Pūniešu kari (264.-146.g.pmē.)
Nosaukums cēlies no tā, ka romieši kartāgiešus saukuši par pūniešiem. Tādu karu bijis pavisam veseli trīs (264.-146.g.pmē. ar pārtraukumiem), un galu galā beidzās par sliktu Kartāgai.
Romas un Kartāgas intereses sadūrās Sicīlijas salā pēc tam, kad romieši iekaroja Apenīnu pussalu. Pirmais karš sākās 264.gadā.
Pirmais Pūniešu karš (264.–241.g.pmē.). Sākās dēļ Sicīlijas, lielāko daļu no kuras bija sagrābuši kartāgieši līdz III gs.pmē. 70.gadiem. Tas turpinājās vairāk kā 20 gadu.
Karš sākās 264.g.pmē. ar veiksmīgu romiešu uzbrukumu Masanas pilsētai Sicīlijā, kurā atradās kartāgiešu karavadonis Hanons ar karavīru vienību. Pēc tam 263.g.pmē. romieši sakāva sirakūziešus, kas kontrolēja Sicīlijas austreņu piekrasti.
Noslēguši savienību ar sirakūziešiem romieši 262.g.pmē. ieņēma Agrigentas cietoksni un lielāko daļu kartāgiešu valdījumus Sicīlijā.
259.g.pmē. Scīpions Vecākais kartāgiešiem atņēma Korsikas salu.
Tomēr romiešu panākumus uz sauszemes mazināja kartāgiešu flotes darbība. Tas stimulēja romiešus būvēt un pastiprināt savu floti. Pateicoties tai, romieši guva uzvaru pie Milām (pie Lipāru salām) 260.g.pmē. un kaujā pie Eknomas raga 256.g.pmē., kas bija tā laika lielākā kuģu kauja ar 700 kuģiem.
257.g.pmē. romiešu un kartāgiešu flotes tikās jūras kaujā pie Tindaras raga (Sicīlija). Romieši uzvarēja, tā bija jau trešā romiešu flotes uzvara pār pūniešiem šai karā (pēc Milu un Lipāru kaujām), un tika panākta pateicoties dažiem romiešu tehniskajiem pārākumiem - piemēram, abordāžas tiltiņu esamībai.
Pēc uzvaras Tindaru kaujā, romiešu flote tika savākta Mesānā, lai sagatavotos izsēdināt desantu Āfrikas piekrastē pie Klupejas pilsētas. Pēc pirmajiem tā panākumiem, kartāgieši tomēr šo desantu sakāva un gandrīz pilnībā iznīcināja 255.g.pmē.(laikam kauja pie Tunisas?). Pēc tam karadarbība no jauna pārcēlās uz Sicīliju.
251.g.pmē. kartāgieši tika sakauti kaujā pie Panormas. 247.g.pmē. Sicīlijā flotes priekšgalā ieradās kartāgiešu karavadonis Hamilkārs Barke ar karaspēku, kam izdevās noturēt svarīgas kartāgiešu ostas - Lilibeju un Drepanūmu. Viņš te palika līdz pat 241.g.pmē. Tomēr Kartāgas pilsētas militāro resursu izsīkšana un romiešu uzvara jūras kaujā pie Egādu salām 241.g.pmē. piespieda Kartāgu piekrist miera sarunām.
Romieši karā uzvarēja un pēc 241.g.pmē. miera līguma ieguva Sicīlijas (bez Sirakūzu pilsētas ar apkārtni) salu, kā arī citas mazākās salas starp Itāliju un Sicīliju. Kartāgiešiem bija jāatdod karagūstekņi un jāsamaksā kontribūcija.
Starplaiks. Kartāgas sakāve un sociālās spriedzes palielināšanās izraisīja algotņu un vergu sacelšanos Kartāgā 241.-238.g.pmē. Izmantojot Kartāgas vājumu romieši 238.g.pmē. sagrāba Sardīnijas un Korsikas salas.
Pēc Pirmā kara abas puses gatavojās jaunai sadursmei par kundzību Vidusjūras rieteņu daļā un kartāgieši 237.g.pmē. nosūtīja karaspēku uz Spāniju. Kartāgiešu karaspēku komandēja Hamilkārs, kura dēls bija jaunais un talantīgais karavadonis Hanibals. Hanibals 219.g.pmē. ieņēma romiešu sabiedroto pilsētu Saguntu.
Tā kartāgieši niknā cīņā ar ibēru ciltīm sagrāba lielus īpašumus Ibērijas pussalā.
II Pūniešu karš (218.–201.g.pmē.). Karam par ieganstu noderēja Kartāgas militārie panākumi Ibērijas pussalā, kad kartāgieši jaunā un ambiciozā karavadoņa Hanibāla vadībā ieņēma Saguntas - romiešu sabiedrotu pilsētu. Tādēļ romieši Kartāgai 218.g.pmē. pieteica karu. Tomēr no kartāgiešu puses šis karšs bija revanša mēģinājums.
Romiešiem pilnīgi negaidot, Hanibāls savu karaspēku 218.g.pmē. pārveda pāri Alpu kalniem pa ledainām takām ar visiem ziloņiem. Pārgājiens bija ļoti smags un gāja bojā puse karaspēka. Kartāgiešu armija nonāca Ziemeļitālijā, Po upes ielejā, kur tai piebiedrojās senie Romas ienaidnieki – galli. Romiešiem nācās pāriet aizsardzībā.
Tā, ievērojami pastiprināta, Hanibala armija trijās asiņainās kaujās sakāva romiešu spēkus: kaujās pie Ticīnas un Trebijas upēm 218.g.pmē. un kaujā pie Trazimena ezera 217.g.pmē. Pie Trazimēna ezera krita konsuls Gajs Flaminīns un lielākā daļa tā vadītā karaspēka. Vēlēdamies piesaistīt savā pusē Romas pakļautās tautības, Hanibals pārstaigāja visu Itāliju no ziemeļiem līdz dienvidiem.
216.g.pmē. Hanibala armija sagrāva pārspēkā esošo romiešu armiju kaujā pie Kannām, ko vadīja konsuli Emīlijs Pauls un Varons. Romai sākās pavisam grūti laiki. Daļa no romiešu pakļautajām pilsētām pārnāca kartāgiešu pusē (piemēram, Sirakūzas un Maķedonija). Neskatoties uz to, Romas senāts atteicās sākt miera sarunas ar kartāgiešu sūtni.
Kartāgieši gan pienāca pie Romas, taču viņiem nebija tik daudz spēka, lai ieņemtu lielo un labi nocietināto pilsētu. Tādējādi kartāgieši bija spiesti aiziet uz Itālijas dienvidiem. Lai gan arī romiešiem nācās cīnīties vairākās frontēs, tie tomēr 211.g.pmē. ieņēma Sirakūzas, tai pašā gadā Kapujas pilsētu netālu no Kartāgas, 1.Maķedonijas karā iztraucēja Maķedonijas ķēniņam Filipam V sniegt palīdzību Hanibālam un veica sekmīgu karadarbību Spānijā. 209.g.pmē. romiešu karavadonis Publijs Kornēlijs Scīpions sagrāba galveno kartāgiešu bāzi Spānijā - Jauno Kartāgu, 209.g.pmē. ieņēma arī Tarentu.
Tikām romieši vāca jaunus spēkus un iesauca karadienestā visus karam derīgos vīriešus – sanāca ap 250 000 vīru. Romiešu karavadoņi Itālijā izvairījās no lielām kaujām, bet uzbruka nelielām pretinieka vienībām. Tā Hanibala spēki kusa, bet romiešu auga augumā.
206.g.pmē. masīliešu ķēniņš Masiniss pārgāja romiešu pusē.
Hanibāla brālis Hasdrubāls mēģināja izlauzties uz Itāliju pie Hanibāla ar svaigiem spēkiem no Spānijas, bet 207.g.pmē. tika sakauts kaujā pie Metauras.
204.g.pmē. romieši jau bija tik ņipri, ka nosūtīja savu karaspēku uz Āfriku karavadoņa Scīpiona vadībā. Arī Hanibals bija spiests doties uz Kartāgu (to no Itālijas atsauca Kartāgas senāts), lai aizstāvētu pilsētu pret romiešiem.
Zamas kauja. Āfrikā kauja starp kartāgiešiem un romiešiem notika 202.gada 19.oktobrī pmē. pie Zamas pilsētas 120 km uz DR no Kartāgas, tagadējās El Kefas rajonā. Spēki bija apmēram līdzvērtīgi: 35-40 000 romiešu ar Publiju kornēliju Scīpionu priekšgalā un apmēram tikpat kartāgiešiem, kurus komandēja Hanibals.
Izšķirošo nozīmi kaujā parādīja romiešu kavalērijas pārsvars pār kartāgiešu kavalēriju (6000 pret 2000), kas iestājās dēļ austreņnumīdiešu ķēniņa Masinisa pāriešanas romiešu pusē, jo tas romiešiem deva savu kavalēriju. Tādējādi laikā, kad cīnījās kājinieki, romiešu kavalērija uzbruka kartāgiešiem no aizmugures un tos sakāva. Šī sakāve noslieca II Pūniešu kara iznākumu par labu Romai.
201.g.pmē. II Pūniešu karš beidzās. Kartāga pēc 201.g.pmē. miera līguma bija spiesta atdot Romai ķīlniekus, savu floti, samaksāt milzīgu naudu un atteikties gandrīz no visiem saviem īpašumiem. Bez tam kartāgiešiem bija aizliegts bez Romas ziņas vest karadarbību Āfrikā. hanibals kādu laiku vadīja Kartāgu, bet tad, aizdomās par jauna kara gatavošanu, 195.g.pmē. Hanibals bēga uz Priekšāziju, kur romieši viņu tomēr atrada un Hanibals nonāvējās.
Otrais starplaiks. Kartāga vairs nebija bīstama, jo bija zaudējusi karaspēku un floti un kļuvusi par otršķirīgu pilsētu. Taču intensīvās tirdzniecības dēļ tā atkal bagātinājās. Romas aristokrātija Kartāgu neieredzēja un gatavojās to pilnīgi iznīcināt. Romas senators Marks Porcijs Katons ik runu beidza ar vārdiem: „Man šķiet, ka Kartāga ir jāsagrauj!” (Ceterum censeo Carthaginem esse delendam)
Trešais Pūniešu karš (149.-146.g.pmē.). II gs.pmē. vidū romieši pieteica Kartāgai karu un to karaspēks Scīpiona vadībā atkal izcēlās Āfrikā un aplenca Kartāgu. Lai gan kartāgiešiem bija krietni mazāk militārā spēka, tie tomēr nolēma aizstāvēties. Kauja par pilsētu norisinājās veselus 3 gadus. Kartāgieši cīnijās, kala ieročus un nepārtraukti laboja sagrautos aizsargmūrus. Sievietes nogrieza matus, lai no tiem varētu savīt tauvas metamajām mašīnām.
Tikai tad, kad aplenktie bija kļuvuši pagalam švaki no bada un slimībām, romiešiem izdevās ielauzties pilsētā. 146.g.pmē. pilsēta tika aizdedzināta un kaujas ielās turpinājās nedēļu, arī naktīs.
Pēc senāta lēmuma Kartāga tika noslaucīta no zemes virsas. Romieši sagrāva arī tās ēkas, kas bija saglabājušās. Atlikušie 50 000 kartāgiešu tika pārdoti verdzībā. Kartāgas valsts teritorija tika pārsaukta par Āfrikas provinci, daļa tika iekļauta Numīdijas provincē.
Kartāgas vietā vairs pilsēta nekad netika atjaunota.
Avoti.
Polībija "Pasaules vēsture." Aptver periodu no II Pūniešu kara (218.-201.g.pmē.) līdz Kartāgas krišanai (149.-146.g.pmē.).
Tita Līvija "Hanibāls pret Romu."
Saites.
Senā Roma.
Kartāga.
