Omārs II (717.-720.g.)
Pilnā vārdā - Omārs ibn Abdalazīzs.
Omeijādu dinastijas 8.arābu kalifs no 717. līdz 720.gadam.
Radniecība. Iepriekšējā kalifa Suleimana brālēns.
Omāra ibn Hataba (arī kalifs) mazmazdēls.
Dzīvesgājums. Pirms valdīšanas bija Arābijas vietvaldis.
Nāca pie varas 717.gadā - grūtā laikā. „Omārs ibn Abd al Azīzs atgādināja vienacaino starp aklajiem” (Al Masudi „Zelta pļavas,” 10.gs.).
Iekšpolitika. Musulmaņu vēstures avotos viņa valdīšanas laiku raksturo kā "zelta laikmetu," kas raksturojies ar iedzīvotāju labklājības pieaugumu un taisnīgu valsts iekārtu. kalifu kādreiz pat dēvēja par "piekto taisnajo kalifu."
Bija saasinājušās attiecības starp arābiem un islāmu pieņēmušajiem vasaļiem nearābiem (muvalītiem). Lai apietu šīs pretišķības, Omārs II novienādoja tos tiesībās ar arābu un nearābu iedzīvotājiem. Arābiem arī bija jāmaksā zemes nodokļi, un tas būtiski papildināja paplucināto kalifāta kasi.
Ārpolitika. 717.gadā sarīkoja karagājienu uz Konstantinopoli, kas atkal beidzās ar neveiksmi. Kalifātam no tā cēlās lieli finansiāli tēriņi un tas bija sākums tam, ka sašķobījās omeijādu autoritāte kalifātā.
Islāms. Bija pirmais kalifs, kas aicināja pāriet islāmā iekaroto teritoriju iedzīvotājus – nearābus. Islāma domātājs Hailans al Dimaski kritizēja Omāru II, ka tas nepietiekami aktīvi veicot islāma reformas kalifātā, un kalifs viņā ieklausījās.
Lika jūdiem un kristiešiem ģērbties atšķirīgi no musulmaņiem, lai tos aši un nekļūdīgi varētu atšķirt, un neļāva tiem dienēt savā armijā.
Kopsavilkums. Viņa īsās valdīšanas laikā tika nostiprināta kalifāta autoritāte. Iegājis vēsturē kā liels reformators. Tomēr viņa neveiksmīgais karagājiens uz Konstantinopoli ievadīja Omeijādu dinastijas norietu.
Nomira 720.gadā.
Aplūkojamie objekti.
Kapa vieta. Kapa komplekss atrodas Sīrijā, Idlibas provincē, Deiršarkas pilsētiņā netālu no Maratanumanas pilsētas. 2020.gada jūnija sākumā proirāņu šiītu kaujinieki izraka kalifa pīšļus un aizveda nezināmā virzienā.
Saites.
Arābu kalifi (~570.-1924.g.).
