Palenkes ķēniņi (~500.g.pmē.-799.g.mē.)
Palenkes ķēniņu dinastija sniedzas mītiskā pagātnē un dibināta ap 500.g.pmē. Daudzas Palenkes būves satur iegravētus hieroglifiskos tekstus, to atšifrēšana palīdzēja zinātniekiem noskaidrot Palenkes ķēniņu vārdus sākot ar 426.gadu. Šis datējums gan šodien tiek arī apstrīdēts.
U Kiks Hans (993.g.pmē.-?).
Dzīvesgājums. Dzimis 13,5 gadsimtus pēc dievu triādes, t.i. 993.g.pmē. Kāpa tronī 967.g.pmē. Hieroglifiskajā tekstā šis ķēniņš rādīts kā dieva GI pēctecis.
Kiks Hans (ap 500.g.pmē.).
Dzīvesgājums. Ap 500.g.pmē. dibinājis maiju valsti.
18 ķēniņi, kas nomaina viens otru 4,5 gadsimtu laikā, līdz pat 799.gadam, kad iestājas Palenkes krahs.
Valdnieks, kas kāpa tronī 367.g.
Dzīvesgājums. Dzimis 345.g.
Bahlum Kuks (~400.-?).
Dzīvesgājums. Kāpis tronī ap 400.g.
Tam sekoja seši ķēniņi.
Uzrakstu tempļa pirmā plāksne vēsta par astoņiem valdniekiem (6 vīriešiem un 2 sievietēm) un laiks ietver posmu no 501.–605.gadam.
Kanbalams I (?-583.g.). Kan Balam I.
Radniecība. Meita - Joliknala.
Vīriešu līnija pārtrūka tikai 583.gadā.
VII gs. notikumi Palenkē ir miglā tīti. un arheologi visiem spēkiem cenšas noskaidrot patiesību. Ir skaidrs, ka sā laika Plenkes ķēniņi nespēja vienmēr nosargāt valsti pret Kalakmūlas pilsētas militārajiem tīkojumiem. Iespējams, kalakmūla bija fiziski okupējusi Palenki.
Joliknala (583.-604.g.). Johl Ik Nal.
Radniecība. Tēvs - Kanbalams I.
Dēls - Ak Kans.
Iespējams, dēls - Anejolmats.
Dzīvesgājums. Vienīgā ķēniņiene sieviete, kas Palenkē valdījusi savā vārdā 20 gadu.
Kāpa tronī 583.gadā.
Viņas valdīšanas laikā Palenke pieņēma monumentālu veidolu. Zinātnieki lēš, ka ķēniņienes valdīšanas laikā Palenkes ietekme izplatījās uz 40 kvkm lielu teritoriju ar 20 000 iedzīvotāju.
Ārpolitiski Joliknalai bija jāsaduras ar Kalakmūlas pilsētas ekspansiju no austreņiem. 603.gadā Kalakmūla uzbruka un Palenkai sekas bija visai bēdīgas ar lieliem postījumiem, to mēr pilsēta un ķēniņiene izdzīvoja.
Joliknala mira 604.gadā.
Avoti. Viņas vārds minēts Pakala sarkofāga uzrakstos. Divas reizes attēlota uz Pakala sarkofāga: pirmo reizi kopā ar augļu kokiem, bet otrs attēls līdzinās svētbildei.
Atradumi.
Joliknalas kapene Palenkē. Liekas, ka tas ir templis Nr.13., ko pēc atklājuma sauc par Sarkanās ķēniņienes svētnīcu.
Anejolmats (603.-612.g.). Ah Ne Yol-Mat.
Radniecība. Iespējams, māte - Joliknala.
Dzīvesgājums. 611.gadā Kalakmūla no jauna uzbruka Palenkei, un tad, iespējams, notika varas dalīšana ar citu titulētu varas personu Palenkē - Pakalu I (Hanab Pakal I). Uzbrukuma rezultātā, iespējams, varas aprindas sadalījās: viena daļa devās uz Tortugēru (Tortuguero, Tabaskas pavalsts), bet otra daļa atgriezās Palenkē. Abi valdnieki - Pakals I un Anejolmats abi mira vienā un tai pašā 612.gadā. Iespējams, ka ienaidnieki tos saņēma gūstā un reizē upurēja.
Bez ķēniņa (612.-615.g.). Trīs gadus Palenkes ķēniņa tronis stāvēja tukšā, kas bija liels riks visai valstij. 613.gads bija jauna katūna sākums saskaņā ar maiju kalendāru.
Pakals I, viņa meita Sak Kuk - ļoti ietekmīga sieviete.
Ak Kans - it kā kāpj tronī 603.gadā (!?).
Ak Kana māsīca – valdīja, jo Ak Kanam nebija vīriešu kārtas pēcnācēju.
Pakals II (615.–683.g.) – „Vairogs.”
9. (devītais) Palenkes ķēniņš no 615. līdz 683.gadam.
Radniecība. Tēvs - Kan Bahlums Mo. Māte – Sakuka (Sak Kuk), Ak Kana māsīca. Dēls un troņmantnieks – Ahau Han Bahlums.
Dzīvesgājums. Dzimis 603.gadā.
Kāpa tronī 12 gadu vecumā – 615.gadā, un valdīja 67 gadus. Viņa valdīšana ir Palenkes zelta laikmets. Apglabāts Palenkes Uzrakstu templī. Pakala pēcnāves maskai ir deguns, kas sniedzas līdz pieres vidum.
Pakala valdīšana. Valdnieks Pakals dzimis 603.gadā un valdījis Palenkē no 616.–683.gadam. Uzraksti stāsta, ka valdnieks Pakals miris 80 gadu vecumā 683.gadā, kas liekas dīvaini, jo skelets pieder divreiz jaunākam cilvēkam. Viņa valdīšanas laikā tika uzcelta Pils un Palenke sasniedza savas varas kalngalus. Viņi valdīja pār daudzām maiju apmetnēm valstī. Valdnieks Pakals izveidoja Palenki par nozīmīgu ceremoniālu centru. Šajās ceremonijās bija seni rituāli, kas balstījās uz lauksaimniecības sezonu, tika apvienoti ar neparasto senču kultu. Maiju valdnieks Pakals bija pārņemts ar mirušo godināšanas kultu. Uz Pakala sarkofāga sāniem ir izgrebti viņa senču tēli, visi Pakala mantinieki ir atstājuši uzrakstus, uzsverot savu īpašo radniecību ar viņu.
Lai gan tiek apgalvots, ka te apglabāts Pakals, pārliecinoši pierādījumi tam tā arī nav gūti. Grūti ir noticēt arī ilgajam valdīšanas laikam – apmēram 70 gadiem, laikā, kad maiju vīrieši vidēji dzīvoja 35 gadus.
Atradumi.
Pakala kapenes Uzrakstu piramīdā.
Plāksne ar Piena ceļu. Uz viena no Palenkes svētnīcu plāksnēm attēlots Piena ceļš, ko reprezentē maīsa koks, un tas slejas „no Radīsanas vietas netālu no Oriona.” Piena ceļš norobežots ar divām figūrām – Pakalu un viņa dēlu Han Bahlumu. Abi viņi tēloti kā šamaņi.Kad tēvs „paceļas debesīs, tad dēls un troņmantnieks kļūst par īstu ķēniņu. Bet freskas galvenais vēstījums varētu būt tas, ka dēla veiktie rituāli uz Zemes palīdz tēvam no jauna pārdzimt starp zvaigznēm. Ja tā, tad freskā attēlota maiju reliģijas esence.
Ahau Han Bahlums (635.–702.g.) – „Pūķis – Jaguārs.”
Radniecība. Valdnieka Pakala vecākais dēls un troņmantnieks. Brālis – Kan Ksuls, kurš brieduma laikā krita gūstā pie kāda kaimiņu valdnieka.
Biogrāfija. Kāpis tronī 20.01.690., uzcēlis Krusta templi Palenkē. Bareljefos ir attēlots ar sešiem roku un kāju pirkstiem.
Avoti. Krusta tempļa bareljefi un datumi.
Atradumi.
Palenkes freskas. Pētnieks Dž.Kublers, izpētot Palenkes freskas, norādījis, ka trijos reljefos no Krusta, Lapu krusta un Saules tempļiem redzams kāds teotivakāniešu pārstāvis, kura vārds nosacīti tulkojams kā "Piramīdu [pilsētas] ķēniņš." Tajos redzams, kā teotivakānietis nes upurus kopā ar toreizējo Palenkes ķēniņu Jaguāra Čūsku.
Plāksne ar Piena ceļu. Uz viena no Palenkes svētnīcu plāksnēm attēlots Piena ceļš, ko reprezentē maīsa koks, un tas slejas „no Radīsanas vietas netālu no Oriona.” Piena ceļš norobežots ar divām figūrām – Pakalu un viņa dēlu Han Bahlumu. Abi viņi tēloti kā šamaņi.Kad tēvs „paceļas debesīs, tad dēls un troņmantnieks kļūst par īstu ķēniņu. Bet freskas galvenais vēstījums varētu būt tas, ka dēla veiktie rituāli uz Zemes palīdz tēvam no jauna pārdzimt starp zvaigznēm. Ja tā, tad freskā attēlota maiju reliģijas esence.
Krusta svētnīca. Templi uzcēlis valdnieks Ahau Han Bahlums, iespējams, viņš te arī apglabāts. Par tempļa celtniecības dienu tiek uzskatīta 690.gada 23.jūlijs (M.Stingls gan savā grāmatā Tajemstvi india`nsky`ch pyramid min gadaskaitli 642.g.). Uz tempļa reljefiem attēlota valdnieka kāpšana tronī un L dievs, kurš pīpē pīpi.
Saites.
Maiji.
