Olimpija, pilsēta
Atrašanās vieta. Peloponēsā - nejaukt ar Olimpa kalnu Ziemeļgrieķijā!
Atklāšana un izpēte.
1878.-1879.gados še arheoloģiskajos izrakumos piedalījās vācu arheologs Ādolfs Furtvenglers.
Olimpiskās spēles. Olimpija bija grieķiem svēta vieta. Tās centrā atradās Olimpa Zeva templis, no kā arī cēlies Olimpijas nosaukums. Spēlēs pulcējās desmitiem tūkstošu skatītāju no visas Grieķijas un pat no tālām kolonijām. Apkārt Olimpijai tad izauga vesela telšu pilsēta. Sievietēm ar nāvessoda draudiem bija noliegts ierasties uz šīm spēlēm.
Olimpiskās uguns tradīcija saglabājusies no Senās Grieķijas laikiem, kad Olimpijā uguns tika dedzināta par godu Dieviem. Tā senie grieķi godāja Prometeju, kurs nozaga uguni Dieviem un dāvāja to cilvēkiem Saskaņā ar olimpisko tradīciju ugunij jādeg nepārtraukti visu sporta spēļu laiku. Uguns Olimpā tiek iegūta ar spoguļu un Saules staru palīdzību, tas garantē, ka tā ir dabiska.
Antīkās olimpiskās spēles starp grieķu pilsētvalstīm pirmo reizi tika sarīkotas 776.g.pmē. Tās rīkoja reizi 4 gados pirmajā pilnmēnesī pēc vasaras saulgriežiem. Vīrieši sacentās skriešanā, dūru cīņā, klasiskajā cīņā, pieccīņā (skriešana, disks, šķēps, tāllēkšana un cīņa), jāšanā un tetriponā – četrjūga kaujas ratu ātruma sacīkstēs.
Pēdējās seno grieķu spēles notika 394.gadā, kad varu pārņēma Romas impērijas kristieši.
Aplūkojamie objekti.
Olimpa Zeva svētnīca. No tās cēlies pilsētas nosaukums.
Taisnstūra, trīs telpas: priekšnams, ceremoniju zāle un svētnīca. Pastāvēja līdz II gs.pmē. Te atradās milzīga Zeva statuja – viena no antīkajiem septiņiem Pasaules brīnumiem. Statujas autors slavenais grieķu tēlnieks Feidijs. Tā pagatavota V gs.pmē., augstums 12 m, bet varbūt mazliet vairāk. Tā atradās Zeva svētnīcā Olimpijā un bija pagatavota no koka, kas aplikts ar zelta kalumiem un ziloņkaula plāksnītēm. Vēlīnajā Romas laikmetā statuju pārveda uz Konstantinopoli, kur tā gāja bojā ugunsgrēkā V gs. beigās.
Vēl viena Zeva svētnīca? Netālu no Olimpa kalna. Atrasta pret plūdiem paplašinot upes gultni. Tā esot senākā Zevam veltītā svētnīca - ap 2400 gadu veca. Uzietas 14 kolonnas. Uz vienas no statujām attēlots ērglis, zinātnieki domā, ka tas ir senais Zeva simbols.
Hēras svētnīca.
Visu dievu mātes svētnīca.
Vieta, kur sportisti nodeva zvērestu ievērot noteikumus.
Bronzas statujas, kas veidotas par noteikumu pārkāpēju samaksāto sodanaudu.
Piemineklis spēļu dibinātājam Pelopam.
Zāle, kurā tika godināti uzvarētāji un glabāta olimpiskā uguns.
Maķedonijas ķēniņa Filipa II slavas zāle.
Ēkas, kas celtas par pilsētvalstu un turīgu pilsoņu ziedoto naudu.
Bokseru un cīkstoņu treniņa vieta.
Skrējēju treniņa vieta.
Stadions.
Atradumi.
Hēras statuja – atrada izrakumos pie Olimpa kalna, vietā, kur kādreiz bijusi Zeva svētnīca. Nepilnus 2 m garā marmora statuja bez galvas bijusi iemūrēta sienā. To izdarījuši agrīnie kristieši, kuri ar statujām nostiprinājuši aizsardzības vaļņus. Statujas vecums – 2200 gadu.
Saites.
Sengrieķu kultūras centri.
Senā Grieķija.
