Pradžaga
Tagad Allahabāda.
Atrašanās vieta. Tagadējā Allahabāda jeb Ilahabāda. Gangas un Jamunas satekas vietā.
Vēsture. Pilsēta tika uzskatīta par pasaules nabu, mistisko pasaules radīšanas sākuma punktu (līdzīgi Delfiem vai Kuskai).
Šeit atradās pirmējais kurgāns, kas paceļas virs ūdens. Kad Gangā noplok ūdens, to var ieraudzīt Kumbha Mela svētku laikā.
Mahabhāratas uzrakstīšanas laikā Prajagas svētvieta atradās uz salas, kuras kontūras redzamas vēl tagad, lai gan Ganga mainījusi gultni.
Šeit piekopa arī arhaisko pīlāra kultu – tas stāvēja vietā, kur zeme pirmo reizi tika atdalīta no debesīm. Šeit auga arī svētais „mūžīgais” koks, ko Sjuaņs Dzans 644.gadā vēl bija redzējis. Tas bija saglabājies arī XVII gs., diemžēl nu ir tikai celms.
1575.gada janvārī Mogolu dinastijas ķēniņš Akbars Lielais kopā ar savu tuvāko padomnieku hinduistu, ieradās pilsētā, lai piedalītos lielajā apmazgāšanās rituālā. Akbars jau bija aizsācis kampaņu par „jauno ticību dievam” (Din-i-Ilaha), tādēļ viņš Pradžagu pārdēvēja par Allahabādu (Ilah-abas), kas arābu un indiešu valodu sajaukumā nozīmē „Dieva vieta.”
Akbars pilsētā lika uzcelt sev lielu nocietinātu rezidenci apkārt „nemirstīgajam kokam” un Ašoka likumu kolonnai.
Tieši šeit 1858.gada 1.novembrī pirmais Indijas vicekaralis lords Kanings nolasīja karalienes Viktorijas pavēli par Ostindijas kompānijas likvidēšanu un Indijas pārņemšanu tiešā Lielbritānijas kontrolē.
Allahabādā ir Neru ģimenes māja, kuras iemītnieki trijās paaudzēs pārvaldījuši neatkarīgo Indiju. Šai mājā tika likti modernās un neatkarīgās Indijas pamati. Pirmais Indijas premjers Džavaharlals Neru ir no šejienes.
Kad Džavaharlals Neru nomira, tad pēc viņa gribas pelni tika izkaisīti Gangas un jamunas sateces vietā. Tāpat šeit izkaisīja arī Mahatmas Gandija pelnus 1948.gadā. Te izkaisīja arī noslepkavotās Indiras Gandijas un mazdēla Radživa pelnus.
Apraksts. Visievērojamākā no „Mahābharatā” minētajām 270 svētvietām. Ikgadēja svētceļojumu un reliģisko svētku vieta. Katru 12.gadu notiek Kumbha Mela svētki, kas ir visplašāk apmeklētie svētki pasaulē. Tā piemēram, 1989.gada februāra svētku vakarā pulcējās 15 miljoni cilvēku. Daudzi festivāla laikā te dzīvoja veselu mēnesi. Tādu pašu ļaužu pieplūdumu šeit redzējis ķīniešu budistu svētceļnieks Sjuaņs Dzans 644.gadā.
Objekti.
Čūskas templis. Atradās salas ziemeļu galā. Tā ir pirmatnējās čūskas svētnīca, jo šī čūska sargāja Dzīvības koku, Svētnīca saglabājusies līdz mūsdienām un ir vienīgā tāda Indijā.
Senākais dieves templis. Uziets nesen un tiekot datēts ar 11 000.g.pmē.
Ašoka likumu kolonna.
Nemirstības koks.
Kurgāns. Akbara biogrāfs raksta: „kad Jupiters ieiet Ūdensvīra zvaigznājā, no Gangas ūdeņiem paceļas neliels kurgāns, un veselu mēnesi tas ir skatāms. Un cilvēki nāca un to pielūdza.”
Saites:
Indija.
