Oreljana, Fransisko de
Spāņu avantūrists, Amazones atklājējs.
Dzīvesgājums. XVI gs. vidū spāņu konkistadori bija nostiprinājušies Dienvidamerikas kontinenta piekrastē un sāka apgūt teritorijas kontinenta iekšienē. Tā tika atklāta upe, kurai piešķīra Amazones nosaukumu - tam bija dibināts iemesls.
1541.gadā Inku impērijas iekarotāja Pizarro brālis Francisko Pizarro Gonsālo organizēja ekspedīciju Eldorado meklēšanai - protams, spāņus interesēja zelts. Ekspedīcijas sastāvā bija konkistadors un ceļotājs (t.i. avantūrists) Fransisko de Oreljana. Viņam tika uzdots nobraukt pa vienu no upēm, ko ekspedīcija bija atklājusi, jo indiāņi bija stāstījuši, ka dažu dienu braukuma attālumā ir vieta, kura daudz zelta un pārtikas. Visdrīzāk, indiāņi gluži vienkārši būs gribējuši tikt vaļa no nelūgtajiem viesiem, tomēr, lai nu kā, Oreljana ar vīriem devās ceļā. Protams, neatrada ne zelta, ne pārtikas. Pēc tam Oreljana nolēma doties tālāk patstāvīgi, pametot Pizarro komandu, jo dikti jau nu gribējās atrast Eldorado. Rezultātā Oreljanas vienība 1542.gada februārī izpeldēja lielā upē, par kuru spāņi iepriekš nebija neko zinājuši. Nolēma uzcelt lielāku kuģi un doties pa to tālāk.
Kādas apstāšanās laikā konkistadoriem uzbruka neparasta indiāņu vienība - aculiecinieki apgalvoja, ka indiāņus vadījušas gaišādainas sievietes ar gariem matiem, bruņotas šaujamlokiem un kaujā cīnījušas kā "desmits indiāņu." Pēc kaujas indiāņi stāstījuši, ka šīs sievietes dzīvojot akmens mājās vairāku dienu gajuma no šīs lielās upes. Viņām arī esot daudz zelta un sudraba. Piedzīvotais tā ietekmējis spāņus, ka atklāto lielo upi nodēvējuši par Amazoni - mītisko sengrieķu kareivīgo sieviešu vārdā.
Tomēr ne Oreljana, ne arī citi spāņu avantūristi neatrada nekādas amazoņu pēdas reģionā. Daži pētnieki uzskata, ka spāņiem uzbrukuši indiāņi, kas bija krāsojuši ķermeni baltā krāsā. Ta ka šis gadījums tā arī palicis mīklains līdz pat mūsdienām.
Avoti. Brīnišķīga grāmata latviešu valodā - Artūrs Lielais, "Lejup pa Amazoņu upi," 1976.g.
