Obeliski
Latīniski - obeliscus no grieķu val. vārda ὀβελίσκος — "smaila kolonna," "stāvošs akmens."
Parasti tas ir vairākšķautņu stabs, kam augšdaļa ir tievāka par pamatni un kas, vairumā gadījumu, beidzas ar piramidālu smaili.
Vēsture. Šis piemineklis radies Senās Ēģiptes kultūrā, bet vēlāk izplatījies tālāk.
Lielākais uzstādītais obelisks ir t.s. Laterānas obelisks, ko pagatavojuši senēģiptieši faraonu Tutmosa III un Tutmosa IV likā, kas pārvests no Ēģiptes un uzstādīts Romā - 413 t.
Kritušais obelisks Aksūmas stēlu laukā ir tikai mazliet vieglāks - tā masa aptuveni aplēsta kā 400 t. Etiopu obeliskiem smaile nav piramidāla.
Vislielākais iecerētais obelisks atrodas Ēģiptē - Asuānas akemnslauztuvēs, un tā svaru lēš uz 1168 t. Patiesību sakot, no klints pamatnes tas nav atdalīts un tātad nekur nav aizvests un uzstādīts. Nav arī zināms, ko senie meistari ar to domājuši darīt.
Saites.
Stēlas.
