Pasaules enerģētika
Zviedrija jau pirms kāda laika pavēstīja, ka līdz 2020.gadam atbrīvosies no naftas, pie tam to nekompensēs ar AES. 1970.gadā viņi no naftas saražoja 77% enerģijas, 2008.gadā – vairs tikai 30%. No vēja ģeneratoriem, ūdens spēkstacijām piekrastē un mežsaimniecības blakusproduktiem iegūst jau 26%. Citās ES valstīs atjaunojamo resursu enerģijas daļa ir tikai 6%.
Zviedri to visu stimulē ar oprēmijām un balvām. Daudzām centrālapkurēm neizmanto vairs ogles un mazutu, bet gan malku. Naftas produktus apkurei izmanto vairs tikai 8% mājsaimniecību.
ASV pašlaik pusi no elektrības saražo no oglēm – videi visnedraudzīgākā kurināmā veida. 21% nāk no dabasgāzes un 20% no AES. Videi draudzīgā vēja, saules un ģeotermālā enerģija veido tikai 3% no visas saražotās elektrības.
Enerģijas veidi:
1. Ogles. Lēš, ka pasaulē vēl ir 909 miljardi tonnu ogļu. Ar tām pietiek, lai vēl ražotu elektrību 155 gadus. Taču oglesir lielākais atmosfēras piesārņotājs.
2. Dabasgāze. Sibīrijā, Aļaskā un Tuvajos Austrumos ir lielas dabasgāzes rezerves. Tās varēs izmantot vēl 20 gadus pēc naftas beigšanās. Lai gan gāze ir salīdzinoši tīra, tas tomēr arī ir fosilais kurināmais un piesārņo atmosfēru.
3. Ūdeņraža degvielas šūna. Ar to tiek saistītas lielas cerības autobūves industrijā. Ja isdosies atrast veidu kā lēti saražot ūdeņradi un pēc tam tikpat lēti no tā iegūt elektrību, cilvēcei ilgi nevajadzēs uztraukties par degvielas krājumiem.
4. Biodegviela. No rapša un kukurūzas iegūtais etanols kā degvielas sastāvdaļa vilina arvien vairāk zemnieku, jo tā audzēšana kļuvusi visai ienesīga. Taču pastāv briesmas, ka tādēļ var izraisīties pārtikas krīze.
5. Saules enerģija. Ja cilvēki iemanītos pārvērst elektrībā kaut vai pusi Saules starojuma, nevienu citu spēkstaciju vairs nevajadzētu. Pagaidām Saules baterijas ir par vājām un to efektivitāte nav pat 20%.
6. Vēja enerģija.
7. Atomenerģija. Pēdējā laikā runas par jaunu AES būvēšanu visās lielajās rūpnieciskajās valstīs atskan aizvien biežāk. No tehnoloģiskā viedokļa tas ir samērā drošs, tīrs un efektīvs veids, kā lēti saražot elektrību.Taču vienmēr pastāv avāriju risks, kuru sekas ir drausmīgas.
Spekulācijas ar naftu. Jēlnaftas uzpircējilaikā no 200.gada jūlija līdz 2.septembrim izņēma no tirgus 39 miljardu ASV dolāru ieguldījumu. Tas izraisījanaftas cenas krituu gandrīz par trešdaļu Šo pašu spekulantu rīcības dēļ nafts cena sasniedza 147 ASV dolāru par barelu 2008.gada vasaras vidū.
Šai sakarā ASV Kongresā ik pa brīdim notiek debates kā r likumu ierobezot spekulatu aktivitātes stratēģisko resursu jomā.
Galvenie spekulanti ASV 2008.gadā: „JP Morgan Chase,” „Goldman Sachs Group,” „Barclays” un „Morgan Stanley.” Šīs kaitnieciskās spekulantu organizācijas veikušas 2/ darījumu ASV naftas tirgū.
