Aliens

NLO novērojumi XX gadsimtā

XX gadsimts ufoloģijā ienāca ar ārkārtīgi strauju zinātniski-tehnisko progresu. Gadsimta sākums vai ņudzēja no ziņojumiem, kurus tagad mēs klasificētu kā 3. un 4.pakāpes tuvajiem kontaktiem.

Daudzi ufologi par ufoloģijas pamatlicēju uzskata filozofu Čārlzu Fortu (1874.-1932.g.), kas pamatīgi kritizēja zinātni par nevēlēšanos pētīt noslēpumainas parādības.

1908.gada 30.jūnijā Austrumsibīrijā vareni uzsprāga t.s. Tungusas meteorīts. Līdz pat šai dienai šis notikums nav izskaidrots un, iespējams, šim notikumam ir ufoloģiskas saknes.

1909.gads. 1909.gadā novēroja otro (pirmais bija 1896.-1897.g. ASV) NLO novērojumu uzplaiksnījumu. Tikai Anglijā vien bija 43 NLO novērojumi, bija ziņojumi no ASV, Jaunzēlandes. Daži no redzētajiem objektiem raidīja spožus starus.
1909.gada maijā Eseksas (Anglijā) iedzīvotāji vairākas minūtes varēja novērot gara un tumša torpēdas formas objekta lidojumu, kas zemes virzienā raidīja divus spožus starus.
1909.gada maijā kuģa "Svētais Olafs" komanda novēroja milzīgu objektu ar 5 prožektoriem, tas bija līdzīgs dirižablim. Objekts apstājās virs kuģa, bet pēc tam devās pie cita kuģa un apgaismoja to.
1909.gada jūlijā Saratovā (Krievija) novēroja apaļu spīdošu objektu, kas lidoja virs Volgas augšup pret straumi.
1909.gada augusta beigās laikrakstā "Daily Mail" tika ziņots par nezināmu objektu, kas apmetis divus lokus virs Tallinas un aizlidoja Somijas virzienā, atstājot pilsētniekus stipri uzbudinātā stāvoklī.
1909.gada oktobrī cigāra formas objekts lidoja virs Odesas, veica krasu pagriezienu un pazuda limāna virzienā.
1909.gada decembrī virs Vorčesteras (Masačūsetsas pavalsts ASV) divas reizes parādījās neparasts lidaparāts, kas visu sev apkārt apgaismoja ar jaudīgu prožektoru. Nākamaja naktī tādu pat skatu novēroja Bostonas un Vilimontikas pilsētu iedzīvotāji.
Limerikā (Īrija) astronoms Fērgusons novēroja spoži spīdošu objektu, kas parādījās no ZA un manevrējot devās uz dienvidiem, pēc tam atgriezās. Novērojums turpinājās 20 minūtes.

1910.gads. 1910.gada 21.septembrī Ņujorkā novēroja simtiem apaļu spīdošu objektu, kas 3 stundu laikā pārlidoja pilsētu. To redzēja ap miljonu ņujorkiešu un pilsētas viesu, notikumu plaši aprakstīja tā laika prese.

1912.-1913.gadā, kad Eiropa un Amerika bruņojās un dzīvoja nākamā kara priekšnojautās, laikrakstos parādījās sensacionāli ziņojumi par noslēpumainiem, milzīgiem cigārveida "gaisakuģiem" bez valsts pazīšanās zīmēm un ar prožektoriem līdzīgiem gaismēkļiem. Šie mistiskie gaisakuģi tika novēroti Vīnē, Pēterpilī, Londonā, Duvrā, Liverpūlē, virs Temzas Anglijā, Pšemislas, jaroslavas un Ļvovas Austroungārijā, virs Rumānijas un Krievijas impērijas rietumu daļas un citās pilsētās un vietās.
Tāpēc britu sūtniecība pārmeta vāciešiem, ka tie izspiegojot Britu salas. Vācieši dievojās, ka viņu cepelīni tik tālu aizlidot nespēj. Vācu valdība par to paziņoja oficiāli, kaut vai tikai tādēļ vien, ka neviens dirižablis nespētu vienas nakts laikā aizlidot līdz Anglijai un vēl arī atgriezties. Arī krievijas varas iestādes paziņoja, ka krievu aviatori nav veikuši tādus lidojumus virs DR Krievijas un Galīcijas.
Tajā laikā gaisa kuģniecība spēra tikai pirmos soļus, tikai ideālos laika apstākļos, kad nebija vēja, dirižabļu konstruktori devās īsos pārlidojumos. Savukārt mīklainie melnie cigārveida lidaparāti visbiežāk lidoja naktīs, un bija tehniski labi aprīkoti. Tie spēja attīstīt milzīgu ātrumu, veica zibenīgus manevrus, lidoja pat sniegputenī virs Skandināvijas, vai vētrā virs jūras vai okeāna. Dažkārt cigāri raidīja spēcīgus gaismas kūļus, kas parasti pārbaidīja aculiecieniekus.
Tā laika avīzēs šos lidojošos objektus dēvēja par tiem laikiem  modīgā vārdā - "aeroplāni." Tā laika aviācija atradās tikai iedīgļa stadijā, aeroplāniem nebija nekādu navigācijas ierīču, vēl jo vairāk elektroietaišu un prožektoru. Tādēļ tie varēja lidot tikai dienā un labos laika apstākļos lai vizuāli varēto orientēties pēc objektiem uz zemes. Toties NLO lidoja naktīs, ziemā un sliktos laika apstākļos.

1913.gads. 1913.gada 9.februārī neparasta parādība bija vērojama virs Ziemeļamerikas un Atlantijas okeāna rieteņu daļas. Torontas universitātes profesors Hants un anglis Denings apkopoja simtiem aculiecinieku liecības un notikums izskatījies apmēram šādi.
21:05 Kanādas centrālās daļas iedzīvotāji debesu ZR daļā novēroja ugunīgi sarkana ķermena parādīšanos. Tam bija gara aste, aiz kuras secīgi parādījās apmēram 10 NLO "viļņi." Katrā no viļņiem bija 20-40 objektu, kas, savukārt, lidoja grupās pa 2, 3 vai 4. Tādejādi kopumā pārlidoja vairāk kā 300 spīdoši objekti, kuru pazušanu pavadīja dārdoša skaņa. Visas parādības ilgums atsevišķām novērotāju grupām bija virs 3 minūtēm. Saskaņā ar atsevišķu 143 punktos esošu novērotāju sniegto informāciju (tie atradās kontinentā, uz kuģiem Atlantijas okeānā) tika noskaidrots, ka NLO lidojuši pa taisnu trajektoriju no Saskačevānas cauri Ņujorkas rajonam, caur Bermudu salām un līdz Saorokas ragam Brazīlijas austreņu piekrastē.
Astronomiskajā literatūrā ši parādība ieguva "Hanta bolīdu" vai "Kirilīda procesijas" nosaukumu, lai gan visi lidķermeņu lidošanas apstākļi bija pretrunā ar bolīdu lidošanas raksturlielumiem. Kopējais NLO šai gadījumā veiktais ceļš atmosfērā bija  vairāk nekā 9000 km (līdz šim garākā zināmā bolīda trajektorija atmosfērā ir 2400 km). Objektu lidojuma augstums, saskaņā ar Hanta aplēsēm, bija 40 km, bet pēc Hofmeistera un Deividsaona domām - 70-80 km. Domājamo NLO lidojuma trajektorija bija paralēla Zemes virsmai, kamēr bolīdu lidojuma augstumi parasti ir stipri lielāki un to trajektorijas vērsta slīpi šaurā leņķī pret Zemes virsmu, jo bolīdam galu galā taču reiz arī jānokrīt.
Visi parādības aculiecinieki ir arī vienisprātis, ka NLO grupas kustējušās majestātiski un nesteidzīgi, to lidojuma ātrums bijis 8-10 km/s, kamēr bolīdu pārvietošanās ātrums parasti ir vairāki desmiti km/s, un novērot tos var tikai dažas sekundes. Zīmīgi arī, ka netika novērota nekāda šo "bolīdu" nokrišana.
Pats Hants izteica hipotēzi, ka tās varēja būt nelielu kosmisku ķermeņu grupas, kas lidojušas garām Zemei, tās gravitācijas "saķertas," ieguvušas riņķveida orbītu paralēlu Zemes virsmai. Tomēr citi zinātnieki, tādi kā Deividsons, Hofmeisters un Fišers, pierādīja, ka gaisa pretestības spēks neļautu parastiem kosmiskiem ķermeņiem veikt tik garu ceļu atmosfērā - tiem būtu vai nu jāsadeg, vai jānokrīt.
Ārkārtīgi interesanti uir arī tas, ka 5 stundas pēc "bolīdu" parādes, t.i. 2:30 naktī, tieši pa šo pašu trajektoriju atkal atlidoja vairākas grupas līdzīgu objektu (Zeme tobrīd bija pagriezusies jau par 75o). Atkal savādi, bet nākamajā dienā - 10.februārī 14:00 dienā Torontas (Kanāda) iedzīvotāji novēroja 7-8 tumšu objektu pārlidošanu pilsētai no rieteņiem uz austreņiem, bet pēc tam - no austreņiem uz rieteņiem.
Ticama izskaidrojuma šim gadījumam tā arī nav.

1914.gada augusts. 8 cilvēki atradās Hūrona ezera krastā un uz tā virsmas pamanīja „lielu sfērisku objektu ar plakanu augšu.” Tam blakus atradušies neliela auguma humanoīdi, kuru augums nebija lielāks par metru. Neskatoties uz savu ārieni un tipisku „violeti zaļajiem tērpiem” (tā kā fejām, jo tās parasti tiek asociētas ar zaļu krāsu!), humanoīdi bija aizņemti ar kaut kādiem tehniskiem darbiem – visu savu uzmanību tie bija pievērsuši šlangam, kas bija iemērkts ūdenī. Visbeidzot tie šlangu ievilka lūkā un „objekts piepeši izgaisa.” (Valerii Sarnov, „On The Nature of Flying Saucers and Little Green Men,” Current Anthropology, Vol.22, 1981.gada 2.numurs, 165.lpp.)
Interesanti, ka šeit redzēts šķīvja formas NLO vēl tad, kad par tādiem plaši prese nerakstīja.

Norfolkas pulka nolaupīšana. 1915.gada 21.augustā (12.augustā-?) Pirmā Pasaules kara laikā Turcijā, netālu no Dardaneļu jūras šauruma, dīvainā veidā pazuda kādas angļu karaspēka daļas 266 karavīri – 16 virsnieki un 250 kājinieki, kas pa sausas upes gultni iesoļoja dīvainā mākonī. Tuvāk par šo notikumu aprakstīts esejā Galiopoles operācija ar NLO.

1917.gads.
Fatimas brīnums. 1917.gadā no 13.maija lidz 13.oktobrim Gova da Iria ielejā Fatimā, Portugālē, trim bērniem Lūcijai, Francim un Jacintai parādījās Dievmāte. Sīkāk neatstāstot visus šos notikumus, gribu atzīmēt, ka par Dievmātes parādīšanos vēstīja balts mākonītis, kas nolaidās no debesīm. Mākonis izstaroja spožu gaismu, kas spožumā pārspējis pašu sauli. Šo mākoni redzēja arī cilvēki, kuri, sākot ar otro tikšanās reizi, bija devušies līdzi bērniem uz Govas da Iria ieleju. Lai gan Dievmāti viņi neredzēja, to redzēja tikai bērni. Šis dīvainais mākonis pilnīgi droši ierindojams NLO kategorijā.
Tomēr pie 1917.gada 13.oktobra notikumiem Govas da Iria ielejā Fatimā gribu pakavēties ilgāk. Tās dienas pulksten 12 parādījās gaismas stars, ko redzēja visi šajā ielejā sanākušie cilvēki. Dievmāti redzēja tikai trīs bērni. Promejot Dievmāte bērniem norādīja uz sauli. Mākoņi izklīda un lietus pārstāja līt. Parādījās sudrabota ripa, kas sāka griezties līdzīgi ugunīgam ritenim, izsviežot lielus gaismas kūļus, kas debesis un zemi, klintis un kokus, kā arī cilvēkus ietina fantastiskā gaismā. Tas atkārtojās ar īsiem pārtraukumiem. Brīžiem bija redzama gaismas kustība cik-cak veidā virzienā no debesīm uz zemi. Beigās gaisā bija dzirdams īss, bet ārkārtīgi spēcīgs troksnis. Šo parādību, kas ilga 10 minūtes, Govas da Iria ielejā redzēja 70 000 cilvēku. Tā nebija saule. Saule tā nemēdz uzvesties!
Ir pilnīgi un nepārprotami skaidrs, ka parādība, ko 13.oktobrī cilvēki novēroja Govas da Iria ielejā, bija NLO. Citādi jau observatorijas visā pasaulē būtu fiksējušas brīnumu ar sauli.
Sīkāk šis notikums iztirzāts rakstā Meli un klusēšana ap Fatimu.

1921.gadā Kalifornijas pavalstī novēroja NLO, kas pacēlās no zemes.

Nikolaja Rēriha liecība. Slavenais krievu mākslinieks Nikolajs Rērihs savas otrās lielās "Himalaji - Altajs" ekspedīcijas laikā (1925.-1928.g.) debesīs virs ekspedīcijas nometnes novēroja NLO. Par to viņš raksta esejā "Gaisma tuksnesī" (uzrakstīta Gantokā, 1928.gadā), kas lasāma viņa grāmatā "Šambala" (izd. "Vieda", 1994.gads): "Spīdīgs ķermenis lido no ziemeļiem uz dienvidiem. Binoklis ir pa rokai. Šis ķermenis ir milzīgs. Tā viens sāns spīd saulē. Tā forma ir ovāla. Tad tas maina virzienu un pazūd dienvidrietumos aiz Ulan-davanas, sarkanās pārejas Humbolta kalnu grēdā. Visa karavāna satraukti apspriež šo parādību. Vai tas bija gaisa balons? Vai bolīds? Vai nezināms lidaparāts? Katrā ziņā tā nebija parādība, jo ar vairākiem binokļiem vienlaikus nevar novērot parādību. Un tad lama nočukst: "Tā ir laba zīme. Ļoti laba zīme. Mūs apsargā. Pats Rigden-džapo rūpējas par mums."
Tuksnesī var redzēt brīnumainas parādības..." Citāta beigas.

NLO novērojis arī Plūtona (1930.g.) atklājējs astronoms Klaids Viljams Tombo. Reiz kopā ar sievu naktī uz savas mājas sliekšņa Ņūmeksikas pavalstī ASV "neparasti dzidrās debesīs" redzēja 6 bāli dzeltenus, līdzīgus logiem, četrstūrus, kas peldēja tieši virs galvām. Tie bez skaņas 50-60 grādu leņķī pret debesīm virzījās vairākas sekundes, pie tam darīja to ar tādu ātrumu, kāds nevarēja būt nevienai no lidmašīnām, tomēr lēnāk par meteoriem. Neskatoties uz redzētā fantastiskumu, astronoms par to paziņoja atklāti. Nekāda lielā rezonanse gan nesacēlās, tikai skeptiķis Menzelis paziņoja, ka redzētais nav nekas cits kā temperatūras inversija - atmosfēras parādība, kad gaisma no zemes atspīd no siltās gaisa straumes, kura nokļuvusi virs aukstā gaisa slāņa tieši virs zemes.

1934.gads. 1934.gadā PSRS vairāki ukraiņu lidotāji, kas veica trenniņlidojumu, vakara debesīs pamanīja neparastu ugunīgu bumbu, kas pārvietojās ar lielu ātrumu. Tai pietuvoties lidotājiem neizdevās, un pēc dažām minūtēm tā pazuda skatienam. Lidmašīnas tūdaļ pat atgriezās bāzē, kut satrauktie lidotāji ziņoja vadībai par dīvaino objektu. Tā arī nolēma, ka tas ir kāds jauns imperiālistu ierocis, kuru no šie neģēļi taisās izmantot pret padomju valsti. Tomēr drīzi "no augšas" pienāca oficiāls dokuments, kurā tika apgalvots, ka lidotāji redzējuši lodveida zibeni, tiesa, visai reta paveida.

1937.gada rudenī Narangaseta Kellers ar ģimeni debesīs redzēja 10 vai 12 vienādus diskveida objektus. Daļa šo objektu bija nekustīgi, bet citi lēcienveidīgi pārvietojas dažādos virzienos. Tas ilga 10 minūtes. Tad visi NLO pēkšņi apstājās un pulcējās vienkopus, izkārtojās viens virs otra, vertikāli pacēlās gaisā un pazuda.

1939.gads.
Augustā Zviedrijā 2 minūtes novēroja 6 apaļus objektus sudrabainā krāsā un Mēness diska lielumā, kas riņķoja debesīs viens pakaļ otram un atgādināja teatrālu priekšnesumu.

1941.gads.
Pirmās ziņas par fūfaiteriem nāk no britu lidotājiem 1941.gada septembra sākumā. No tā laika fūfaiteru novērojumi ir regulāri no abām karojošajām pusēm visu kara laiku, izņemot vairākus mēnešus 1943.gadā, kad ziņojumi par fūfaiteriem apsīkst.
Arī amerikāņu lidotāji vēl pirms P-61 "Melno atraitņu" (Black Widows) izvietošanas Eiropā ziņoja par fūfaiteru novērojumiem, tomēr pēc dalības ņemšanas karadarbībā Eiropas debesīs nakts "melno atraitņu" piloti regulāri ziņoja par "nezināmiem objektiem," kas paralēli sekojuši viņu lidaparātiem un tumsā mirdzējuši. Amerikāņi atzina, ka vairākas reizes uz tiem šāvuši, bet noslēpumainie objekti nekā nav atbildējuši. Tiek arī uzskatīts, ka tieši "Melno atraitņu" piloti galu galā šos NLO nosaukuši par fūfaiteriem.

1942.gads. 
Februārī holandiešu kuģa "Tromp" ekipāža 3 stundu laikā novēroja milzīgu disku no alumīnijam līdzīga materiāla, kas ļoti ātri pietuvojās kugim, veica apbrīnojamu manevru sēriju un nozuda ar ātrumu, kas bija ne mazāks par 6000 km/st.
1942.gada 6.martā vienu no angļu bumbvedējiem, kas atgriezās no Esenes bombardēšanas, 4,5 km augstumā virs Zūderzejas sāka sekot kaut kāds nezināms spīdošs objekts. tas bija lodes formā un spilgti oranžā krāsā. Kad NLO pietuvojās lidmašīnai 150 m attālumā, lidmašīna apšaudīja to no ložmetēja, kas nedeva nekādu rezultātu. Pēc kāda laiciņa NLO milzīgā ātrumā aizlidoja.
1942.gada martā vācu iznīcinātājs Me-109 tika pacelts gaisā nezināma lidojoša objekta pārtveršanai, kas tuvojies Banakas aerodromam Norvēģijā. Lidmašīnas pilots ziņoja, ka 100 garais un 15 m diametrā objekts bijis cigāra formas, tam bijušas saskatāmas antenas. Viņa acu priekšā NLO lielā ātrumā šāvies vertikāli augšup un pazudis debesīs.
Vairāk nekā 150 neidentificēti sudrabaini objekti vairākās grupās aizlidoja viens aiz otra virs Zālamanu salām. Katrā grupā bija 10-12 NLO, kas izkārtojās vienā rindā.
Šai pašā gadā japāņu kara piloti no iznīcinātāja Tachikava Ki-36 uzņēma ļoti retu foto ar fūfightertipa NLO
Losandželosas kauja (2.februāris). Naktī uz 1942.gada 2.februāri nezināmas izcelsmes objekti naktī parādījās virs Losandželosas, un tur izvietotā pretgaisa artilērija atklāja uguni, domājot, ka tie ir japāņu bumbvedēji. Pavisam gaisā izšāva ap 1400 šāviņu, bet nekas netika notriekts. Visu šo izrādi redzēja lielākā daļa tā laika Losandželosas iedzīvotāju.
1942.gadā kaut kādi nezināmi lidojoši objekti ne reizi vien parādījušies debesīs Pēnemundes tuvumā, kur notika raķešu FAU-1 un FAU-2 izmēģinājumi.
Fūfaitera tipa NLO nofotografējuši japāņu kara lidotāji 1942.gadā. Fotogrāfijā redzami divi japāņu iznīcinātāji Tachikava KI-36 (no priekšējā lidaparāta gan redzama tikai aste) un divas spīdošas bumbas/NLO. Protams, tā laika fotogrāfiju kvalitāte bija vāja, un bildē redzamais varētu būt Viskautkas.

1943.gads.
Slavenās Kurskas tanku lielkaujas laikā starp Vāciju un PSRS 1943.gada vasarā tika novēroti dažādi NLO. Tie parādījās virs padomju karaspēka daļām. Lūk bijušā kara lidotāja apakšpulkveža A.Kovaļčuka no Minskas liecība: "Ar visādiem nezināmiem lidojošiem objektiem kara laikā "saruna" bija īsa: "Notriekt! Šaut!" Ja kas lidoja no austrumiem - savējie, no rietumiem - svešinieki. Mēs labi pazinām lidmašīnu tipus, neko nevarējām sajaukt... No lidojuma es atgriezos ar pēdējiem degvielas pilieniem un bez kaujas ieroču komplekta. Tikko piezemējos - trauksme! Kaimiņi ziņoja, ka uz mūsu pusi virzas bumbvedēju eskadriļa. Tie, kas varēja, uzreiz pacēlās gaisā, tādā situācijā tur drošāk. Vienīgi mans "putniņš" palika uz lidlauka. Taču bumbvedēji lidoja garām, bet aiz tiem no meža "uzpeldēja" milzu dirižablis 100-150 metru garumā! Lidoja tieši mums virsū, ļoti zemu - ap puskilometru. No tādas nekaunības bijām apstulbuši - to varēja notriekt pat no ložmetēja. Dirižablis, nekad neredzēts, līdzens, gluds, sidrabains. Beidzot zenītnieki "pamodās," sāka šaut no visiem stobriem. Bet dirižablim nekas nekaitēja. Tas aizlidoja uz mežu..." 
1943.gada oktobrī amerikāņu bumbvedēju B-17 uzlidojuma laikā Šveinfurtes pilsētai, virs pilsētas parādījās mazu mirdzošu disku spiets. Tie bija tikai 10 cm diametrā, sekoja bumbvedējiem nekā netraucējot bumbošanu. Viens no bumbvedējiem ar savu labo spārnu izgāja cauri disku "spietam" bez kādas to iedarbības uz spārnu vai lidmašīnas dzinēju.
1943.gada decembrī cilindriskas formas NLO lidoja pa maršrutu Helgolande-Vitenberga-Neistrelice ar ātrumu 3000 km/st.

1944.gadā Francijā tika novēroti NLO lidojumi rindā.
1944.gada februārī Kumersdorfas bāzē tika veikti jaunas raķetes izmēģinājumi, tie tika filmēti. Attīstot nofilmēto materiālu izrādījās, ka raķeti tās lidojuma laikā pavadīja kaut k;ads sfērisks ķermenis, kas nebija redzams no zemes. NLO veica apļus ap lidojošo raķeti.
1944.gada vasarā Normandijā 4 amerikāņu virsnieki un žurnālists novēroja ugunīgu bumbu, kas pulsēja sarkanīgā krāsā. Tā pietuvojās frontes līnijai, karājās virs tās 15 minūtes, pēcāk ātri aizlidoja.
1944.gada augustā virs Sumatras kāds nezināms objekts sekoja amerikāņu bumbvedējam, kas lidoja kaujas uzdevumā.
1944.gada septembrī, kad izmēģināja pirmo vācu reaktīvo lidmašīnu Me-262 Rehlinas eksperimentālajā centrā, lidmašīnas pilots 12 000 m augstumā ieraudzīja milzīgu NLO ar atveru rindu un ko līdzīgu antenām. NLO drīzi aizlidoja ar ātrumu 2000 km/st.
1944.gada novembrī 415.nakts bumbvedēju eskadriļas (bāzējās Anglijā) lidotāji lidojuma laikā virs Francijas novēroja apmēram 10 spīdošus diskus, kas pārvietojās debesīs vienotā ierindā ar "ekstraordināru ātrumu."
1944.gada novembrī ASV kara aviācijas pilots, leitnants Šlaters (Schlater) apgalvoja, ka savas fizelāžas tuvumā redzējis dejojam sarkanīgas uguns lodes.
1944.gada 14.decembrī par fūfaiteriem ziņo Reiters NY Times.
1944.gada decembrī angļu nakts iznīcinātāja ekipāža, kas lidoja virs Vācijas teritorijas, Hāgenavas rajonā ieraudzīja divas oranžas bumbas. Tās pacēlās un sāka sekot lidmašīnai. Lai no sekotajiem atrautos, iznīcinātājs veica vairākas krasas virāžas, bet abi objekti precīzi atkārtoja visus tā manevrus. Pēc 2 minūtēm bumbas atstājās un aši aizlidoja.
1944.gadā okupētās Polijas teritorijā vācu PGA spēku radiolokācijas iekārtas 15 km augstumā pamanīja kaut kādu NLO, kas ātri tuvojās. Vācieši pa to šāva ar 88 mm kalibra zenītložmetējiem, taču rezultātu nebija. Objekts tikai palielināja ātrumu tā, ka satrauktais novērotājs kliedza: "2000, 3000, 5000 km/st!" Kad NLO samazināja augstumu, pa to sāka šaut arī 22 mm kalibra zenītložmetēji (tie, ar 4 stobriem!). Vizuāli esot bijis redzams kā trasējošie šāviņi tieši trāpīja objektam, tomēr tas nelikās traucēties. 2 km augstumā NLO mainīja lidojuma virzienu un pazuda no redzamības.

NLO novērojumi pēc II Pasaules kara. II Pasaules kara beigās un pēc tam ASV GKS saņēma ziņojumus par NLO novērojumiem no visas pasaules. Donalds G.Mencelis, ASV JKS komandieris, kas vadīja arī Matemātisko un fizikālo pētījumu nodaļu jūras sakariem, rakstīja: "Uzreiz pēc II Pasaules kara beigām sāka pieaugt ziņojumu daudzums par noslēpumainiem lidojošiem objektiem. Tikai no vienas pat Zviedrijas 1946.gadā tādu pienāca vairāk par tūkstoti. Esmu dzirdējis par to pa slepenajiem kanāliem, taču ņēmis dalību pētījumos neesmu. Tomēr gaisa militārā izlūkošana bija lieliski informēta par tādu parādību un uzskatīja, ka atbildību paqr šiem lidojumiem nes PSRS, kas ieguvusi vācu raķešu programmas datus Pēnemundē." (Sagan and Page. UFO's: A Scientific Debate, 130.-131.lpp.)
Turpmāk pieaugošās "aukstā kara" histērijas apstākļos līdzīgi novērojumi sāka valdības tik ļoti uztraukt, ka GKS sāka vākt informāciju par līdzīgiem gadījumiem - izveidoja īpašu programmu "Zīme," ko prese pārsauca par "Šķīvi." 1949.gada 27.decembrī, pēc vairāk kā divu gadu pētījumiem, GKS noraidīja visas liecības, izņemot 34, pārējās nosaucot par alošanos, halucinācijām vai pazīstamu objektu aplamu interpretāciju. Atlikušo 34 objektu izturēšanās tie izskaidrot nespēja, bet atraidīja, nosaucot par "psiholoģiskām aberācijām."
Tomēr norobežoties no NLO fenomena militārajām un valdošajām aprindām neizdevās vis, ziņojumi turpināja pienākt pa vienam dienā. Valdošos problēma turpināja uztraukt, un tie palaida jaunu projektu "Niknums," kas bija domnāts līdzīgu gadījumu izmeklēšanai un uzskaitei.

1945.gads.
1945.gada sākumā amerikāņu kuģu grupa gatavojās iebrukt Okinavā (Japāna) un pārvietojās gar Nanseišoto arhipelāgu. Kuģu grupas RLS fiksēja 200-300 nezināmu objektu, kas tuvojās kuģiem ar ātrumu 1600 km/st. Tiem pretim tika pacelti iznīcinātāji no aviācijas bāzes kuģiem. Tomēr lidmašīnas neaizķeroties izskrēja cauri lidojošajai armādai, to nemaz nemanīdami. Tikām kuģu RLS operatori fiksēja, ka spocīgo objektu bars pārlidoja virs amerikāņu kuģiem 600 m augstumā, lai gan vizuāli tos neviens tā arī neieraudzīja.
1945.gada februārī amerikāņu līnijkuģis "Ņujorka" un to pavadošie mīnu kuģi Klusā okeāna rieteņu daļā ar saviem ložmetējiem apšaudīja sudrabainas krāsas NLO, kas bija divstāvu mājas lielumā.
Šai gadā esot sākušies NLO lidojumi t.s. Austrālijas NLO "ligzdošanas" vietā Kvīnslendas provincē.

1946.gads. Pa visu 1946.gadu aculiecinieki manījuši ap 1000 NLO un zviedru militārā vadība par 600 tādus novērojumus saņēma laikā no 3.-30.jūlijam. Žurnālisti tos nosauca par Spoku raķetēm. 

1947.gads. Tas ir bijis īpaši ražīgs NLO novērojumos.
Majora Smita novērojumi. 1947.gada janvārī Dienviddakotas pavalsts Repsitijas aviobāzē izlūkdienesta majors Smits debesīs redzēja 12 elipsveida objektus, kas lidoja izkārtojušies taisnstūrī. NLO bija smago bumbvedēju lielumā un izstaroja dzeltenbaltu gaismu. NLO tuvojās aviobāzei no ZR. Tad tie nolaidās no 3000 metru augstuma līdz 1500 metru augstumam. Pēc tam tie līgani pagriezās pa labi par 110 grādiem neizjaucot ierindu, tad atkal tie uzņēma augstumu 30-40 grādu leņķī un, palielinot ātrumu, aizlidoja uz dienvidrietumiem.
1947.gada jūnijā virs Albukernes novēroti 13 sudrabaini objekti, kuri lidoja viens aiz otra. Tie vispirms lidoja uz dienvidiem, tad mainīja virzienu uz austrumiem un, beidzot, nogriezās uz rietumiem.
1947.gadā Masačūsetsas pavalsts debesīs novēroti NLO manevri, kas atgādināja gaisa kaujas. 1947.gada 21.jūnijā Vašingtonas pavalstī, krasta apsardzes darbinieks Dels kopā ar dēlu un diviem kutera apsardzes locekļiem, kas patrulēja līcī, novēroja, kā no mākoņa parādās sešu diskveida objektu grupa. Katra objekta diametrs bija 30 m. Novērotājiem radās iespaids, ka diskveida objekti ir metāliski. Katram NLO pa perimetru bija redzami simetriski izkārtoti iluminatori, bet apakšā - liela melna atvere. Centrālais NLO atradās nekustīgā stāvoklī 600 m augstumā. Pārējie pieci NLO lēnām riņķoja tam apkārt. Tad centrālais NLO pārvietodamies grūdienveidīgi un griezdamies, nolaidās līdz 150 m augstumam. Varēja redzēt, ka centrālā NLO tumšajā atverē brīžiem uzplaiksnīja spoža gaisma. Pēc 5 minūtēm viens no pieciem NLO, kas atradās 600 m augstumā, nolaidās uz centrālā NLO un dažu minūšu laikā abi objekti savienojās. Pēc tam nolaidies NLO atkal atdalījās un pacēlās iepriekšējā augstumā. Tad nekustīga centrālā objekta iekšpusē atskanēja sitieni, slāpēti sprādzieni. Lejup bira simtiem sīkas, acīmredzot karstas diska atlūzas, kas krītot ūdenī veidoja garaiņu mākoņus. Visbeidzot NLO iekšā atskanēja sprādziens. Pēc šī sprādziena nekustīgais NLO iespīdējās, pacēlās augstāk un pievienojās pārējiem 5 NLO, un tie lielā ātrumā aizlidoja okeāna virzienā.
Vēlāk speciāli izveidota komisija atrada kaut kādu detaļu atliekas. Atlūzu analīze liecina, ka tās nav bolīdu atliekas. Tās nelīdzinājās arī nevienām no Zemes lidaparātu atliekām. Atlūzas saturēja kalciju, alumīniju, cinku un dzelzi.
Rietumu ufoloģijas dzimšana - notikums ar Kenetu Arnoldu. 1947.gada 24.jūnija dienā amerikāņu privātlidotājs (uzņēmējs un pilots) 32 gadu vecais Kenets Arnolds (Kennet Arnold) Vašingtonas pavalstī ar savu vienmotora lidmašīnu lidoja virs Reinīra kalna (Kaskāžu kalni), un debesīs redzējis "deviņu spilgtu objektu grupu" 5 jūdžu garumā, kurus viņš nosaucis par "lidojošiem šķīvīšiem." Viens no objektiem atgādināja pusmēnesi ar nelielu kupolu viducī. 8 pārējie bija līdzīgi diskiem, kas spīdēja saules staros.
"Tie lidoja ļoti zemu virs kalnu virsotnēm, pie tam ar milzīgu ātrumu. Lidmašīnas tā nelido, vēl vairāk, tie atgādināja pa ūdeni lēkājošu šķīvi," - pēc tam stāstīja Kenets.
Pēc Keneta novērtējuma neparastie objekti kustējušies ar ātrumu ap 2700 km/st. Tolaik pats ātrākais iznīcinātājs lidoja ar trijas reizes mazāku ātrumu. Aprakstīdams objektu izskatu, Arnolds lietoja apzīmējumu "bezastes lidmašīnas:" to kustība bijusi kā "gliserim, kas nesās pa viļņiem" un "līdzīgi šķīvim, kas mests pa ūdens virsu." Šo Keneta Arnolda apzīmējumu uzķēra žurnālists Bils Bekvaits, pēc viņa šis termins ieviesās vispārēji caur aģentūru Associated Press.
Notikums ar Kenetu Arnoldu tika aprakstīts žurnāla Fate 1948.gada 1.numurā. Vēlāk tika izdota grāmata "Šķīvīšu uznāciens." (The Coming of the Saucers) (1950.g.)
Nu tad no šī laika arī NLO tika sākti saukt slavenajā epitetā - "lidojošie šķīvīši."
Kenets pēc tam netālajā Takomā pētīja gadījumu ar "Mauri salu," kad viens no 6 NLO izmeta atkritumus - nosita suni un savainoja kādu zēnu.
Aprīlis. Divi meteostacijas darbinieki Ričmondā (Virdžīnijas pavalsts) paziņoja, ka veselu mēnesi laikā PIBAL novērojumu laikā (ar pilota-balona palīdzību) trīs reizes caur teodolītu redzēja dīvainu metālisku disku. Viens no novērojumiem notika 15 000 pēdu augstumā, un diskam sekoja 15 sekundes. Disks likās metālisks, pēc formas atgādināja elipsi, tam bija plakans dibens un apaļa augša. Tas likās zemāk par novērojošo aerostatu un bija daudz lielāku izmēru par to. Iespaids bija tāds, ka objekts pārvietojās ļoti ātri, lai gan novērtēt tā ātrumu, pat aptuveni, novērotāji nespēja. (Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
28.jūnijs. Lidojot 10 000 pēdu augstumā ar 300 grādu kursu 30 jūdzes uz ZR no Mida ezera Nevadā, GKS leitnants ziņoja, ka novēro 5 vai 6 līdzīgus baltus un apaļus objektus, kas lidojuši apmēram ar ātrumu 285 jūdzes stundā. (Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
29.jūnijā. Trīs cilvēki kontrolēja 17.autostrādi (ved uz Baltajām Smiltīm Jaunmeksikā, uz militāro poligonu V-2), viņu starpā bija 2 zinātnieki. Viņi ziņoja, ka redzējuši lielu "šķīvi" vai sfēru, kas 10 000 pēdu augstumā lidoja horizontāli ar lielu ātrumu. Sfēras forma nebija gluda, un tai nebija prominentu virsmu. Objektu varēja redzēt apmēram 60 sekundes, līdz tas izzuda ZA. Visi novērotāji bija vienisprātis par redzētā detaļām, tikai vienam no tiem likās, ka viņš redzējis tvaika pēdas, ko atstāja neparastais lidojošais objekts.(Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
Rozvelas gadījums (1947.gada jūlija sākums). 1947.gada jūlija sākumā (avotos minēti datumi no 2. līdz 8.jūlijam) notikusi, iespējams, NLO avārija Jaunmeksikas pavalsts Rozvelas pilsētiņas apkārtnē.
7.jūlijs. Pieci policijas virsnieki no Portlendas (Oregonas pavalsts) ziņoja par vairākiem NLO, kas pārlidojuši dažādas pilsētas daļas. Viss tas noticis 1-2 minūšu laikā, kamēr novērošana ilgusi 1305 stundas (kā gan tas domāts?). (Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
7.jūlijs. Viljams Roudss no Fīniksas (Arizonas pavalsts) saulrieta laikā it kā redzējis disku, kas griezās virs viņa zemes gabala. veica vairākus fotouzņēmumus, kuros patiesi ir redzams diskam līdzīgs objekts - priekšgalā noapaļots, pakaļgalā asi nogriezts. Forogrāfijas izpētījuši eksperti un atzinuši tās par īstām - nerada filmas emulsijas vai lēcas defekta iespaidu. (Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
8.jūlijs. FIB izpētei tika nodots 1947.gada 15.jūlija ziņojums. kas ir ievērības cienīgs ar to, ka NLO novērotājs bijis bruņoto spēku loceklis (viņa vārds FIB dokumentos aizkrāsots). Ziņotājs "dien armijā 10 gadu un divus mēnešus, dienējis aiz robežas... aviācijas korpusā dienē 10 mēnešus... 1947.gada 8.jūlijā viņš devies no savas kancelejas uz Klīneras bāzi, gāja pa ietvi gar ORD kazarmām, kad pamanīja piecus vai sešus cilvēkus, kas rādīja debesīs. Taču, tā kā armijas azviācijas bāzē viņš pie tā bija pieradis, tad vairāk tiem nepievērsa uzmanību, kamēr priekšā ejošie kapteinis un laitnants neapstājās un neparādīja tai pat virzienā." Ziņojums turpina: "Mirkli palūkojies augšup, viņš ievēroja trīs neparastus lidojošus objektus, kas lidoja debesīs ziemeļaustreņu virzienā.Likās, ka divi no tiem kustējās ātrāk, nekā parasta P-80 lidmašīnu vienība, un viņš piemeta, ka aptuvenais to lidojuma augstums bija 8-10 000 pēdu un attālums 7-10 jūdzes. [Aculiecinieks] apgalvoja, ka divi priekšmeti prikšā likās apaļi un bija ļoti gaišā pelēkā krāsā, kamēr tas, kas atradās aizmugurē, itkā rotēja vai ripoja pakaļ diviem citiem... likās, ka viņš kūleņo, taču aculiecinieks nespēja saskatīt, vai šis priekšmets bija plakans vai telpisks. Aculiecinieks atcerējās, ka rotējot tas kļuva gaišāks un tumšāks. NLO atradās redzamības laukā kādas četras sekundes... un nebija līdzīgi nekam, ko viņš kādreiz būtu redzējis. Viņš centās sevi pārliecināt, ka tas bijis redzes apmāns; taču tai pat laikā bijis pārliecināts, ka redzēja šos priekšmetus tieši tādus, kādus tos aprakstījis."
Aculiecinieku kā gudru un savaldīgu cilvēku novērtējis aviācijas korpusa kapteinis Viljams L.Deividsons: "[Viņš] liekas gudrs un savaldīgs cilvēks. Sākumā viņš ļoti nelabprāt apsprieda šo tēmu un likās neapņēmīgs dēļ bažām tikt izsmietam. Viņš likās godīgs un patiess savā stāstījumā par redzēto un atklāti paziņoja, ka šis gadījums iedzinis viņu strupceļā."  /avots: Nicholas Redfern, The FBI Files/
10.jūlijs. Vuldrafa kungs, kas bija mehāniķis uzņēmumā "Pan American Airways," ziņoja par apaļu priekšmetu, kas lidojis ar lielu ātrumu paralēli zemes virsmai Harmonfīldā (Ņūfaundlenda), un aiz sevis atstājis kvēlojošas pēdas. Pēc formas tas atgādinājis mākoni. Vēl divi cilvēki debesīs redzējuši atstātās sliedes, kas bijušas redzamas vēl kādu stundu, un kuras nofotografēja cits "PAA" darbinieks. (Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
23.jūlijs. FIB rīcībā nonāca jauns un iespaidīgs ziņojums, ko piegādāja armijnieki. Šoreiz liecinieks bija privāts lidotājs no Oklahomsitijas - Bairons B.Sevidžs, kas lidoja kopš 1929.gada. Intervijās ar militāro izmeklētāju kaimanu D.Saimonu viņš atcerējās 23.jūlija notikumus un bija gatavs "palīdzēt izmeklēšanai." Sevidžs pastāstīja, ka viņš ar savu sievu kā reizītes iznācis no mājām un sēdušies automobīlī, kas stāvēja uz ceļa... Bija apmēram starp 8:30 un 9:00 vakarā, un likās, ka Oklahomas pilsētas uguņi laistās šai priekšmetā, kad pirmo reizi viņš to ieraudzīja. Priekšmets atradās apmēram 160 grādu uz dienvidiem un kustējās viņu virzienā. Sevidžs savai sievai piezīmējis, ka "garām lido liela balta lidmašīna."
Sevidžs apgalvoja ka, kad šis lidobjekts viņam pietuvojies 45 grādu leņķī, viņš sapratis, ka tā nav parasta lidmašīna: sākumā tas licies elipses formas, taču, kad pietuvojās, tad izrādījās pilnīgi apaļš un plakans. Sevidžs paziņoja, ka objekts, kas parādījās viņa priekšā, bijis līdzīgs nesfēriskam diskam, tā diametra attiecība pret biezumu bijusi apmērtam 10:1; tas licies biezāks centrā, taču lidotājs nebija par to pārliecināts. Pēc Sevidža domām, šis objekts atradās 10-18 000 pēdu augstumā, nav bijis manāms, ka tas aiz sevis atstātu pēdas. Augstumā tas licies tikpat liels kā seši B-29 kopā ņemti. Sevidžs paziņoja, ka objekts atradies viņa redzes laukā apmēram 15-20 sekundes un kustējies ar 3 reizes lielāku ātrumu kā reaktīvai lidmašīnai. Pēc krāsas tas visu laiku licies auksti balts. /avots: Nicholas Redfern, "The FBI Files"/
Augusts. 1947.gada augustā divi amerikāņu lidotāji savā grāmatā "Par lidojošajiem šķīvīšiem" stāsta amerikāņu astronoms Donalds Menzels: "redzēju lielu, tumšu cigārveida objektu, kura kontūras asi izdalījās uz debess fona... Ķermenis virzījās tieši pretīm lidmašīnām, un viena no tām tik tikko paguva izvairīties no sadursmes. Objekts nolidoja garām. Abi lidotāji pēc tam mēģināja to panākt, bet veltīgi: pēc četrām minūtēm noslēpumainais ķermenis nozuda.
7.augusts. Šāds ziņojums Hūveram (FIB direktors) 7.augustā tika nosūtīts no Filadelfijas FIB nodaļas: "Ziņojam par lidojošu objektu virs Filadelfijas. 6.augusts, 1947.gads. Diversija. 1947.gada 6.augustā "Philadelphia Inquair"  publicēja paziņojumu, kas skar lidojošos objektus... no cilvēkiem, kas par tiem ziņojuši, tika paņemtas intervijas Filadelfijas nodaļā, un viņi, pamatā, paziņoja sekojošu informāciju: 6.augustā pulksten 10:45... virs Filadelfijas tūkstoš vai vairāk pēdu augstumā bijis redzams gaišis zils vai balts liesmojošs objekts, kas kustējās no ZA DA virzienā. Aiz objekta palika dūmu sliede, kas saglabājās gandrīz divas sekundes, tā izzušanu pavadīja svilpjoša vai murdoša skaņa. Aculiecinieku - saprātīgu un uzticību pelnošu cilvēku starpā - ir arī bijušais armijas aviācijas korpusa lidotājs. Viņš ir pārliecināts, ka augstākminētais objekts nebija reaktīvā lidmašīna, jo to pavadošā skaņa nebija tik skaļa, kā reaktīvās lidmašīnas skaņa. Viņš aplēsa, ka šis objekts pārvietojās ar ātrumu ap 400 jūdzēm stundā. Pēc armijas un jūras kara flotes spēku izlūkošanas Filadelfijas nodaļas lūguma noskaidroja, vai armija vai jūras kara flote neveic kaut kādus eksperimentus ar jaunu tipu lidmašīnām Filadelfijas tuvumā. Tie sniegs paziņojumu Filadelfijas nodaļai pēc dažām dienām. Pakaļ nosūtīsim vēstuli ar sīkākām detaļām. Vordmens." /avots: Nicholas Redfern, "The FBI Files/.  FIB šo ziņojumu uztvērakā ticamu, jo liecība bija "saprātīgu un uzticību pelnošu cilvēku," ieskaitot bijušo armijas lidotāju. Neskatoties uz rūpīgu faktu izmeklēšanu, šo gadījumu tā arī neizdevās izskaidrot.
13.augusts. FIB Sietlas nodaļa: "...L.R.Brumets, p/k 254, Redmonda, Vašingtona un Sidnejs Dekers, p/k 296, Redmonda, Vašingtona, novēroja divus diskus ap 9 no rīta 1947.gada 13.augustā. Intervijas laikā Dekers paziņoja, ka, atrodoties pie Redmondas pasta, viņš pamanījis divus ļoti spožus priekšmetus, kas pārvietojušies milzīgā ātrumā. Pēc viņa apraksta priekšmetiem nav bijuši spārni, astes, bet abi gali bijuši nosmailināti. Dekers piemetināja, ka tie bijuši līdzīgi zemfizelāžas degvielas bākām un bijuši bez skaņas." /avots: Nicholas Redfern, "The FBI Files"/ FIB Sietlas nodaļa sīkā 2 lapaspušu atskaitē Vašingtonai ziņoja, ka abi objekti nizskatījušies "ļoti spoži" un lidoja ziemeļu virzienā. 8 sekunžu laikā, kad NLO atradās redzamības zonā, Dekeram izveidojās viedoklis, ka, lai arī kāda būtu šo objektu izcelsme, tie lidoja augstumā, kādā parasti redzamas lidmašīnas, bet Brumets piemetināja, ka to ātrums pārsniedzis parastas lidmašīnas ātrumu vismaz trīs reizes. Brumets un Dekers šos pastāstīja arī 3.personai - Memi Inglišai: "Inglišas jaunkundze paziņoja, ka, kad Brumets pievērsistās uzmanību šiem priekšmetiem, tā pametusi debesīs acumirklīgu skatu. Ieraudzītie objekti, pēc viņas apraksta, bijuši līdzīgi divām sudrabainām lodēm, kas lidoja ar milzīgu ātrumu." Arī šoreiz FIB neko nespēja izskaidrot. Precīzās liecības norādīja uz to, ka darīšana ar nezināmas izcelsmes saprātīgi vadītiem lidaparātiem.
14.augusts. Novēroja neparasta lidaparāta parādīšanos virs Aidahas, kas nemieru FIB aģentos Battā. Uz Vašingtonu tika nosūtīts teletaips vienā lappaspusē: "FIB direktoram. Steidzīgi. Tai dienā [aizkrāsots] no Tvīnfolzas, Aidahas pavalstī, paziņoja vietējā avīzē, ka pēdējās otrdienas vienos naktī, 13.augustā viņš un divi viņa dēli - Billijs, desmit gadu vecs, un Keits, astoņu gadu vecs, - deviņas jūdzes uz ziemeļrieteņiem no Tvīnfolzas redzējuši lidojošu disku. [aizkrāsots] paziņoja, ka šis priekšmets devies lejup uz Salmonriveru ar šausminošu ātrumu, ko viņš novērtējis kā apmēram vienu tūkstoti jūdžu stundā. [aizkrāsots] un dēli pastāstīja avīzēm, ka redzējuši debeszilas krāsas objektu divdesmit pēdu garumā, desmit platumā. Bez tam, viņi pamanījuši spožu gaismu, kas nākusi no priekšmeta, bet, kad tas sācis izzust skatienam, visi viņi izdzirdējuši skaļu svilpienu.  Saskaņā ar 1947.gada 30.jūlija "Biroja Biļetenu," Nr.42, B paragrāfu, uzreiz tika mēģināts paņemt interviju [aizkrāsots] un dēliem. Birojs ātri un pilnīgi ticis informēts par visiem apstākļiem, kas attiecas uz šo lietu. Bennisters. Beigas."

19.augusts. 1947.gada 19.augustā laulāts pāris no Tvīnfolzas, Aidahā, kas 9:30 vakarā kopā ar ģimenes draugu redžja "šķīvīšu" ierindu, kas traucās lielā ātrumā. Sīku ziņojumu uz trim lapām iesniedza FIB direktoram Hūveram īpašais aģents Benisters no Batas (Aidaha):
"[Aculiecinieki] novēroja objektu, kas atgādināja lidojošu šķīvi, un kurš ļoti ātri pārvietojās no pilsētas  dienvidrieteņiem uz ziemeļaustreņiem. Apmēram pēc 10 minūtēm visi šie ļaudis ieraudzīja desmit objektus, sakārtotus trijstūrī, kas ātri devās tai pat virzienā. Tai laikā, kad šī grupa gandrīz izzuda apmākušajās debesīs, trīs objketi kreisajā flangā atdalījās un devās ziemeļu virzienā. trijstūrī palikušie objekti, liekas, turējās ierindā un turpināja lkidot uz ziemeļaustreņiem. Trīs vai piecas minūtes vēlāk aculiecinieki ieraudzīja citu trīs trijstūrī lidojošu objektu grupu, kas devās tanī pat virzienā. Pēc dažām minūtēm liecinieki novēroja vēl vienu grupu, kas sastāvēja no pieciem vai sešiem objektiem, arī sakārtotiem trijstūrī, kas ātri devās ziemeļaustreņu virzienā. Drīz liela objektu grupa - daudzumā no 35 līdz 50 - pārlidoja pilsētai uz ziemeļaustreņiem, un visi kopā tie bija izkārtojušies tādā pat trijstūrī..."
Turpinājumā: "Pēc 20-25 minūtēm pēc pēdējās grupas novērošanas tika pamanīti līdzīgi objekti, kas ļoti ātri lidoja pretējā virzienā uz dienvidaustreņiem. Šoreiz, kā apgalvoja liecinieki, objekti parādījās grupās pa trim, pieciem un septiņiem. Šai brīdī [nosvītrots] jk-dze pasauca detektīvu [no] Tvīnfolzas Policijas departamenta, savu kaimiņu, kas dzīvoja blakus... kā arī Tvīnfolzas Policijas departamenta locekļi [novēroja] divpadsmit objektu grupu, kas ierindā lidoja virs pilsētas dienvidaustreņu virzienā. Aculiecinieki, visi šis sabiedrības godājami pilsoņi, nespēja noteikt objektu augstumu vai to ātrumu, taču paziņoja, ka šie objekti bijuši līdzīgi apgaismotiem lidojošiem šķīvjiem. Šie cilvēki uzskatīja, ka novērotajiem objektiem nebija ne lidmašīnu nosēšanās uguņu, ne krītošu zvaigžņu. Nav bijis redzams, ka kāds no šiem objektiem ietu uz nosēšanos Tvīnfolzas tuvumā, un neviens no tiem nelidoja pa loku.  Neviens no šiem novērotājiem  nebija dzirdējis kādu skaņu, kad objekti pārlidoja pilsētu. Par izmeklēšanu, kas tika virzīta saskaņā ar Biroja norādījumu, tika ziņots "Biroja biļetenā" Nr.42 B paragrāfā 30.jūlijā. Ja Birojs iegūs jebkādu informāciju attiecībā uz armijas GKS veiktiem eksperimentiem, paziņokums par tiem tiktu augsti novērtēts. Bez šaubām, tādu objektu parādīšanās turpināšanās bez oficiāla paskaidrojuma var izsaukt histēriju vai paniku Tvīnfolzā, Aidahā. Benisters."
/avots: Nicholas Redfern, "The FBI Files/

Augusta beigas. Pienāca vairāki ziņojumi par NLO novērojumiem netālu no Marokas lidlauka, Marokā, Kalifornijas pavalstī. Liecību kopijas, kas tika sniegtas zem zvēresta, tika pārsūtītas FIB. Lūk, viens no fragmentiem: "...Izejot no pārrunu punkta, es devos tieši uz savu biroju un tad izdzirdēju vienas no mūsu vietējo lidmašīnu tipiskām skaņām. Pacēlis acis, es pamanīju lidmašīnu, taču kad mirklīti palūkojos debesīs, tad ieraudzīju divus sudrabainus priekšmetus sfēras vai diska formā, kas kustējās ar ātrumu ap 300 jūdzēm stundā, jebšu, varbūt mazāk, apmēram 8000 pēdu augstumā, turot kursu tieši uz ziemeļiem.
Kad pirmo reizi ieraudzīju šos priekšmetus es pasaucu [trīs cilvēkus, kuru vārdi FIB izsniegtos dokumentos ir aizkrāsoti], viņi uzreiz pienāca pie manis un, parādījis lidojošo priekšmetu virzienā, esviņiem jautāju: "Sakiet man, ko jūs tur redzat?" Un visi trīs paziņoja ar dažādiem komentāriem: "Tie ir lidojoši diski..."
Es vairākas reizes atskatījos palūkoties uz šiem priekšmetiem, lai pārliecinātos, vai tie nav bijuši redzes sasprindzinājuma rezultāts vai kāds redzes apmāns. Šie priekšmeti nebija, atkārtoju, nebija lidmašīnas, tie nevarēja būt arī nevadāmie meteroloģiskie aerostati, palaisti no šīs stacijas, jo kustējās pretim pastāvīgam vējam. Lidojuma ātrums un horizontālais virziens, kādā tie pārvietojās, acīmredzami apgāza faktu, ka tās būtu meteoroloģiskās zondes...
Es tūdaļ ieskrēju ambulatorijā pasaukt medicīnisko personālu, lai tie apstiprinātu manis novēroto priekšmetu realitāti, taču, kad es pieskrēju pie ambulatorija aizmugurējām durvīm... objekti pazuda skatienam...
Šo paziņojumu sniedzu brīvi un  labprātīgi bez draudiem vai piespiešanas solījumiem." /avots: Nicholas Redfern, "The FBI Files/

1947.gads.
1947.gada augustā pie Tampas (Florida) C-47 lidmašīnai pavisam tuvu pielidoja kaut kāds cilindrisks objekts izmēros 2 reizes lielāks par bumbvedēju. Likās, ka sadursme ir neizbēgama, tomēr pēdējā sekundē strauji aizšāvās pretējā virzienā. NLO ātrums bija ap 3000 km/st.
1947.gadā PSRS virs slepenās militārās pilsētiņas Arzamasas, kur notika darbs pie krievu ūdeņraža bumbas radīšanas, vairākas reizes tika novēroti NLO. Tie līdzinājās gariem cigāriem, bija sudrabainā krāsā un naktī spīdēja blāvi oranžā krāsā. NLO parādījās lielā augstumā un riņķoja virs pilsētas. Krievu militāristi tos uzskatīja par amerikāņu spiegu lidmašīnām, mēģināja tās nosēdināt, taču nesekmīgi. 
1947.gadā novērots, ka Oregonas pavalstī diskveida NLO lidojis plakaniski pret lidojuma virzienu, tādējādi it kā ignorējot gaisa pretestību.
1947.gadā virs Alabamas novērots NLO, kas lielā ātrumā veicis pagriezienu par 90 grādiem.
1947.gadā pie Melfordas (Oregonas pavalsts, ASV) novērots NLO, kas kustējis palēcieniem, kā sviests plakans akmens pa ūdens virsmu.

1948.gada 10.decembrī ASV GKS izdeva dokumentu "Notikumu ar lidojošajiem objektiem ASV analīze." Dokuments, kas apzīmēts kā "pilnīgi slepeni," un tas apstiprina, ka 1947.gada vidus vai mudžēja no ziņojumiem par neparastiem lidojošiem objektiem. GKS pauž: "Virkne ziņojumu, kas skar nezināmos lidojošos objektus, sastādījuši lidotāji-novērotāji. Savas tehniskās sagatavotības un pieredzes dēļ, viņi nerada tādu cilvēku iespaidu, kas būtu nonākuši nepmatotu sensāciju ietekmē vai tiem būtu bijusi nosliece ziņot par neizskaidrotiem fenomeniem kā par jaunu gaisa aparātu tipu."

1948.gads.
7.janvāris. Mantela pēdējais lidojums. 1948.gada 7.janvārī tūkstošiem cilvēku ASV, Kentukas pavalstī, Medisonvilas un Ouensboro pilsētiņu debesīs dienas laikā novērojuši lielu, apaļu lidojošu objektu un ziņojuši par to policijai. Policija par to informējusi tuvākā aerodoma novērošanas-kontroles torni un 14:45 tai pat dienā gaisa pacēlās 5 Nacionālās gvardes lidmašīnas P-51 Mustang, kuras vadīja Tomass Mentels. Bez viņa kabīnē atradās vēl viens pilots. T.Mentels 4270 m augstumā pa radio ziņoja: "Eju uz objektu. Šī lieta izskatās metāliska un tās izmēri ir milzīgi." T.Mantela un viņa pārinieka mirstīgās atliekas, kā arī lidmašīnas daļas atrada 130 km attālumā no notikuma vietas - fermā pie Frenklinas. Netika konstatētas degšanas pēdas. Tomasa Mantela lidmašīna gaisā bija vienkārši pilnīgi izjukusi. Pulkstenis bija stājies 15:18. Pilotu līķu un lidmašīnas atlieku fotoattēli vēl līdz pat šai dienai nav publicēti. Arī pētījumu rezultāti joprojām netiek izpausti. Tas ir valsts noslēpums. 

Projekts "Zilā grāmata." 1948.gadā amerikāņu armija organizēja īpašu apakšvienību NLO novērošanas gadījumu pētniecībai ar nosaukumu "Zilā grāmata."
Analoģisks krievu projekts tika nosaukts vārdā "Tīkls" (Сетка).
Lūk vēl viena liecība, ko jau minētais amerikāņu astronoms Donalds Menzels ievietojis savā grāmatā (pats lasījis neesmu, bet dažas šīs grāmatas vietas ir citētas žurnālā "Zvaigzne," (1968.gadā, kur es atradu rakstu "NLO - kas tas ir").
Citi amerikāņu lidotāji 1948.gada jūlijā sastapās ar lidmašīnu bez spārniem, kurai bija cigāra forma. "Šis priekšmets," raksta viņi savā ziņojumā, - "tieši virzījās uz mums, un mēs, lai izvairītos no sadursmes, spēji nogriezāmies uz kreiso pusi... Pēc tam objekta "pilots" it kā būtu mūs pēkšņi pamanījis un vēlēdamies nozust, pacēla savas mašnas priekšējo galu augšup un aizjoņoja mākoņos, atstādams aiz sevis ugunīgu asti: mūsu "DS-3" pat nošūpojās no spēcīgā izpūtiena."
Amerikāņu lidotāji vairākkārt mēģināja uzbrukt NLO, bet tie ik reizes, attīstot lielus ātrumus, prata izsprukt no vajātājiem."
1948.gada oktobrī Ziemeļdakotā Fargo aviācijas bāzes rajonā pilots Hormons nesekmīgi sekoja apaļam spīdošam objektam 30 cm diametrā. NLO ļoti veikli manevrēja, izvairījās no vajāšanas, bet reizēm pats ātri kustējās lidmašīnas virzienā, piespiežot Hormonu izvairīties no sadursmes.
1948.gada novembrī Japānā uz amerikāņu radiolokatoru ekrāniem tika pamanīti divi NLO, kuri apmēram stundu riņķoja viens ap otru.
Amerikāņu astronoms Klaids Tombo (Plūtona atklājējs!) 1949.gada 20.augusta naktī novēroja savādus dzeltenus taisnstūrus, kuri izstaroja vāju dzeltenīgu gaismu. Tombo rakstīja, ka "nekad agrāk, tūkstošiem stundu vērojot debesis, viņš nebija redzējis kaut ko tamlīdzīgu - brīnumainu un savādu."

1949.gads.
1949.gadā virs Vaitsendas rajona (Jaunmeksika) novērots 40 000 km.st. NLO ātrums.

XX gs. 50.gadi iezīmējās ar kvalitatīvi jaunu NLO izziņas līmeni - poļu izcelsmes amerikāņu butlēgeris (???) Džordžs Adamskis 1950.gadā paziņoja, ka kontaktējies "ar kosmiskajiem atnācējiem," kas ufoloģijai deva jaunu impulsu.

1950.gads.
1950.gada septembrī Korejā 3 amerikāņu iznīcinātāju piloti, atgriežoties no kaujas uzdevuma izpildes Korejas kara laikā, virs sevis ieraudzīja divus apaļus sudrabainus 200 m diametrā, kas lidoja apmēram ar 2000 km/st. ātrumu. Negaidīti abi NLO apstājās un sāka vibrēt zvalstoties no viena sāna uz otru. Pēc tam NLO lidoja virs lidmašīnām ar iepriekšējo ātrumu.
1950.gadā NLO lidojumi rindā novēroti Virdžīnijas pavalstī, ASV. NLO manevri, kas līdzinājās gaisa kaujai.
1950.gadā tika novēroti Ņūmeksikas pavalstī, ASV.
Trenta fotogrāfijas. Notikums 1950.gada 11.maija vakarā pulksten 19.45. Trentu laulātais pāris fermā pie Salmonriveras upes gandrīz 20 km uz DR no Makminvilas pilsētas (Oregonas pavalstī ASV) nofotografēja NLO.
18.novembris. 1950.gada 18.novembra naktī Dānijā, Ziemeļjūras piekrastē dzīvojošais Sandersons ieraudzīja divus lidojošus objektus ar spīdošiem kupoliem. Pirmais no tiem lidoja 500 metru augstumā, mazliet savādi raustīdamies uz priekšu un atpakaļ, bet tad pēkšņi nokrita līdz 150 metru augstumam. Otrs disks lidoja lielā augstumā. Likās, ka tas bija gaidījis apakšējā diska manevrus un pēc tā krišanas ātri nolaidās lejā un uzgūlās diskam, kas bija cietis avārijā. Abi diski savienotā stavoklī atradās dažas minūtes, pēc tam augšējais disks atkal pacēlās un pazuda no Sandersona redzesloka, bet apakšējais disks uzsprāga.

1951.gads.
Labokā Teksasas pavalstī 1951.gada augustā tika nofotografētas divas NLO grupas. Katrā grupā bija 18 objekti, kas lidoja stingrā ierindā. Šādas NLO grupas virs Labokas Bermudu salu virzienā lidojušas vairākas naktis pēc kārtas. Divi fotoattēli, kuros fiksētas šīs divas NLO grupas, publicētas D.Menzela grāmatā "Par lidojošiem šķīvīšiem."
1951.gadā Filadelfijas (ASV) apkaimē novēroja NLO, kas strauji mainīja izmērus.
1951.gadā Mičiganā (ASV) novērots NLO, kas kustējies pa viļņveida trajektoriju.

1952.gads.
Virs Olaranas, Francijā lēni aizlidoja liels garens objekts. Šim objektam pa priekšu līkloču trajektorijā virzījās pa pāriem izkārtojušies mazāki dzelteni diski ar sarkaniem kupoliem.
1952.gada jūlijā NLO parādījās virs Vašingtonas. NLO atzīmes RLS ekrānos pazuda, kad tika gaisā pacelti iznīcinātāji un parādījās atkal, kad tie aizlidoja.
1952.gada jūlijā lidmašīna DS-4 lidoja no Ņujorkas uz Maiami. Lidaparāta ekipāža Norfolkas rojonā ieraudzīja 6 spoži spīdošus diskus 30 m diametrā, kas kolonnā un milzīgā ātrumā lidoja tieši pretī lidmašīnai ar ātrumu, kas vēlāk tika novērtēts kā 19 000 km/st. Pietuvojušies lidmašīnai un nemainot ātrumu, diski sagriezās ar malām uz leju un it kā "atlēca" no neredzamas sienas 150 grādu leņķī, aizlidojot pretējā virzienā.
20.novembris. 1952.gada 20.novembrī "brīnišķīgs maziņš aparāts" piezemējies Kalifornijā slavenajam kontaktierim Džordžam Adamskim par prieku.
1952.gada decembrī, laikam ASV.  6000 m augstumā lidojoša amerikāņu bumbvedēja B-29 borta radiolokatori fiksēja vairākus NLO, kas palidoja garām lidmašīnai ar 8000 ātrumu 8000 km/st. Pēc tam ekipāžas locekļi ieraudzīja vēl 8 gigantiskus NLO, kas šķērsoja bumbvedēja kursu ar ātrumu, kas vēlāk tika novērtēts kā 14 000 km/st., pazūdot stratosfērā.  Šie NLO tika fiksēti arī ar stacionāriem radiolokatoriem uz Zemes. Avots: Zilā grāmata.
1952.gadā virs Nordvildas (Anglija) lidojis NLO ar mainīgu formu.
1952.gadā NLO, kas sadalās un saplūst novēroti virs Mondemarsānas (Francija).
1952.gadā virs Terehautas lidostas (Indiāna) novērots 67 000 km.st. NLO ātrums.
1952.gadā Floridā tika novērots NLO kas acumirklī mainīja kustības virzienu uz pretējo.
1952.gadā Anglijā novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.

1953.gads.
1953.gada martā pie Sonomas ielejas (Kalifornija) divi lidotāji novēroja neparastus NLO manevrus, kas lidoja lielā augstumā. NLO kustējās ļoti ātri un 15 sekunžu laikā veica 3 maza rādiusa apļus, tad veica 2 asus pagriezienus taisnā leņķī no sākuma pa labi, pēc 5 sekundēm pa kreisi, pēc tam apstājās un kādu laiku palika nekustīgs, tad atkal uzņēma lielu ātrumu, atkal apstājās un visbeidzort uzšāvās vertikāli augšup un izzuda skatienam.
1953.gada martā divi aculiecinieki atgriezās no Glenbernijas uz Baltimoru un ieraudzīja sudrabainas krāsas plakanu disku 15 m diametrā. Tam bija kupols un masti, NLO uzkārās 3 m virs viņu automašīnas. Pēc tam disks nostājās uz malas un sāka kustēties it kā ripojot pa debesīm, pēc kā pazuda aiz horizonta. Notikums iekļauts "Zilajā grāmatā."
1953.gadā virs DĀR novērots 16 000 km.st. NLO ātrums.

1954.gads.
1954.gada aprīlī Dārtmutas tuvumā (Dienviddevona, Anglija) rezerves virsnieka Braitona priekšā piepeši, kā no gaisa, uzradās liels ovāls objekts, kas levitēja 1 m augstumā virs zemes.
1954.gada jūlijā Albukerkē (Jaunmeksika) novēroja 9 apaļus NLO, kas spīdēja ar zaļu gaismu, kas nekustīgi levitēja, bet tad aizšāvās ar ātrumu 4000 km/st. un vaica krasu pagriezienu par 340 grādiem.
1954.gadā virs Eseksas (Anglija) novērots apaļš NLO ar gredzenu (kā Saturnam!).
1954.gadā virs Cincinatas (Ohaijas pavalsts, ASV) novērots apaļš NLO ar gredzenu (kā Saturnam!).
1954.gadā virs Jaundas (Kamerūna) lidojis NLO ar mainīgu formu.
1954.gadā virs Atlantijas okeāna novēroja NLO, kas strauji mainīja izmērus.
1954.gadā novērots, ka Alpos un Tunisijā diskveida NLO lidojuši plakaniski pret lidojuma virzienu, tādējādi it kā ignorējot gaisa pretestību.
1954.gadā Francijā novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.

Nezināms datums. Daimenas kanālā (ASV) divi ugunsdzēsēji makšķerēja, kad piepeši ne no kurienes parādījās spīdošs apaļš objekts 4,5 m diametrā. Uzkāries 20-25 m augstumā viņš pavadīja makšķernieku laivu 3 km.

1955.gads.--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
1955.gads: Mazie zaļie cilvēciņi. Kentuki pavalsts Hopkinsvilas pilsētā pēc nezināma lidojoša objekta avārijas kādu laiku tika novērots mazs, spīdīgs "cilvēciņš" ar milzīgām acīm. Lai gan šie notikumi vēsturē iegājuši kā Kelly-Hopkinsville encounter, kopš tā laika sadzīvē ieviesies termins "mazie zaļie cilvēciņi."
21.augusts. Uzbrukums Satonu fermai. Šis šaubīgais notikums atgadījās 1955.gada 21.augustā Kelli ciematā. Tas atrodas 10 km attālumā no Hopkinsvillas Kentuki pavalstī.
Vakarā Satonu ģimene (4 vīrieši, 3 sievietes un 4 mazgadīgi bērni) apsēdās pie vakariņu galda. Pēkšņi izmisīgi sāka riet suns. Viens no vīriešiem izgāja paskatīties kas par lietu, un atgriezies pavēstīja: "Lidojošais šķīvītis!" Par atbildi mājinieki nosmējās. Taču suņa riešana nemitējās, vīrieši paņēma ieročus un izskrēja uz lieveņa.
Tur viņi ieraudzīja neticamo: mazus, aptuveni metru garus spīdīgus cilvēciņus ar milzīgām acīm un ausīm. Tie lēni tuvojās mājai. Vīrieši izšāva uz tuvāko citplanētieti, bet lodes skanēdamas atsitās kā pret tukšū skārda spaini. "Cietušais" apmeta kūleni un pazuda tumsā. Pēc tam parādījās vēl viens radījums. Uz viņu šāva caur logu. Viens no šāvējiem izgāja paskatīties uz "nogalināto," bet vīrieši, kas gāja pa pēdām, ar šausmām redzēja, kā no mājas jumta stiepjas nagaina ķepa un satver viņu draugu aiz matiem. Vīrieši no trim stobriem izšāva uz nelūgto viesi, kas tupēja uz jumta. Ceturtais šāvējs trāpīja vienam citam, kas bija uzrāpies kokā. Tomēr "sašautais"no koka nenokrita, bet gan "noplanēja" līgani un pazuda krūmos.
Tālāk - trakāk! "Nogalinātie" sāka rāpties ārā no krūmiem, bet pārbiedētie laucinieki ieslēdzās mājā. Uzbrucēji sāka staigāt ap to un ielūkoties logos. Tikām mājinieki varēja tos labi saskatīt.
Tas viss turpinājās trīs stundas. Beigu beigās Satoni izlavījās no mājas, sasēdās divās mašīnās un nobrauca uz Hopkinsvilas policiju.
Atbraukušie policisti pārmeklēja visu teritoriju ap māju, taču neko, izņemot kaut kādas gaismas tālumā, neatrada. Uzgāja tikai izšautās čaulītes. Taču, tiklīdz policija bija prom, pie logiem atkal parādījās "žurku purni ar lielajām ausīm."
No rīta visā apkaimē runāja par zaļajiem cilvēciņiem. Baumas nonāca līdz vietējai radiostacijai, kuras darbinieki steigšus apmeklēja pārbiedētos fermerus. Saskaņā ar aculiecinieku aprakstu tika izveidots Atnācējus aprakstošs portrets. Tas uzsāka savu ceļu pa amerikāņu laikrakstu lappaspusēm, viešot lasītājos izbrīnu un bailes.
Visai smieklīgi, bet ufologi sākotnēji nolēma, ka Satoniem uzbrukuši kādi ceļojoša cirka mērkaķi, taču tomēr nekādas viņu pēdas atrastas netika. Gadījums sāka nosvērties uz citplanētiešu pusi. ASV GKS "Zilā grāmata" Satonu epizodi iekļāva šaubīgo skaitā.
Pēdējo reizi par to tika stāstīts amerikāņu žurnālā Fortean Times 2004.gada janvāra numurā. Rakstā tika ziņots par 2003.gada 27.janvārī Hopkinsvilā pārraidīto dokumentālo TV pārraidi ar nosaukumu - "Hopkinsvila - jauna ēra ufoloģijā." Bet jau mūsdienās kāds amerikāņu žurnāls nosūtīja savu korespondentu uz Hopkinsvilu ar uzdevumu papētīt šo incidentu. Sev par lielu izbrīnu korespondents ciemā neatrada ne mazāko atgadījuma pēdu, nedz arī kādas baumas vai nostāstus.
Tā lūk!
1955.gadā virs Venecuēlas novērots apaļš NLO ar gredzenu (kā Saturnam!).
1955.gadā virs Vašingtonas pavalsts novērots NLO, kas vibrēja zvalstoties no viena sāna uz otru.

1956.gads.
1956.gadā virs Oranžvilas (Kanāda) novērots NLO, kas kustējies pa spirālveida trajektoriju.
1956.gadā Vašingtonas apkārtnē (ASV) novērots NLO, kas kustējies pa viļņveida trajektoriju.
1956.gadā virs Vašingtonas pavalsts (ASV) novērots NLO, kas kustējis palēcieniem, kā sviests plakans akmens pa ūdens virsmu.
1956.gadā haotiski un aktīvi kustošu NLO novēroja no lidmašīnas, kas devās no Ņujorkas uz Alabamu.

1957.gads.--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Uzlidojumi Teksasā. 1957.gadā masveida "šķīvīšu" uzlidojumi notika ASV, Teksasas pavalstī. To vēroja simtiem cilvēku. Dažreiz no zemu planējošiem diskiem aculiecinieki guva apdegumus. Zemnieka Sousedo muguru caur drēbēm apsvilināja 200 pēdu garš torpēdas formas lidaparāts, kas viņu notrieca zemē un aizlidoja.
1957.gada septembrī notika gadījums, kas raksturojas ar visilgāko NLO uzturēšanos RLS ekrānos. Amerikāņu izlūklidmašīna PB-47, kas lidoja virs Misisipas, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas 1,5 stundas kontaktēja ar NLO. RLS fiksēja NLO dažādās tā pozīcijās - pa labi, pa kreisi, lidmašīnas priekšā un aizmugurē, lai gan nezināmu iemeslu dēļ nevarēja izsekot trajektorijas starp šīm pozīcijām. Reizēm ekipāža NLO varēja novērot vizuāli un centās NLO arī sekot, izmetot loku virs Dallasas. Lidmašīnā esošā elektroniskās izlūkošanas aparatūra ELINT fiksēja NLO starojuma frekvenci - 3000 MHz ar 600 impulsu/sek. atkārtošanos.
Viljasboaša Nolaupīšana. Pirmā dokumentētā Nolaupīšana - Antonio Viljasboašs. 1957.gada 14.oktobra naktī pulksten vienos 23 gadus vecais brazīlietis Antonio Viljasboašs strādāja sava tēva fermā, kad „pēkšņi milzīgā ātrumā tuvojās spožs olveida lidojošs objekts.” Jau vairākas dienas iepriekš Antonio un viņa brālis bija redzējis debesīs spilgtu gaismu, kas visu apkārtni ietina sudrabainā gaismā. Šoreiz notika savādāk.
Kad objekts bija pielidojis pavisam tuvu, viņš redzēja, ka apakšpusē izvirzījās trīs nolaišanās balsti. Tajā pašā mirklī Antonio traktoram izdzisa visi uguņi un apklusa motors. Antonio mēģināja aizbēgt, taču tālu viņš netika. Četras mazas humanoīdas būtnes ķiverēs satvēra viņu aiz rokām un kājām un ievilka NLO. Lidaparāta iekšienē būtnes viņam no zoda noņēma asins paraugus, pēc tam ar varu izģērba un ierīvēja Antonio ķermeni ar nezināmu šķidrumu. Kā vēlāk Antonio stāstīja, citplanētieši visu laiku savā starpā sarunājās, it kā riedami.
Kad citplanētieši neparasto procedūru bija pabeiguši, telpā ienāca pilnīgi kaila sieviete, kuras ķermenis „bija daudz skaistāks nekā visām sievietēm, kuras es jelkad biju redzējis,” tā vēlāk izteicās Antonio. Sieviete bija līdzīga fejai - maza auguma, gaišiem matiem, lielām acīm un augstiem deniņiem: "Viņas ķermenis bija līdzīgs cilvēka ķermenim, pēdas tai bija maziņas, bet roku pirksti - gari un smaili. Augumā viņa sasniedza četras ar pusi pēdas."
Sieviete, kurai bija rudi kaunuma mati, sāka Antonio glāstīt un apkampt, bet pārējās būtnes atstāja telpu. Antonio bija uzbudināts. Notika kaislīgs dzimumakts. Brazīlietis stāsta, ka tas bijis „normāls akts..., viņa vairāk vai mazāk izturējās tā, kā sievietes parasti to dara.” Daiļā rudmate rēja, kamēr kniebās ar Antonio. Vēlāk brazīlietis atcerējās, ka sieviete, neskatoties uz savu smalko un skaisto ārieni kopošanās laikā izdevusi tādas skaņas "pateicoties kurām man radās iespaids, it kā es mīlētos ar dzīvnieku."
Kad dzimumakts bija novests līdz galam, sieviete parādīja vispirms uz savu vēderu, tad uz Antonio un visbeidzot uz debesīm dienvidu virzienā. Antonio palika iespaids, ka viņu izmantojuši kā "sugas ērzeli, aicinātu uzlabot... ganāmpulka stāvokli."
Pēc patīkamās nodarbes Antonio tika uzaicināts mazā pastaigā pa NLO un visbeidzot nogādāts vietā, no kurienes tika nolaupīts.
Antonio pēc šī notikuma izmeklējis ārsts O.Fontess. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Viljaboašs ticis apstarots - viņš atradies spēcīga starojuma vai enerģijas laukā. Ārsts atradis arī divas nelielas rētas uz zoda tai vietā, kur pēc Antonio teiktā, citplanētieši viņam noņēmuši asinis. Pie rētām Antonio varēja tikt jebkādā veidā, bet, kur viņš ticis apstarots?
Antonio Nolaupīšanas gadījums pirmoreiz tika publicēts 1965.gadā.
1957.gada novembrī vecākais leitnants N., kas atgriezās no Stedas (Lasvegasā) aviobāzes, laukā pamanīja 4 diska formas NLO 15 m diametrā. Katrs no tiem balstījās uz 3 metāliskiem balstiem. Kad tie pacēlās, aculiecinieka acu priekšā balsti ievilkās NLO iekšienē.
Levelendas novērojums. To novēroja desmitiem Teksasas pilsētiņas Levelendas iedzīvotāji 1957.gadā. Cilvēki novēroja raķeti vai neparastas ugunis, no kurām slāpa automašīnu dzinēji un dzisa auto lukturi. Sākumā policija domāja, ka visi ziņojumi par notikušo ir izjokošana. Tomēr tad arī policija pamanīja neparastās ugunis un devās pētīt notiekošo. Pētījumiem pieslēdzās arī projekts "Zilā grāmata." Rezultātā visu norakstīja uz zibeņiem - parastiem un lodveida, neskatoties, ka nebija nekādu vētru, pērkonu un lietu. Interesanti, ka no šiem notikumiem iedzvesmojās S.Spīlbergs, kas to iekļāva filmā "Trešās pakāpes tuvie kontakti" - tur ir aina, kad NLO iejaucas auto elektronikas darbā.
1957.gadā NLO ar kupolu novērots virs Ņujorkas.
1957.gadā Portugālē novēroja NLO, kas strauji mainīja izmērus.
1957.gadā ASV novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.
1957.gadā virs Floridas pavalsts novērots NLO, kas vibrēja, zvalstoties no viena sāna uz otru.
1957.gadā virs Kalifornijas pavalsts novērots NLO, kas vibrēja, zvalstoties no viena sāna uz otru.

1958.gads.--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Junga "Lietas, ko novēro debesīs." 1958.gadā tapis slavenā šveiciešu psihologa un psihiatra Karla Gustava Junga darbs, kas veltīts NLO tematikai. Lai gan notikums ar A.Kenetu jau bija ievadījis modernās ufoloģijas sākumu, tēma plašām sabiedrības masām vēl joprojam bija mazpazīstama. Šai darbā Jungs postulēja NLO tematiku ka jaunas folkloras paveidu. Viņš pats uzskatīja, ka 99% gadījumu NLO ir "garīgās realitātes produkts," tomēr bija visai norūpējies par to jaušami "fizisko dabu," kas, pēc Junga vārdiem, radīja "neatrisināmu uzdevumu pat labakajiem prātiem," pie kuriem viņš, bez šaubām, pieskaitīja arī savējo. "Vienīgais, ko mēs varam pateikt par NLO ar lielāku vai mazāku pārliecību - ka tiem ir virsma, kuru iespējams redzēt ar neapbruņotu aci un kas atstaro radaru starus."
Bez tam Jungs apjauta vēl ko: "Lai gan ziņojumi par NLO pirmo reizi parādījās presē tikai Otrā pasaules kara beigās, pats fenomens radās daudz ātrāk. Cilvēkiem bija iespēja novērot NLO 20.gadsimta pirmajā pusē. Bet līdzīgu objektu apraksti parādījās daudz ātrāk, iespējams, vēl senatnē."
Savā īsajā monografijā Jungs pierādīja, ka NLO fenomenam ir sava priekšvēsture. Tomēr tālākus pētījumus līdz savai nāvei 1961.gadā tā arī netika veicis.
Janvāris - Trinidadas NLO. 1958.gada janvārī brazīliešu kara kuģa Almirante Saldaha komanda reidā pie Trinidadas salas novēroja Saturnam līdzīgu objektu. Almirs Barauns veica vairākus fotouzņēmumus, tūdaļ pat attīstīja filmu un izgatavoja bildes.
1994.gadā ufologs Stjuarts Kempbels paziņoja, ka redzamais objekts esot Saturns. Temperatūras inversijas un mirāžas rezultātā radies priekšstats, ka virs zemes lido kāds mākslīgs objekts.
Nu, nu... bet kamdēļ "saturnam" redzams pat gredzens?
1958.gadā Salvadorā novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.
Zviedru psihologs Karls Gustavs Jungs (C.G.Jung) 1958.gadā izdotajā grāmatā „Lidojoši šķīvji, mūsdienīgais mīts par objektiem, kuri pamanīti debesīs” (Flying Saucers. A Modern Myth of Things Seen in the Skies), visai bezkaislīgi tajā summēja savus novērojumus. Jungaprāt NLO esot prototips, kas atspoguļo cilvēka duālo dabu.

1959.gads.
1959.gada martā Varšavā novēroja NLO, kas karājās virs kultūras un zinātnes pils. Tas izskatījās kā divu dažādu diametru sfēras, kas savienotas ar cilindru. Tad NLO pārvērtās par disku un aizlidoja Mlocīnas virzienā. Tomēr drīz atgriezās un pieņēma iepriekšējo formu. Novērojums ilga ap 10 minūtēm.
1959.gadā virs Ņūportbīčas (Kalifornija) novēroja NLO, kas sadalās vairākos.
1959.gadā pie polārās stacijas Tiksi (Antarktīda?) fotografēja apkārtni, bet attīstot uzņēmumus uz tiem parādījās NLO.

XX gs. 60.gadi ufoloģijā raksturojās ar daudzam jaunām tikšanām ar Atnācējiem, pie kam ktrietni biežāki kļuva stāsti par cilvēku Nolaupīšanām (bieži latviešu tekstos minētas ar no angļiem aizgūtu vārdu - "abdukcijas").

1960.gads.
1960.gada vasarā Kadamžojas ciemā (Fergānas tuvumā, Uzbekijā) institūta "Giproņikeļ" laboratorijas priekšnieks Šeiņins no Fergānas ielejas puses tuvojamies pamanīja spīdošu objektu diska formā ar diviem antenām līdzīgiem stieņiem. NLO bija tipisks metālisks spīdums, tas uzkārās un bija skaidri redzams. Piepeši tā aprises zaudēja asumu un 1-2 sekunžu laikā NLO no diska formas mainījās uz miglainu pleķi, kas tūdaļa arī izzuda.
J.Ņefjodova lidojums (1960.g.). 1960.gadā lidotājs izmēģinātājs pulkvedis Jurijs Ņefjodovs (Юрий Нефёдов) traucās debesīs no kāda aerodroma PSRS Tālajos Austrumos ar gluži jaunu Migu (МиГ). Attālinājies par 200 km no aerodroma un jau grasoties griesties atpakaļ, viņš negaidīti pamanīja tuvojamies tam nesaprotamu objektu. Ņefjodovs nosprieda, ka iespējama sadursme, jo objekts lidoja tieši viņa virzienā. Tomēr pie pašas lidmašīnas objekts krasi pagrieza augšup un pazuda augstumos. Ne viena toreizējā lidmašīna nebija spējīga veikt līdzīgu manevru. Ņefjodovs, kā jau pieredzējis lidotājs, to labu saprata un bija ārkārtīgi pārsteigts. Viņš pat pārlika, vai redzētais nevarētu būt bijis mirāža.
Tomēr ar to notikums nebeidzās, jo objekts parādījās atkal. Tas panāca lidmašīnu un kādu laiku lidoja tai blakus, tādejādi Ņefjodovam izdevās objektu tuvāk aplūkot. Tas līdzinājās ovālam, tomēr bija tāds neregulārs un negluds - izraisīja asociācijas ar kartupeli. Pavisam sīki to aplūkot bija apgrūtinoši, jo tas intensīvi spīdēja. Lidotājs paziņoja pa rāciju, ka tam seko kads dīvains objekts. Tomēr dispečieri paziņoja, ka radaros neko neredzot. Neparastais "tupenis" turpināja sekot Migam, tad piepeši rāva uz priekšu un nonāca tieši pilota kabīnes priekšā. Ļoti spoža gaisma lauīja pilotam iespēju ko saredzēt un viņš sāka zaudēt vadību pār lidmašīnu. Ņefjodovs zaudēja pašsavaldīšanos - maksimāli palielināja lidaparāta ātrumu un traucās uz priekšu, negrasoties mainīt nosprausto kursu. Pilots uzskatīja, ka "tupenis" jau nu gan parausies malā, bet nekā! Triecienu pilots nesajuta, bat galva sagriezās reibonī, acu priekšā aizpeldēja violeti apļi. Tas turpinājās tikai dažus mirkļus. Kad pilots atģidās, lidmašīna milzīgā ārumā krita lejup. Ar lielām pūlēm viņam izdevās lidaparātu izcelt no šī stāvokļa (krieviski - штопор).
Noteicis kordinātes, lidotājs atsacījās ticēt savām acīm - izrādījās, ka viņš atrodas 350 km no tās vietas, kur bija zaudējis samaņu. Drebošā balsī viņš lūdza apstiprināt savu atrašanās vietu lidojuma vadītājam. Kad Ņefjodovs sazinājās ar aerodromu, tad dispečieri arī notikušajam nevarēja noticēt, jo Ņefjdova lidmašīna pirms 20 minūtēm bija pazudusi no radaru ekrāniem un viņi uzskatīja to par bojāgājušu.
Kad lidotājs atgriezās bāzē, izrādījās, ka viņa pulkstenis atpaliek tieši par 20 minūtēm. Bez tam, nolidojot liekus 350 km, viņš nebija iztērējis ne pili degvielas, bet tas nozīmēja tikai vienu - 20 minūtes viņš vienkārši nebija eksistējis!
Notikušā izmeklēšanai sasauca īpašu komisiju, kurai tā arī neizdevās izskaidrot notikušo. Visi dokumenti tika nodoti arhīvā, bet notikuma dalībnieki parakstījās par "valsts noslēpuma neizpaušanu." 
1960.gadā virs Indianopoles (ASV) tika novērots NLO, kas acumirklī mainīja kustības virzienu uz pretējo.
1960.gadā ASV novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.
1960.gadā pie Zeļenčukas staņicā (Ukraina?) fotografēja apkārtni, bet attīstot uzņēmumus uz tiem parādījās NLO.

1961.gads.-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- 19.septembris - Bārnija un Betijas Hillu nolaupīšana Lielbritānijā. Gadījums, kas kļuvis par klasiku pēc pirmās notikuma publicēšanas 1966.gadā. Ufoloģijā tas bija praktiski pirmais zināmais gadījums, kas NLO lidotāji nolaupīja cilvēkus un veica ar viņiem medicīnas eksperimentus. Tas gadījās 1961.gada septembrī, taču publiski par to paziņoja tikai pēc ilgstošas abu laulāto rehabilitācijas. Šie svešinieki bija ļoti līdzīgi tiem, kuri aizveda Enni Stripu.
Hilli bija jaukts rasu pāris (vīrs nēģeris, bet sieva – baltā). Dzīvoja Portsmutā (Ņūhempšīra). Bārnijs (39) strādāja pastā, bet Betija (41) – sociālā darbiniece.
1961.gada 19.septembrī viņi atgriezās mājup ar auto no atvaļinājuma. Piepeši Balto kalnu rajonā viņi pamanīja debesīs spožu uguni. Piebraucot tuvāk Bārnijs saprata, ka spožā gaisma patiesībā ir gaisakuģis, kas ātri tuvojas. Viņš pat paspēja samanīt humanoīdu tipa būtnes, kas pa „iluminatoriem” skatījās uz tiem. Bārnijs, burtiski kratoties aiz šausmām, metās atpakaļ pie mašīnas (tātad bija izkāpis?) un steidzīgi aizbrauca sliktā pašsajūtā – ausīs dunēja un kaut kas pīkstēja. Kamēr tie tika līdz Portsmutai, bija jau pieci no rīta – tātad par divām stundām vairāk, nekā vajadzētu būt.
No tās reizes abi sāka mocīties ar nakts murgiem, kuros tos laupīja citplanētieši. Bārnijam parādījās skaidri nervu stresa simptomi. Viņš tika pakļauts regresīvajai hipnozei, un lūk, kas atklājās.
Humanoīdi nobloķēja ceļu un Hillus nolaupīja. Tos abus rūpīgi medicīniski izmeklēja, bet Betijai parādīja karti, kas atgādināja Zeta Retīkulas zvaigžņu sistēmu (gandrīz 40 gg. attālumā no Zemes). Hipnozes seansa laikā Betija Hilla uzmeta vairākas skices ar redzēto – humanoīdus un zvaigžņu karti. Hipnozes seansa laikā Hils atcerējās, ka redzējis cilvēkus II Pasaules kara laika vācu formās. "Cilvēkam bija ļauna seja. Viņš izskatījās kā nacists. Viņa acis! Milzīgas cietsirdīgas acis!" — tā nolaupītais stāstīja par personu, kura atradās vienā kompānijā ar pelēkajiem radījumiem.
Tomēr ne viss bija tik vienkārši. Pēc notikušā Bārnijs aizrāvās ar ufoloģisko literatūru, tā ka, iespējams, no šādas literatūras arī bija ietekmējies. Zvaigžņu karti izbrāķēja daudzi astronomi. Pie tam tolaik regresīvās hipnozes metode bija vēl maz izpētīta.
Nākamajā laika periodā pēc Hillu Nolaupīšanas daudz ļaudis sāka ziņot par līdzīgiem Nolaupīšanu gadījumiem. 
1961.gadā NLO ar zigzaga trajektoriju novēroja virs Bendžaminas (Teksasa).

1962.gads.
1962.gadā virs Ņevjanskas (Krievija, Sverdlovas apgabals) novēroja NLO, kas sadalās vairākos.
1962.gadā virs Londonas novērots NLO, kas vibrēja, zvalstoties no viena sāna uz otru.

1963.gads.
1963.gadā NLO ar kupolu novērots virs Viktorijas pavalsts (Austrālija).
1963.gada februārī Viktorijas pavalstī (Austrālija) 300 m augstumā virs kokiem uzkārās disks 8 m diametrā ar stieni, kas izskatījās kā antēna vai periskops.

1964.gads.
1964.gada 24.aprīlī seržants Dionīsijs Zamora pamanīja ovālas formas spīdošu NLO krūmos pie Sokoro (Ņūmeksikas pavalsts, ASV). Tas bija ideāli gluds, uz kājiņām un ar sarkanam pazīšanās zīmēm. Divi NLO piloti - "cilveki baltos kombinezonos" pamanīja seržantu, ielīda iekšā un NLO pacēlās gaisā. No tā izlauzās liesmas stabs.
1964.gada aprīlī Homēras rajonā (Ņujorkas pavalsts, ASV) ārsts fiziologs un vēl 4 aculiecinieki ieraudzīja debesīs izstieptas formas NLO, kas pēc izskata līdzinājās zemūdenei. No NLO astes daļas parādījās uzliesmojums, tas rāvās uz priekšu, taču negaidīti apstājās. Tad objekta vidū parādījās izvelvējums, un tas tāpat rāvās atpakaļ. Tur viņš apstājās un sāka saīsināties, pieņemot bļodas formu ar paresninājumu aizmugurē. Tad objekts kļuva pilnīgi apaļš un horizontāli sadalījās uz pusēm. Pēc tam augšējā daļa sāka attālināties, bet apakšējā - laisties lejup 45 grādu leņķī attiecībā pret horizontu. Drīzi arī tā sadalījās 2 daļās, pie tam augšējā ovālā daļa izzudā tālienē, bet apakšējā daļa pieņēma vertikāla stieņa formu, arī šī NLO daļa aizlidoja. Visa šī epizode ilga ap 25 minūtēm.
1964.gadā NLO, kas sadalās un saplūst novēroti virs  (Francija).

1965.gads. 1965.gada 23.maijā, kad Ītonreindžas viesnīcas saimnieks Džims Tilzs (Austrālija, Kvīnslendas pavalsts. Austrālijas NLO "ligzdošanas" vieta) novēroja NLO netālu no Makajas pilsētiņas. Neliels apaļš un mirdzošs priekšmets uz neilgu laiku nosēdās tieši viņa viesnīcas priekšā, atstājot izsauktajai policijai daudzas pēdas zālē un koku galotnēs.
1965.gada 1.jūlijā Francijā pie Valensolas fermeris Moriss Masē, kas audzēja lavandu, izdzirdēja, bet tad arī ieraudzīja krūmos "mašīnu" uz 4 kājām. Ārā stāvēja divi plikgalvaini radījumi augumā tā ap metru, zaļos "slēpošanas kostīmos." Kad fermeris piegāja tiem klāt, viens no radījumiem pavērsa pret Morisu nūjiņu, pēc kā fermeris 15 minūtes nevarēja pakustēties. Radījumi iekāpa iekš NLO pa slīdošām durvīm un pacēlās debesīs.
Tika publicēts brazīlieša Antonio Viljasboaša nolaupīšanas gadījums, kas bija noticis jau 1957.gadā.
1965.gada augustā ģeologu grupa Krievijā Kondomas upes (Kemerovas apgabals) 30 minūtes novēroja iegarenas formas NLO, kas karājās DR un 60 grādu leņķī pret horizontu. Izmēros tas nebija mazāks par Mēness disks. NLO minūtes laikā pārvērtās par punktu un novērotājiem radās iespaids, ka objekts attālinās no viņiem ārkārtīgā ātrumā, kas, pēc viņu aprēķiniem, bijis apmēram 44 km/s.
1965.gada septembrī 2 policijas virsnieki Ekseterā (Ņujorkas pavalsts) novēroja NLO, kas diametrā bija ap 27 m. Uz tā bija 5 sarkani uguņi, kas iedegās un dzisa sekojošā kārtībā: 1., 2., 3., 4., 5., 4., 3., 2., 1. Katra cilkla ilgums bija 2 sekundes.
1965.gada septembrī simtiem Kuskas (Peru) iedzīvotāji 2 stundas novēroja 4 gaišzilas krāsas NLO galvu reibinošus manevrus virs pilsētas. NLO veica pagriezienus taisnā leņķī, leviteja, riņķoja tādā vīze, kādu nevarētu veikt neviena zināma lidmašīna. beigu beigās tie aizlidoja neticamā ātrumā.
1965.gadā garenu NLO ar iluminatoriem novēroja norvēģu kuģa "Javesta" apkalpe Atlantijas okeānā.
1965.gadā NLO ar zigzaga trajektoriju novēroja Antarktīdā.

1966.gads.
1966.gadā laikā no 14.-19.janvārim Jurāmā vietējā iedzīvotāja M.Haida no Maribas un arī policisti ar savām ģimenēm (Austrālija, Kvīnslendas pavalsts. Austrālijas NLO "ligzdošanas" vieta) katru vakaru novēroja "lielu priekšmetu debesīs" un nelielas 30-collīgus (75 cm) caurspīdīgas lodes, kas bezvēja laikā lidoja " ar kājāmgājēja ātrumu" metra augstumā virs ceļiem.
Piemēram, 1966.gada martā Konisborā (Anglija) Stīvens Prats (Stewen Pratt) nofotografēja debesīs NLO, kas lēni pārvietojās un izstaroja oranžu gaismu. Kad attīstīja filmu, tajā bija redzami veseli 3 objekti šķīvja formā, kas lidoja viens aiz otra pa vienu līniju. Pie tam 2.objekts bija mazāks par 1. un 3.objekts bija mazāks par 2.
1966.gada jūnijā pie fermas Aveironā (Francija) parādījās 3 ugunīgas bumbas, kas pāri laukam lidoja fermas virzienā. Viena no šīm bumbām uzkārās 15 m augstumā un tā miera stāvoklī pavadīja 3 minūtes, pēc tam piepeši izgaisa. Pēc vairākām sekundēm parādījās atkal - vairāku simtu metru attālumā no mājas. Tāda veida acumirklīgas pārvietošanās turpinājās vēl kādu laiku.
1966.gadā novērots, ka Melburnas tuvumā diskveida NLO lidojis plakaniski pret lidojuma virzienu, tādējādi it kā ignorējot gaisa pretestību.
1966.gadā virs Tenesijas pavalsts novērots NLO, kas vibrēja, zvalstoties no viena sāna uz otru.
1957.gadā virs Ņujorkas novērots NLO, kas vibrēja, zvalstoties no viena sāna uz otru.

Nezināms laiks. Presē esot izskanējis gadījums, kad Muluzas pilsētas apkaimē (Francija) 3 jauni cilvēki ieraudzīja oranži sarkanu bumbu 50 m diametrā, kas laidās zemē pa zigzaga trajektoriju un piezemējās 300 m attālumā no aculieciniekiem. Kad tie devās pie bumbas, tā acumirklī izgaisa.

1967.gads.
1967.gada janvārī daudzi Hjūstonas (Teksasa, ASV) iedzīvotāji 30 minūtes vēroja kā apaļas formas NLO, kas spīdēja gaiši zili - zaļi, aprakstīja augstākās pilotažas cienīgas figūras. NLO veica zigzagus, kustājās palēcieniem ar piepešiem apstājieniem, negaidīti šāvās lejup vai gluži pretēji - šāvās augšup utt.
1967.gada 20.maijā Stīvens Maičalaks redzējis divus cilindra formas NLO pie Falkona ezera (Kanāda, Manitobas province). Izmēri - 10x35 m. Tie bijuši divi gabali, no tiem viens piezemējies. Maičalaks piegājis klāt un pieskāries zeltainajai virsmai - viņa cilmds izkusis. Kad objekts atkal pacēlies gaisā, no ta izplūda karsta gaisa strūkla - tā rezultatā Maičalags guva apdegumus. Tapat viņš kādu laiku pēc tam cieta no ādas infekcijas slimības.
1967.gada jūlijā Ņūtonā (Ņūhempšīras pavalsts) divi bijušie RLS operatori novēroja teleskopā spīdošu objektu ar uguņu rindu, kas iedegās un dzisa tādā pat kārtībā kā 1965.gada septembrī Ekseterā novērotajam NLO: 1., 2., 3., 4., 5., 4., 3., 2., 1. Katra cilkla ilgums bija 2 sekundes.
26.oktobrī D.B.U.(Anguss) Brukss - izlūkošanas virsnieks, Dorsetā (Anglija) vējainā rudens rītā staidzināja suni. Brukss paslēpās no spēcīgajām vēja brāzmām zem nojumes un tad pamanīja krustveida puscaurspīdīgu NLO, kas bez skaņas lidoja šurp. Sākuma viena no "fizelāžām" bija vērsta kustības virzienā, bet trīs citas - atpakaļ. Taču tad, kad objekts sastinga 60-90 m augstumā, divas citas "fizelāžās izbīdījās" un NLO tapa regulāra krusta formā. Diametrs - 54 m.
1967.gadā virs Singeorcbejas (Rumānija) novērots NLO, kas lielā ātrumā veicis pagriezienu par 90 grādiem.
1967.gadā NLO ar zigzaga trajektoriju novēroja Birgaulunā (Rumānija).
1967.gadā pie Klimaksas (Kolorāda, ASV) fotografēja apkārtni, bet attīstot uzņēmumus uz tiem parādījās NLO.

1968.gads.
1968.gada jūnijā Daksā (Francija) laulātie Ž. brauca auto ar ātrumu 110 km/st., kad negaidīti ieraudzīja savā priekšā ceļa vidū tumšu pussfērisku objektu ar sarkanu mirgojošu uguntiņu. lauleņi strauji piebremzēja un sadursme likās neizbēgama, tomēr caurbrauca to vietu, neko nesajuzdami. Domājams, pēdējā brīdī NLO aiztraucās no vietas un pagaisa. Pēcāk apskates laikā tai vietā tika uzietas NLO nosēšanās pēdas, kas liecināja, ka NLO bijis materiāls. 
1968.gada augustā ekipāža un pasažieri lidmašīnā, kas lidoja uz Pertu (Austrālija) novēroja tuvojoties lidmašīnai lielu NLO, no kura pa labi un pa kreisi atradās pa 3 nelieliem objektiem. Novērotāju acu priekšā lielais objekts sadalījās 2 daļās, pēc kā mazo NLO grupas aplidot katru no divām pusēm. Lielā NLO pusītes vairākas reizes apvienojās un atkal sadalījās. Viss novērojums ilga 10 minūtes, pēc kam visa NLO grupa savienojās un aizlidoja lielā ātrumā.
1968.gada oktobrī rumāņu tankera "Arges" komanda Mozambikas jūras šaurumā pamanīja kā debesīs neticamā ātrumā laistīdamies aizlidoja disms apmēram 17 m diametrā, kas izstaroja gaišzili zaļganus starus. Negaidīti disks izmainīja lidojuma virzienu par 90o un milzīgā ātrumā pazuda skatienam.
1968.gada novembrī Francijas Alpos doktors H. ieraudzīja 2 pilnīgi vienādus diskus apmēram 65 m diametrā un 16 m augstumā, kad tie nelielā augstumā tuvojās mājai. Disku augšējās daļas bijušas sudrabaini baltas, bet apakšējās - sarkanas. Augšpusē un no sāniem tiem bija kas līdzīgs antenām, lejup spīdēja cilindriski stari, apgaismojot zemi. Diski rotēja ap savām vertikālajām asīm un katru sekundi uzliesmoja. Pēc katra uzliesmojuma starp horizontālajām kaimiņu "antenām" uzplaiksnīja spoža gaisma. Tad abi diski satuvinājās un saplūda vienā. Kopā saplūdušais disks pietuvojās mājai un nostājās uz malas, virzot doktora H. virzienā gaismas staru. Tūdaļ pat atskanēja sprādziens un disks izgaisa.
1968.gadā Rumānijā novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.

1969.gads.
1969.gada decembrī pie Lizovas ciema (Permas apgabals, Krievija) pie naftas urbuma virs meža parādījās 2 spīdošas elipses. Tad tās palielinājās izmēros un apvienojās vienā bumbā, kuras abās pusēs parādījās kā uz pārlikas vēl divas mazākas bumbas. Visa šī spīdošā "hantele" 10-15 m garumā palidoja 100 m prom no urbuma 30-40 m augstumā. Drīzi centrālajā bumbā pazibēja dzirkstele, kas pārvērtās par disku - diametrā mazliet mazāka par Mēness disku, taču daudz spožāka. Pēc tam 3 bumbu vietā tapa redzams tikai viena irdenas struktūras sfēra ar disku viducī. Pēc pāris sekumdēm disks izzuda, bet bezformīgā bumba pazuda aiz horizonta.
1969.gadā novērots, ka Papua-Jaungvinejā diskveida NLO lidojis plakaniski pret lidojuma virzienu, tādējādi it kā ignorējot gaisa pretestību.
ASV 39.prezidents Džimmijs Kārters pavēstīja, ka 1969.gadā redzējis NLO, kā arī aizpildīja anketu, tā pavēstot par tikšanās detaļām.
1969.gadā NLO fenomena izpētei pievērsās matemātiķis un NASA padomnieks Žaks Valle, galu gala sarakstot savu slaveno grāmatu "Caurlaide uz Magoniju."
Laikam 1969.gadā novērots, ka pie Baku diskveida NLO lidojis plakaniski pret lidojuma virzienu, tādējādi it kā ignorējot gaisa pretestību.

1970.gads.
1970.gada jūlijā gados jauns francūzis Erjēns Ž. Žabreldebordas ciema tuvumā skaidri novēroja apaļu NLO 6 m diametrā. Aculiecinieks skaidri redzējis kā paceļoties NLO iekšienē pakāpeniski ievelkas 4 metāliski balsti ar taisnstūriem galos.
Notikums Somijā. Patriks Harpers ziņo par gadījumu, kas noticis 1970.gadā. Tas ir īpaši interesants ar to, ka sevī ietver divu tradīciju elementus – burvju un mūsdienu. Vārdu sakot, divi somu slēpotāji devās mežā, taču visai drīz „tiem ceļu aizšķērsoja apaļš lidojošs objekts.” Nonācis virs slēpotāju galvām, tas „nosūtīja lejup spožu gaismas staru,” kura viducī somi pamanīja apmēram metru garu humanoīdu. Radījuma rokās bija melna kastīte, un arī no tās izlauzās dzeltens un pulsējošs stars, ko humanoīds novirzīja pret slēpotājiem. Interesanti, ka pēc ārējā izskata humanoīds neesot atgādinājis „citplanētieti,” bet gan tipisku rūķi – tā kā to stādījās priekšā viduslaikos. Viņam bijušas „tievas rociņas un kājiņas, vaska bāla seja un mazas, augšpusē smailas ausis. Viņš viss bija tērpts zaļā, bet šo ietērpu vainagoja konusveidīga cepure.” Viens no slēpotājiem sajuta, ka viņa ķermeni caururbj neredzēts spēks, ko viņš pats saistīja ar pulsējošo gaismas staru. Pašam tam likās, ka viņu „satvēruši aiz jostas un pavilkuši atpakaļ.” Pēc mirkļa no NLO izlauzās sarkani pelēks mākonis, kas tūdaļ ietina visu apkārtni. Kad tas izklīda, gan humanoīds, gan NLO bija pazuduši. Slēpotājam, kas bija izjutis stara spēku, izrādījās paralizēta ķermeņa labā puse, tā ka biedram nācās to vilkt mājās.
Avots: Patric Harpur, The Philosopher’s Secret Fire, 11.-12.lpp.

1971.gads.
Jana Oles Sundberga liecība (16.08.1971.). Zviedru rakstnieks Jans Ole Sundbergs, kas uz dažām dienam bija ieradies atpūsties pie slavenā Lohnesa ezera (Skotija), kārtējās pastaigas laikā nomaldījās piekrastes mežiņā. Spraucoties cauri biezoknim, viņš piepeši priekšā 60 m attālumā pamanīja "visai neparastu aparātu." Tas vija tumši brūnas krāsas 10 m gara cigāra formā ar nelielu pacēlumu vidusdaļā. kamēr izbrīn'tais Sundbergs aplīkoja NLO, no tuvējā mežiņa iznāca 3 cilvēki hidrotērpos un ķiverēm galvās. Rakstnieks nodomāja, ka tie ir no tuvējās elektrostacijas apkalpes dienesta. Tomēr humanoīdi devās tieši uz aparātu, pacēlumā atvērās lūka un viņi visi devās pa to iekšā. Pēc dažām sekundēm aparāts, neizdevis ne skaņas, pacēlās vertikāli gaisā kādus 15 metrus un tad aši aiztraucās prom.
Birakānas simpozijs. Markarjans noteica šo iespējamību kā stabilu vielas stāvokli, kas spēj novadīt datu analīzi par apkārtējo telpu, kā arī tieši par sevi pašu lai veidotu saglabājošas reakcijas. Šis nosacījums tika pieņemts 1.Pasaules seminārā, kas saistīts ar ĀC kontaktu nodibināšanu (notika Birakānas simpozijā 1971.gada septembrī).
Notikums Džonsonu fermā (02.11.1971.). 16 gadu vecais Ronijs Džonsons un viņa vecāki pamanīja sēnes formas NLO, kas karājās virs viņu fermas Delfosā (Kanzasas pavalsts, ASV). Ronijs pastāstīja gluži vai klasisku notikumu - viņu pašu gandrīz vai paralizēja un uz laiku palika akls.
Šejienes NLO uz zemes atstāja apli no fosforescējošiem putekļiem. Kad Ronija māte tiem pieskārās ar pirkstiem, tos paralizēja uz vairākām nedēļām. Zeme esot spīdējusi 4 dienas. Ir fotogrāfija.
Ufologs un civilās aviācijas darbinieks Fīlips apgalvo, ka pētījis vairāk kā 600 šādu NLO atstāto pēdu. Zeme tur parasti ir izsusējusi līdz pat 14 cm dziļumā. Paņemot divus augsnes paraugus Delfosas fermā (vienu no NLO skartās joslas, bet otru no jebkuras citas vietas fermā) un iegremdējot ūdenī panāca pārsteidzošus rezultātus – parastais paraugs tūdaļ pat izšķīda ūdenī, bet NLO skartais palika sauss. Vēl vairākus mēnešus pēc NLO apciemojuma un pēc spēcīga sniega šis aplis zemē vēl joprojām nebija spējīgs uzsūkt ūdeni. Gadījums gan neierindojās īpaši ticamo sarakstā, jo Džonsoniem bija visai maz faktu, ko likt priekšā.
1971.gadā haotiski un aktīvi kustošu NLO novēroja Štīrijas Alpos.
1971.gadā Regensburgā (Austrija) fotografēja apkārtni, bet attīstot uzņēmumus uz tiem parādījās NLO.

1973.gads.
1973.gada 30.jūnijā saules aptumsuma laikā franči izmēģināja savu "Concorde" lidmašīnu virs Čadas teritorijas 17 000 m augstumā. Ekipāža un zinātnieku grupa, kas atradās lidmašīnā nofilmēja un krāsaini nofotografēja spīdošu NLO sēnes cepurītes formā, 200 m diametrā un 80 m augstumā. NLO virzījās pa šķērsojošu kursu. Objekta kontūras bija neasas, domājams tas bija jonizēta plazmas mākoņa ieskauts. Filmu demonstrēja 1974.gada 2.februārī Francijas TV, taču objekta izpētes rezultāti publicēti netika.
1973.gadā virs Maskavas novēroja NLO, kas sadalās vairākos.
1973.gadā NLO ar zigzaga trajektoriju novēroja pie Belomorskas (Krievija).

1974.gads.
1974.gada februārī Valenimuntē (Rumānija) 10 bērnu dārza audzinātājas novēroja, kā divas spoži spīdošas sfēras nekustīgi karājas gaisā. NLO lēni sāka tuvināties un saplūda vienā elipses formas objektā 7 m diametrā. Tad tā aizlidoja lielā ātrumā.
1974.gadā medību laikā Vaiomingas pavalsts Valsts dabas parkā Karls Higdons ieraudzīja pļaviņā piecus aļņus. Izšāva uz tiem no medību bises. Taču, tikko to bija izdarījis, visa apkaime ap viņu kļuva stipri savāda. Šāviena troksnis likās tāds kā neticami tāls. Laiks likās palēninājies tik ļoti, ka Higdons spēja skaidri redzēt savas izšautās lodes lidojumu. Ta lēnām nolidoja pa gaisu tikai kādas 60 pēdas tālu - "saspiesta un saburzīta it kā cimds." Higdons devās pie lodes, lai to paceltu. Tad viņā priekšā uzradās cilvēkveidīga figūra - visa melnā. Humanoīds iedeva Higdonam " tableti," sacīdams, ka pateicoties tam viņš 4 dienas nejutīšoties izsalcis. Tad viņu uzņēma lidaparātā, kuru pats Higdons nosauca par kosmisko kuģi. Kad pēcāk viņu atgrieza tai pašā vietā parkā, Higdons jutās pilnīgi dezorientēts, viņa ķermeni klāja dziļi skrāpējumi.
Krievu žurnālā "Tehnika-moloģoži" (1978.g., Nr.3) kosmonauts Hrunovs rakstīja, ka "NLO spēja lielā ātrumā mainīt kursu par 90 grādiem vienkārši pārsteidz iztēli."
1947.gadā virs Ostinas (Teksasa) novērots NLO, kas lielā ātrumā veicis pagriezienu par 90 grādiem.

1975.gads.
1975.gada jūnijā NLO pārlidoja Igauniju. Sākumā tas parādījās virs Tallinas. Sākumā tam bija sudrabaina trijstūra forma, tad tas pārvērtās par bumbu un aizlidoja uz austreņiem. Virs Kehras tas izskatījās kā trijstūra piramīda, bet virs Aigvidas tam bija jau "T" burta forma un tirklāt izskatījās arī caurspīdīgs. Lidojot virs Rakveres, tam bija cilindra forma, bet virs Kohtlajarves - olas forma vertikālā stāvoklī. Tālāk viņš lidoja uz Narvu un līdz ar tumsas iestāšanos sāka spoži spīdēt. Šī NLO lidojuma augstums bija apmēram 18 km, pie kam tas pārvietojās pretim vai arī perpendikulāri vēja virzienam.
Travisa Voltona Nolaupīšana (05.11.1975.). Mežsargs Traviss Voltons (Trawis Walton) ar kolēģiem Arizonas pavalstī sastapa "mirdzošu metālisku disku, kas karājās gaisā." Voltons izkāpa no kravas mašīnas, lai noskaidrotu, kas par lietu, taču tika it kā pacelts gaisā ar "enerģijas plūsmu," kas nāca no dīvainā objekta. Viņa līdzbraucēji krita panikā un ar auto aizbēga no notikumu vietas. Pēc brīža tomēr atgriezās viņam pakaļ, bet Voltons bija pazudis.
Voltonu uzgāja pēc 5 dienām - pliku un bez atmiņas telefona būdiņā. Savas Nolaupīšanas detaļas viņš izklāstījis grāmatā "Uguns debesīs" (Fire in the Sky). Pēc tās uzņemta arī filma, tiesa, ne visai veiksmīga.
1975.gadā NLO ar kupolu novērots pie Borisogļebskas (PSRS).
1975.gadā virs Kijevas novērots NLO, kas vibrēja, zvalstoties no viena sāna uz otru.

1976.gads.
1976.gada jūlijā zviedru iznīcinātāja pilots, kas veica treniņa lidojumu virs Bulmena ezera Smolandē, novēroja 6 deltas formas NLO, kas lidoja šķērsām viņa kursam ar ātrumu 2500 km/st. Viņa acu priekšā objekti piepeši pagriezās par 90 grādiem, bet pēc tam veica kaut kādu negaidītu manevru un traucās augšup ar milzīgu paātrinājumu.
1976.gada augustā maskavietis A.Troickis (A.M.Troickij) un vēl 6 aculiecinieki virs Pirogovas ūdenskrātuves ieraudzīja sudrabainu metālisku objektu, kas bija kādas 8 reizes lielāks par Mēness disku. Tas lēni kustējās vairāku desitu metru augstumā. Objekta sānu virsmā bija rezamas divas rotējošas joslas. Kad objekts lidoja pāri klātesošajiem aculieciniekiem, tā apakšējā daļā atvērās melna lūka, no kuras izvirzījās tievs cilindrs. Cilindra apakšējā daļa sāka apļot, bet augšējā bija piestiprināta pie objekta.
1976.gada vasarā Čitas apgabalā pie Ķīnas robežas PGA spēku radiolokācijas posteņa personāls, robežsargi un rajona centra iedzīvotāji novēroja neparastu iegarenas formas objektu ar iluminatoriem un 3 stariem, kas bija virzīti vertikāli pret zemi. Šis NLO 3 stundas lēnām kustējās horizontāli tad uz vienu, tad uz otru pusi, ieslēdzot un izslēdzot savus "prožektorus," līdz beigās piepeši pazuda. 3 tipa radiolokācijas iekārtas to nefiksēja.
Teherānas incidents. 1976.gada 19.septembris. Viss sākās ar iedzīvotāju zvaniem policijai, tie bija satraukušies par neparastām ugunīm debesīs. Fenomena izpētei tika gaisā pacelts iznīcinātājs F-4, taču, tikko tas pietuvojās nezināmajam objektam, atslēdzās tā iekārtas un pilotam nācās atgriezties. Otrais iznīcinātājs bija veiksmīgāks, tam izdevās pat notvert objektu tēmeklī. Taču objekts palaida iznīcinātāja virzienā kaut kādu luminiscējošu sabiezējumu. "Es sagatavojos kaujai. Taču mirklī atteica visas manas mērierīces. Es paspēju ieraudzīt kā no NLO atdalījās viena lode, kas devās tieši zemes virzienā," - pēc tam stāstīja pilots. Lidotājam izdevās atgriezties lidlaukā. Irāna vērsās pie ASV pēc palīdzības izmeklēšanā. ASV GKS pulkvedis Olins Mujs sastādīja ziņojumu, saskaņā ar kuru spožā spīdēšana, ko redzējuši Teherānas iedzīvotāji, esot bijis Jupiters, bet iznīcinātājs F-4 jau bijis pazīstams ar elektronikas problēmām. "Citplanētiešu raķešu" sakarā tika paziņots, ka tai naktī  bijis meteorītu lietus.
1976.gadā virs Kanāriju salām novērots apaļš NLO ar gredzenu (kā Saturnam!).
1976.gadā NLO ar "iluminatoriem" novēroja Sosenku ciemā pie Maskavas.
1976.gadā NLO ar zigzaga trajektoriju novēroja virs Vjedmas (Argentīna).
1976.gadā Specijas (Itālija) tuvumā fotografēja apkārtni, bet attīstot uzņēmumus uz tiem parādījās NLO.

1977.gads.
1977.gada jūlijā Tatāru jūras šaurumā (pie Sahalīnas salas) tvaikoņa "Nikolajs Ostrovskis" komanda novēroja NLO parallelepipēda formā.  NLO 30 minūtes lidoja paralūli kuģa kursam 300-400 m augstumā, tad izzuda.
1977.gada jūlijā Baku astronoms Tihonovs teleskopā pamanīja lielā augstumā lidojošu dzelteni zaļu objektu, kas, divas reizes apstājies, sadalījās uz pusēm, kas aizlidoja uz dažādām pusēm. Pēc dažām sekundēm viena pusīte arī sadalījās 2 daļās, pie tam katru dalīšanos pavadīja sprādziens. Drīzumā viena no mazajām daļām pievienojās pusei, bet pēc tam atkal atdalījās iepriekšējā stāvoklī. tad visas 3 esošās daļas satuvinājās, bet nesavienojās, bet pēc kāda laika atkal izšķīrās un aizlidoja.
1977.gada jūlijā divi aculiecinieki Bogušanu ciemā (Krasnojarskas apgabals, Krievija) novēroja debesīs ZMP līdzīgu spožu objektu, kas iesākumā kustējās pa taisni, bet pēc tam piepeši pagriezās 135 grādu leņķī un lidoja tikpat taisni gandrīz atpakaļ. Pēc tam NLO sāka haotiski kustēties augšup un lejup pa sarežģītu trajektoriju, pa laikam uz dažām sekundēm apstādamies. Galu galā tas nekustīgi uzkārās un pakāpeniski izdzisa.
Petrozavodskas fenomens (Петрозаводский феномен). 1977.gada 20.septembrī Petrozavodskas (PSRS okupētā Karēlija) iedzīvotāji kļuva par aculieciniekiem tam, ka ap 4 no rīta naksnīgajās debesīs pēkšņi iededzās milzīga "zvaigzne," kas impulsu veidā sūtīja uz zemi gaismas kūļus. Tā lēni kustējās Petrozavodskas virzienā un izplūda virs pilsētas milzīgas medūzas formā, pakarās gaisā un apbēra pilsētu ar daudzām jo daudzām tievām gaismas strūkliņām. Drīz pēc tam "medūza" pārtapa par spožu pusapli un devās Oņegas ezera virzienā, kas tinās pelēkos mākoņos. Šai pelēcība izveidojās apaļa sprausla: spoži sarkana viducī un balta pa malām. Viss norisinajās apmēram 10-12 minūtes.
Pēc Petrozavodskas hidrometeroloģiskās observatorijas direktora vārdiem nekad iepriekš viņa darbinieki neko līdzīgu Karēlijā nebija novērojuši.
Тā kā aculiecinieku bija milzums un visi viņi stāstīja vienu un to pašu, tad arī varas iestādes notikumu nevarēja ignorēt. Vērsās pie PSRS Zinātņu akadēmijas prezidija ar lūgumu izskaidot notikušo. Jautājumi pienāca arī no Norvēģijas un Somijas.
Pēc šī notikuma akadēmijas prezidents A.Aleksandrovs (А.П.Александров) nosūtīja valdībai vēstuli ar priekšlikumu organizēt zinātnisko darbu nezināmu anomāliju pētīšanai. Tādu, lūk, iespaidu šis notikums atstāja uz PSRS.
1977.gada septembrī inženieris Novožilovs pie Kurkijokas ciema uz ziemeļiem no Priozerskas (laikam Karēlijā?) 3 reizes nofotografēja dirižablim līdzīgu NLO, kas pārlidoja viņu 300-500 m augstumā. Tomēr NLO fotogrāfijās neparādījās.
1977.gada decembrī vienā no Maskavas apgabala apdzīvotajām vietām zinātnieks biologs pamanījis virs ēkas sudrabainu apli puses Mēness diska izmērā. Rotējot ap vertikālu asi, šis aplis sākumā pārvērtās par elipsi, bet pēc tam - par tipisku "šķīvi" ar abpusējiem izvelvējumiem, kas ar malu bija pavērsts pret novērotāju.
Kaut kad NLO esot "kontrolējis" britu JKS bāzi.
1977.gadā Mahačkalā (Dagestāna) novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.

1978.gads.
1978.gada martā Toljati novēroja ovālu NLO gaiši zilā krāsā 150 m diametrā ar asām aprisēm. Objekts lidoja 300 m augstumā un tuvojoties novērotājiem pakāpeniski kļuva caurspīdīgs tā, ka caur to bija redzamas zvaigznes. Tomēr vienlaicīgi tā ārējās kontūras palika skaidras un asas. Tad objekts nekustīgi uzkārās 100 m augstumā virs kaimiņos esošās mājas, 100 m attālumā no novērotājiem un "izkusa." Novērojums turpinājās 7 minūtes.
Jans Voļskis un poļu NLO. 10.maijā kvadrāta veida NLO sastapa Jans Voļskis pie Emilsīnas (Polijā). Izmēri - 5x2,5x3 m. Uz šī savādā NLO klāja pārsteigto poļu zemnieku uzaicināja divi humanoīdi, kurus viņš satika, kad veica fermas apgaitu. Gaisa kuģis esot zumējis "kā bite lidojumā," un karājies 3 m augstumā virs zemes. Voļskis patiesi iekāpa NLO ar pacēlāja palīdzību, kas nolaidies ar trosēm. Pēc nelielas ekskursijas Voļski palaida.
Augustā notika Amerikas psihologu asociācijas simpozijs Toronto, Kanādā. Tajā tika noklausīti 6 ziņojumi par NLO. Iepriekš ufologi šai, un arī citām, organizācijai bija iesnieguši attiecīgus materiālus. Hipnologs un Oklahomas universitātes filozofijas doktors Kents Ņūmens referēja par tēmu "Hipnoze un ufoloģija." Tēmu par NLO "reportieriem" aplūkoja filozofijas doktors Leo Sprinkls, kas pats 2 reizes novērojis NLO.
1978.gada jūlijā vilciena Sevastopole-Ļeņingrada pasažieri pie Harkovas vairākas minūtes vēroja, kā no nekustīgi karājoša elipses formas NLO izvirzījās kaut kāds stienis ar 3 spoži spīdošiem punktiem. Šis stienis 3 reizes novirzījās pa labi un pēc tam atgriezās iepriekšējā stāvoklī. Pēc tam no NLO izvirzījās stienis ar vienu spīdošu punktu.
Pilota pazušana Austrālijā. 21.oktobrī Basova jūras šaurumā (atdala Austrālijas kontinentu no Tasmānijas salas) notika lidotāja Frederika Valentiča tikšanās ar NLO 1372 m augstumā. Laikam viskliedzošākais NLO atgadījums Austrālijā, jo beidzās ar pilota pazušanu.
Lidošanas instruktors F.Valentičs lidoja ar "Česnu"virs Basova jūras šauruma. Piepeši dispečieri no viņa saņēma šādu ziņojumu: "Četras spožas... Man liekas līdzīgas virszemes ugunīm... Tikko kā mani pārlidoja... katrā gadījumā pēdas 1000 [ap 300 m, Red.] virs manis... Tagad tuvojas no austreņiem, tieši man virsū... Lido virs manis... Tā nav lidmašīna, tas... Tam ir zaļi uguņi, tas it kā ir metālisks... Tas viss no ārpuses zaigo." Pēc tam lidotājs nodeva, ka lido uz Kinga salu, bet piepeši iekliedzās: "Tas karājas virs manis... tas karājas tieši virs manis, un tā nv lidmašīna." Pēc tam bija dzirdams kliedziens, metāliska skaņa un klusums.
Neskatoties uz vairāku dienu rūpīgo meklēšanu, nekādas pilota vai lidmašīnas pēdas uzietas netika.
Besova jūras šaurums ir labi apmeklēta kūrorta zona ar plašiem dabas parkiem. Tādēļ bija daudz aculiecinieku, kas tikšanos novēroja no zemes - tie apgalvoja, ka redzējuši zaļas piecstaru(?) zvaigznes formas objektu. Notikumu fotografējis Rojs Menifolds.
Pēdējos gada mēnešos notika NLO problēmas noklausīšanās ANO.
Notikums Kazahijā. 1979.gadā Kazahijā pionieri pārgājiena laikā redzēja nolaižamies teltveidīgus objektus, no kuriem izkāpa apmēram 3,5 m gari milži ar lielām galvām un oranžām acīm. Tie bija tērpusies tumsos, piegulošos tērpos, ap vēderiem sajoztas sarkanas jostas. Milži slīdošā gaitā tuvojās bērniem, turot sev priekšā izstieptas rokas. Vadītāja, jūtot briesmas, lika bērniem skriet atpakaļ uz nometni. Viens no Atnācējiem viņiem sekoja līdz pat nometnei, bet kad pretī izskrēja ap 100 bērnu un pieaugušo, kuri kliedza un baidot vicināja visādus priekšmetus, milzis atkāpās un aizgāja.
Kolaresas NLO. Šai Brazīlijas ciemā, kas atrodas pie Amazones ietekas, masveidā sāka parādīties NLO 1978.-1979.gados. Pirmie tādi NLO sāka parādīties 1978.gada jūlijā, bet jau oktobrī tie nāca masveidā. NLO iedarbībai tika pakļauti vairāki tūkstoši cilvēku un dzīvnieku, kas guva apdegumus un saslima ar dažādām slimībām. Šai sakarā pētījumus veica aģentūra BBC, kas ieguva daudz video un foto materiāla, kā arī sastādīja novērojumu karti.
1978.gada jūlijā tvaikoņa "Jargora," kas kuģoja pa vidusjūru, apkalpes locekļi novēroja lidojam apaļu objektu virs Ziemeļāfrikas. Tā apakšējā daļā bija redzamas 3 konstrukcijas, kas atgādināja antēnas. 
Frederika Valentiča pazušana (21.oktobris). 1978.gada 21.oktobrī, 20 gadus vecais Frederiks Valentičs pazuda lidojuma laikā savā Cessna 182L vienmotora lidmašīnā. Draugi un ģimene Frederiku raksturoja kā "lidojošo šķīvīšu entuziastu" un savā pēdējā lidojumā, viņš ziņoja, ka viņam pietuvojies neindificēts lidaparāts. Kad Frederiks lidoja pāri Basa šaurumam starp Tasmāniju un Austrāliju, viņš sazinājās ar gaisa satiksmes kontroli, lai paziņotu, ka viņam seko šis lidaparāts. Gaisa satiksmes kontrole atbildēja, ka viņa tuvumā neesot nekāda gaisa satiksme. Valentičs aprakstīja viņam sekojošo lidaparātu kā lielu un apgaismotu ar četrām spilgtām nosēšanās gaismām. Tas esot pārvietojies neticamā ātrumā, pārlidojis pāri viņa lidmašīnai, tad atgriezies un riņķojis virs viņa. Gaisa satiksmes kontrole prasīja viņam identificēt lidaparātu, uz ko Frederiks atbildēja: "Tā nav lidmašīna," pirms viņa transmisiju pārtrauca neindificēts troksnis raksturots kā "metāliska, skrāpējoša skaņa." Kontakts šajā brīdī tika zaudēts, un ne Valentičs, ne viņa lidmašīna vairs nekad netika redzēti.
1978.gada decembrī virs Maskavas 5 minūtes novēroja lēnu NLO lidojumu. Spīdošais cilindra formas NLO lidoja vertikālā novietojumā un kustības laikā mainīja slīpuma leņķi, reizēm lidojot arī horizontāli. Tad viņš veica līganu pagriezienu un pazuda DR virzienā.
1978.gadā NLO ar kupolu novērots Bezskudņikovā (PSRS).
1978.gadā no lidmašīnas, kas lidoja maršrutā Ļeņinabada-Maskava, novēroja NLO, kas strauji mainīja izmērus.
1978.gadā Habarovskas rajonā tika novērots NLO kas acumirklī mainīja kustības virzienu uz pretējo.
1978.gadā Beļovā pie Maskavas (Krievija) novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.

1979.gads.
1979.gada janvārī Austrālijas TV filmēja Jaunzēlandē 30 minūšu kinofilmu. Tajā parādījās vairāki lidojoši ovālas formas NLO zeltainā krāsā, kam bija kas līdzīgs virsbūvēm. Pēc tam, kad paši filmētāji noskatījās uzfilmēto materiālu, viņi paziņoja, ka filmā redzamo NLO izskats stipri atšķiras no tā, ko viņi redzējuši savām acīm.
1979.gada februārī virs Gorkijas (Krievija) novēroja kā divi spīdoši objekti, atstājot aiz sevis sudrabainas sliedes, savienojās vienā veselā, kas sāka attālināties.
1979.gada februārī virs Zakopānes (Polija) veselu nedēļu karājās NLO. Tas bija lieliski redzams, taču nekādi neizdevās to nedz nofotografēt, nedz nofilmēt. Uz foto vai filmas bija tikai izplūduši gaiši pleķi.
1979.gada jūnijā Zoločevas pilsētā (Ukraina, Harkovas apgabals) aculiecinieks Starčenko novēroja kā 50 m attālumā no viņa piezemējas NLO apgāzta šķīvja veidā. Tam bijis kupols un iluminatoru rinda. Kad objekts nolaidās līdz 5-6 m augstumam, no tā dibena teleskopiski izbīdījušies 3 nosēšanās balsti apmēram 1 m garumā, ar ko līdzīgu lāpstiņām balstu galos. Nostāvējis uz zemes apmēram 20 minūtes, objekts pacēlās un aizlidoja, pie kam bija redzams, ka balsti ievilkās korpusā.
1979.gada jūlijā uz ceļa Zlatousta-Belorecka (Krievija) 3 aculiecinieki, braucot ar auto, pamanīja no mugurpuses tuvojošos ugunīgu bumbu divstāvu mājas lielumā. NLO novēroja 2 minūtes, pēc kā bumba piepeši pagaisa. Pēc 2-3 minūtēm bumba parādījās no jauna, bet jau auto priekšā, kur kādu brīdi nekustīgi karājās, pēc kā atkal pagaisa.
1979.gada augustā latvietis un rīdzinieks Pipars, kas atradās uz zvejniecības kuģa Grenlandes jūrā, naktī 12 reizes nofotografēja naksnīgās debesis un tumšo jūru ar garām ejošo kuģu ugunīm ar krāsu fotofilmu. Liels bija viņa izbrīns, kad, attīstot filmu un pagatavojot fotogrāfijas, četros no divpadsmit foto viņš ieraudzīja spožu iegarenu gaismu, kas kadros aizņēma gandrīz pusi debesu un pamazām mainīja savas aprises.
1979.gada rudenī Alupkā (Krima) 3 aculiecinieki 15 minūtes novēroja nekustīgi karājošos oranžu bumbu, kas kļuva te lielāka (sasniedza Mēness izmērus), te mazāka (pārvērtās punktā). Tad šai pulsējošai bumbai pietuvojās maza spīdoša bumbiņa un savienojās ar to. Pēc tam lielā bumba pārstāja mainīties izmēros un spoži uzliesmoja. Pēc 5 minūtēm bumba sāka samazināties un izgaisa.
1979.gada 9.novembrī sfērisku NLO 6 m diametrā pamanīja mežsargs Roberts Teilors netālu no Livingstonas (Skotija). To viņš pamanīja pļaviņā, NLO bija puscaurspīdīgs un sānos vairāki propelleri, kas līdzinājās lūkām. Augstāk bija redzama iluminatoru rinda. Turpat atradās arī divi mazāka izmēra aparāti, kas pēc izskata līdzinājās ragainajām jūras mīnām. Viens no mazajiem aparātiem tuvojās Teiloram, saķēra to aiz bikšu stērbeles un aizvilka sāņus. Pēc tam mežsargs zaudēja samaņu.
1979.gada žurnāla "Tehnika-Moloģoži" 3.numurā krievu kosmonauts Hrunovs rakstīja, ka "NLO spēja lielā ātrumā mainīt virzienu par 90 grādiem vienkārši pārsteidz iztēli."
1979.gadā virs Belomorskas (PSRS) lidojis NLO ar mainīgu formu.
1979.gadā divu lidmašīnu ekipāžas, kas lidoja Barnaulas rajonā (Altaja novads, Krievija) 6 minūtes novēroja spīdošu objektu, kas tuvojās lielā ātrumā, apstājās, pacēlās nozīmīgā augstumā un uzkārās, tad no jaun anolaidās un sāka attālināties. Lidmašīnu borta radiolokācijas iekārtas šo NLO nefiksēja.

1980.gads.
1980.gada septembrī 200 jūdzes uz DR no Gibraltāra krievu pētniecības kuģa "Viktor Bugajev" komanda novēroja virs kuģa pakaļgala uzkārošos cigāra formas NLO, kas bija baltā krāsā un ar melnu joslu. No viena tā gala nāca 2 dzelteni stari. Novērotāju acu priekšā NLO sadalījās 2 daļās - viena no tām aizlidoja uz ZA, bet otra - uz ZR. Viss novērojums ilga 4 minūtes un tika fiksēts kuģa borta žurnālā.
1980.gadā Tulā radioinženieris Tjapkins novēroja zvaigznei līdzīgu objektu, kas lidoja no ziemeļiem uz dienvidiem pa zigzaga trajektoriju. Raksturīgi, ka, viņam pārvietojoties, zigzaga posmu attālumi samazinājas. Tad objekts apstājās un karājās 5-6 minūtes.
1980.gada 29.decembrī aculiecinieces Betija Keša, Vikija Lendruma un Kolbija Lendruma pie Hafmenas (Teksasas pavalsts, ASV) pamanīja "ugunīgo dimantu," kas karājās virs šosejas. Visas trīs izkāpa no mašīnas, lai to labāk aplūkotu. Keša, kura visilgāk atradās ārpus automašīnas, guva apdegumus, tai sakās arī caureja, krita ārā mati un pasliktinājās redze. Pirms izgaist, "dimantu" paņēma ielenkumā helikopteri.
1980.gadā virs Tbilisi (tolaik viena no PSRS republiku - Gruzijas galvaspilsēta) gaisā parādījies lidojošs priekšmets, kas, pēc vietējā garnizona kareivju teiktā, izskatījies kā stipri pagarināts artilērijas šāviņš, kura priekšgals bijis smails, bet aizmugure strupa, kā ar nazi nošķelta. Tā garumu lēsa uz 30 m, bet platumu - 4-5 m. Tumšo korpusu apņēma vājš mirdzums, bet no prožektora, kas atradās priekšgalā, uz zemi krita zilgans starojums. kad šis lidaparāts pārlidoja virs galvām, bija dzirdama klusa zuzoņa. Pēc brīža tas, strauji uzņēmis ātrumu, aizlidoja.
1980.gadā NLO, kas sadalās un saplūst novēroti uz ZA no Londonas.
1980.-1984.gados Harkovas (Ukraina) radiolokatoru ekrānos 12 reizes tikuši fiksēti NLO, kas lidoja ļoti lielos ātrumos, uzkārušies vai veikuši krasus vertikālus manevrus, taču tikai 4 gadījumos tos varēja novērot arī vizuāli.

1981.gads.
1981.gada jūlijā studentu grupa no Ksijānas universitātes (Ķīna, Šanhajas province) novēroja NLO, kas sākumā sadalījās divās daļās, bet pēc tam 3 un 4 daļās. Pēc tam 2 daļas izzuda, bet 2 atlikušās uzkārās viena virs otras. Tad no jauna parādījās 2 izzudušās daļas, satuvinājās un saplūda visas vienā objektā, kas pēc kāda laika atkal sadalījās 2 daļās.
Hesdalēnas logs. NLO novērojumi Norvēģijas ziemeļos (1981.-1984.g.).
1981.gada septembrī Prečistojes ciema rajonā (Krievija, Jaroslavļas apgabals) skulptoru un mākslinieku grupa novēroja sudrabainas krāsas spīdošu bumbu 3-3,5 Mēness disku izmērā. Tā nekustīgi karājās 300-500 m augstumā virs ceļa. Tad tikai dažu sekunžu laikā bumba palielinājās izmēros līdz 10-12 Mēness disku izmēriem. Pēc minūtes ap bumbu tās radiusa attālumā izveidojās spožs oreols, bet pati bumba acumirklī izzuda. Novērojums turpinājās ap 3 minūtēm.
1981.gadā NLO ar "iluminatoriem" novēroja Mičurinas (Krievija) tuvumā.

1982.gads.1.klases krievu lidotājs V.Kolupanovs vēsta, ka 1982.gada jūlijā NLO, kas lidoja virs Roslavļas pilsētas aerodroma, bija redzams tikai decimetru viļņu RLS ekrānā, kamēr centimetru diapazona RLS šo objektu nefiksēja.
Ir ziņās par to, ka īslaicīgs NLO "uzlidojums" 1982.gadā izsitis no darba ritma PSRS kosmisko poligonu Baikonūrā. Par to sīkāk esejā NLO virs Baikonūras.

1983.gads.
1983.gada jūlijā trijstūra konisku NLO pie Vernona kalna (Misūri pavalsts, ASV) pamanīja laulātie Rons un Raula Votsoni, kad no tā atstarojās saules stari. Izmantojot binokli, Votsoniem izdevās ieraudzīt divus humanoīdus sudrabainos skafandros, kas ar levitācijas palīdzību centās nofenderēt govi. Govs tika ievilkta NLO iekšienē pa atveri, pēc tās turpat iegājuši abi humanoīdi. Pēc tam NLO aši pacēlies gaisā un izzudis skatienam.
1983.gada septembrī netālu no Aipetrī kalna (Krima) Rostovas iedzīvotājs Rižkovs 5 reizes nofotografēja apkārtni. Attīstījis filmu, ar izbrīnu trīs fotogrāfijās ieraudzīja lielu tumšu objektu, kas bija uzkāries virs Aipetrī virsotnes un pārlidojošu šosejai.
1988.gadā notika NLO problemātikai veltīts seminārs Petrozavodskā (Karēlija), kurā pazīstamā lidotāja-izmēģinātāja Marina Popoviča pastāstīja, ka Hisārā (kur tas ir?) 1983.gadā kopā ar aculiecinieku grupu novērojusi spīdošu objektu, kas sākumā pārvietojās pa zigzaga trajektoriju, tad apstājās un karājās, virzīdams pret zemi staru kūli.

1984.gads.
1984.gadā NLO ar zigzaga trajektoriju novēroja Habarovskas lidlauka rajonā.
1984.gadā virs Habarovskas novērots NLO, kas kustējies pa spirālveida trajektoriju (varbūt tas pats iepriekšējais gadījums?).
1984.gadā Ohaijā (ASV) novērots NLO, kas kustējies pa viļņveida trajektoriju.

1985.gads.
1985.gadā no marta līdz maijam Gorkijas lidostas (PSRS) RLS dispečieri novēroja NLO, kas kustējās ar ātrumiem 6000-7200 km/st.
Ennes Stripas nolaupīšana. Viens no Kanādas laikrakstiem 1985.gadā ziņoja par kādas mājsaimnieces Ennes Stripas piedzīvojumu. Enne bija pazudusi, un viņas radinieki vērsās policijā, lai tā sāktu meklējumus. Sieviete bija pazudusi uz divām nedēļām. Kādā naktī sieviete pati atgriezās mājās, taču no kurienes viņa uzradās, neviens neredzēja. Vairākas dienas Enne neko nespēja atcerēties un līdz ar to arī izskaidrot, kur bijusi. Pēc kāda laika atmiņa atgriezās un misis Stripa izstāstīja, ka dienā, kad vīrs bijis darbā un bērni skolā, pēkšņi parādījušās divas pelēkas būtnes ar lielām izstieptām galvām un milzīgām acīm. Svešinieki paņēmuši viņu uz lidojošā kuģa, kas bija piezemējies mājas iekšējā pagalmā. Enne stāsta, ka kuģis izskatījies kā apaļš metālisks objekts, kas karājies dažus metrus virs zemes. No objekta izvirzījušās kāpnes, un gūstekne ar abiem pelēkajiem radījumiem ir kāpusi pa to augšup. Pelēkās būtnes kontaktējās ar sievieti ar domās izteiktām pavēlēm. Kad Enne izkāpusi no lidaparāta, izrādījās, ka tas atrados milzīgā angārā. Viņu sagaidījuši militārās formās tērpti cilvēki, kuri, pēc sievietes apgalvojuma, runājuši vāciski. Enne no dokumentālajām filmām atcerējās, ka šādu formu II Pasaules kara laikā nēsājuši nacisti. Enne ievēroja, ka visu komandējuši cilvēki formās, bet pelēkās būtnes viņiem pakļāvušās. Sievieti veda pa gariem gaiteņiem, kamēr viņa nokļuva istabā, kas atgādināja laboratoriju. Parādījās baltā uzsvārcī tērpies cilvēks, kurš angļu valodā ar akcentu paziņoja, ka sievietei nenodarīs nekādu ļaunumu, tikai izdarīs analīzes un paņems olšūnu. Divu nedēļu laikā nozagtā atradās medicīniskajā laboratorijā, kur tika pakļauta dažādiem medicīniskiem pētījumiem. Misis Stripa neatceras, kā viņai izdevās nokļūt atpakaļ.
Par šo Kanādas preses paziņojumu ieinteresējās pazīstamais amerikāņu ufologs Mels Kreigs. Viņš satikās ar Nolaupīšanas upuri. Hipnozes stāvoklī sieviete spēja atcerēties vēl dažas detaļas. Ne reizes divu nedēļu laikā Enne neredzēja debesis — telpai nebija logu. Pēc tā Kreigs izteica sensacionālu slēdzienu: Ennu Stripu nolaupīja nacisti, kuri pēc II Pasaules kara bija izbēguši no soda. Viņi radījuši pazemes bāzi, varbūt pat ne vienu, kurā izstrādā augstvērtīgu kara tehniku. NLO, kas tiek redzēti dažādās zemeslodes vietās, ir lidaparāti, kas radīti šajās pazemes bāzēs. Kas saistās ar pelēkajām būtnēm, tad Kreigam ir divas versijas. Tie ir vai nu roboti, ko pazemes bāzēs radījuši nacisti, vai attālu galaktiku iedzīvotāji, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir apvienojušies ar nacistiem. Alienaprāt, M.Kreigs ir vienkārši idiots.
1985.gadā NLO ar "iluminatoriem" novēroja pie Geopktepes (Turkmēnija) Ašhabadas apgabalā.
1985.gadā NLO ar zigzaga trajektoriju novēroja pie Šauļiem (Lietuva).
1985.gadā virs Kohtlajarves (Igaunija) novērots NLO, kas kustējies pa spirālveida trajektoriju.

1986.gada 17.novembrī abpusēji izliektu NLO disku sastapa debesīs 11 890 m augstumā pie Ankoridžas japāņu lidmašīna - kapteinis Kendžjū Terauči ar komandu (reiss N.1621). Terauči to raksturoja ka " divas reizes lielaku par lidmašīnu." Interesanti, ka šo objektu pamanīja ASV Federāla aviacija savos radaros. NLO turējas apmēram 19 km no lidmašīnas veselas 35 minūtes. Tad pazuda.
1986.gada decembrī japāņu pētniecības kuģim "Kaije Maru" Klusā okeāna centrālajā daļā, 2,5 km attālumā pietuvojās ovālas formas NLO vairāku simtu metru garumā. Tas divreiz aplidoja apkārt kuģim un pazuda, bet pēc vairākām sekundēm parādījās no jauna un ar grāvienu pārlidoja nelielā augstumā virs kuģa. Objektu skaidri fiksēja ku;ga RLS, taču vizuāli tas nebija ieraugāms. NLO ātrums bija apmēram 5000 km/st. /Avots - avīze "Izvestija," 18.09.1988./

1987.gads. 11.novembrī Brīzas līcī (Gulf Breeze) ZR Floridas pavalstī, ASV būvuzņēmējs Eds Volters debesīs pamanīja zilipelēki gaismojošos lidaparātu. Viņš metās mājā pēc fotokameras. Taču, tiklīdz viņš nospieda slēdzi fotografēšanai, no lidaparāta izšāvās zils stars, kas uz mirkli viņu paralizēja. Kad Volters nāca pie sajēgas, no lidaparāta vairs nebija ne miņas. Kā pierādījums palika fotogrāfija (citur gan teikts, ka tās bijušas daudzas?!).
Turienes vietējie iedzīvotāji kopš tā laika NLO redz visai bieži un arī visai biež esot nofotografējuši. Visai nelaipni gan viņi izturas pret atbraukušajiem ufologiem, žēl... Tomēr ufologi te organizē gadskārtējas konferences un naksnīgo debesu vērošanu.

1988.gads.
Noulzu ģimenes piedzīvojums (20.janvāris). 20.janvārī Noulzu ģimene (Feja Noulza (48) ar trim dēliem) brauca mašīnā pa Eiras autostrādi Nalarboras (Nullarbor) līdzenumā D-Austrālijā. Nalarboras ("bez kokiem" - latīņu val.) līdzenums ir praktiski bez dzīvības. līdzenumā ir pavisam maz apdzīvoto vietu.
Noulzi atradās netālu no nelielā Mundrabillas ciemata Dienvdaustrālijas tuksnesī. Pēkšņi mašīna sāka traukties tieši debesīs. Viņiem sekoja milzīgs, kvēlojošs objekts. Pasažieri šī dīvainā ceļojuma laikā novēroja, ka viņu balsis kļuvušas dīvaini neskanīgas un savādi šļupstošas. Beidztot NLO palaida vaļā mašīnu un tā nokrita atpakaļ uz šosejas.
Tiklīdz tie nolaidās, tā izlēca no mašīnas un noslēpās krūmos vēl pirms NLO bija pazudis. Šo pašu NLO vēl redzēja trīs novērotāji Austrālijas dienvidu daļā, kurus šķīra vairāku simtu km attālums.
Noulzu ģimenes auto apskatē atkājās bojāts jumts un bieza melnu pelnu kārta gan no iekšas gan arī no ārpuses. No mašīnas kapota tika analīzei iegūts kāds noslēpumains pulveris, kas saturēja astatīna(?) izotopu, kam ir ļoti mazs pussabrukšanas periods.
1988.gada 18.martā ķīniešu lidmašinas ekipāža un pasažieri, kas lidoja no Pekinas uz Urumči, novēroja basketbola bumbai līdzīgu NLO. Sākumā tas lidoja pretim lidmašīnai, bet novērotāju acu priekšā NLO izmainīja lidojuma virzienu un sadalījās 2 daļās, Abas daļas rotēja ar lielu ātrumu un devās prom. Viss novērojums ilga 13 minūtes. 1988.gada 28.martā šo n otikumu aprakstīja krievu avize "Izvestija."
R.Lazara paziņojums (decembris). Kāds Roberts (Bobs?) Lazars 1988.gada decembrī nāca klajā ar ziņojumu, ka ņēmis dalību viena no deviņu „lidojošo šķīvju” rekonstrukcijā „51.zonā,” militāristi esot viņu noalgojuši. Šis „sporta modelis,” kas tā nosaukts dēļ pludlīnijas formas, esot ticis izmēģināts virs Nevadas. Par tāda paziņojuma ticamību gan ir stipri jāšaubās. Neviens nav to ne apstiprinājis, ne noliedzis.
1988.gadā notika NLO problemātikai veltīts seminārs Petrozavodskā (Karēlija), kurā pazīstamā lidotāja-izmēģinātāja Marina Popoviča pastāstīja, ka Hisārā (kur tas ir?) 1983.gadā kopā ar aculiecinieku grupu novērojusi spīdošu objektu, kas sākumā pārvietojās pa zigzaga trajektoriju, tad apstājās un karājās, virzīdams pret zemi staru kūli.

1989.gads.
Beļģijas trijstūra NLO. 1989.-1990.gados melnus trijstūra formas NLO ārkārtīgi daudz novēroja Beļģijas debesīs. Ir vairāk kā 13 000 aculiecinieku, foto un video materiāli. Novēroti tipiski tika tumši trijsūri ar malas garumu 30-40 m, kuru apakšpusē bija 3 vai 4 gaismas avoti. Kustējās bez skaņas, attīstīja lielus ātrumus. Neparastu aktivitāti gaisā atzinuši arī Beļģijas GKS, tomēr sakarīga skaidrojuma tam nav. Izteikta hipotēze, ka tāda NLO aktivitāte saistīta ar NATO galveno mītni Briselē.
1989.gada februārī virs Progresas pilsētas (Gvatemala) uzkārās liels NLO šķīvja formā ar sarkanām mirgojošām uguntiņām malās. Tam apkārt atradās  vēl 3 tādas pašas formas NLO, taču izmēros mazāki. Visus 4 NLO redzēja lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju, taču tos nezin kādēļ nefiksēja RLS.
Voroņežas nolaupīšana. 1989.gada septembrī Voroņežas parkā zēni spēlēja futbolu, kad tur netālu nolaidās 10 m liela elipsveida sfēra, no kuras izkāpa 3 m cilvēkveidīga būtne sudrabotā tērpā ar disku uz krūtīm. Šim radījumam nebija galvas, bet virs pleciem bija paugurveidīgs izaugums ar trim acīm, kas spoži mirdzēja. Pēc viņa no aparāta iznāca vēl viens milzis, tikai tas droši vien bija robots, jo tika ieslēgts un pēc tam sāka mest lokus ap klātesošajiem.
Kad viens no zēniem bailēs iekliedzās, milzis uz viņu paskatījās, un zēns nekustīgi sastinga. Pēc tam citplanētieša rokās uzradās cilindrisks priekšmets, ko viņš pavērsa pret kādu citu zēnu, kas acumirklī izgaisa.
Šim notikumam bija ap 20 liecinieku. No Parīzes īpaši tam par godu atbrauca ufologs Žaks Valē, lai personiski aprunātos ar notikuma aculieciniekiem.
1989.gada oktobrī tādi skaitā 6 NLO, kā 2 kopā salikti šķīvji uzkārās virs ražošanas apvienības "Rūpniecības traktoru rūpnīca" teritorijas Čeboksāros (Krievija). Vēlāk tiem pievienojās vēl 7.NLO. katram no 7 objektiem bija redzamas dzeltenas, zaļas un sarkanas ugunis. Objekti rotēja un pārvietojās vertikālā virzienā uz augšu un leju. Pēc pusstundas 6 objekti milzīgā ātrumā uzšāvās augšup un pazuda, bet viens NLO vēl kādu laiku palika uz vietas.
1989.gada oktobrī Vladimirovas ciema (Kuibiševas apgabala Hvorostjanskas rajonā) apkaimē 5 mehanizatori, kas strādājuši laukā, pamanīja neparastu spīdošu apaļas formas objektu ne mazāk kā 50 m diametrā, kas uzkārās ne pārāk augstu virs aramā lauka. Tam bija saskatāmi "iluminatori," bet apakšējā daļā rotēja mirkšķinoša iekārta. Tad NLO ātri sāka pārvietoties virs lauka pa zigzaga trajektoriju un apgaismot zemi no jaudīga prožektora.
Četrstūrainu NLO tai gadā novērojuši Kešs un Lendrams (ir zīmējums Henkoka grāmatas 420.lpp.).

1990.gads.
1990.gada martā Beļģijā 4 reizes nofotografēja NLO, kas pārlidoja 300-400 m augstumā un lieliski bija novērojams ar neapbruņotu aci. Taču, attīstot filmu, NLO tajā redzams nebija. Šo anomalitēti mēģināja izskaidrot kāds profesors Mesēns, kurš eksperimentāli pierādījis, ka attēls filmā var izzust, ja to apstaro ar infrasarkanajiem stariem (visai neizprotams apgalvojums!).
1990.gada 5.novembrī gigantiski melni trīsstūri novēroti Francijā. Pār valsti lidoja vesela trīsstūru armāda, kas sastāvēja no vairāk nekā 70 objektiem. Tie lidoja horizontāli pa vienotu kursu. Nākamajā dienā Francijas kosmiskā aģentūra Tulūzā izplatīja informāciju, ka francūži augstākajos atmosfēras slāņos novērojuši krievu sakaru pavadoņa Horizont sadalīšanos, par ko it kā vēstījuši kolēģi no NASA.
1990.gadā NLO pētījumu centrs Beļģijā militārpersonu uzraudzībā savāca 2500 liecības par trīsstūraino NLO parādīšanās gadījumiem. Arī tur notikuši mēģinājumi notvert trīsstūri. Divi iznīcinātāji F-16 saņēma pavēli lidojumam, kad radars konstatēja nepazīstama lidojoša objekta parādīšanos. Vērotāji no zemes redzēja 8 lidojošos trīsstūrus, savukārt piloti apgalvoja, ka debesis bijušas tīras, lai gan viņu radari liecinājuši par NLO klātbūtni.
1990.gadā Gorkijā (Krievija) fotografēja apkārtni, bet attīstot uzņēmumus uz tiem parādījās NLO.

1991.gads.
21.aprīlī 305 m garu NLO redzēja lidmašīnas kapteinis Ahills Zageti. Tas notika 6706 m augstumā Anglijas austreņu krasta tuvumā. Kapteinis un 2.pilots saistījās pa radio ar zemi - Hītrovas lidlauku, un paziņoja, ka redz ap 300 m garu raķeti lidojam tieši virs savas lidmašīnas. Dispečieri apstiprinala, ka redz šo objektu arī uz savu radaru ekrāniem. Viņi novēroja, ka NLO radaros parādījās 16 km attāluma aiz lidmašīnas un lidoja ar ātrumu 560 km/st.
11.jūlijā Mehikā (Meksika) Saules aptumsuma laikā tūkstošiem cilvēku redzēja sudrabainu diska formas NLO nolidojam uz Saules fona. Tas tika uzņemts vidofilmā, savukārt tās analīze parādīja, ka priekšmets ir metālisks un rotē ap savu asi. Arī laikā pēc šī notikuma NLO turpināja parādīties virs Mehikas, par ko liecina milzum daudz uzņemto filmu. Daudz to redzēja Meksikas Neatkarības dienā 16.septembrī.

1993.gads. Arī 1993.gadā ufologi ieradās Mehikā un uzskatīja, ka veiksmīgi, jo pamanīja vairākus NLO. Varbūt NLO interesi izraisa tas, ka Mehika ir pasaules lielākā pilsēta?
Kārtējo citplanētiešu trīsstūrveidīgo kuģu parādīšanos 1993.gadā virs spāņu Pirenejiem izskaidroja ar krievu kuģa Kosmos-2238 krišanu. Kopš šā incidenta Spānija kļuva par valsti, kurā trīsstūrveidīgo NLO parādīšanās novērota visai bieži. 22 gadus vecais Fernando Martiness apgalvo, ka trīsstūrainais NLO pikējis viņam virsū. Martinesa motociklam esot noslāpis motors, bet NLO palicis gaisā virs jaunieša galvas. Divi mazi pelēki citplanētieši viņu ievilkuši savā kuģī. Martiness atceras tikai to, ka atguvies, kad gulējis šosejas malā, blakus bijis arī motocikls. Atgriežoties mājās, motobraucējs secinājis, ka no viņa atmiņas pazudušas divas stundas…

1994.gads. Guijana. Guiyang. Šeit izveidota Ķīnas NLO pētīšanas bāze. 1994.gadā šeit tika nopļauti 27 ha priežu meža ar akurāti sakārtotām skujām.

1995.gads.
1995.gada janvārī netālu no Mančestras lidlauka laineris Boing 737 gandrīz sadūrās ar dīvainu trīsstūrveidīgu NLO. Sešdesmit boinga pasažieri ar bailēm vēroja, kā tas lielā ātrumā tuvojas viņu lidmašīnai. Objektā spīdēja mazas, spilgtas ugunis. Trīsstūris lidoja līdzās boingam, un šķita, ka svešinieki caur iluminatoriem vēro lidmašīnas salonā notiekošo.

1996.gads.
Vardžinjas velli (20.janvāris). 20.janvārī agri no rīta lauksaimniecībā nodarbinātie strādnieki pamanīja, ka Vardžinjas pilsētiņas (Varginha) nomalē Brazīlijā piezemējās NLO. Cits liecinieks - Karloss de Souza apgalvoja, ka redzējis kā no debesīm nokrīt lidaparāts. Tāpat viņš arī pastāstīja, ka pietuvojies kritiena vietai, bet ā jau bijusi 30-40 militārpersonu aplenkta.
Tai pat dienā, bet jau vēlāk, trīs meitenes pastaigājās Džardim Andere rajonā un pamanīja neparastu radījumu, kas slēpās krūmos ielas malā. Meitenes pastāstīja, ka viņa āda bijusi pelēkbrūna, acis sarkanas, bet uz galvas auga trīs ragi. "Viņš nebija līdzīgs ne cilvēkam, ne dzīvniekam," - stāstīja viena no meitenēm.
Apmēram mēnesi pēc šiem notikumiem kāds militārais policists saslima ar dīvainu infekcijas slimību un pēc 13 dienām nomira. Vēlāk noskaidrojās, ka viņš tika ņēmis dalību slepenā operācijā - divu citplanētiešu noķeršanā. Vēl trakāk - iespējams, ka viens no tiem vēl joprojām kaut kur klejo!
Ja pamanāt viņu - ziņojiet pa karsto līniju uz Brazīliju +55-35-222-1020.
Trijstūra NLO virs Brazīlijas (5.oktobris). 5.oktobrī piramīdas veida NLO sastapa lidotājs Haroldo Vestendorfs 1676 m augstumā virs Pelatas (Brazīlija). NLO izmēri - 91 m platumā pie pamatnes un 45 m augstumā. Lidojuma laikā pilots pamanīja rotejosu piramīdu 19-20 m augstumā. Konuss piramīdas virsotne atverās, no atveres izlidoja mazs diskveida objekts un sparīgi aizlidoja okeāna virzienā. Piramīda sāka rotēt aizvien ātrāk, tad aiznesās ar ātrumu ap 1200 km/st. Arī aviacijas dispečieri apstiprināja tāda objekta esamību gaisā.
Bonibridža - britu Rozvela. 1996.gadā kādam centrālās Skotijas pilsētas Bonibridžas (Bonnybridge) Sterlingšīras grāfistē, ierēdnim Viljamam Bačananam it kā ticis paziņots, ka "Deviņu padome" (kaut kādi Visuma glabātāji!) veicot pilsētiņas novērošanu. Lieta tā, ka šī Skotijas pilsētiņa ir viena no ufoloģija "karstajiem punktiem." Apmēram 10% iedzīvotāju ir redzējuši NLO - diskus, trijstūrus un kādu milzīgu gaisakuģi, kas pēc formas atgādina šokolādes batonu. Bonibridža ir Lielbritānijas Rozvela, lielāks NLO skaits nez kādēļ tiek novērots brīvdienās. Dēļ NLO apmeklējumiem bija pat ideja te izveidot ko līdzīgu Disnejlendai.
1996. gadā tikai Jorkšīras apkaimē vien trīsstūrveidīgie NLO novēroti 400 reižu! Kāda angliete sastapās ar NLO savos ārpuspilsētas īpašumos: "Dzirdēju dūcošu skaņu, palūkojos ārā un virs lauka ieraudzīju lielu trīsstūrainu plakni, kura atradās aptuveni divdesmit metru augstumā no zemes. Objekta centru ar lauku savienoja spēcīgs gaismas stars. NLO virsma bija līdzīga saburzītai cepamajai folijai. Parādoties man, tas strauji aizlidoja līdz lauka malai, kur palika karājoties gaisā." Stāsta britu trīsstūraino NLO pētnieks Omars Faulers: "Daži no šiem objektiem sekundes laikā var sasniegt desmitiem kilometru stundā lielu ātrumu. Inerces likumi tiem ir sveši. Dažreiz šie objekti mirdz kā Ziemassvētku eglītes un pārvietojas bez jebkādas skaņas, citkārt tos pavada dūkoņa, it kā aiz sienas kaimiņš būtu ieslēdzis jaudīgu putekļsūcēju."

1997.gada sākumā virs Poldenas, Vikenbergas, Glendeilas, Fēniksas un Skotdeilas (visas Arizonas pavalstī, ASV) tila novērots leņķī saliekts, blīvs, "V" veida jeb bumeranga formas NLO, ko daudzskaitlīgie aculiecinieki apraksta kā garāku par 1 km. Tam bijušas sarkanas un baltas lampas, lidojis bez skaņas ar ātrumu apmēram 50 km/st. Daudzo aculiecinieku vidū policists (neesot nosaucis savu vārdu) un starptautiskas lidostas Sky Harbour aviācijas dispečieris. Esot šī NLO lidojuma videoieraksts. Iespējams, tieši šo vai šāda tipa NLO redzējis Dagnis Neilands Latvijā 2008.gadā, par ko stāstījām rakstiņā Milzu NLO virs Latvijas!
19.augustā Norfolkā (Anglija), strādājot pie savas mājas Deivids Spurs pamanīja spīdošu cilindra formas objektu, kas lidoja pa debesīm no austreņiem uz rieteņiem. Apkārt objektam, taču bez redzamas saistības, mirkšķināja spožas uguntiņas. Viss norisinajas pilnīga klusumā. Spurs un vēl viens Norfolkas iedzīvotajs Pīters Viriglsvorts (strādā vietēja cietumā), laikam pat to nofotografējis.
Janvārī netālu no Mančestras lidlauka laineris Boing 737 gandrīz sadūrās ar dīvainu trīsstūrveidīgu NLO. 60 boinga pasažieri ar bailēm vēroja, kā tas lielā ātrumā tuvojas viņu lidmašīnai. Objektā spīdēja mazas, spilgtas ugunis. Trīsstūris lidoja līdzās boingam, un šķita, ka svešinieki caur iluminatoriem vēro lidmašīnas salonā notiekošo.
21.septembrī Alans Čampions (69 gadu vecs, strādājis par inženieri elektriķi) ieradās aplūkot savu tikko iegūto īpašumu 300 km uz ziemeļiem no Toronto (Kanāda): "Es tur ierados 1997.gada 21.septembrī sešos vakarā. Debesis bija skaidras, nekas nevēstīja par nemieru, un es atstaju savu automašīnu pie vienīgās šeit atrodošās ēkas - labības noliktavas. Pats paņēmu fotoaparātu un izkapu no mašīnas. Un taja brīdī pēkšņi virs manas galvas atskanēja dīvaina skaņa! Pacēlis galvu, es apstulbu: virs kokiem gaisā karājās sarkans diskveidīgs aparats, bet līdzās tam bija vēl viens tāds pats, tikai mazāks. Izskatījās, ka abi objekti izgatavoti no alumīnija."
Saskaņa ar aculiecinieku teikto lielaka diska izmērs bija ap 15 m, ko izdevās noteikt, to samērojot ar labības noliktavu zem diska. Otrais disks bija uz pusi mazāks un strauji parvietojas turpu šurpu taisna leņķī. Abiem diskiem apakšā bija četri "starmeši." "Es ļoti izbijos, jo biju saklausījies ne mazums stāstu par cilveku nolaupīšanu, tapēc ko kājas nes skrēju uz labības noliktavu, no kurienes paslepus turpinaju fotografēt neticamo skatu. Pagāja vairakas minūtes, kamēr abi objekti izkustējas no vietas un pazuda manam skatienam. Es biju šokā. Manas rokas bija notirpušas, rīkle sausa, sirds strauji sitas un galva vai plīsa pušu no sāpēm. Es skrēju uz savu mašīnu un nekavējoties atstāju notikuma vietu!"
Amerikāņu ufologs Peterss Robins šo NLO parādīsanos saista ar avariju tuvējā Brūsa AES. AES pārslodzes dēļ valsts drošības sistema bija atslēgusi trīs tās reaktorus apskatei un remontam. Tomer radioaktīvo materiālu noplūde bija notikusi - vietejo fermeru jēri saslima ar nezinamu slimību, aitas zaudēja redzi. Ufologs izpetīja arī Čampiona fotografijas, secinaja, ka pēc izskata tie atgadina klasiskus 20.gs. 60.gadu "šķīvīšus."
29.oktobris. Tikšanās ar NLO notika 1997.gada 29.oktobrī 20 jūdžu attālumā uz austreņiem no Gibraltāra. Grieķu tankera Iraklion kapteiņa otrais palīgs Kasatiss četros pēcpusdienā sāka savu dežūru. Pēkšņi viņa darbu pārtrauca dežurējošā matroža kliedziens: "Skatieties! Tas ir lidojošais šķīvītis!"
Kasatiss pielika pie acīm binokli un virs jūras ieraudzīja objektu, kura diametrs bija aptuveni 100 m un kurš pēc formas atgādināja apgrieztu pannu. Tas spīdēja pelēki metāliskā krāsā, un tā apakšējā daļā bija skaidri saredzams izteikti apaļas formas izaugums, kura diametrs bija apmēram 20 m. Objekta augšējā daļa sastāvēja no diviem diskiem, kas novietoti viens virs otra. Tie lēni griezās pretējos virzienos. Apkārt apakšējā diska malai atradās spilgtas, mirdzošas ugunis, kas atgādināja apaļas formas lukturus. Bija sajūta, ka lukturi nav piestiprināti pašam objektam, bet atrodas tam līdzās.
Kasatisa uzmanību piesaistīja NLO apakšējā daļa. Tā bija līdzena un dzeltenīga, un tās vidusdaļā bija skaidri saskatāms gaišs, it kā izmazgāts plankums. Objekta apakšējās daļas labajā pusē Kasatiss saskatīja kaut ko līdzīgu pīpei, kas izstaroja rozā gaismu. Augšā objekts beidzās ar kaut ko līdzīgu trīskāju statīvam, kurš griežas ap savu asi. Negaidīti, it kā kāda neredzama viļņa iedarbībā, NLO vairākas reizes palēcās. Ugunis, kas apņēma tā apakšējo daļu, iespīdējās vēl spilgtāk, apgaismodamas apkārtni.
Kuģa Iraklion kapteinis pa to laiku arī jau bija uz klāja. Viņš deva komandu izmantot signālprožektoru, lai pievērstu NLO uzmanību. Nekāda reakcija nesekoja. Pa to laiku komanda ieraudzīja arābu kravas kuģi. NLO lēni pārvietojās tā virzienā un tieši virs kuģa palika karājamies gaisā. Tas turpinājās vairākas minūtes. Tad objekts sasvērās un strauji virzījās augšup. NLO, te pazuzdams, te atkal uzrazdamies, lidoja cauri mākoņiem. Tad objekts spilgti uzliesmoja un momentāni pazuda. Turklāt nevienam nebija ne mazākās nojausmas, kurā virzienā tas aizlidoja.
2.decembris. NLO novērošanas gadījums austrumu virzienā no Gibraltāra notika 1997.gada 2.decembrī. Itāliešu tūristu laineris bija ceļā uz Kanāriju salām. Pulksten trijos no rīta kuģa priekšdaļā tika novērots kārtējais objekts, kas atkal karājies gaisā. Atšķirībā no citiem objektiem šim bija cigārveida forma, un tā garums bija apmēram 200 metru. Objekta augšējās daļas vidū bija kaut kas līdzīgs zemūdens kabīnei. Aculiecinieki apgalvoja, ka NLO atgādinājis zemūdeni.
Aptuveni reizi piecās minūtēs objekts mainīja krāsu. Tas mainījās visās varavīksnes krāsās un pēc katras pārmaiņas kļuva metāliski pelēks. Tā turpinājās 20 minūtes, un tad "zemūdene" sāka jaunu krāsu pārmaiņas sēriju. Līdz ar krāsas maiņu NLO lēnām griezās ap vertikālo asi. Tas turpinājās stundu, turklāt NLO visu laiku atradies kuģa priekšgalā un pārvietojies vienādā ātrumā ar to.
Tad NLO beidza griezties, un no tā augšējā daļā esošās kabīnes parādījās divas «neona pīpes», kas atgādināja prožektora starus. Tie stiepās līdz horizontam un sāka to aptaustīt. Pēc kāda laika stari tika ievilkti atpakaļ NLO kabīnē un objekts sāka veikt dīvainas kustības turp un šurp. Vēlāk lidojošā «zemūdene» pēkšņi pacēlās gaisā un izzuda mākoņos.

Nezināms datums Puertorikā. Pirms dažiem gadiem neparasts gadījums notika puertorikāņu pilsētas Kaboroijo apkaimē. Vilsonu Souzu un viņa tuviniekus pārņēma satraukums, kad viņu māja notrīcēja no reaktīvo dzinēju rūkoņas. Cilvēki izskrēja uz ielas un sastinga: viņu acu priekšā bija redzama aina, kas atgādināja kadrus no fantastikas filmas. Viņi redzēja, kā pār Sjerrabermenas kalnu grēdu lēnām slīdēja gigantisks trīsstūrains objekts, kuru pavadīja divi iznīcinātāji. Nebija šaubu — kara lidmašīnas centās mainīt trīsstūra pārvietošanās virzienu, lai tas nolaistos uz zemes. Taču uz gigantiskā lidojošā objekta fona iznīcinātāji izskatījās pavisam niecīgi. Tālāk risinājās neizskaidrojams notikumu gaitas pavērsiens: viens no iznīcinātājiem mēģināja pietuvoties NLO no aizmugures. Šķita, ka tas tūdaļ sadursies ar objektu, taču lidmašīna sāka lēnām pazust, līdz izgaisa pavisam. Negaidīti reaktīvo dzinēju skaņa pazuda un iestājās klusums, jo izgaisa arī otrs iznīcinātājs. Debesīs pavisam klusu peldēja tikai trīsstūrainais milzonis. Objekts aplidoja apkārt radiotranslācijas tornim, sadalījās vairākās trīsstūrainās daļās, kuras lidoja visos virzienos, un izgaisa...

Fīniksas zaigošana. Milzīga NLO parādīšanās virs Fīniksas, ko 20:00 vakarā novēroja simtiem pilsētas iedzīvotāju. Tās bija 6 ugunīgas bumbas, kas izvietojās uz vienas līnijas 1,5 km garumā.

Saites. 
NLO novērojumi.