Pēteris Tukšinieks, Amjēnas
Lielu popularitāti guva klejojošais mūks Pēteris no Amjēnas, kurš ceļoja no viena Francijas novada uz citu, visur aicinādams zemniekus un citus vienkāršos cilvēkus pildīt “Dieva gribu” un doties krusta gājienā uz Svēto zemi.
Amjēnas Pētera iedvesmoti, tūkstošiem zemnieku, pilsētu amatnieku un trūcīgāko bruņinieku, tikpat kā neapbruņoti, bez militārajiem vadoņiem, bez pārtikas krājumiem, daudzi pat ar sievām un bērniem, 1096.gada pavasarī no Francijas devās tālajā, nezināmajā ceļā. Šķērsojot Dienvidvācijas apgabalus, tiem pievienojās arī vācu zemnieki. Viss šis milzīgais, desmitiem, vai pat simtiem tūkstošiem cilvēku lielais, neorganizētais, tikai reliģiskā fanātisma vadītais pūlis, sadalījies vairākās straumēs, virzījās gar Donavas upi Konstantinopoles virzienā, savā ceļā izlaupīdami gan pilsētas, gan zemnieku ciemus.
Ieraudzījuši katru lielāku pilsētu tie taujāja, vai tā jau nav Jeruzāleme. Ciezdami lielus zaudējumus, nabagi beidzot ieradās Konstantinopolē. Bizantijas imperators steidzīgi vēlējās atbrīvoties no nelūgtajiem viesiem un zemnieku vienības pārcēla pāri Bosforam.
Šeit jau pirmajā sadursmē ar seldžukiem viņus visus gandrīz pilnīgi iznīcināja un tikai nedaudzi paglābās bēgot.
Saites.
Pirmais krusta karš (1096.-?).
