Aliens

Ostrovites ezers, senvieta

Polijas ziemeļos, Pomerānijas vojevodistes Hoijņices (Chojnice) rajonā, netālu no Ostrovites (Ostrowite) ciemata, Ostrovites ezera krastā novietotā senvietu kompleksā arheologi atklājuši kapa piedevām bagātīgu, ar XII gadsimtu datētu vīrieša apbedījumu. 

Ostrovites ezera senvietu kompleksā ietilpst divi kapulauki un dažādu periodu mītnes, kuras atradušās gan krastā, gan ezerā uz salas. No krasta uz salu vedis koka pāļu tilts, par kura pastāvēšanu ir ziņas no 1160.gada.
Senākās apdzīvotības liecības uzietas ezera krastā un ir datējamas ar agro neolītu, kad te pirms apmēram 7000 gadiem no dienvidiem ienākuši un apmetušies līniju keramikas kultūras cilvēki – pirmie, kuri Polijas teritorijā nodarbojušies ar lopkopību, zemkopību un gatavojuši māla traukus. Uz salas apdzīvotības pēdas gan pagaidām atrastas tikai sākot no agrā dzelzs laikmeta, kas šeit tiek datēts ar laiku no apm. 800.-600.g.pmē., kad reģionu apdzīvoja vai nu senģermāņu vai rietumbaltu priekšteču ciltis. Tomēr galvenais Ostrovites kompleksa apdzīvotības periods ildzis no XI līdz XIV gs., kad te pastāvējis rietumslāvu sentautas – pomoru – veidots un apdzīvots vietējas nozīmes varas centrs un tikuši ierīkoti abi minētie kapulauki.
evērojama loma Ostrovites agro viduslaiku apmetnes pastāvēšanā bijusi tirdzniecībai. Par to liecina tādi kopš 1967.gada pie ezera notikušos arheoloģiskajos izrakumos uzieti atradumi kā tirgotāja svariņu atsvari, dažādas monētas un importēti priekšmeti, kā piemēram jau pieminētās bronzas bļodas. Atradumi norāda uz tirdznieciskiem sakariem ar citiem Polijas apgabaliem, Skandināviju, Vakareiropu un Rutēniju.
Interesanti atklājumi 2021.gada sezonā tika izdarīti arī Ostrovites ezera salā, kur līdz ar citām apdzīvotības liecībām uziets apm. 40 cm augsts, 1,7x3,6 m liels, no dažāda izmēra laukakmeņiem salikts krāvums. Starp akmeņiem pētnieki krāvumā atrada dažādas keramikas trauku lauskas un mājdzīvnieku kaulus. Blakus krāvumam atsedza 1,7x4,2 m lielu bedri, kurā bija dučiem liellopu, zirgu un citu dzīvnieku kauli, ieskaitot galvaskausus. Bedres stratigrāfiskais novietojums ļauj secināt par tās vienlaicīgu izmantošanu ar akmeņu krāvumu, abiem objektiem, iespējams, veidojot funkcionālu veselumu.

Raksti.
Polijas ziemeļos atklāts unikāls XII gs. apbedījums ar diviem dzintara gredzeniem.

Saites.
Pomerānijas vojevodiste.
Ezeri.