Poļu-zviedru, zviedru-poļu kari
No XVII gs sākuma zviedri pret poļiem karoja praktiski nepārtraukti. Dažos karu periodos par zviedru sabiedrotajiem pret poļiem bija krievi.
Poļu-zviedru karš (1600.-1629.g). Kara laikā pie Daugavas tagadējās ietekas jūrā (Buļļusalas austreņu malā, iepretim Bolderājai) 1608.gadā zviedri uzcēla cietoksni, ko XVII gs. vidū arī sāka saukt par Daugavgrīvas cietoksni (vācu Neumu:nde); veco cietoksni pie aizsērējušās ietekas pameta.
Poļu-zviedru karš (1621.-1629.g.). Šis karš hronoloģiski pārklājas ar Trīsdesmitgadu karu un tiek pat uzskatīts par šī kara daļu.
1621.gadā karalis Gustavs II Ādolfs atsāka karu Livonijā un tai pat 1621.gadā viņa rokās krita Rīga. Viņš ar savu karaspēku izcēlās malā pie Rīgas un aplenca pilsētu. Pēc 6 nedēļu pretošanās Rīgas aizstāvji padevās. Tad karalis ieņēma Livoniju līdz Aiviekstei, kas kļuva par robežu ar Latgali. Rīgas naudas kaltuve ražoja zviedru karalim naudu karam. Rīgas naudas kaltuve ražoja zviedru karalim naudu.
1626.gadā karš atsākās un "Ziemeļu lauva" karalis Gustavs II Ādolfs tiecās darīt galu poļu karaļa Sigizmunda III Vāsas pretenzijām uz Polijas troni.
1626.gada 17.janvārī sakāva poļus pie Valles. Gustavs II Ādolfs ar 5000 kareivjiem devās uz Bausku un Valles apkaimē sadūrās ar apmēram 4 tūkstošiem poļu kareivju, kurus sakāva. Kaujā poļi zaudēja ap 1200 kritušo, visu artilēriju un vezumus. Šī uzvara nostiprināja zviedru stāvokli Baltijā. Tālākā karadarbība norisa Prūsijā.
1626.gadā pie Krustpils notika sīvas kaujas zviedru-poļu kara laikā. Stāsta, ka pils tuvumā poļu karotāji norāvuši zviedru karalim Gustavam II Ādolfam bruņucepuri, un tikai pēdējā brīdī viņš ar grūtībām aizbēdzis no kaujaslauka. Neapšaubāms ir fakts, ka tai kaujā zviedri tika sakauti.
1627.gada vasarā zviedru flote uzsāka Dancigas blokādi, caur kuru gāja tirdzniecības līnijas, tostarp arī ar Rečpospoļitu. Tobrīd poļi neko zviedriem nevarēja padarīt, jo flote tiem gan bija, taču gan skaitliski gan kvalitatīvi vājāka par zviedru floti. Tomēr rudenī lielākā zviedru flotes daļa devās prom un pie Dancigas palika tikai 5 galeoni un viena pinase (krieviski - пинасса). palika labākie kuģi, taču to komandas bija vasaras kampaņas nogurdinātas, daudzi matroži arī slimoja. Rudens beigās Dancigas noliktavās bija sakrājies milzīgs preču daudzums, kas bija jānosūta Rietumeiropas tirgiem. Tādēļ tika nolemts pārraut blokādi.Poļu uzbrukums bija zviedriem negaidīts un zviedru eskadra Dancigas līcī tai brīdī izrādījās sadalīta. Tādēļ poļu eskadrai izdevās sakaut zviedru floti pa daļām. Tā bija lielākā polu flotes uzvara jūras kaujā visā polijas vēsturē.
Karš ar mainīgām sekmēm turpinājās līdz 1629.gadam, kad noslēdza pamieru Altmarkā. Zviedri paturēja lielāko daļu Livonijas. Gustavs II Ādolfs deva zviedru ģenerālgubernatoram Juhanam Šitem (Johan Skytte) tālejošas pilnvaras, un pats atstāja Livoniju. Pēc viņa norādījumiem jaunajā provincē bija jānostiprina paklausība likumiem un jāatjauno evaņģēliski luteriskā baznīca, kā arī jāveicina tautas izglītība.
1630.gadā zviedru karalis ar kaujās rūdītu karaspēku devās karot tālāk Eiropā - Trīsdesmitgadu karā.
Saites.
Polija.
Zviedrija.
