.
10 Tu valdi pār trakojošo jūru; kad jūras viļņi ceļas, Tu tos klusini.
11 Tu esi notriecis Rahabu beigtu, Tu esi izklīdinājis Savus ienaidniekus ar Savu vareno roku.
12 Tev pieder debess, Tev pieder arī zeme, pasaule, un, kas to pilda, to Tu esi radījis.
13 Tu esi radījis ziemeļus un dienvidus; Tābors un Hermons gavilēs teic Tavu Vārdu.
14 Tev ir spēcīgs elkonis, Tava roka ir stipra, Tava labā roka pacelta.
15 Taisnība un tiesa ir Tava troņa pamati, žēlastība un uzticība iet Tavā priekšā.
16 Svētīga tā tauta, kas māk gavilēt; tā staigā Tava vaiga spožajā gaismā, ak, Kungs!
17 Par Tavu Vārdu viņi līksmo arvien un gavilē par Tavu taisnību.
18 Tu esi viņu spēka rota, un Tava žēlastība liek stiepties arvien lielākā augstumā mūsu ragam.
19 Tam Kungam pieder mūsu vairogs un Israēla Svētajam mūsu ķēniņš.
20 Toreiz Tu runāji ar Savu svēto parādībā un sacīji: "Es esmu vainagojis varoni, kam jāspēj palīdzēt, paaugstinājis izraudzīto no tautas dēliem.
21 Es esmu atradis un izraudzījis Dāvidu par Savu kalpu, ar Savu svēto eļļu Es esmu viņu svaidījis,
22 un Mana roka turēs viņu stipri, un Mans elkonis viņu spēcinās.
23 Nekādi ienaidnieki neuzveiks viņu ar savu viltu, un netaisnie viņu nenomāks.
24 Es sadragāšu viņa pretiniekus viņa priekšā un viņa nīdējus notriekšu gar zemi.
25 Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un Manā Vārdā augstu pacelsies viņa rags.
26 Viņa rokā Es nodošu jūru un viņa labajā rokā - upes.
27 Viņš sauks Mani:"Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas klints patvērums!"
28 Jā, Es viņu iecelšu par pirmdzimto, par visaugstāko zemes ķēniņu starpā.
29 Es saglabāšu pret viņu Savu žēlastību mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīgi.
30 Viņa dzimumu Es uzturēšu mūžīgi un viņa troni tik ilgi, kamēr pastāv debess.
31 Bet, ja viņa dēli atmetīs Manu bauslību un nestaigās pēc Maniem likumiem,
32 ja viņi neturēs svētus Manus noteikumus un nepildīs Manus baušļus,
33 tad Es gan piemeklēšu viņu pārkāpumus ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem,
34 tomēr Savu žēlastību Es viņam neatraušu, nedz liegšu Savu uzticību.
35 Savu derību Es nepadarīšu par neesošu, nedz grozīšu to, kas nācis pār manām lūpām.
36 Reiz pār visām reizēm Es esmu pie Sava svētuma zvērējis - un nekad nemelošu Dāvidam -
37 viņa dzimums pastāvēs mūžīgi, un viņa tronis būs kā saule Manā priekšā,
38 tas pastāvēs visos laikos tāpat kā mēness un paliks tik ilgi, kamēr staigās mākoņi!" (Sela.)
39 Bet nu Tu viņu tomēr esi atstūmis un atmetis, sadusmojies uz Savu svaidīto.
40 Tu esi lauzis derību ar Savu kalpu, esi licis negodā un nometis zemē pīšļos viņa kroni.
41 Tu esi radījis dziļas plaisas visos viņa mūros, esi satriecis drupās viņa stiprās pilis.
42 Visi ceļa gājēji viņu aplaupa, saviem kaimiņiem viņš ir tapis par apsmieklu.
43 Tu esi paaugstinājis viņa pretinieku labo roku, esi iepriecinājis viņa ienaidniekus.
44 Tu esi licis atlēkt viņa asajam zobenam, neesi devis viņam uzvaru cīņā.
45 Tu esi salauzis viņa valdnieka zizli, esi darījis galu viņa spožumam un nogāzis no paaugstinājuma zemē viņa troni.
46 Tu esi saīsinājis viņa jaunības dienas, esi apklājis viņu ar kaunu. (Sela.)
47 Cik ilgi, Kungs, gribi Tu palikt pilnīgi apslēpies? Cik ilgi gailēs Tavu dusmu kvēle?
48 Piemini, Kungs, cik īss ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis!
49 Kur ir tāds cilvēks, kas dzīvo joprojām, kas nekad neredz nāves un kas spēj izglābt savu dvēseli no nāves valsts varas? (Sela.)
50 Kur ir Tava senējā žēlastība, Kungs, ko Tu Dāvidam esi apsolījis ar zvērestu Savā uzticībā?
51 Piemini, Visuvarenais, Savu kalpu negodu, ka es nesu savās krūtīs izsmieklu no visu to daudzo tautu puses,
52 kuras kā Tavas naidnieces, ak, Kungs, ir vērsušas pret mums savas nievas, ar kādām tās ir centušās likt negodā Tava svaidītā gaitas!
53 Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen! Āmen!

90.nodaļa

1 Mozus, Dieva vīra, lūgšana.
2 Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs!
3 Tu cilvēkus atkal dari par pīšļiem un saki: "Griezieties atkal atpakaļ, jūs cilvēku bērni!"
4 Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze.
5 Tu tos aizrauj kā plūdos, tie ir kā rīta miegs, tie ir kā zāle, kas agrumā ir augšanas spēka pilna,
6 kas rītā atzeļ un zied, vakarā vīst un kalst.
7 Jo mēs iznīkstam Tavu dusmu priekšā, tiekam iznīcināti Tavas bardzības dēļ.
8 Tu liec mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus Sava vaiga gaismā.
9 Jo visas mūsu dienas zūd Tavu dusmu kvēlē, mēs pavadām savus gadus kā pasaku.
10 Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem.
11 Bet kas gan izprot Tavu dusmu spēku, un kas saredz Tavas bardzības niknumu, Tevi bīdamies?
12 Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!
13 Atgriezies, Kungs, atkal pie mums! Cik ilgi vēl? Apžēlojies par Saviem kalpiem!
14 Piešķir mums rītos agri pilnā mērā Savu žēlastību, lai mēs gavilējam un priecājamies visu mūžu!
15 Iepriecini mūs tik dienu, cik Tu mūs apbēdināji, tik gadu, cik ilgi mēs esam pieredzējuši ļaunu!
16 Dari redzamus Saviem kalpiem Savus darbus un liec saskatīt Savu godību viņu bērniem!
17 Lai nāk pār mums Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība un pašķir mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu - to pašķir un svētī!

91.nodaļa

1 Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā,
2 tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!"
3 Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra.
4 Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas.
5 Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida,
6 nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.
7 Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.
8 Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts.
9 Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu.
10 Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij,
11 jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.
12 Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens.
13 Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas!
14 "Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu.
15 Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā.
16 Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu!"

92.nodaļa

1 Dziesma. Sabata dziesma.
2 Laba lieta ir Tam Kungam pateikties un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais,
3 paust rītos Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību
4 ar desmitstīgu cītaru un arfu, ar cītaras maigajām skaņām.
5 Jo Tu, Kungs, mani esi iepriecinājis ar Savu darbu, es gavilēju par to, ko Tava roka dara.
6 Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs, cik ļoti dziļas Tavas domas!
7 Tik nejēga to nesaprot, un nelga to neņem vērā!
8 Ja bezdievji zaļo kā zāle un visi ļaundari zied, tad tomēr viņi tiks izdeldēti uz mūžu mūžiem.
9 Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi!
10 Jo patiešām Tavi ienaidnieki, Kungs, tiešām Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundari tiek izkliedēti.
11 Bet Tu paaugstini manu ragu kā meža vērša ragu; Tu mani svaidi ar svaigu eļļu.
12 Mana acs raugās priecīgi uz maniem ienaidniekiem, un manas ausis iepriecinās vēsts par to ļauno ļaužu likteni, kas pret mani saceļas.
13 Taisnais zaļo kā palma, aug kā Libanona ciedrs;
14 dēstīti Tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos.
15 Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi,
16 lai paustu, ka Tas Kungs ir taisns, mana patvēruma klints, un tajā nav netaisnības.

93.nodaļa

1 Tas Kungs ir ķēniņš, tērpies godībā, ģērbies varenumā un apjozies ar spēku. Viņš ir nostiprinājis zemi, ka tā nekustas.
2 Tavs goda krēsls stāv stipri no sendienām, Tu, Dievs, esi no mūžības uz mūžību.
3 Viļņu kalni cēlās, ak, Kungs, tie krāca un plīsa, tie šņāks arvienu vēl jo stipri.
4 Bet varenāks par lielo ūdeņu krākšanu, varenāks par jūras bangām ir Tas Kungs Savos debesu augstumos!
5 Tavas liecības ir uzticamas, un svētums ir Tava nama jaukums, ak, Kungs, vienmēr un mūžīgi!

94.nodaļa

1 Dievs Kungs, Tu atriebējs Dievs, Tu atriebējs, parādies!
2 Celies, Tu pasaules tiesnesi, atmaksā lepnajiem viņu darbus!
3 Cik ilgi, Kungs, bezdievji, cik ilgi bezdievji priecāsies?
4 Cik ilgi viņi runās, pārgalvīgi lielīdamies, cik ilgi visi ļaundari daudzinās sevi?
5 Viņi samin, ak, Kungs, Tavu tautu un apspiež Tavu mantojumu.
6 Viņi nokauj atraitnes un svešiniekus, viņi nogalina bārus
7 un saka:"Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana."
8 Lieciet to vērā, jūs bezprātīgie tautā un jūs nelgas; kad beidzot jūs paliksit gudri?
9 Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzird? Kas aci ir veidojis, vai tas neredz?
10 Kas tautas audzina un pamāca, vai tas lai nesoda - Viņš, kas cilvēkiem māca atziņu?
11 Tas Kungs zina cilvēku domas, ka tās ir tikai dvesma.
12 Svētīgs tas cilvēks, ko Tu, Kungs, audzini un ar Savu bauslību pamāci,
13 lai viņš paciešas ļaunajās dienās, kamēr bezdievim bedri izraks,
14 jo Tas Kungs neatstums Savu tautu un neatstās Savu mantojumu,
15 un pie taisnības atgriezīsies Viņa tiesa, un Viņam sekos visi sirdī skaidrie.
16 Kas mani aizstāv pret netaisniem? Kas stāv man klāt pret ļaundariem?
17 Ja Tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad jau sen mana dvēsele dusētu klusēšanas zemē.
18 Katrreiz, kad es domāju: mana kāja slīdēs,- tad Tava žēlastība, ak, Kungs, mani saturēja;
19 kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvien iepriecina manu dvēseli.
20 Vai Tev par sabiedroto būtu kļuvis ar nelaimi apdvests netaisna tiesneša krēsls, kas pazudina cilvēku, sagrozīdams likumu un tā taisnības vietā radīdams netaisnību?
21 Viņi vēršas visi kopā pret taisnā dzīvību un notiesā uz nāvi nenoziedzīgas asinis.
22 Bet Tas Kungs man ir kļuvis par stipru pili un mans Dievs par klinti, kur paglābties;
23 Viņš liks krist viņu bezdievībai atpakaļ uz viņiem pašiem, tiešām, Tas Kungs, mūsu Dievs, viņus izdeldēs!

95.nodaļa

1 Nāciet, dziedāsim līksmi Tam Kungam, gavilēsim mūsu glābiņa un pestīšanas klints patvērumam!
2 Iesim ar pateicību Viņa vaiga priekšā, uzgavilēsim Viņam ar mūsu slavas dziesmām!
3 Jo Tas Kungs ir liels Dievs un liels ķēniņš pār visiem dieviem,
4 kā rokā ir zemes dziļumi un kam pieder arī kalnu galotnes;
5 Viņam pieder jūra, jo Viņš to ir radījis, un cietzeme - Viņa rokas to ir veidojušas.
6 Nāciet, pielūgsim un zemosimies, locīsim ceļus Tā Kunga, sava Radītāja, priekšā!
7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa tauta, avis, ko Viņa roka gana. Šodien uzklausiet Viņa balsi:
8 "Nenocietiniet savas sirdis kā Meribā, kā Masas dienā tuksnesī,
9 kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan redzēja Manus darbus.
10 Četrdesmit gadus Man bijušas raizes ar šo tautu, un Es teicu: tie ir ļaudis, kuru sirdīm patīk maldu ceļi, viņi nezina Manas tekas.
11 Tādēļ Es esmu zvērējis Savās dusmās: tiešām, tie nenāks Manā miera vietā!"

96.nodaļa

1 Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, dziediet Tam Kungam, visa pasaule!
2 Dziediet Tam Kungam, teiciet Viņa Vārdu, sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu!
3 Stāstiet tautām par Viņa godību, visām tautām par Viņa brīnuma darbiem!
4 Jo liels ir Tas Kungs un augsti slavējams, Viņš jābīstas vairāk par visiem dieviem:
5 patiesi, visi tautu dievi taču ir elki, bet Tas Kungs ir radījis debesis.
6 Augstība un lieliskums iet Viņam pa priekšu, stiprums un godība mājo Viņa svētnīcā.
7 Dodiet Tam Kungam, jūs tautu tautas, dodiet Tam Kungam godu un dziediet Viņam slavu!
8 Dodiet Tam Kungam godu, kāds pienākas Viņa Vārdam, nesiet dāvanas un nāciet Viņa pagalmos!
9 Pielūdziet To Kungu savā svētajā rotā, lai dreb Viņa vaiga priekšā visa pasaule!
10 Sakiet tautām: "Tas Kungs ir ķēniņš! Viņš ir nostiprinājis zemi, ka tā nekustas, Viņš tiesā taisnīgi tautas!"
11 Lai priecājas debess un līksmo zeme, lai krāc jūra un viss, kas to pilda!
12 Lai līksmo lauks un viss, kas tur zeļ un zaļo; lai gavilē visi meža koki
13 Tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, Viņš nāk tiesāt zemi. Viņš tiesās pasauli taisnībā un tautas Savā patiesībā.

97.nodaļa

1 Tas Kungs ir ķēniņš! Lai līksmojas zeme, lai priecājas līdzi jūras salas lielā pulkā!
2 Padebeši un tumsa ir ap Viņu, taisnība un tiesa ir Viņa troņa balsti.
3 Uguns iet Viņa priekšā un sadedzina visapkārt Viņa ienaidniekus.
4 Viņa zibeņi apgaismo pasauli, zeme to redz un trīc bailēs.
5 Kalni izkūst kā vasks Tā Kunga, visu zemju augstā valdnieka, priekšā.
6 Debesis sludina Viņa taisnību un taisnīgumu, un visas tautas redz Viņa godību.
7 Apkaunoti lai kļūst visi elku tēlu kalpi, kas lepojas ar saviem elkiem;
8 Viņa priekšā zemojas visi elki, Ciāna klausās un priecājas, Jūdas meitas līksmo par Tavām tiesām, ak, Kungs!
9 Jo Tu, Kungs, esi Visuaugstākais pār visu pasauli, esi ļoti augstu pacelts pār visiem dieviem.
10 Jūs, kas To Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu! Viņš pasargā Savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas.
11 Gaisma atspīd taisnajam, un prieks atmirdz tiem, kas sirdī skaidri.
12 Priecājieties, jūs taisnie, par To Kungu un teiciet Viņa svēto Vārdu!

98.nodaļa

1 Dziesma. Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, jo Viņš ir darījis brīnumus! Viņam palīdzējusi gūt uzvaru Viņa labā roka, Viņa svētais elkonis.
2 Tas Kungs ir zināmu darījis Savu palīdzīgo un svētīgo rīcību, tautu priekšā Viņš ir atklājis Savu taisnīgumu.
3 Viņš atcerējies Savu žēlastību un uzticību Israēla namam, visi zemes gali redz mūsu Dieva svētīgo un palīdzības pilno valdīšanu.
4 Gavilējiet Tam Kungam, visa pasaule, līksmojiet, gavilējiet un spēlējiet!
5 Spēlējiet Tam Kungam ar cītaru un pavadiet cītaras skaņas ar daiļskanīgām dziesmām!
6 Ar taurēm un bazūņu skaņām paudiet savu prieku ķēniņa, Tā Kunga, priekšā!
7 Lai krāc un plosās jūra un viss, kas to pilda, lai vētra iet pār zemi un visu, kas uz tās dzīvo!
8 Upes lai plaukšķina, kalni lai gavilē visnotaļ
9 Tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk tiesāt zemi. Viņš tiesās pasauli pēc likuma un tautas taisnībā.

99.nodaļa

1 Tas Kungs ir kļuvis ķēniņš - tautas lai dreb! Viņš sēž pār ķerubiem - zeme lai trīc!
2 Tas Kungs ir liels Ciānā, un Viņš augsti pacelts pār visām tautām.
3 Lai tās teic Tavu lielo un bijājamo Vārdu: "Tiešām, Viņš ir svēts!"
4 Lai daudzina ķēniņa spēku, ķēniņa, kas par visu vairāk mīl taisnību. Tu esi stingri nostiprinājis taisnīgu kārtību; Tu esi nodibinājis tiesu un taisnību Jēkabā.
5 Cildiniet To Kungu, mūsu Dievu! Krītiet ceļos Viņa kāju pamesla priekšā! Tiešām, Viņš ir svēts!
6 Mozus un Ārons bija starp Viņa priesteriem, arī Samuēls bija starp tiem, kas piesauca Viņa Vārdu; viņi piesauca To Kungu, un Viņš tos paklausīja;
7 Viņš runāja uz tiem padebešu stabā, tie pasargāja Viņa liecības un bauslību, ko Viņš tiem bija devis.
8 Kungs, mūsu Dievs, Tu esi viņus uzklausījis! Tu esi bijis viņiem Dievs, kas piedod, un arī atriebējs par viņu ļaunajiem darbiem.
9 Cildiniet To Kungu, mūsu Dievu, un metieties ceļos pie Viņa svētā kalna! Tiešām, svēts ir Tas Kungs, mūsu Dievs!

100.nodaļa

1 Pateicības psalms. Gavilējiet Tam Kungam, visas pasaules zemes!
2 Kalpojiet Tam Kungam ar prieku, nāciet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm!
3 Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis - un ne mēs paši - par Savu tautu un par Savas ganības avīm.
4 Ieeita pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa Vārdu!
5 Jo Tas Kungs ir laipnīgs, Viņa žēlastība paliek mūžīgi, un Viņa patiesība pastāv uz radu radiem.

101.nodaļa

1 Dāvida psalms. Es dziedāšu par žēlastību un tiesisku taisnību; Tev, Kungs, es dziedāšu slavu!
2 Es centīšos palikt uz nenoziedzības ceļa. Kad nāksi Tu pie manis? Es staigāšu ar skaidru sirdi tavā namā.
3 Es neraudzīšos uz ļaunām un kauna pilnām lietām. Es ienīstu pārkāpējus un atkritējus, un lai viņiem nebūtu vietas pie manis.
4 Netaisna sirds lai ir tālu nost no manis, ļaunu cilvēku es negribu pazīt.
5 Kas savu tuvāko slepeni aprunā, to es piespiedīšu klusēt un izdeldēšu; kam lepnas acis un uzpūtīga sirds, to es necietīšu.
6 Manas acis lai raugās uz uzticīgajiem zemē, ka tie paliek pie manis. Kas taisnus ceļus staigā, tie man kalpo.
7 Viltus ļaudis nepaliks manā namā; kas melus runā, nepastāvēs manu acu priekšā.
8 Ik rītus es iznīcināšu visus bezdievjus zemē, lai izdeldētu no Tā Kunga pilsētas visus ļauna darītājus.

102.nodaļa

1 Nelaimīga cilvēka lūgšana, kad tas izmisumā nāk ar savām žēlabām Tā Kunga priekšā.
2 Klausi, ak, Kungs, manu lūgšanu, manas vaimanas lai nāk Tavā priekšā!
3 Neapslēp man Savu vaigu bēdu laikā, piegriez man Savu ausi, kad es Tevi piesaucu, steidz paklausīt mani!
4 Ak, manas dienas ir izkūpējušas kā dūmi, mani kauli izdeguši līdzīgi pagalei.
5 Satriekta ir mana sirds, izkaltusi kā zāle, es pat aizmirstu ēst savu maizi.
6 No vaimanām mani kauli līp man pie manas miesas.
7 Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs.
8 Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta.
9 Mani ienaidnieki peļ mani diendienā, tie, kas pret mani trako, piemin mani lādēdami.
10 Es ēdu pelnus kā maizi un jaucu savu dzērienu ar asarām
11 Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani.
12 Manas dienas ir izstiepušās kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle!
13 Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi - un Tava piemiņa uz radu radiem.
14 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi,
15 jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos,
16 lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
17 kad Tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā Savā spožumā.
18 Viņš piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu.
19 Lai tas top uzrakstīts nākamām audzēm, ka tās tautas, kas vēl celsies, arī lai slavē To Kungu!
20 Jo Viņš skatās no Savas svētnīcas, Tas Kungs raugās no debesīm uz zemi,
21 lai dziedētu cietumnieku nopūtas un atsvabinātu nāvei nolemtos,
22 lai ļaudis sludina Ciānā Tā Kunga Vārdu un Jeruzālemē Viņa slavu,
23 kad tautas pulcēsies kopā, valstis sanāks kalpot Tam Kungam.
24 Bet Viņš ir satriecis atceļā uz Jeruzālemi manu spēku un saīsinājis manas dienas.
25 Es lūdzos:"Mans Dievs, neaizsauc mani pusmūža gados, Tu, kam gadi paliek uz radu radiem!"
26 Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs.
27 Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies.
28 Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad.
29 Tavu kalpu bērni dzīvos drošībā, un viņu dzimums pastāvēs nesatricināmi Tavā priekšā.

103.nodaļa

1 Dāvida psalms. Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu!
2 Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!
3 Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas;
4 Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību.
5 Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis.
6 Tas Kungs piešķir taisnību un tiesu visiem apbēdinātiem.
7 Viņš Mozum atklāja Savus ceļus un rādīja Israēla bērniem Savus darbus.
8 Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā.
9 Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
10 Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem,
11 jo, cik augstu ir debesis pār zemi, tik liela ir Viņa žēlastība pret tiem, kas Viņu bīstas.
12 Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums;
13 kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.
14 Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.
15 Cilvēks savā dzīvē ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā,
16 kad vējš to skar, tad tās vairs nav, un neatrod vairs pat tās vietu.
17 Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam dzīva tajos, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība uz bērnu bērniem
18 tajos, kas Viņa derību sargā, neaizmirst Viņa baušļus un cenšas tos pildīt.
19 Tas Kungs ir debesīs uzcēlis Savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu.
20 Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs, Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi!
21 Teiciet To Kungu, visi Viņa karapulki, jūs, Viņa kalpi, kas pildāt Viņa prātu!
22 Teiciet To Kungu, visi Viņa darbi visās Viņa valstības malās! Teici To Kungu, mana dvēsele!

104.nodaļa

1 Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, cik Tu esi liels, cildenumā un godībā tērpies.
2 Tu ģērbies gaismā kā tērpā, Tu izplet debesis kā telts segu.
3 Tu ūdeņus liec Savai pilij par pamatu, Tu brauc uz mākoņiem kā ar ratiem, Tu skrien ar vēja spārniem;
4 Tu dari vējus par Saviem vēstnešiem un uguns liesmas par Saviem kalpiem.
5 Tu pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās nemūžam.
6 Ar pirmplūdiem Tu biji apsedzis to kā ar drēbēm, ūdeņi stāvēja pāri kalniem;
7 no Taviem draudu saucieniem tie bēga, no Tava pērkona tie aizsteidzās bailēs.
8 Kalni pacēlās augstu, un lejas nogrima līdz tai vietai, kā Tu tām biji licis.
9 Tu robežas esi licis, ko ūdeņiem nebūs pārkāpt, tie neapplūdinās vairs zemi.
10 Tu pievadi avotus strautiem pa ielejām, tā ka šie strauti priecīgi burbuļo dziļumos starp kalniem.
11 Tie dzirdina tālāk visus kustoņus laukā, tur meža ēzeļi dzesē savas slāpes.
12 Viņu krastos dzīvo debess putni un dzied koku zaros dziesmas.
13 Tu veldzē kalnus no Savas debess pils; ar augļiem, ko Tu audzē, piepildās zeme.
14 Tu liec augt zālei par barību lopiem un dažādiem augiem cilvēku vajadzībām, Tu liec zaļot sējai, lai nāktu no zemes maize
15 un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, lai viņa vaigs spīdētu no eļļas un maize lai stiprinātu viņa miesu.
16 Ar valgumu pildās Tā Kunga koki, Libanona ciedru koki, ko Viņš stādījis,
17 kur putni taisa savas ligzdas, kur stārķi dzīvo ciprešu galotņu zaros.
18 Augstie kalni ir par mājokli kalnu kazām, un klintis āpšiem par patvērumu.
19 Tu radīji mēnesi laika noteikšanai, un sauli, kas pati zina savu gaitu.
20 Kad iestājas tumsa, tad metas nakts, tad kustas visi meža zvēri.
21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma un gaida savu barību no Dieva.
22 Kad saule uzlec, tad tie pazūd un apgulstas savās alās;
23 tad cilvēks iziet pie sava darba, iegrimdams savā darbā līdz vakara laikam.
24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.
25 Redzi, jūra - cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi.
26 Tur brauc kuģi, tur ir leviatāns, ko Tu esi radījis, lai tas rotaļājas tanī.
27 Viņi visi gaida uz Tevi, lai Tu viņiem barību dod savā laikā.
28 Kad Tu to viņiem dod, tad viņi to sakrāj; kad Tu atver Savu roku, tad viņi top paēdināti ar visu labu.
29 Bet, kad Tu apslēp Savu vaigu, tad viņi krīt bailēs; kad Tu viņiem atņem dvašu, tad viņi mirst un atgriežas pīšļos.
30 Kad Tu sūti Savu Garu, tad viņi top dzīvi radījumi, tā Tu atjauno zemes seju.
31 Tā Kunga godība lai paliek mūžīgi, Tas Kungs priecājas par Saviem darbiem!
32 Kad Viņš uzlūko zemi, tad tā trīc; kad Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
33 Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!
34 Manas sirds domas lai Viņam patīk, es priecāšos Tam Kungam!
35 Grēcinieki lai pazūd no zemes virsas, un kaut bezdievju nebūtu vairs. Teici To Kungu, mana dvēsele! Alelujā!

105.nodaļa

1 Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, sludiniet tautu starpā Viņa darbus!
2 Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, stāstiet par visiem Viņa brīnuma darbiem!
3 Slavējiet Viņa svēto Vārdu! Lai priecājas visu sirdis, kas meklē To Kungu!
4 Meklējiet To Kungu un Viņa spēku, vienumēr meklējiet Viņa vaigu!
5 Pieminiet Viņa brīnuma darbus, ko Viņš darījis, Viņa zīmes un Viņa mutes spriedumus,
6 jūs, Ābrahāma, Viņa kalpa, dzimums, jūs, Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
7 Viņš, Tas Kungs, ir mūsu Dievs; Viņa tiesas lēmumi iet pār visu zemi.
8 Viņš neaizmirst Savu derību nemūžam, to vārdu, ko Viņš tūkstošiem dzimumiem devis,
9 to derību, ko Viņš slēdzis ar Ābrahāmu, un Savu zvērestu, ko Viņš devis Īzākam,
10 ko Viņš arī Jēkabam par likumu apstiprinājis un par mūžīgu derību Israēlam,
11 kad Viņš teica:"Tev Es došu Kānaāna zemi kā jūsu mantojuma tiesu!"
12 Toreiz ļaužu bija nedaudz, pavisam maz, un viņi bija svešinieki tai zemē.
13 Viņi staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm.
14 Bet Viņš neļāva nevienam viņus apspiest un sodīja pat ķēniņus viņu dēļ:
15 "Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!"
16 Kad bads uznāca tajā zemē un izbeidzās viss maizes krājums,
17 Viņš sūtīja viņiem pa priekšu vienu vīru, Jāzepu, ko pārdeva par vergu,
18 viņa kājas lika siekstā un viņu pašu iekala dzelzīs,
19 kamēr viņa paredzējums piepildījās un Tā Kunga vārds to apliecināja.
20 Kēniņš sūtīja un lika atraisīt viņu, tautu valdnieks viņu atsvabināja,
21 viņš iecēla viņu par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai,
22 lai tas valda pār viņa lielkungiem pēc sava prāta un māca viņa vecajiem gudrību.
23 Tā Israēls nonāca Ēģiptes zemē, un Jēkabs dzīvoja kā svešinieks Hama zemē.
24 Tad Dievs lika Saviem ļaudīm pieaugt skaitā un darīja viņus varenākus nekā viņu pretiniekus.
25 Viņš pārveidoja viņu sirdis, lai viņi sāktu ienīst Viņa tautu un uzbrukt ar viltu Viņa kalpiem.
26 Tad viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izraudzījis.
27 Tie darīja brīnuma zīmes viņu starpā un brīnumus Hama zemē.
28 Viņš sūtīja tumsu, diena satumsa pavisam; tomēr viņi nepiegrieza vērību Viņa vārdam.
29 Viņš pārvērta visus viņu ūdeņus asinīs, visas zivis aizgāja bojā.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm līdz pat ķēniņa pils telpām.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 Viņš deva viņiem krusu lietus vietā un sūtīja uguns liesmas viņu zemē.
33 Viņš sasita viņu vīna kokus un vīģu kokus un nopostīja visus kokus viņu zemē.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles bez skaita
35 un noēda visu zāli viņu zemē, apēda visus zemes augļus.
36 Tad Viņš nokāva visus pirmdzimtos viņu zemē, viņu pirmo spēku,
37 un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Ēģipte priecājās par viņu aiziešanu, jo bailes no viņiem to bija pārņēmušas.
39 Padebesi Viņš deva viņiem par segu un uguni naktī par gaismu.
40 Tad Mozus lūdza, un Dievs sūtīja viņiem paipalas un paēdināja viņus ar debesu maizi.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad iztecēja ūdens un plūda pa tuksnesi straumēm,
42 jo Viņš atcerējās Savu svēto vārdu un Savu kalpu Ābrahāmu.
43 Tā Viņš izveda Savu tautu ar prieku un ar gavilēm Savus izredzētos,
44 un deva viņiem citu tautu zemi, lai viņi to iegūst un pārņem sev par īpašumu,
45 lai turētu godā Dieva likumus un pildītu Viņa baušļus. Alelujā!

106.nodaļa

1 Alelujā! Teiciet To Kungu, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un pienācīgi paust visu Viņa teicamo veikumu slavu?
3 Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!
4 Piemini mani, Kungs, pēc Sava labā prāta uz Savu tautu un nāc pie manis ar Savu palīdzību,
5 ka redzam labumu parādāmies Tavos izredzētajos, ka priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lepojamies ar savu piederību pie Tavas izredzētās tautas!
6 Mēs esam grēkojuši līdz ar mūsu tēviem, esam noziegušies, mēs bijām bezdievīgi.
7 Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi pie jūras, pie Niedru jūras.
8 Bet Viņš tiem palīdzēja Sava Vārda dēļ, lai parādītu Savu lielo varu.
9 Viņš apsauca Niedru jūru, tā kļuva sausa, un Viņš vadīja viņus caur dziļumiem kā pa sausu zemi.
10 Tā Viņš izglāba viņus no vajātāju varas un atsvabināja no ienaidnieka rokas.
11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, nepalika no tiem pie dzīvības it neviens.
12 Tad viņi ticēja Viņa vārdiem, viņi teica dziesmās Viņa slavu.
13 Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis.
14 Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos.
15 Dievs apmierināja viņiem viņu kārību, bet uzsūtīja viņu dzīvībām sērgu.
16 Viņi apskauda nometnē Mozu un Āronu, Tā Kunga svētītos.
17 Tad atvērās zeme un aprija Datanu un aizrāva zemē Abirāma biedrus.
18 Uguns iedegās viņu barā, un liesmas sadedzināja bezdievīgos.
19 Viņi darināja Horebā teļu un zemojās šī tēla priekšā,
20 un tā apmainīja savu Dieva godību pret lopa tēlu, vērša, kas ēd zāli.
21 Viņi aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22 brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie Niedru jūras.
23 Tad Viņš bija nodomājis viņus iznīcināt, ja nebūtu Mozus, Viņa izraudzītais, par viņiem iestājies Viņa priekšā, lai novērstu Viņa dusmas un glābtu viņus no nāves.
24 Viņi nepriecājās par skaisto zemi un neticēja Viņa vārdam,
25 bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26 Tad Viņš pacēla pret viņiem Savu roku, lai viņus nomaitātu tuksnesī,
27 lai nomāktu viņus tautu starpā un viņus izkaisītu pa dažādām zemēm.
28 Tad viņi pieķērās Baalam-Peoram un ēda elkiem nesto ziedojumu gaļu,
29 un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem. Kad izcēlās sērga viņu starpā,
30 tad cēlās Pinehass un tiesāja, un sērga mitējās.
31 Tas viņam tapa pielīdzināts par nopelnu uz bērnu bērniem mūžīgi.
32 Tad ļaudis Viņu apkaitināja pie strīdus ūdens, un Mozum bija jāpiedzīvo viņu dēļ ļaunums,
33 jo viņi, pretodamies Viņa Garam, sarūgtināja viņa sirdi, un viņš teica neapdomīgus vārdus ar savām lūpām.
34 Viņi arī neizdeldēja tautas, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis,
35 bet sajaucās ar citām tautām, piesavinājās viņu dzīves veidu
36 un kalpoja viņu elkiem, un tie kļuva viņiem par slazda valgu.
37 Savus dēlus un savas meitas viņi upurēja ļauniem gariem
38 un izlēja nenoziedzīgas asinis - savu dēlu un savu meitu asinis, ko viņi upurēja Kānaānas elkiem: tā tapa zeme negodā likta ar asinsgrēkiem.
39 Tā viņi kļuva nešķīsti ar saviem darbiem un atkrita no Tā Kunga ar savu dzīves veidu.
40 Tad iedegās Tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņam bija riebums pret Savu mantojumu;
41 Viņš nodeva tos citu tautu rokās, un viņu nīdēji un ienaidnieki valdīja pār viņiem.
42 Viņu ienaidnieki spaidīja un nomāca viņus un pakļāva galīgi viņus savai varai.
43 Viņš izglāba viņus vairākkārt, taču viņi kaitināja Viņu ar savu pretestīgo sirdsprātu un panīka vēl vairāk savu noziegumu dēļ.
44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un uzklausīja viņu piesaukšanu
45 un pieminēja Savu derību ar viņiem aiz Savas lielās žēlastības,
46 tā ka viņi atrada līdzcietību visos, kas viņus turēja gūstā.
47 Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, un pulcē mūs atkal kopā - no tām citām tautām, lai varam pateicībā slavēt Tavu svēto Vārdu un būt laimīgi savā lepnumā, ka drīkstam daudzināt Tavu slavu!
48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Un visa tauta lai saka: "Āmen! Alelujā!"

107.nodaļa

1 "Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!"
2 Tā lai saka tie, ko Tas Kungs atpestījis, ko Viņš ir izglābis no spaidītāja rokas
3 un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 Viņi maldījās tuksnesī pa nestaigājamiem ceļiem un neatrada pilsētas, kur varētu dzīvot,
5 izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņu dvēsele viņos bija galīgi novārgusi un izmisusi.
6 Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu posta
7 un vadīja uz pareiza ceļa, ka viņi nonāca apdzīvotā vietā.
8 Bet viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū,
9 ka Viņš veldzēja izslāpušo un atspirdzināja ar barību izsalkušo.
10 Tie, kas sēdēja tumsā un nāves ēnā, būdami ieslīguši galīgā postā un saistīti dzelzs valgos,
11 jo viņi pretojās Dieva vārdiem un neizpildīja Visuaugstākā gribu,
12 bet Viņš nomāca viņu sirdi ar grūtām pūlēm, ka viņi paklupa un palīga nebija,-
13 tie tad piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm
14 un izveda viņus no tumsas un nāves ēnas, un sarāva viņu saites.
15 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
16 ka Viņš salauza vara durvis un sagrāva dzelzs aizšaujamos.
17 Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ,
18 ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem,
19 tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm.
20 Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.
21 Tie lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem.
22 Viņi lai nes pateicības upurus un sludina ar prieku Viņa darbus.
23 Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūru un veica lielos ūdeņos savus darījumus,
24 tie redzēja Tā Kunga darbus un Viņa brīnumus jūras virsū un dziļumos.
25 Pēc Viņa pavēles sacēlās vētra, kas sabangoja jūras viļņus,
26 tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs.
27 Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā.
28 Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm.
29 Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi.
30 Viņi priecājās, ka iestājās klusums, un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.
31 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
32 viņi lai cildina Viņu tautas draudzē un lai slavē vecajo saimē!
33 Viņš padarīja upes par tuksnesi un ūdens avotus par sausām un tukšām vietām,
34 un auglīgu tīrumu par sausu posta zemi tās iedzīvotāju ļaunuma dēļ.
35 Tuksnesi Viņš atkal pārvērš par ūdens dīķi un sausu zemi par avoksnainu.
36 Viņš tur nometināja izsalkušos, ka viņi tur uzcēla pilsētu, kur dzīvot,
37 un apsēja tīrumus un dēstīja vīnadārzus, kas nesa bagātus augļus.
38 Viņš svētīja viņus, ka viņi ļoti vairojās, un viņiem lopu nebija mazums.
39 Bet tad viņi gāja mazumā un panīka no nelaimes bēdām.
40 Viņš izgāza nievāšanu pār dižciltīgajiem un lika viņiem maldīties tuksnesī, kur nav ceļa.
41 Bet nabagos Viņš paaugstināja, izglāba viņus no viņu posta un vairoja viņu dzimumu kā avju pulku.
42 To redzēdami, priecāsies taisnie, un visai nelietībai jātur mute.
43 Kas ir gudrs, lai ņem to vērā un saprot Tā Kunga žēlastības darbus.

108.nodaļa

1 Dāvida psalms. Dziesma.
2 Ak, Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu ar dziesmām. Mosties, mana dvēsele!
3 Mostieties, arfas un cītaras, es modīšos ar ausekli!
4 Es Tevi slavēšu, ak, Kungs, tautu starpā, tautību vidū!
5 Jo līdz pat debesīm liela ir Tava žēlastība un līdz padebešiem Tava uzticība.
6 Pacelies, Dievs, pār debesīm un parādi Savu godību pār visu zemi!
7 Lai Tavi mīļotie top glābti, palīdzi mums ar Savu labo roku, paklausi mani!
8 Dievs runāja Savā svētajā vietā: "Es priecāšos un dalīšu Sihemu un mērīšu Sukotas leju.
9 Man pieder Gileāda, Man pieder Manase, Efraims ir Manas galvas aizsargs, Jūda ir Mans valdnieka zizlis.
10 Moābs ir Mans mazgājamais trauks, pār Edomu Es metīšu pāri Savu kurpi, Es gavilēšu kā uzvarētājs pār filistiešu zemi."
11 Kas aizvedīs mani stiprā pilsētā? Kas pavadīs mani līdz Edomai?
12 Vai ne Tu, ak, Dievs, kas biji atmetis mūs un aizgāji, ak, Dievs, ar mūsu karaspēku?
13 Palīdzi mums bēdu laikā, stāvi mums klāt cīņā pret ienaidniekiem, jo niecīga ir cilvēku palīdzība!
14 Ar Dievu mēs veiksim lielus darbus, Viņš satrieks mūsu ienaidniekus.

109.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Ak, Dievs, es Tevi slavēju, neciet klusu!
2 Jo bezdievju mute un meļu mute ir atvērusies pret mani un runā ar viltus mēli.
3 Tie uzbrūk man dzēlīgi no visām pusēm ar naidīgiem vārdiem un bez iemesla apkaro mani.
4 Uz manu mīlestību tie atbild ar naidu, kaut es par tiem lūdzu Dievu.
5 Tie atmaksā labu ar ļaunu, ar ienaidu par manu mīlestību.
6 Iecel viņam bezdievi par tiesnesi, un sātans lai stāv viņam pie viņa labās rokas!
7 Par vainīgu lai viņš top atzīts tiesā, un pat viņa Dieva lūgšana lai kļūst viņam par grēku!
8 Viņa mūža dienas lai iet mazumā, viņa amatu lai pārņem citi!
9 Par bāriņiem lai kļūst viņa bērni un par atraitni viņa sieva!
10 Viņa bērni lai staigā kā klaidoņi ubagodami un meklē maizi tālu no savas tēva mājas drupām!
11 Parāda devējs lai atņem visu, kas viņam ir, svešinieki lai izvazā un laupa viņa mantu!
12 Neviens lai viņam nepalīdz, un lai neviens nežēlo viņa bārabērnus!
13 Viņa pēcnācēji lai top izdeldēti, otrā augumā lai izzūd viņa vārds!
14 Viņa tēva noziegumus Tas Kungs lai piemin, un viņa mātes grēki lai paliek nepiedoti!
15 Tie lai paliek Tā Kunga priekšā vienumēr, un viņa piemiņa lai izzūd virs zemes,
16 tādēļ ka viņš necentās rādīt mīlestību, bet vajāja atstāto un nabago un sirdī noskumušo, lai to nogalinātu.
17 Viņš mīlēja lāstu - lai tas tagad krīt uz viņa galvu; viņš nemīlēja svētību - tā tagad lai paliek tālu nost no viņa!
18 Viņš tērpās lāstos kā drēbēs - lai tie tagad spiežas kā ūdens viņam iekšā, kā eļļa viņa kaulos!
19 Tie lai top viņam kā par drēbēm, kas viņu sedz, kā par jostu, ar ko tas jožas!
20 Tā lai ir Tā Kunga alga maniem pretiniekiem un visiem tiem, kas par mani runā ļaunu!
21 Bet Tu, Kungs, esi ar mani Sava Vārda dēļ, Tava žēlastība ir liela, izglāb mani!
22 Jo es esmu nelaimīgs un nabags, mana sirds manī ir ievainota.
23 Es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas stiepjas garumā, un esmu līdzīgs sisenim, ko vētra dzenā.
24 Mani ceļi ļodzās no gavēšanas, un mana miesa ir izdilusi, un treknuma vairs nav.
25 Es esmu kļuvis ļaudīm par apsmieklu: kad viņi mani redz, viņi, mani nievādami, krata galvu.
26 Palīdzi man, ak, Kungs mans Dievs, izglāb mani pēc Savas žēlastības!
27 Lai viņi atzīst, ka tā ir Tava roka, ka Tu, Kungs, to dari!
28 Lai viņi lād, bet Tu svētī; kad viņi ceļas, tad lai viņi krīt kaunā, bet Tavs kalps lai priecājas!
29 Mani pretinieki lai top tērpti kaunā, viņu negods lai viņus sedz kā drēbes!
30 Bet es skaļi pateikšos Tam Kungam no visas sirds ar savu muti un slavēšu Viņu lielā pulkā,
31 jo Viņš stāv nabagam pie viņa labās rokas, lai viņu glābtu no tiem, kas viņu pazudina.

110.nodaļa

1 Dāvida psalms. Tā Kunga vārds manam kungam: "Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!"
2 No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū!
3 Tava tauta būs labprātīga tava karagājiena dienā. Tavi jaunekļi nāks pie tevis svētā glītumā kā rasa no rīta blāzmas klēpja.
4 Tas Kungs ir zvērējis, un Viņš to nenožēlos: "Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas."
5 Tas Kungs ir tev pie tavas labās rokas, Viņš satrieks ķēniņus Savas dusmības dienā.
6 Viņš turēs tiesu tautu starpā, piepildīs zemi ar nogalinātiem un satrieks to, kas ir galva pār lielu zemi.
7 Viņš dzers no strauta ceļa malā, tādēļ viņš augstu cels savu galvu.

111.nodaļa

1 Alelujā! Es pateicos Tam Kungam un daudzinu Viņu no visas sirds taisno vidū un draudzē.
2 Lieli ir Tā Kunga darbi; tos lai cenšas izdibināt visi, kam par tiem sirsnīgs prieks.
3 Slaveni un brīnišķi ir Viņa darbi, Viņa taisnība paliek mūžīgi.
4 Viņš Saviem brīnumiem ir cēlis piemiņu; žēlīgs un žēlsirdīgs ir Tas Kungs.
5 Viņš dod barību tiem, kas Viņu bīstas; Viņš piemin un atceras Savu derību mūžīgi.
6 Viņš rādīja Savai tautai Savus varenuma pilnos darbus, tai nododams citu tautu mantojumu.
7 Viņa roku darbi ir uzticība un tiesiski taisna patiesība, negrozāmi ir visi Viņa baušļi;
8 nodrošināti mūžīgi mūžam, tie pamatoti uzticībā un godīgumā.
9 Viņš sūtīja pestīšanu Savai tautai un noteica, ka Viņa derība pastāvēs mūžīgi. Svēts un bijājams ir Viņa Vārds.
10 Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums. Tas visu labi izjūt un saprot, kas tā dara. Viņa slava paliek mūžīgi.

112.nodaļa

1 Alelujā! Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!
2 Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts.
3 Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi.
4 Taisnajiem Viņš tumsībā uzaust kā gaisma; Viņš ir žēlīgs, žēlsirdīgs un taisns.
5 Labi tam cilvēkam, kas ir žēlsirdīgs un labprāt aizdod, viņš tiesā panāks savu taisnību;
6 viņš savā garā neļodzīsies nemūžam, taisnais paliek mūžīgā piemiņā.
7 Viņš nebīstas no ļaunas slavas, viņa sirds ir stipra savā paļāvībā uz To Kungu.
8 Viņa sirds ir droša, viņš nebīstas, tiekāms ar gandarījuma prieku viņš var noskatīties uz saviem ienaidniekiem.
9 Viņš ir devīgs un dod nabagiem bagātīgi. Viņa taisnīgums stāv nelokāmi vienumēr, viņa rags paceļas godā.
10 Bezdievis to redz ar nepatiku un dusmām, bet viņš tomēr, kaut zobus griezdams, iznīks. Tas nenotiks, ko bezdievji vēlas.

113.nodaļa

1 Alelujā! Teiciet jūs, Tā Kunga kalpi, teiciet Tā Kunga Vārdu!
2 Slavēts lai ir Tā Kunga Vārds no šā laika mūžīgi mūžam!
3 No saules lēkta līdz tās rietam slavēts lai ir Tā Kunga Vārds!
4 Tas Kungs Savā diženumā ir augstāks par visām tautām, Viņa godība paceļas pāri pār debesīm.
5 Kas ir tāds kā Tas Kungs, mūsu Dievs, kas mājo augstībā,
6 kas noskatās no augšas uz debesīm un uz zemi!
7 Viņš paceļ no pīšļiem un paaugstina nabaga nelaimīgo no dzīves dubļiem,
8 lai nosēdinātu viņu blakus dižciltīgajiem, viņa tautas dižciltīgajiem.
9 Viņš dod bezbērnu sievai vietu un tiesu namā, ka viņa kļūst laimīga bērnu māte. Alelujā!

114.nodaļa

1 Kad israēlieši izgāja no Ēģiptes un Jēkaba nams devās projām no svešas valodas tautas,
2 tad Jūda kļuva par Viņa svēto vietu un Israēls par Viņa varas apgabalu.
3 Jūra to redzēja un bēga, Jordāna pagrieza atpakaļ savu straumi.
4 Kalni lēkāja kā auni un pakalni kā jauni jēri.
5 Kas tev bija, jūra, ka tu bēgi, un tev, Jordāna, ka tu griezies atpakaļ?
6 Kas notika jums, kalni, ka jūs lēkājāt kā auni un jūs, pakalni, kā jauni jēri?
7 Tā Kunga priekšā drebi, tu zeme, drebi Jēkaba Dieva priekšā,
8 kas pārvērta klinti par ezeru un akmeņus par ūdens avotiem!

115.nodaļa

1 Ne mums, Kungs, ne mums, bet Savam Vārdam dod godu Savas žēlastības un uzticības dēļ!
2 Kāpēc tautas lai saka:"Kur tad nu ir viņu Dievs?"
3 Mūsu Dievs ir debesīs, ko Viņš grib, to visu Viņš dara.
4 Viņu dievekļi ir sudrabs un zelts, tie ir cilvēku roku darināti.
5 Tiem ir mute, bet tie nerunā; tiem ir acis, bet tie neredz;
6 tiem ir ausis, bet tie nedzird; tiem ir deguns, bet tie neko nesaož;
7 tiem ir rokas, bet tās nedarbojas; tiem ir kājas, bet tie nestaigā; to rīkle neizdod skaņas.
8 Tādi paši ir arī tie, kas tos darina un kas paļaujas uz tiem.
9 Israēl, ceri uz To Kungu! Viņš ir jūsu palīgs un jūsu vairogs.
10 Ārona nams, ceri uz To Kungu! Viņš ir jūsu palīgs un jūsu vairogs.
11 Jūs visi, kas bīstaties To Kungu, ceriet uz To Kungu! Viņš ir jūsu palīgs un jūsu vairogs.
12 Tas Kungs mūs piemin, Viņš mūs svētīs. Viņš svētīs Israēla namu, Viņš svētīs Ārona namu.
13 Viņš svētīs tos, kas Viņu bīstas, gan mazos, gan lielos.
14 Tas Kungs lai jūs vairo, jūs un jūsu bērnus,
15 jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi!
16 Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem.
17 Ne mirušie slavēs To Kungu, nedz tie, kas nogrimuši klusuma zemē.
18 Bet mēs slavēsim To Kungu no šā laika mūžīgi. Alelujā!

116.nodaļa

1 Es mīlu To Kungu, jo Viņš klausīja manas lūgšanas balsi.
2 Viņš piegrieza man Savu ausi, tādēļ es Viņu piesaukšu visu savu mūžu.
3 Nāves tīkli tinās ap mani, mani sagrāba elles bailes, es ieslīgu nelaimē un bēdās.
4 Bet es piesaucu Tā Kunga Vārdu:"Izglāb manu dvēseli, ak, Kungs!"
5 Žēlīgs ir Tas Kungs un taisns, žēlsirdīgs ir mūsu Dievs!
6 Tas Kungs pasargā vienbūtīgos, kas nešaubīdamies paļaujas uz Viņu: kad es biju novārdzis, tad Viņš man palīdzēja.
7 Atgriezies savā mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs dara tev labu.
8 Tiešām, Tu izglābi manu dvēseli no nāves, no asarām manas acis un no slīdēšanas manu kāju.
9 Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē.
10 Ticību es esmu turējis, kaut es arī sacīju: "Es esmu jo zemu noliekts."
11 Es sacīju savā izmisumā:"Visi cilvēki ir meļi."
12 Kā es atmaksāšu Tam Kungam par visu, ko Viņš man labu darījis?
13 Es pacelšu svētības kausu un piesaukšu Tā Kunga Vārdu.
14 Es pildīšu Tam Kungam savus solījumus visas Viņa tautas priekšā!
15 Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.
16 Ak, Kungs, es taču esmu Tavs kalps, es esmu Tavs kalps, Tavas kalpones dēls, Tu saraustīji manas važas.
17 Tev es upurēšu pateicības upurus un piesaukšu Tā Kunga Vārdu.
18 Es pildīšu Tam Kungam savus solījumus visas Viņa tautas priekšā
19 Tā Kunga nama pagalmos, tavā vidū, Jeruzāleme! Alelujā!

117.nodaļa

1 Teiciet To Kungu, visas tautas! Slavējiet Viņu, visas tautas!
2 Jo pilna varenības Viņa žēlastība valda pār mums, un Tā Kunga uzticība paliek mūžīgi. Alelujā!

118.nodaļa

1 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir mīlīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 Tādēļ lai saka Israēls: "Tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!"
3 Tā lai saka arī Ārona nams: "Tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!"
4 Tā lai saka visi, kas bīstas To Kungu: "Tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!"
5 Bailēs un nomāktības bēdās es piesaucu To Kungu, un Viņš paklausīja un mani atsvabināja.
6 Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos nenieka. Ko cilvēki man darīs?
7 Tas Kungs ir ar mani, lai man palīdzētu; tādēļ es droši noskatīšos uz saviem ienaidniekiem, gavilēdams uzvaras priekā.
8 Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz cilvēkiem!
9 Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz dižciltīgajiem!
10 Visas tautas bija aplenkušas mani, bet Tā Kunga Vārdā es viņus izdeldēju.
11 Viņi bija apgājuši man visapkārt, bet Tā Kunga Vārdā es viņus iznīcināju.
12 Viņi lidoja ap mani kā bišu spieti, bet viņi izdzisa kā uguns ērkšķos. Tā Kunga Vārdā es viņus uzveicu.
13 Mani grūstin grūda, lai es kristu, bet Tas Kungs man palīdzēja.
14 Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma, Viņš ir mans glābējs.
15 Gaviles un uzvaras prieks atskan taisno teltīs: "Tā Kunga labā roka dara varenus darbus,
16 Tā Kunga labā roka ir augstu pacelta, Tā Kunga labā roka dara varenus darbus!"
17 Es nemiršu, bet dzīvošu un sludināšu Tā Kunga darbus.
18 Tas Kungs mani gan smagi pārmācīja, bet tomēr nenodeva nāvei.
19 Atdariet man taisnības vārtus, es ieiešu pa tiem un pateikšos Tam Kungam!
20 Šie ir taisnības vārti, taisnie pa tiem ieies.
21 Es pateicos Tev, ka Tu mani paklausīji un esi mans glābējs.
22 Akmens, ko namdari nometuši pie malas, ir kļuvis par stūra akmeni.
23 Tas ir Tā Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs.
24 Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!
25 Ak, Kungs, palīdzi! Ak, Kungs, lai labi izdodas!
26 Slavēts lai ir, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Mēs raidām jums pretī savu svētību no Tā Kunga nama.
27 Tas Kungs ir Dievs, Viņš ir mūsu gaisma. Izraisiet deju vijas, greznojieties paši ar vītnēm un zaļumiem un greznojiet tā arī altāri līdz pat tā ragiem!
28 Tu esi mans Dievs, es Tev pateicos. Es Tevi slavēšu, mans Dievs!
29 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir mīlīgs; tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!

119.nodaļa

1 Svētīgi tie, kas ir nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā pēc Tā Kunga baušļiem!
2 Svētīgi tie, kas sargā Viņa liecības, kas Viņu meklē no visas sirds,
3 kas nedara netaisnību, bet staigā Viņa ceļos!
4 Tu pats pavēlēji stipri sargāt Tavus likumus un tiem rūpīgi sekot.
5 Kaut es uz to vien tiektos, lai sargātu un pildītu Tavus likumus!
6 Kad es turēšu visus Tavus baušļus sev acu priekšā, es nekad nepalikšu kaunā.
7 Es Tev pateicos ar skaidru sirdi, kad es mācos Tavas taisnības tiesas.
8 Es turēšu Tavus likumus, neatstāj mani pavisam!
9 Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu? Kad turēsies pie Taviem vārdiem.
10 Es Tevi meklēju no visas sirds. Neļauj man aizmaldīties projām no Taviem baušļiem.
11 Es turu Tavus vārdus savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi.
12 Slavēts esi Tu, ak, Kungs! Māci man Tavus likumus.
13 Ar savām lūpām es varu noskaitīt visus Tavas mutes baušļus.
14 Es priecājos par Tavu liecību rādīto ceļu kā par dārgu mantu.
15 Es pārdomāju Tavas pavēles un vēroju Tavus ceļus.
16 Par Taviem likumiem man ir prieks, es neaizmirsīšu Tavu vārdu.
17 Dari labu Savam kalpam, lai es palieku dzīvs, tad es sekošu Tavam vārdam!
18 Atdari man acis, lai es skaidri saredzu Tavas bauslības brīnuma darbus!
19 Es esmu svešinieks virs zemes, neapslēp man Tavus baušļus!
20 Mana dvēsele nomokās ilgās pēc Taviem likumiem vienumēr.
21 Tu norāji lepnos un pārgalvīgos; nolādēti ir, kas aizmaldās projām no Taviem baušļiem!
22 Novērs no manis negodu un kaunu, jo es turu Tavas liecības.
23 Lai gan lieli kungi sēd un sarunājas pret mani, Tavs kalps pārdomā Tavus likumus.
24 Tavas liecības ir mans prieks un manas padoma devējas.
25 Mana dvēsele līp pie pīšļiem, atspirdzini mani pēc Tava vārda!
26 Es Tev atklāju savus ceļus, un Tu mani paklausi. Māci man Tavus likumus!
27 Liec man saprast Tavu likumu noteiktos ceļus, tad es pārdomāšu Tavus brīnumus!
28 Mana dvēsele skumst asarās, stiprini mani ar Savu vārdu!
29 Pasargi mani no melu ceļiem, bet dāvini man Savus baušļus!
30 Es izredzēju sev patiesības ceļu, es turu sev acu priekšā Tavus rīkojumus.
31 Es turos pie Tavām liecībām, Kungs, nepamet mani kaunā!
32 Es tecēšu Tavas bauslības ceļu, jo Tu apgaismo manu sirdi.
33 Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, un es staigāšu pa tiem līdz galam.
34 Apgaismo mani, ka es sargu Tavus baušļus un tos pildu no visas sirds!
35 Vadi mani pa Tavas bauslības ceļiem, jo tā ir mans prieks!
36 Piegriez manu sirdi Tavām liecībām, bet ne mantas kārei!
37 Nogriez manas acis no nīcīgā, piešķir man jaunus spēkus Tavos ceļos!
38 Liec, lai Tavs kalps Tavu bausli stingri atzīst par Tavu vārdu, ka viņš tiešām Tevi bīstas!
39 Pasargi mani no kauna, no kā es visai bīstos, jo Tavas tiesas ir taisnas!
40 Raugi, es ilgojos pēc Tavām pavēlēm, stiprini manu dzīvi ar Tavu taisnību!
41 Ak, Kungs, lai man notiek Tava žēlastība, Tava palīdzība pēc Tava vārda,
42 ka es varu atbildēt savam nopēlējam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu,
43 un neatrauj pavisam manai mutei patiesības vārdu, jo es gaidu uz Tavām tiesām!
44 Es turēšu Tavus baušļus vienumēr, mūžīgi mūžam;
45 tā es staigāšu brīvi, jo es rūpējos par Tavām pavēlēm.
46 Es runāšu par Tavām liecībām ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā,
47 jo es priecājos par Taviem baušļiem, tie man ir mīļi.
48 Es izstiepju savas rokas pēc Taviem baušļiem, ko es mīlu, un pārdomāju Tavus likumus.
49 Piemini vārdu, ko Tu esi teicis Savam kalpam un uz ko Tu man ļāvi cerēt!
50 Tā ir mana ieprieca manās bēdās, jo Tavs vārds mani atspirdzina.
51 Pārgalvji pārlieku mani apsmej, tomēr es neatkāpjos no Taviem baušļiem.
52 Kad es pieminu, Kungs, Tavus likumus no senām dienām, tad tas mani iepriecina.
53 Pret bezdievjiem mani pārņem sašutums, ka tie atmet Tavus baušļus.
54 Tavi likumi ir kļuvuši par manām slavas dziesmām manās svešniecības gaitās.
55 Pat naktī es pieminu, Kungs, Tavu Vārdu un turu Tavus baušļus.
56 Tā ir man liela manta, ka es turu Tavas pavēles.
57 Mans uzdevums, Kungs, ir, to es atzīstu, turēt Tavus vārdus.
58 Es Tevi lūdzu no visas sirds, esi man žēlīgs pēc Sava apsolījuma!
59 Es esmu pārdomājis savus ceļus un vēršu savus soļus atpakaļ pie Tavām liecībām.
60 Es steidzos bez kavēšanās pildīt Tavus baušļus.
61 Bezdievji apmetuši ap mani valgus, tomēr es neaizmirstu Tavus baušļus.
62 Nakts vidū es ceļos, lai pateiktos Tev par Tavas taisnības tiesām.
63 Es esmu draugs visiem tiem, kas Tevi bīstas un kas pilda Tavas pavēles.
64 Zeme ir pilna, Kungs, Tavas žēlastības, māci man Tavus likumus!
65 Tu, Kungs, esi darījis labu Savam kalpam pēc apsolījuma.
66 Māci man visu pareizi saprast un atzīt, jo es ticu Taviem baušļiem!
67 Es maldījos, pirms kļuvu pārbaudīts un pazemots, bet tagad es turu Tavu vārdu.
68 Tu esi mīlīgs un dari labu; māci man Tavus likumus!
69 Pārgalvji izdomājuši melus pret mani, bet es pildu Tavas pavēles no visas sirds.
70 Viņu sirds ir nejūtīga kā taukos ieaugusi, bet es priecājos par Taviem baušļiem.
71 Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus.
72 Tavas mutes norādījumi man ir labāki nekā veseli tūkstoši sudraba un zelta gabalu.
73 Tavas rokas mani radīja un veidoja, dod man gudrību, ka es mācos Tavus baušļus!
74 Kas tevi bīstas, tie redzēs mani un priecāsies, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.
75 Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu pārbaudīji un pazemoji mani pēc Savas uzticības.
76 Tava žēlastība lai mani iepriecina, kā Tu esi solījis Savam kalpam!
77 Parādi man Savu žēlastību, ka es varu dzīvot, jo Tava bauslība ir mans prieks.
78 Lepnie lai paliek kaunā, tie man uzbrūk ar meliem, bet es pārdomāju Tavas pavēles.
79 Lai man piegriežas visi, kas Tevi bīstas un kas pazīst un atzīst Tavas liecības.
80 Mana sirds lai stipri turas pie Taviem likumiem, ka es nepalieku kaunā.
81 Mana dvēsele ilgojas pēc Tavas palīdzības, es paļaujos uz Taviem vārdiem.
82 Manas acis ilgojas pēc Taviem apsolījumiem, tāpēc es nemitīgi jautāju: "Kad Tu mani iepriecināsi?"
83 Es esmu kļuvis kā ādas vīna trauks dūmos, tomēr es neaizmirstu Tavus likumus.
84 Cik Tavam kalpam vēl atlicis dienu ko dzīvot? Kad Tu turēsi tiesu pār maniem vajātājiem?
85 Pārgalvji man rok bedres, tie, kas nerīkojas pēc Taviem likumiem.
86 Visi Tavi baušļi ir patiesība! Mani vajā ar meliem. Palīdzi man!
87 Tie mani zemes virsū gandrīz jau iznīcināja, bet es neatstāju Tavas pavēles.
88 Uzturi mani dzīvu pēc Tavas žēlastības, tad es sekošu Tavas mutes liecībām!
89 Tavs vārds, Kungs, stāv nelokāmi debesīs uz mūžīgiem laikiem!
90 Tava patiesība un uzticība paliek uz radu radiem. Tu zemei esi licis pamatus, tā stāv stipri.
91 Pēc Taviem likumiem debess un zeme stāv vēl šodien, jo visas lietas Tev kalpo.
92 Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, es jau sen būtu aizgājis bojā savās bēdās.
93 Tavas pavēles es neaizmirsīšu nemūžam, jo ar tām Tu mani stiprināji un no jauna atdzīvināji.
94 Tavs es esmu, palīdzi man, jo es turos pie Taviem noteikumiem!
95 Bezdievji man uzglūn, lai mani iznīcinātu, bet es raugos uz Tavām liecībām.
96 Es redzēju, ka pat visām pilnīgām lietām ir gals, bet Tavi baušļi ne ar ko nav ierobežoti.
97 Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.
98 Gudrāku par maniem ienaidniekiem mani dara Tavi baušļi, jo tie ir vienumēr pie manis.
99 Es esmu labāk izmācīts nekā visi mani skolotāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.
100 Es esmu gudrāks nekā vecie, jo es turu Tavas pavēles.
101 Es atturu savu kāju no ikviena ļauna soļa, lai pildītu Tavu vārdu.
102 Es neatkāpjos no Taviem noteikumiem, jo Tu esi mani mācījis.
103 Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki nekā medus manām lūpām!
104 No Tavām pavēlēm es mācos, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.
105 Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.
106 Es esmu zvērējis un stingri apņēmies turēt Tavas taisnīgās tiesas.
107 Es esmu ļoti nospiests, atspirdzini mani, Kungs, pēc Sava apsolījuma!
108 Lai Tev patīk manas mutes labprātīgie upuri, ak, Kungs, māci man Tavas tiesas!
109 Mana dvēsele ir vienumēr nāves briesmās, tomēr es neaizmirstu Tavus baušļus.
110 Bezdievji liek man cilpas, bet es neatkāpjos no Tavām pavēlēm.
111 Tavas liecības ir mans mūžīgs ieguvums, jo tās ir mans sirdsprieks.
112 Es noskaņoju savu sirdi vienumēr pildīt Tavus likumus līdz galam.
113 Es ienīstu divkosīgos, bet es mīlu Tavus baušļus.
114 Tu esi patvērums un vairogs, es gaidu uz Tavu vārdu.
115 Atkāpieties no manis, jūs ļauna darītāji, es turēšu sava Dieva baušļus!
116 Uzturi mani pie dzīvības pēc Tava vārda un neliec man ar manu cerību piedzīvot vilšanos un palikt kaunā!
117 Stiprini mani, lai es piedzīvotu palīdzību un lai es tad turētos pie Taviem likumiem vienumēr.
118 Tu atmet visus, kas atkāpjas no Taviem baušļiem, jo viņu viltība ir meli bez jebkāda panākuma.
119 Tu atstum visus bezdievjus virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīlu Tavas liecības.
120 Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavu tiesu sodiem.
121 Es turos arvienu pie patiesības un taisnības, nenodod mani manu apspiedēju rokās.
122 Iestājies par Savu kalpu viņam par labu, ka lepnie pārgalvji nenodara man pāri un mani nenomāc!
123 Manas acis ilgojas pēc Tavas palīdzības un pēc Tavas taisnības piepildījuma.
124 Parādi žēlastību Savam kalpam un māci man Tavus likumus!
125 Es esmu Tavs kalps, dod man gudrību, ka es saprotu Tavas liecības!
126 Ir jau laiks, ka Tas Kungs dara savu, jo viņi ir pārkāpuši Tavus baušļus.
127 Tādēļ es mīlu Tavus baušļus vairāk nekā zeltu, pat vairāk nekā šķīstu zeltu.
128 Tādēļ es turu visas Tavas pavēles par taisnām, es ienīstu ikvienu viltus ceļu.
129 Tavas liecības ir brīnišķīgas, tādēļ mana dvēsele turas pie tām.
130 Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.
131 Es atdaru savu muti ilgās, jo es slāpstu pēc Taviem baušļiem.
132 Piegriezies man un esi man žēlīgs, kā Tu dari tiem, kas mīl Tavu Vārdu!
133 Stiprini manus soļus ar Tavu vārdu, un lai ļaunums nevalda pār mani!
134 Atsvabini mani no cilvēku spaidiem, tad es pildīšu Tavas pavēles!
135 Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus!
136 Asaru upes izplūst no manām acīm, tādēļ ka daudzi netur Tavus baušļus.
137 Tu, Kungs, esi taisns, un taisnas ir Tavas tiesas.
138 Taisnībā Tu devi Savas liecības un nelokāmā uzticībā.
139 Mani beidz nost manas kvēlās dusmas, tādēļ ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.
140 Tavs vārds ir ļoti skaidrs, Tavam kalpam tas ir mīļš.
141 Es esmu mazs un neievērots, bet Tavas pavēles es neaizmirstu.
142 Tava taisnība ir mūžīga taisnība, un Tava bauslība ir patiesība.
143 Kad man uziet bēdas un ciešanas, tad Tavi baušļi ir mans prieks.
144 Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es varēšu dzīvot!
145 Es saucu no visas sirds, paklausi mani, ak, Kungs, es turēšu Tavus likumus!
146 Es piesaucu Tevi, palīdzi man! Es turēšu Tavas liecības!
147 Ar mazu gaismiņu es nāku, pēc palīga saukdams; es paļaujos uz Tavu vārdu.
148 Manas acis mostas agri, vēl pirms sardzes maiņas, lai pārdomātu Tavus vārdus.
149 Klausi manu balsi, Kungs, pēc Savas žēlastības, iedves man jaunu dzīvību un atspirdzini mani pēc Savām tiesām!
150 Man laužas virsū ļaudis, kas dzenas pēc ļauna viltus, tie ir atkāpušies no Taviem baušļiem.
151 Bet Tu, Kungs, esi man tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība.
152 Jau sen no Tavām liecībām man ir zināms, ka Tu tās esi devis uz mūžīgiem laikiem.
153 Uzlūko manu postu un glāb mani, jo es neaizmirstu Tavus baušļus!
154 Izved manu lietu un atsvabini mani, atspirdzini mani pēc Saviem vārdiem!
155 Bezdievjiem paliek dvēseles glābšanas svētība sveša, jo viņi nerūpējas par Taviem likumiem.
156 Liela ir, Kungs, Tava žēlastība; atdzīvini mani no jauna pēc Tavām tiesām!
157 Daudz ir manu vajātāju un pretinieku, bet es neatkāpjos no Tavām liecībām.
158 Man sāp, kad es redzu atkritējus, ka viņi netur Tavus vārdus.
159 Redzi, es mīlu Tavas pavēles, piešķir man jaunu spirgtumu, Kungs, pēc Tavas žēlastības!
160 Visi tavi vārdi ir patiesība, un Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.
161 Augsti valdnieki mani bez iemesla vajā, bet mana sirds bīstas tikai no Tava vārda.
162 Es priecājos par Tavu vārdu kā tāds, kas iegūst lielu kara laupījumu.
163 Es ienīstu melus, tie man ir negantība, bet es mīlu Tavus baušļus.
164 Septiņreiz dienā es Tevi teicu par Tavām taisnajām tiesām.
165 Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp.
166 Es gaidu, ak, Kungs, uz Tavu glābiņu un daru pēc Taviem baušļiem.
167 Mana dvēsele turas pie Tavām liecībām, un tās man ir no sirds mīļas.
168 Es sargu Tavas pavēles un liecības, jo visi mani ceļi ir zināmi Tavā priekšā.
169 Manas vaimanas lai nāk, ak, Kungs, Tava vaiga priekšā, dod man īstu Tava vārda saprašanu!
170 Mana lūgšana lai nāk Tava vaiga priekšā, Kungs! Izglāb mani pēc Sava apsolījuma!
171 Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, jo Tu man māci Tavus likumus.
172 Mana mēle dziedās par Tavu solījumu, jo visi Tavi baušļi ir taisni.
173 Tava roka lai man palīdz, jo Tavas pavēles es esmu sev izraudzījis par savas dzīves vadītājām.
174 Es ilgojos pēc Tavas pestīšanas, ak, Kungs, un Tava bauslība ir mans prieks.
175 Uzturi manu dvēseli, ka tā tevi var slavēt, un Tavas tiesas lai man palīdz.
176 Es maldos kā pazudusi avs; tad nu meklē Savu kalpu, jo es nekad neaizmirstu Tavus baušļus!

120.nodaļa

1 Svētceļnieku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausīja.
2 Ak, Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un no viltus mēlēm!
3 Ko viltīga mēle Tev dos, vai ko viņa Tev pieliks?
4 Tā ir kā spēcīga cīnītāja asas bultas, kā gailošas paegļa ogles!
5 Cik žēl, ka es esmu svešinieks Mešekā, ka man jādzīvo Kedara teltīs!
6 Pārāk ilgi man jādzīvo pie tiem, kas ienīst mieru.
7 Es turu mieru, bet, līdzko es runāju, viņi cenšas izraisīt karus.

121.nodaļa

1 Svētceļnieku dziesma. Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība?
2 Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.
3 Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!
4 Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.
5 Tas Kungs ir tavs sargs, Tas Kungs ir tava paēna tev pa tavu labo roku,
6 ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēness naktī.
7 Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, Viņš lai pasargā tavu dvēseli.
8 Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu no šā laika mūžīgi.

122.nodaļa

1 Dāvida svētceļnieku dziesma. Es priecājos, kad man teica: "Iesim Tā Kunga namā!"
2 Mūsu kājas te nu stāv tavos vārtos, Jeruzāleme.
3 Jeruzāleme, tu, kas atkal par pilsētu no jauna uzcelta, kas sevī cieši noslēgta un visapkārt nostiprināta,
4 kurp, kalnā virzīdamās, dodas un kur pulcējas ciltis, Tā Kunga ciltis, kā Israēla tautai noteikts, slavēt Tā Kunga Vārdu,
5 jo tur stāv novietoti tiesas krēsli, Dāvida nama krēsli.
6 Nesiet Jeruzālemei miera sveicienu! Lai tiem labi klājas, kas tevi mīl!
7 Miers lai ir tavos mūros un labklājība tavās pilīs!
8 Manu brāļu un draugu dēļ es vēlu tev mieru.
9 Tā Kunga, mūsu Dieva, nama dēļ es centīšos pēc tava labuma.

123.nodaļa

1 Svētceļnieku dziesma. Es paceļu savas acis uz Tevi, Tu, kas sēdi Savā goda krēslā debesīs!
2 Redzi, kā kalpu acis raugās uz savu kungu rokām un kalpones acis uz savas kundzes rokām, tā raugās mūsu acis uz To Kungu, mūsu Dievu, kamēr Viņš apžēlosies par mums.
3 Apžēlojies par mums, Kungs, apžēlojies par mums, jo mēs esam nicināti pārlieku!
4 Mūsu dvēsele ir pārsātināta ar vieglprātīgo nievājumiem un lepno nicinājumiem.

124.nodaļa

1 Dāvida svētceļnieku dziesma. Ja Tas Kungs nebūtu bijis ar mums, tā lai saka Israēls,
2 ja Tas Kungs nebūtu bijis ar mums, kad cilvēki pret mums cēlās,
3 tad viņi mūs būtu aprijuši dzīvus, kad iedegās pret mums viņu dusmas;
4 tad ūdens mūs būtu applūdinājis un upes viļņi mūs aizskalojuši,
5 tad ūdens bangas būtu mums visiem pārvēlušās pāri.
6 Slavēts lai ir Tas Kungs, ka Viņš mūs nedeva viņu zobiem par laupījumu!
7 Mūsu dvēsele ir izglābta kā putns no mednieka tīkliem; pārrauti ir tīklu valgi, un mēs esam glābti!
8 Mūsu palīdzība stāv Tā Kunga Vārdā, kas radījis debesis un zemi.

125.nodaļa

1 Svētceļnieku dziesma. Kas uz To Kungu cer, tie nešaubīsies, bet mūžīgi stāvēs kā Ciānas kalns.
2 Kā ap Jeruzālemi ir visapkārt kalni, tā ir Tas Kungs ap Savu tautu no šā laika mūžīgi.
3 Jo bezdievju scepteris nepaliks kā nomācējs pār taisno mantojuma daļu, lai arī taisnie neizstiepj savas rokas uz netaisnību.
4 Dari, Kungs, labajiem labu un tiem, kas sirdī šķīsti!
5 Bet, kas uz neceļiem noklīst, tos Tas Kungs lai aizdzen kopā ar ļauna darītājiem. Miers lai ir pār Israēlu!

126.nodaļa

1 Svētceļnieku dziesma. Kad Tas Kungs atveda atpakaļ Ciānas cietumniekus, tad mēs bijām kā tādi, kas sapņus redz.
2 Tad mūsu mute bija pilna smieklu un mūsu mēle pilna gaviļu; tad savā starpā runāja citas tautas: "Tas Kungs lielas lietas viņu vidū ir darījis!"
3 Tiešām, Tas Kungs ir darījis lielas lietas, par to mēs priecājamies.
4 Atved, Kungs, atpakaļ mūsu cietumniekus, kā lietus liek atgriezties savās gultnēs upēm dienvidu zemēs!
5 Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus:
6 viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.

127.nodaļa

1 Salamana svētceļnieku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā.
2 Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā.
3 Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.
4 Jaunības spēkā dzemdinātie dēli ir kā bultas stipra vīra rokā.
5 Svētīgs ir tas vīrs, kas ar tām pildījis savu bultu maksti. Tie nepaliks kaunā, kad tiem jāsastopas vārtos ar saviem ienaidniekiem.

128.nodaļa

1 Svētceļnieku dziesma. Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļus!
2 Tu pārtiksi no savu roku darba, svētīgs tu esi, tev labi klājas!
3 Tava sieva ir kā auglīgs vīnakoks tavā namā, tavi bērni kā eļļas koka zariņi ap tavu galdu.
4 Tiešām, tā ir svētīts tas vīrs, kas bīstas To Kungu.
5 Tas Kungs lai tevi svētī no Ciānas, ka tu ar prieku redzi Jeruzālemes laimi un labumu visas savas mūža dienas
6 un redzi arī savus bērnu bērnus. Miers lai ir pār Israēlu!

129.nodaļa

1 Svētceļnieku dziesma. Viņi mani ir nikni vajājuši no manas jaunības dienām, tā lai saka Israēls,
2 viņi ir mani nikni vajājuši no manas jaunības dienām, bet nav mani uzvarējuši.
3 Uz manas muguras arāji ir aruši un dzinuši garas vagas.
4 Bet Tas Kungs ir taisns, Viņš sarāva bezdievju valgus.
5 Kaunā ir jāpaliek un jāatkāpjas visiem, kas ienīst Ciānu!
6 Lai viņi kļūst kā zāle uz jumta, kas nokalst, pirms to noplūc,
7 ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kūlīšu sējējs savu klēpi.
8 Un garāmgājēji lai nesaka:"Dieva svētība lai nāk pār jums! Mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā!"

130.nodaļa

1 Svētceļnieku dziesma. No dziļumiem es piesaucu, Kungs, Tevi:
2 "Ak, Kungs, klausi manu balsi, Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas!"
3 Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv?
4 Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.
5 Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, es paļaujos uz Viņa vārdu.
6 Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Jā, tiešām, vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu.
7 Israēl, ceri uz To Kungu! Jo Tā Kunga rokā ir žēlastība, un Viņa ziņā ir pestīšanas bagātība,
8 un Viņš atpestīs Israēlu no visiem viņa noziegumiem.

131.nodaļa

1 Dāvida svētceļnieku dziesma. Mana sirds, Kungs, nav lepna, un manas acis nav augstprātīgas. Es netīkoju pēc lielām lietām, kas man būtu par augstām.
2 Tiešām, es savu dvēseli apmierināju un klusināju kā no mātes krūts atšķirtu bērnu, mana dvēsele ir manī kā atšķirts bērns.
3 Israēl, ceri uz To Kungu no šā laika mūžīgi!

132.nodaļa

1 Svētceļnieku dziesma. Piemini, ak, Kungs, Dāvidu un visas viņa ciešanas, viņu,
2 kas zvērēja Tam Kungam un solījās Jēkaba varenajam:
3 "Tiešām, es neiešu savas telts mītnē, es nekāpšu savas gultas cisās,
4 es neatvēlēšu savām acīm miegu un neļaušu snaust saviem acu plakstiem,
5 līdz kamēr nebūšu atradis vietu Tam Kungam, mājokli Jēkaba varenajam!"
6 Redzi, mēs dzirdējām par to Efratā, mēs to atradām Jaāra laukos:
7 "Iesim Viņa miteklī un zemosimies Viņa kāju pamesla priekšā!
8 Nāc, Kungs, Savā dusas vietā, Tu un Tavas godības šķirsts!
9 Tavi priesteri lai tērpjas taisnībā, un lai gavilē Tavi svētie!
10 Sava kalpa Dāvida dēļ nenoraidi Sava svaidītā vaigu!"
11 Tas Kungs ir devis Dāvidam patiesu zvērestu, no tā Viņš neatkāpsies: "No tavas miesas augļiem vienu Es celšu uz tava troņa.
12 Ja tavi dēli turēs Manu derību un Manas liecības, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu dēli sēdēs mūžīgi uz tava troņa!"
13 Jo Tas Kungs ir izraudzījis Ciānu, tur Viņš grib mājot.
14 "Tā ir Mana dusas vieta uz visiem laikiem, te Es mājošu, jo tā Es vēlos.
15 Svētīdams Es svētīšu Ciānas barību, tās nabagus Es paēdināšu ar maizi.
16 Es apģērbšu tās priesterus ar pestīšanu, un gavilēt gavilēs tās svētie.
17 Tur es uzcelšu Dāvidam ragu[A], Es Savam svaidītajam sagādāšu spīdekli.
18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņa galvā mirdzēs viņa valdnieka kronis!"

133.nodaļa

1 Dāvida svētceļnieku dziesma. Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!
2 Tas ir kā dārga eļļa, kas pil no galvas bārdā, Ārona bārdā, un notek uz viņa drēbju vīlēm.
3 Tas ir kā Hermona rasa, kas nokrīt uz Ciānas kalniem, jo tur Tas Kungs ir apsolījis svētību un dzīvību mūžīgi!

134.nodaļa

1 Svētceļnieku dziesma. Redzi, teiciet tad nu To Kungu, visi Viņa kalpi, jūs, kas stāvat naktī Tā Kunga namā!
2 Paceliet savas rokas uz svēto vietu un teiciet To Kungu!
3 Tas Kungs, kas radījis debesis un zemi, lai tevi svētī no Ciānas!

135.nodaļa

1 Alelujā! Teiciet Tā Kunga Vārdu, teiciet, jūs Tā Kunga kalpi,
2 kas jūs stāvat Tā Kunga namā, mūsu Dieva nama pagalmos!
3 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir žēlīgs, dziediet Viņa Vārdam, jo Viņš ir mīlīgs!
4 Jo Tas Kungs Jēkabu Sev izredzējis un arī Israēlu par Savu īpašumu.
5 Tiešām, es zinu: liels ir Tas Kungs, un mūsu Dievs ir lielāks par visiem dieviem.
6 Visu, ko Tas Kungs grib, to Viņš izdara debesīs un virs zemes, jūrā un ūdeņu dzelmē.
7 Viņš liek pacelties miglai no zemes galiem, ievada ar zibeņiem lietu, izved vēju no tā slēptuvēm.
8 Viņš nokāva Ēģiptes pirmdzimušos - gan cilvēkus, gan lopus;
9 Viņš darīja zīmes un brīnumus tavā vidū, Ēģiptes zeme, pret faraonu un visiem viņa kalpiem.
10 Viņš sagrāva lielas tautas un nogalināja varenus ķēniņus:
11 Sihonu, amoriešu ķēniņu, un Ogu, Basanas ķēniņu, un sagrāva visas Kānaāna ķēniņu valstis,
12 un atdeva viņu zemi par mantojumu, par mūža mantojumu Savai Israēla tautai.
13 Ak, Kungs, Tavs Vārds paliek mūžīgi, Tava slava, Kungs, uz radu radiem,
14 jo Tas Kungs spriedīs tiesu Savai tautai, un Viņš apžēlosies par Saviem kalpiem.
15 Citu tautu elki ir sudrabs un zelts, tie ir cilvēku roku darināti,
16 tiem ir mute, bet tie nevar runāt, tiem ir acis, bet tie neredz,
17 tiem ir ausis, bet tie nevar dzirdēt, tiem nav arī dvašas mutē.
18 Tādi paši ir arī tie, kas tos darina, un visi, kas paļaujas uz tiem!
19 Jūs, Israēla nams, teiciet To Kungu! Jūs, Ārona nams, teiciet To Kungu!
20 Jūs, Levija nams, teiciet To Kungu! Jūs, kas bīstaties To Kungu, teiciet To Kungu!
21 No Ciānas lai ir slavēts Tas Kungs, kas mājo Jeruzālemē! Alelujā!

136.nodaļa

1 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir laipnīgs; jā, tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 Teiciet visu dievu Dievu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
3 Teiciet visu kungu Kungu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
4 Viņu, kas dara lielus brīnumus, vienīgi Viņš, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
5 kas debesis ar gudrību radījis, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
6 kas zemi pār ūdeņiem izplatījis, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
7 kas lielos spīdekļus radījis, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
8 sauli, lai tā valda dienā, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
9 mēnesi un zvaigznes, lai valda naktī, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
10 Viņš nokāva ēģiptiešu pirmdzimušos, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
11 un izveda Israēlu no viņu vidus, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
12 ar stipru roku un paceltu elkoni, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
13 Viņš pāršķēla Niedru jūru, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
14 un izveda Israēlu tur vidū cauri, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
15 un nogremdēja faraonu un viņa karaspēku Niedru jūrā, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
16 Viņš vadīja tuksnesī Savu tautu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
17 Viņš sakāva lielus ķēniņus, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
18 un nogalināja varenus ķēniņus, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
19 Sihonu, amoriešu ķēniņu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
20 un Ogu, Basanas ķēniņu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
21 un atdeva viņu zemi par mantojumu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
22 par īpašumu Israēlam, Savam kalpam, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
23 Viņš, kas mūs pieminēja mūsu pazemojumā un neaizmirsa mūsu bēdās, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
24 un mūs atsvabināja no mūsu vajātājiem, Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
25 Viņš dod barību visai dzīvajai radībai, Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
26 Teiciet Dievu debesīs, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!

137.nodaļa

1 Pie Bābeles upēm - tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.
2 Savas cītaras mēs tur pakārām vītolos,
3 jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: "Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!"
4 Kā lai mēs dziedam Tā Kunga dziesmas svešā zemē?
5 Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka!
6 Mana mēle lai pielīp pie aukslējām, ja es tevi nepieminētu, ja es neatzītu Jeruzālemi par savu augstāko prieku!
7 Piemini, Kungs, Edoma bērniem Jeruzālemes nelaimes dienu, kad viņi teica: "Noārdiet, noārdiet to līdz pamatiem!"
8 Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja! Svētīgs, kas tev atmaksā par to, ko tu mums esi darījusi!
9 Svētīgs tas, kas sagrābs tavus mazos bērnus un viņus satrieks pret klintīm!

138.nodaļa

1 Dāvida psalms. Es Tevi, Kungs, teikšu no visas sirds, es dievu priekšā Tev dziedāšu slavas dziesmas;
2 es Tevi pielūgšu Tavā svētajā namā, es teikšu Tavu Vārdu par Tavu žēlastību un uzticību, jo Tu esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.
3 Kad es Tevi piesaucu, Tu mani paklausīji un devi manai dvēselei drosmi un spēku.
4 Visi ķēniņi virs zemes teiks Tevi, Kungs, kad viņi dzirdēs Tavas mutes vārdus,
5 un viņi dziedās par Tā Kunga ceļiem, jo Tā Kunga godība ir liela.
6 Tiešām, Tas Kungs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo un pazīst lepno jau no tālienes.
7 Kad man jāstaigā zem ciešanu spaida, Tu uzturi manu dzīvību; Tu izstiep Savu roku pret manu ienaidnieku dusmām, un Tava labā roka man palīdz un palīdzēs.
8 Tas Kungs to darīs manas glābšanas labā! Tava žēlastība, Kungs, paliek mūžīgi! Neatstāj Savu roku darbu!

139.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.
2 Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.
3 Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi,
4 jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.
5 Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani.
6 Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast.
7 Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?
8 Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.
9 Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā,
10 tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu.
11 Ja es teiktu: galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma,-
12 tad arī tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma.
13 Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās.
14 Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.
15 Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots.
16 Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.
17 Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums!
18 Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis. Kad es uzmostos, es esmu vēl arvienu pie Tevis.
19 Kaut Tu bezdievjus nokautu, ak, Dievs! Kaut asinskārie atstātos no manis!
20 Ar ļaunprātīgu viltu viņi runā par Tevi un kā Tavi ienaidnieki nelietīgi valkā Tavu Vārdu.
21 Vai lai es neienīstu tos, kas Tevi, Kungs, ienīst, un nenovēršos ar riebumu no tiem, kas pret Tevi ceļas?
22 Nīstin es viņus ienīstu, līdz galam viņi ir mani ienaidnieki.
23 Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas,
24 un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!

140.nodaļa

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms.
2 Izglāb mani, Kungs, no ļauniem cilvēkiem un pasargi mani no varas darbu darītājiem,
3 kas lolo savā sirdī ļaunu un ceļ ik dienas karu.
4 Viņi trin savu mēli kā čūskas, odžu inde un dzelonis ir zem viņu lūpām. (Sela.)
5 Pasargi mani, Kungs, no bezdievju rokām, izglāb mani no varas darbu darītājiem, kas domā sajaukt manus soļus!
6 Nekautrīgie izliek man cilpas un valgus, viņi izstiepj tīklu gar ceļa malu un izliek man slazdus. (Sela.)
7 Es saku uz To Kungu: Tu esi mans Dievs, klausies, ak, Kungs, manas sirds lūgšanas balsi!
8 Kungs, Kungs, mans varenais glābējs, Tu apsedzi man manu galvu cīņas dienā.
9 Nedod, Kungs, bezdievim, ko tas kāro, lai neizdodas viņa ļaunais nodoms! (Sela.)
10 Kad viņi paceļ galvas visapkārt ap mani, tad nelaime, par ko viņu lūpas runā, lai krīt uz viņiem pašiem!
11 Lai krīt uz viņiem kvēlojošas ogles. Lai Viņš met viņus ugunī, ūdens plūdos, ka viņi vairs neceļas!
12 Nopēlējs nepastāvēs zemes virsū, nelaimes varmāku vajās un satrieks.
13 Es zinu, ka Tas Kungs vedīs nelaimīgā lietu un izkārtos nabagam tiesu.
14 Tiešām, taisnie teiks Tavu Vārdu, sirdsšķīstie pastāvēs Tava vaiga priekšā.

141.nodaļa

1 Dāvida psalms. Kungs, es piesaucu Tevi, steidzies pie manis, uzklausi manu balsi, kad es piesaucu Tevi!
2 Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris, mana roku pacelšana kā vakara upuris!
3 Pasargi, ak, Kungs, manu muti un sargi manas lūpas!
4 Neļauj manai sirdij griezties uz ļaunu, ka es nedaru grēcīgus darbus kopā ar ļaundariem. No viņu saldumiem es negribu neko baudīt.
5 Lai taisnais mani sit, tā būs mīlestība, un lai viņš mani pārmāca, tā būs eļļa uz galvas, tam lai mana galva neliedzas. Tomēr es vienmēr lūdzu, lai viņi man nenodara ko ļaunu.
6 Bet viņu tiesneši un vadoņi lai top nogāzti no klints sienas, tad ļaudis klausīsies uz maniem vārdiem, un tie ļaudīm liksies mīlīgi.
7 Kā arājs uzplēš zemi un saar to vienās bedrēs, tā ir izkaisīti mūsu kauli pa kapu dziļumiem līdz pašai pazemei.
8 Bet manas acis raugās uz Tevi, Tu Kungs mans Dievs. Es paļaujos uz Tevi, neatstum manu dvēseli!
9 Pasargi mani no slazdu valga, ko viņi man izlikuši, un no ļaundaru slazdu cilpām!
10 Bezdievji lai krīt paši savos tīklos, bet es tiem paiešu garām!

142.nodaļa

1 Dāvida psalms, lūgšana, kad viņš bija paslēpies alā.
2 Es piesaucu To Kungu ar skaļu balsi, es lūdzu To Kungu sirsnīgos vārdos.
3 Es izkratu Viņa priekšā savu sirdi un izsūdzu Viņam savas bēdas.
4 Kad mans gars skumst izmisumā, Tev tomēr mans ceļš ir zināms. Ceļā, kur man jāiet, viņi slepeni liek man valgus.
5 Kad raugos pa labi, redzi, tur nav neviena, kas mani saprot; nekur nevaru tverties, neviens nebēdā par manu dvēseli.
6 Tevi es piesaucu, Kungs, un saku: Tu esi mans patvērums, mana daļa dzīvo zemē!
7 Uzklausi manas vaimanas, jo es esmu visai nomākts! Izglāb mani no maniem vajātājiem, jo viņi ir man par spēcīgiem!
8 Atsvabini manu dvēseli no cietuma, lai es teicu Tavu Vārdu! Par mani gavilēs taisnie, kad Tu man darīsi labu.

143.nodaļa

1 Dāvida psalms. Klausi, ak, Kungs, manu lūgšanu, ņem vērā manas sirds lūgšanas balsi pēc Savas patiesības un uzklausi mani pēc Savas taisnības!
2 Un neej tiesā ar Savu kalpu, jo Tavā priekšā nav neviena taisna dzīvajo vidū.
3 Ienaidnieks vajā manu dvēseli, viņš notriec manu dzīvību pie zemes, viņš grūž mani tumsā kā jau sen nomirušos.
4 Izmisis ir mans gars, un satraukta krūtīs ir mana sirds.
5 Es pieminu senos laikus, es atceros visu Tavu darbu un pārdomāju visu, ko Tava roka darījusi.
6 Es paceļu savas rokas pret Tevi, mana dvēsele tvīkst pēc Tevis kā izslāpusi zeme. (Sela.)
7 Steidzies, Kungs, un paklausi mani, mans gars krīt izmisumā! Neapslēp Savu vaigu no manis, lai netopu kā tie, kas nogrimst kapa bedrē.
8 Liec man piedzīvot Tavu žēlastību jau no paša rīta, jo es paļaujos uz Tevi! Rādi man to ceļu, pa kuru man jāiet, jo es paceļu savu dvēseli uz Tevi!
9 Izglāb mani, Kungs, no maniem ienaidniekiem, es turos pie Tevis!
10 Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu esi mans Dievs, Tavs labais Gars lai vada mani pa taisnu ceļu!
11 Tava Vārda dēļ, ak, Kungs, uzturi mani pie dzīvības, izved manu dvēseli no bēdām Savas taisnības dēļ!
12 Un iznīcini pēc Savas žēlastības manus ienaidniekus un izdeldē visus, kas apbēdina manu dvēseli, jo es esmu Tavs kalps!

144.nodaļa

1 Dāvida psalms. Slavēts lai ir Tas Kungs, mana klints, kas māca manām rokām cīņas mākslu un dara manus pirkstus vingrus karam!
2 Mans labdaris un mana stiprā pils, mans patvērums un mans glābējs, mans vairogs, uz ko es paļaujos, Viņš dara manu tautu man paklausīgu, Viņš man pakļāvis arī citas tautas!
3 Ak, Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu ievēro?
4 Cilvēks ir kā dvašas pūsma, viņa dzīves laiks ir kā ēna, kas ātri pārlaižas pāri.
5 Atver, Kungs, Savas debesis un nokāp zemē, aizskar kalnus, lai tie kūp!
6 Met zibeņus un izkliedē manus ienaidniekus, sūti Savas bultas un satriec viņus!
7 Izstiep Savas rokas no augšas, glāb mani, izglāb mani no ūdens plūdiem, no svešinieku rokas.
8 Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka.
9 Ak, Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev spēlēšu ar desmitstīgu cītarām,
10 Tev, Tu, kas ķēniņiem dod uzvaru, Tu izglābi Savu kalpu Dāvidu no slepkavu zobena!
11 Glāb mani, izglāb mani no svešinieku dēlu rokas, kas ar savu muti runā melus un kuru labā roka ir viltus pilna.
12 Bet dod savukārt, ka mūsu dēli izaug savā jaunībā kā kupli zaļojoši dēsti, mūsu meitas lai būtu kā izcirsti stūra stabi skaisti veidotajās piļu celtnēs!
13 Ka mūsu klētis būtu pilnas un izsniegtu pēc tam visādu mantu, ka mūsu avju ganāmie pulki vestos pa tūkstošiem un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros.
14 Lai mūsu liellopi vaislojas, lai nenotiek zaudējumi un laupīšana, un lai nav dzirdami vaidi mūsu ielās!
15 Svētīga tā tauta, kurai tā klājas! Svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu!

145.nodaļa

1 Dāvida slavas dziesma. Es Tevi augsti teikšu, mans Dievs, Tu ķēniņ, un slavēšu Tavu Vārdu mūžīgi mūžam!
2 Ik dienas es Tevi teikšu un slavēšu Tavu Vārdu mūžīgi mūžam!
3 Liels ir Tas Kungs un augsti teicams, neizdibināma ir Viņa varenība.
4 Paaudžu paaudzes slavēs Tavus darbus un paudīs Tavu varu.
5 Es teikšu Tavas godības diženo varenību un dziedāšu par Taviem brīnuma darbiem.
6 Ļaudis runās par Taviem lieliskajiem darbiem, un es sludināšu Tavu varenību.
7 Tavas lielās lēnības piemiņu teiktin teiks un Tavu taisnību slavēs ar dziesmām.
8 Žēlīgs un žēlsirdīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un pilns lēnības.
9 Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus.
10 Visiem Taviem darbiem būs Tevi, Kungs, teikt, un Taviem svētajiem būs Tevi daudzināt.
11 Viņi izteiks Tavas valstības godību un runās par Tavu varu,
12 lai cilvēku bērniem top zināmi Tavi varenie darbi un Tavas valstības brīnišķais spožums un godība.
13 Tava valstība ir uz mūžīgiem laikiem, un Tava valdīšana paliek uz radu radiem. Uzticamības pilns ir Tas Kungs Savos vārdos un svēts visā Savā rīcībā.
14 Tas Kungs ir atbalsts visiem, kas krīt, un padara atkal taisnus visu nomākto stāvus.
15 Visas acis gaida uz Tevi, un Tu viņiem dod viņu barību savā laikā;
16 Tu atver Savu roku un paēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu.
17 Tas Kungs ir taisns visos Savos ceļos un svēts visos Savos darbos.
18 Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.
19 Viņš izpilda, ko vēlas tie, kas Viņu bīstas, dzird viņu brēkšanu un palīdz viņiem.
20 Tas Kungs pasargā visus, kas Viņu mīl, bet Viņš iznīcinās visus bezdievīgos.
21 Mana mute paudīs Tā Kunga slavu, un visa miesa lai teic Viņa svēto Vārdu mūžīgi mūžam! Mēs slavējam To Kungu tagad un mūžīgi! Alelujā!

146.nodaļa

1 Alelujā! Teici To Kungu, mana dvēsele!
2 Es slavēšu To Kungu, kamēr dzīvošu, es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu!
3 Nepaļaujieties uz dižciltīgajiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!
4 Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tai pašā brīdī viņu nodomi aiziet bojā.
5 Svētīgs tas, kura palīgs ir Jēkaba Dievs un kura cerība balstās uz To Kungu, viņa Dievu,
6 kas radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī iekšā, kas paliek mūžīgi uzticīgs,
7 Viņš nes tiesu tiem, kas varas darbus cieš, un dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus.
8 Tas Kungs atdara acis aklajiem; Tas Kungs uzceļ nospiestos; Tas Kungs mīl taisnos.
9 Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāreņus un uztur atraitnes, bet bezdievīgo gaitām Viņš neļauj izdoties.
10 Tas Kungs būs mūžīgi ķēniņš, Tavs Dievs, Ciāna, uz radu radiem! Alelujā!

147.nodaļa

1 Teiciet To Kungu! Tiešām, jauki ir slavēt mūsu Dievu, šī slava ir mīlīga, piemērota un skaista.
2 Tas Kungs ceļ Jeruzālemi no jauna, Viņš vāc atkal kopā izklīdinātos Israēla ļaudis.
3 Viņš dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes.
4 Viņš nosaka zvaigznēm to skaitu un sauc tās visas vārdā.
5 Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā, Viņa gudrībai nav mēra.
6 Tas Kungs paceļ nelaimīgos, bet pazemo bezdievīgos.
7 Teiciet To Kungu ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar cītarām!
8 Viņš apsedz debesis ar mākoņiem, Viņš dod zemei lietu un liek zālei augt uz kalniem.
9 Viņš dod barību lopiem, jaunajiem kraukļiem, kad tie brēc.
10 Viņam nav nekāda prieka par zirga stiprumu, Viņš nesajūt nekādu patiku par vīra lieliem.
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību.
12 Teici To Kungu, Jeruzāleme; slavē, Ciāna, savu Dievu!
13 Jo Viņš nostiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tavā vidū.
14 Viņš dod drošumu tavām robežām, Viņš paēdina tevi ar briedušiem kviešiem.
15 Viņš noraida Savu vārdu lejup uz zemi, Viņa vārds izplatās strauji.
16 Viņš izkaisa sniegu kā vilnas pūkas un izbārsta salnu kā pelnus.
17 Viņš met Savus krusas graudus kā maizes druskas zemē. Kas var no Viņa aukstuma glābties?
18 Kad Viņš pavēl, tad tie izkūst; kad Viņš sūta Savu atkušņa vēju, tad ūdeņi notek.
19 Viņš pasludināja Jēkabam Savu vārdu un Israēlam Savus likumus un tiesas.
20 Tā Viņš nav darījis nevienai citai tautai. Tādēļ tām ir svešas Viņa tiesas. Alelujā!

148.nodaļa

1 Alelujā! Teiciet To Kungu no debesīm, teiciet Viņu debesu augstumos!
2 Teiciet Viņu, visi Viņa eņģeļi, teiciet Viņu, visi Viņa karapulki!
3 Teiciet Viņu, saule un mēness, teiciet Viņu, visas spožās zvaigznes!
4 Teiciet Viņu, jūs debesu debesis un jūs ūdeņi, kas pāri debesīm augšā!
5 Lai tie teic Tā Kunga Vārdu, jo, kad Viņš pavēlēja, tie tapa radīti.
6 Viņš tiem liek pastāvēt mūžīgi mūžam; Viņš tiem devis likumu, ko tiem nebūs pārkāpt.
7 Teiciet To Kungu, savus skatus no zemes un jūras augšup raidīdami, jūs, lielie jūras nezvēri un jūs jūras plūdi!
8 Jūs, uguns un krusa, sniegs un migla, vējš un auka, kas pilda Viņa vārdu!
9 Kalni un pakalni, augļu koki un visi ciedru koki!
10 Meža zvēri un visi māju lopi, tārpi un spārnainie putni!
11 Jūs, ķēniņi virs zemes un visu tautu lielkungi, un visi zemes tiesneši!
12 Jaunekļi un jaunavas, sirmgalvji un bērni!
13 Viņiem visiem būs teikt Tā Kunga Vārdu, jo vienīgi Viņa Vārds ir augsts: Viņa diženums paceļas pār zemi un debesīm.
14 Viņš ir no jauna cēlis godā Savas tautas ragu par slavu visiem Saviem svētajiem, Israēla bērniem, tautai, kas Viņam tuva. Alelujā!

149.nodaļa

1 Alelujā! Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, Viņa slavu svēto draudzē!
2 Israēls lai priecājas par savu Radītāju, Ciānas bērni lai līksmo par savu ķēniņu.
3 Lai viņi teic Viņa Vārdu ar stabulēm, lai viņi Viņam dārdina ar bungām un spēlē ar cītarām.
4 Jo Tam Kungam ir labs prāts uz Savu tautu, Viņš bagātīgi apveltī pazemīgos ar Savu svētību.
5 Svētie lai priecājas ar lepnumu, lai viņi līksmo savās dusas vietās,
6 viņu mute cildinās Dievu, un viņu rokās lai būtu abās pusēs griezīgs zobens,
7 lai atriebtos citām tautām un atmaksātu apkārtējiem,
8 lai iekaltu viņu ķēniņus važās un viņu dižciltīgajiem lai apliktu roku un kāju dzelžus,
9 lai darītu viņiem pēc sprieduma, kas jau sen rakstīts. Tāds gods būs visiem Viņa svētajiem. Alelujā!

150.nodaļa

1 Alelujā! Teiciet Dievu Viņa svētajā vietā, teiciet Viņu Viņa varas spēcīgajā cietoksnī - debesu izplatījumā!
2 Teiciet Viņu par Viņa lielajiem darbiem, teiciet To Kungu Viņa varenās godības dēļ!
3 Teiciet Viņu ar bazūnes skaņām, teiciet Viņu ar stabulēm un cītarām!
4 Teiciet Viņu ar bungām un vijīgām dejām, teiciet Viņu ar stīgu un flautas skaņām!
5 Teiciet Viņu ar skanīgiem zvārguļiem, teiciet Viņu ar gaviļu zvaniem!
6 Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu! Alelujā! 

151.psalms. Atzīts par apokrifisku tekstu.

Saites.
Vecā derība.