PSRS žīda katķisms
Šis teksts tā saucamajā "padomju laikā" cirkulēja samizdata formātā. Tā autors palicis nezināms un visdrīzāk tas būtu jāuzskata nevis kā tāda "žīdu rīcības instrukcija," bet gan kāda krieva sarakstīts feļetons. Teksta autors to radījis, balstoties uz novērojumiem par žīdu uzvedību un dzīvesveidu "attīstīta sociālisma apstākļos."
Interesanti! Fonda "Latvietis" darbonis Leonards Inkins fragmentu no šā "katķisma" 2013.gadā publicēja vietnē Draugiem.lv, lai tā atbildētu pret Izraēlas vēstnieces Hagitas ben Jakovas sūdzību par raidījumu "Tēvijas laikmetā." Reakcija bija neparasta - Latvijas Drošīas policija bija izvērtējusi šī fragmenta saturu kā "naidu kurinošu" un ierosinājusi par to kriminālprocesu Nr.11840002413, jo šo tekstu esot sacerējuši "sliktie" krievi, lai nodarītu pāri "labajiem" žīdiem. Smaidiņš.
Mazais Zaļais gan šo rakstu gabalu uztver kā feļetonu.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Izdots Telavivā 1958.g.
ŽĪDI! Mīliet viens otru, palīdziet viens otram. Palīdziet viens otram, pat, ja neieredzat viens otru. Mūsu spēks ir vienotība – tā mūsu pārākuma ķīla, mūsu glābiņš un uzplaukums. Daudzas tautas izkliedētībā ir gājušas bojā, jo tām nebija stingras darbības programmas un pleca sajūtas. Mēs, toties, pateicoties kolektīvisma jūtām, izdzīvojām cauri gadsimtiem un tautām, saglabājāmies, augām un nostiprinājāmies. Lūk, kur jēga, lūk, uz ko jātiecas. Viss pārējais ir atvasināts no tā un nāks pats no sevis.
Palīdziet viens otram, nebaidieties tikt izdaudzināti par nacionālistiem, nebaidieties protekcionisma – tas ir mūsu galvenais ierocis. Mūsu nacionālisms ir internacionāls un tāpēc – mūžīgs. Tas atver durvis visu tautību, visu ticību, visu partiju žīdiem. Patiess internacionālists ir tikai tas, kas asinssaitēm saistīts ar žīdiem, viss pārējais – profanācija, apmāns. Plašāk piesaistiet asinsradniecīgus cilvēkus, tikai viņi nodrošinās mūsu vēlamo biosfēru. Veidojiet savus nacionālos kadrus. Kadri – tas ir svētajos svētums. Kadri izšķir visu. Kadri šodien – tā ir mūsu rītdiena. Katrai laboratorijai, katrai katedrai, katram institūtam jākļūst par mūsu kadru kalvi.
Gatavojiet žīdu jaunatni paaudžu stafetes pārņemšanai. Lai katra žīdu paaudze saduras ar mūsu aizsardzību. Katru reizi, kad no skatuves noiet vecākā paaudze, tās vietā jāstājas vēl spēcīgāk sagatavotai un nostiprinājušos kohortai. Tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk izvirzīt vadošos amatos mūsu jaunos cilvēkus, pierādot viņu briedumu un ģenialitāti. Lai pagaidām tas nav – tā viņi nobriedīs amatā. Kas pie varas, tad gudrs, tam arī taisnība. Mums jānodod saviem bērniem vairāk, nekā mēs saņēmām no saviem tēviem, bet jaunie, saglabājot un vairojot saņemto, nodos to tālāk pēcnācējiem. Paaudžu pēctecība – mūsu spēks, mūsu stabilitāte, mūsu nemirstība. Pasaule ir nežēlīga, tajā nav vietas filantropijai. Katra tauta ir sava laimes kalēja.
Nav mūsu ziņā rūpēties par krievu nacionālajiem kadriem. Ja viņiem slinkums domāt par sevi, kāpēc mums vajadzētu domāt par viņiem? Neņemiet piemēru no krieviem un arābiem, kuri dzīvi apcerīgi, cerot uz labu laimi. Negaidiet dāvanas no dabas; paņemt tās - mūsu uzdevums. Veidojiet savus kolektīvus un ar šiem kolektīviem atstumjiet nežīdus. Atcerieties, ka katrs nežīds, kas izaudzis līdz mūsu līmenim, var ieņemt vietu, kas varētu piederēt katram no mums. Mēs veidojam kolektīvus, lai goji mums netraucētu dzīvot pa savam. Lai goji mēģina veidot savus kolektīvus; diezin vai viņiem tas izdosies? – viņi sastrīdēsies, pirms paspēs ko izdarīt un mēs to veicināsim. Krievi nav spējīgi dziļi domāt, analizēt un izdarīt dziļus secinājumus un vispārinājumus. Viņi līdzīgi cūkām, kas dzīvo šņukurus zemē nodūrušas un pat nenojauš, ka ir debesis. Viņi visas parādības uztver pārāk virspusīgi, pārāk konkrēti. Viņi neredz faktus to secībā un sakaros. Viņi nav spējīgi vispārināt un abstrahēt. Viņiem katrs gadījums ir tikai gadījums, lai arī cik bieži tas neatkārtotos. Mūsu ideoloģija ir principā pretēja goju ideoloģijai. Viņi saka: labāk mazāk, toties labāk, mēs sakām: labāk vairāk un labāk. Viņi saka: labāk būt nabagam un veselam, nekā bagātam un slimam, mēs sakām: labāk būt veselam un bagātam, nekā nabagam un slimam. Viņi saka: visu vai neko, mēs sakām: labāk kaut ko nekā neko. Viņi saka: izdari pēc likuma – tas ir tavs pienākums, mēs sakām: izdari pretēji likumam un es tev atlīdzināšu. Viņi saka: uzvarēt vai mirt, mēs sakām: uzvara dēļ dzīves, bet ne dzīve dēļ uzvaras. (Kam gan uzvara, ja nav dzīves? Vajag pārlaist zaudējuma grūtumu, viss atnāk tam, kurš māk gaidīt). Viss, ko zina un prot viņi, zinām un protam mēs. To, ko zinām un jūtam mēs, viņiem zināt un just nav lemts. Viss, kas viņiem pieder, tā ir viņu robeža. Viss, kas pieder mums, ir līdzeklis, lai sasniegtu vairāk.
Viss, kas viņiem šodien pieder – tas ir mūsu – viņu pagaidu lietošanā. Paņemt no viņiem to, ko mums novēlējis Dievs – tas ir mūsu uzdevums.
Krievi ir stūrgalvīgi, bet viņiem nepietiek neatlaidības mērķa sasniegšanai. Viņi ir slinki, tāpēc vienmēr steidzas. Visas problēmas viņi cenšas atrisināt vienā rāvienā. Viņi upurē mazo lielās, izšķirošās uzvaras labā, bet tāda uzvara var vispār nepienākt, vai arī uzvarējuši viņi atjēdzas pie sasistas siles.
Mēs atzīstam mazu uzvaru taktiku, kaut gan neesam arī pret lielām. Maza uzvara – arī uzvara.
Krievi nemāk ne vadīt ne pakļauties. Viņi ir ģenētiski sabotieri. Krievi ir skaudīgi, viņi neieredz savus līdzcilvēkus, kad tie izvirzās no pelēkās masas. Dodiet viņiem iespēju saplosīt šos izvirzījušos un viņi ar baudu tos saplosīs. Esiet vienmēr arbitri. Nostājieties vienmēr miera nesēja pozā. Aizstāviet „nelaimīgos”, pret kuriem sacēlies pūlis, bet tikai tik daudz, lai izliktos labi un objektīvi. Nedaudz izturētības un jūs ieņemsiet tā vietu, kuru tikko saplosīja.
Kad divi krievi kaujas – uzvar ebrejs. Kūdiet krievus vienu pret otru. Dariet to vienmēr, maskējoties ar labvēlību, nemanāmi un smalki. Lai viņi kaujas savā starpā, jūs taču vienmēr kļūstat par arbitriem.
Krievi nemāk dzīvot un nemāk izvirzīt sev uzdevumus. Mēs izvirzām viņiem uzdevumus, bet viņi mēģina tos atrisināt. Krievi neprot lūgt, uzskatot to par pazemošanos, bet paši jau tāpat ir pazemoti nabagi. Mēs sakām: jebkura pazemošanās ir derīga, ja tā dod labumu. Mērķa sasniegšanas labā var arī pazemoties un, arī to var darīt ar cieņu. Nav amorālu lietu, ja tās kalpo mūsu tautas apliecināšanai un uzplaukumam. Mērķis svētī līdzekļus.
Krievi ir dumji un rupji. Savu muļķību un raupjumu viņi sauc par godīgumu, principiem. Nemāku pielāgoties un mainīt savu uzvedību atkarībā no situācijas un prāta elastības trūkumu viņi sauc par principialitāti, būt sev pašam. Goji ir tik dumji un rupji, ka neprot pat melot. Savu primitivitāti un muļķību viņi sauc par godīgumu un kārtīgumu, kaut arī pēc savas dabas viņi ir melīgi un nolaidīgi. Sev raksturīgo primitīvismu viņi senajos laikos sauca par barbarismu, viduslaikos – par bruņinieciskumu, bet vēlāk – par džentlmeniskumu. Kailu principu dēļ viņi beidza dzīvi pašnāvībā un, lai viņi turpina to darīt.
Viņi ir iegrožoti savās iespējās un tādēļ visam izvirza robežas. Mēs toties sakām: cilvēka (žīda) iespējas ir bezgalīgas, jo viņš rīkojas atbilstoši apstākļiem.
Vienmēr atceraties par robežām, ko izvirza sev goji, viņu domāšana ir iestigusi šais robežās. Viņi nav spējīgi no tām iziet. Tā ir viņu nelaime, tas ir mūsu pārākums. Runājiet un rīkojieties tā, kā to nepieļauj viņu morāle. Dariet to, kas viņiem liekas neiespējams, neticams. Viņi nenoticēs tam, ka jūs esat spējīgi uz runām un darbiem, uz kuriem viņi nav spējīgi.
Runājiet un rīkojaties pārliecinoši, uzstājīgi, agresīvi, iebaidot un zinātņveidīgi. Vairāk trokšņa un skaļu vārdu, vairāk neskaidrības un zinātņveidīguma. Radiet teorijas, hipotēzes, virzienus, skolas, metodes – gan reālas, gan nereālas; jo ekstravagantāk, jo labāk. Nāks jauna diena, nāks jaunas idejas. Te izpaužas mūsu gara diženība, te mūsu pašapliecināšanās, te mūsu pārākums. Lai goji apmaksā mūsu vekseļus, lai lauza galvas, meklējot racionālus graudus mūsu idejās, lai meklē un atrod tajās to, kā tur nav. Rīt mēs dosim jaunu barību viņu smadzenēm.
Nav svarīgi, ko jūs runājat, svarīgi – kā jūs runājat. Jūsu pašpārliecinātība tiks uztverta kā pārliecība, godkārība kā prāta diženums, maniere pamācīt un palabot – kā pārākums. Groziet viņiem smadzenes, uzskrūvējiet nervus. Apspiediet gribu tiem, kuri iebilst. Kompromitējiet izlēcējus un klaigātājus, uzkūdiet pūļa patmīlību uz skeptiķiem. Sarunās un disputos izmantojiet retoriskus paņēmienus, kas atrodas uz pieklājības robežas. Jautājiet uzvārdu, darba vietu un adresi tiem, kuri šaubās un iebilst. Tas kā likums šokē un nobaida viņus un viņi atkāpjas. Prasiet atbildes, bet saņēmuši tās, apgalvojiet, neanalizējot pēc būtības: tas nāv tā; tas nepavisam nav tā! Ja kāds gudrinieks mēģina atmaskot jūs, pārējie viņu neklausīsies un nosodīs, jo atmaskojot jūs, viņš pieķer pūli muļķībā un pūlis to nepiedod.
Ja krievs mēģina sevi parādīt, pievērš sev uzmanību, radiet šai momentā vairāk trokšņa efektu – šļūkājiet kājas, pieceļaties un staigājiet, čīkstiniet krēslus, smejieties, pārtrauciet viņu ar pretuzstāšanos, sarunām, jokiem, utt. Radiet krieviem neskaitāmas, sīkas uzbudinošas neērtības, kuras viņi uzreiz neapjēdz. Lieciet savus priekšmetus viņiem uz mantām, miniet uz kājām, gāzieties viņiem virsū, elpojiet viņiem sejā, runājiet izaicinoši skaļi. Lai viņi pastāvīgi jūt jūsu elkoni savos sānos. Krievi ilgi to izturēt nevar. Izvairoties no skandāla, viņi aiziet, atbrīvojot jums vietu. Par īpašu šiku viņi uzskata aizcirst durvis. Dodiet viņiem tādu iespēju. Pieklājīga nekaunība – lūk mūsu devīze.
Apvainojiet antisemītismā tos, kuri mēģina jūs atmaskot. Uzlieciet viņam antisemītisma zīmogu un jūs redzēsit, ka pārējie pieķersies šai versijai. Vispār, visi krievi ir antisemīti, bet kā tikai jūs attiecināt uz vienu, viņš kļūst neaizsargāts un pūlis to iznīcina savām rokām, bet mēs jau liekam zīmogu nākošajam upurim.
Spēlējiet uz krievu līdzcietības jūtām. Izliecieties nabagi un nelaimīgi, izsauciet pret sevi žēlumu un simpātijas, izplatiet baumas par tautu – mūžīgo cietēju, par vajāšanu pagātnē un diskrimināciju tagadnē.
Nabaga ebreja taktika pārbaudīta gadu tūkstošos. Lai arī krieviem pieder mazāk nekā mums, vienalga – viņi palīdzēs mums iegūt vairāk. Krieviem patīk būt labdariem, jo tas viņus pacilā. Viņu augstsirdība ir lielāka, ja ir mazāk iespējas to realizēt. Ņemiet no viņiem to, ko viņi var dot.
Aplūkojiet visas parādības no mūsu interešu viedokļa. Katra parādība noteikti jāaplūko no tāda viedokļa, kādu labumu vai ļaunumu tā var dot žīdiem.
Informējiet viens otru par visu, kas var nest mums labumu vai ļaunumu. INFORMĀCIJA - svētajos svētums. NAUDA, KADRI, INFORMĀCIJA – trīs vaļi, uz kuriem balstās mūsu labklājība. Katram žīdam svēts pienākums informēt otru žīdu par to, ko taisās darīt goji. Šodien tu palīdzi man – rīt es palīdzēšu tev – tas mūsu spēks.
Mūsu Dievs novēlēja mums valdīt pār pasauli – mēs to pārvaldām. Mūsu uzdevums – noturēt pasauli savās rokās. Turiet savās rokās propagandas un informācijas līdzekļus: PRESI, RADIO, TV, utt. Vajag dziļāk iekļūt partijas un valsts pārvaldes aparātā.
Ar jebkuru jautājumu veidojiet sabiedrisko domu, izejot no mūsu interesēm. No jebkura nieka var radīt problēmu, bet - no jebkuras problēmas – nieku.
Nevienu sabiedrisku procesu nevajag ļaut pašplūsmai. Ja tas nenes mums labumu, nobremzējiet to, vai novirziet pret mūsu ienaidniekiem – gojiem. Jebkuru aizsākumu jāvada mums, lai virzītu to vajadzīgajā virzienā.
Esiet vienmēr līderi, centieties vienmēr būt pirmie. Audziniet sevī vadītāja raksturu katru stundu, katru minūti, pat ikdienas sīkumos; vai tā būtu vieta sabiedriskajā transports, vai rinda veikalā.
Nepiekāpieties viņiem nekur, centieties nepiekāpties pat sīkumos. Jebkurā kolektīvā ņemiet varu savās rokās un virziet to mūsu interesēs. Ražošanas procesa administratīvo un radošo daļu jāvirza mums. Lai goji nodrošina melno, materiāli tehnisko bāzi mūsu jaunradei. Lai viņi seko darba telpu tīrībai un apsargā mūsu darba augļus. Lai viņi nepaceļas augstāk par sargu vai apkopēju. Pie radošā darba, izņēmuma gadījumā, var pielaist nekrievu gojus. Nepielaidiet pie tā krievus. Un nebaidieties tikt izdaudzināti kā nacionālisti.
Internacionālisma ilūziju mums nodrošinā jauktas tautības cilvēku klātbūtne ar žīdu asiņu piejaukumu, vai, sliktākā gadījumā – nacionālā mazākuma klātbūtne. Ja jums ir vakance – ņemiet tikai žīdu. Ja nevariet to izdarīt, likvidējiet amatu. Ja nevariet izdarīt ne vienu, ne otru – ņemiet aziātu. Ja tāda nav, ņemiet poli, ukraini, vai, sliktākajā gadījumā – baltkrievu; tiem ir savi rēķini ar krieviem. Pēc nelielas apstrādes, viņi kļūs par mūsu sabiedrotajiem. Viņi visi ir asimilēti tikai savā dzimtenē. Krievijā tiem ir izdevīgāk būt internacionālistiem. Tādā veidā viņi sev nodrošina nepieciešamo eksistences spēku. Izmantojiet šo ceļu!
Atklāti neiznīciniet krievu pagātnes pieminekļus, bet arī neatjaunojiet tos. Pāris gadi, un huligāni un senatnes mīļotāji tos izvazās pa vienam ķieģelītim. Radiet iespaidu, ka jūs to nemanāt, jo esiet aizņemti, risinot svarīgus tautsaimniecības uzdevumus.
Tauta bez vēstures, tāpat kā bērns bez vecākiem, sāk visu no gala un no tās var izveidot, kas vien vajadzīgs, ielikt tai savu pasaules redzējumu, savu domāšanas veidu.
Tā var padarīt bezveidīgas veselas tautas. Sākumā tās zaudē vēsturi un tradīcijas, bet pēc tam mēs tās veidojam pēc sava parauga un līdzības.
Neatslābstoši kontrolējiet ietekmīgu un aktīvu krievu katru soli. Nedodiet viņiem iespēju apvienoties un arī nošķirties no pārējiem.
Nepieļaujiet starp viņiem īslaicīgus kontaktus. Viņu kontaktiem jābūt ar mums un caur mums. Tā ir informācija, tā ir ietekme. Neļaujiet viņiem apspriest nevienu jautājumu bez mums. Tur, kur ir divi krievi, jābūt vismaz vienam žīdam, esiet visur klāt! Ja neizdodas bloķēt vai izkaltēt jaunus progresīvu krievus, padariet viņus vadāmus. Iesaistiet viņus savās kompānijās, radiet ap viņiem blīvu žīdu ielenkuma loku, atņemiet viņiem iespēju iepazīties un kontaktēties, apejot jūs. Piespiediet viņus apprecēties ar žīdu sievietēm un tikai pēc tam atveriet viņiem zaļo ielu. Neuztraucieties, viņu bērni vienalga būs mūsējie. Palīdzot tādiem krieviem, jūs dodat ieguldījumu mūsu žīdu kopienas lietā. No šī brīža viņu alga – mūsu nacionālais ienākums. Savu bērnu dēļ viņi zaudē pilsoniskās jūtas un katrā gadījumā nespēj būt antisemīti. Kopdzīve ar žīdieti – tas ir viens no veidiem talantīgu krievu piesaistīšanai mūsu ietekmju un interešu sfērai.
Ņemiet par sievām skaistas un veselas krievu sievietes, lai viņas dod mums veselīgus pēcnācējus, lai uzlabo mūsu rasi.
Un tā, katram perspektīvas krievam – žīdu draudzeni vai draugu. Ja katrs krievs izvilks sev līdzi kaut vai vienu žīdu, mēs visi būsim iekārtoti. Dodiet viņiem kukuļus, dodiet dāvanas, dzirdiet viņus ar konjaku un degvīnu, bet vislabāk ar valsts spirtu. Par naudu un dzeramo viņi pārdos visu, savu dzimteni arī.
Un pēdējais padoms: esiet uzmanīgi! Spāņu inkvizīcijas un vācu fašisms nedrīkst atkārtoties! Apslāpējiet dīglī visus mēģinājumus pretstatīt mūsu sabiedrībai, iznīciniet pretebrejiskas tendences pašā sākumā, lai kādā veidā tas arī neizpaustos. Fašisms nav gadījuma pazīme. Tas rodas tur, kur mēs nenovērtējam vietējās tautas, centienus būt saimniekam savā zemē. Fašisms apslēpti briest visās tautās. Mums, par laimi, dažādas valstis nonāk pie tā dažādos laikos un zem dažādiem nosaukumiem. Uzpērciet, zodziet, iznīciniet, neļaujiet atkārtoti iznākt izdevumiem, kas atklāj mūsu taktiku un stratēģiju, rāda žīdus nelabā gaismā. Goju tautā jāatceras un jāzina žīdu grautiņi un vajāšanu patiesie cēloņi (mūsu traktējums).
Īpašu vērību veltiet nepakļāvīgajiem un stūrgalvīgajiem, kas negrib noliekt galvu mūsu pārākuma priekšā, negrib strādāt mūsu labā un pretdarbojas mūsu praktikai un politikai. No tādiem cilvēkiem agri vai vēlu veidojas antisemīti. Neļaujiet izaugt maziem antisemītiem par lieliem grautiņu rīkotājiem. Lai viņi dīglī iznīkst ar visu ietiepīgo nacionālā lepnuma sakni. Atmaskojiet viņus, kompromitējiet, izmantojiet jebkuru motīvu, jebkuru iemeslu, aizsargājieties pret viņiem jebkuriem līdzekļiem. Kamēr viņi ir pa vienam, viņi nespēs turēties pretī mūsu kolektīvismam, mūsu spiedienam. Lai viņiem ir tūkstošiem reižu taisnība savos sīkumos, vienalga, vienalga, viņi ir vainīgi, traucējot mūs. Izplatiet par šiem stūrgalvīgajiem kompromitējošas baumas, radiet viņiem apšaubāmu reputāciju. Galu galā no viņiem sāks sargāties tie, kas viņus labi zina, kas par viņiem ir labās domās un atbalsta viņus. Liedziet viņiem sakarus un kontaktus, atņemiet iespēju efektīvi strādāt lieciet apšaubīt viņu veicamā darba un ieņemamā amata lietderīgumu, izolējiet viņus, kūdiet pret viņiem pūli, atņemiet viņiem ietekmīgas pozīcijas sabiedrībā. Provocējiet viņus uz konfliktu.
Pazemojiet viņus, ignorējiet viņus, apvainojiet ar netaisniem apgalvojumiem un sodiem, bet, kad viņi protestē – apsūdziet nekaunībā, subordinācijas neievērošanā, ķildīgumā.
Apelējiet pie sabiedrības un administrācijas, velciet viņus uz partijas komiteju, miliciju, tiesu. Apvainojiet brālības principu un internacionālisma neievērošanā. Šo paņēmienu efektivitāte pārbaudīta daudzās paaudzēs. Tā rīkojas visi tā saucamie ekspluatatori, kuriem nepieciešams tautu turēt paklausībā.
Galvenais – apsūdziet, lai viņi attaisnojas. Tas, kurš taisnojas, jau ir pa pusei vainīgs.
Ja rodas izdevība, rakstiet par viņiem denuncinācijas un anonīmas vēstules, apvainojiet viņus pretsabiedriskā darbībā un ekonomiskā sabotāžā.
Provocējiet viņus uzstāties pret valsts varu, bet pēc tam atmaskojiet un iznīciniet ar valsts varu. Tiesības uz privelēģijām un mierīgu dzīvi iegūst tikai tas, kurš uzticīgi seko mums un iet kopā ar mums. Tas, kurš grib iet savu neatkarības ceļu, ir potenciāli bīstams, tam jāatņem jebkāds atbalsts un eksistences līdzekļi.
Vai nu mūsu kārtība, vai pilnīga dezorganizācija. Tur, kur grib iztikt bez mums, tur jāvalda haosam. Dariet tā, lai nekārtības turpinātos līdz tam laikam, kamēr nomocītie goji izmisuši lūgs mūs ņemt varu savās rokās un nodibināt kārtību. Gojiem ir jāstrādā mūsu vadībā un jānes mums labums. To, kurš nenes mums labumu, jāpadzen.
Ārpus mūsu interesēm nav sabiedriska labuma; kas nav ar mums, tas ir pret mums.
Acs pret aci, zobs pret zobu. Tā mācīja, tā dzīvoja mūsu senči. Tā dzīvojam mēs. Atriebība – svētas jūtas. Tās audzina raksturu, nostiprina cilvēku. Izskaudiet sevī pakļaušanās un samierināšanās jūtas pret mūsu pāridarītājiem.
Kristietiskās žēlsirdības un pašatteikšanās lozungus atstājiet muļķa gojiem – viņi ir tā vērti. Goju vidū sludiniet, potējiet kristietiskās tikumības idejas, paši paliekot nesamierināmi un cieti. Esiet nesamierināmi pret mūsu ienaidniekiem; ja jūs piedosiet viņiem mazu pāridarījumu šodien, tad rīt viņi jums nodarīs lielu. Nepierodiet pie apvainojumiem un atsitiet citos vēlmi jums tos nodarīt.
Lai goji pierunā viens otru būt uzmanīgiem, mēreniem pret mums. Lai viņi uzmanīgi aiztur mūsu spiedienu. Mums jādarbojas apņēmīgi un ātri, vienmēr nostādot viņus notikuša fakta priekšā. Lai viņi pēc tam ilgi, bezauglīgi diskutē, pret mūsu metodēm viņiem ieroču nav. Lai viņi apņemas izdarīt kādu lietu, kamēr viņi apdomāsies un izdarīs, mēs paveiksim desmit daudz svarīgāku darbu. Lai viņu apņemšanās ir mums stimuls, bet ne bremze. Viņu pretdarbība mums ir nepieciešama, lai uzturētu kaujniecisku noskaņojumu, gatavību, bet ne vairāk.
Nekad neatslābiniet spiedienu. Jo ciešāka viņu pretošanās, jo lielāki mūsu uzdevumi, jo augstākiem jābūt mūsu ienākumiem un uzkrājumiem. Mūsu šodienas peļņai jāsedz iespējamie zaudējumi nākotnes grautiņos, kuri laiku pa laikam notiek katrā valstī. Lai goji šodien maksā m mums par to, ka kādreiz daļu savējā paņems atpakaļ.
Mums vienmēr jābūt gataviem aiziet no goju dusmām un naida, aiziet tur, kur mūs pieņems, rēķinoties atdzīvināt ekonomiku ar mūsu kapitālu. Periodiska valsts maiņa, meklējot labvēlīgus apstākļus eksistencei ir neatņemama mūsu stratēģijas sastāvdaļa. Te slēpjas mūžīgā žīda agasfēra – neizsīkstošā optimisma un mūžīgā ceļotāja simbols. Bet jāaiziet mums ir, ja vajadzēs, nevis nabagiem un slimiem, bet veseliem un bagātiem. Nauda – mūsu kājas. Mēs pārvietojam savu smaguma centru turp, uz kurieni jau esam pārveduši savu kapitālu.
Nostiprinājušies materiāli izkliedētības zemēs, savākuši no tām savus meslus, laiku pa laikam mēs sapulcējamies sava tēvutēva zemā, lai stiprinātu savu garu, simbolus un ticību vienotībai.
Mēs sapulcējamies, lai no jauna izklīstu un tā mūžu mūžos.
