Pavlova reforma
Krieviski - реформа Павловa.
1991.gada 22.janvārī PSRS prezidents M.Gorbačovs parakstīja rīkojumu par 1961.gada parauga 50 un 100 rubļu nomināla naudas izņemšanu no apgrozības. Apmaiņai tika atvēlētas tikai 3 dienas, jau no 23.janvāra - padomju valdība saviem pilsoņiem laiku neatvēlēja. Tāds bija arī reformas mērķis - tā kjā padomju pilsoņi neko tādu negaidīja, tad samainīt naudu nepaspēs un tā varēs atbrīvoties no liekās naudas masas PSRS, apmēram tā sprieda reformas veicēji.
Viens no reformas iniciatoriem bija PSRS finanšu ministrs Valentīns Pavlovs (Валентин Павлов), tādēļ reforma tautā oeguva "Pavlova reformas" nosaukumu. Protams, ka oficiāli varas iestādes neapgalvoja, ka pilsoņu rīcībā ir pārāk daudz naudas. Pēcāk reformas nepieciešamību skaidroja ar kaut kādu kaitniecisku aizrobežu darbību - no turienes tiekot ievests daudz viltotas naudas. Minēja arī spekulantus un cīņu ar ēnu ekonomiku.
Praktiski šie skaidrojumi nepārliecināja. Pati maiņas procedūra bija ļoti pazemojoša. "Sais trīs dienās krājkasēs bija milzīgas rindas. bez tam viens cilvēks varēja apmainīt ne vairāk kā 1000 rubļu. Ja maināmās naudas bija vairāk, tad pēc mainīšanas atļaujas bija jāvēršas īpašā komisijā, kas strādāja līdz 1991.gada marta beigām.
Reformas rezultāti neiepriecināja, lai gan tā tika izņemti 14 miljardi rubļu, jo pats galvenais uzdevums - izņemot lielas naudas masas mazināt preču deficītu, nenostrādāja. Padomju varas popularitāti reforma nevairoja, pie tam aprīlī tika paziņots par trijkārtēju cenu celšanos precēm un pakalpojumiem.
Saites.
Padomju Savienība.
