Nolaupītie
- Detaļas
- 2068 skatījumi
Tie ir atsevišķi cilvēki, vai pat cilvēku grupas, kas tikušas pakļautas ārkārtīgi dīvainam procesam - Nolaupīšanai. Daudzi no tiem Nolaupīti atkārtoti - divas un pat vēl vairākas reizes.
Nolaupīti iespējams tikuši jau cilvēki Viduslaikos, par ko varētu liecināt feju stāsti,leģendas par gaisa gariem silfiem utt. Tomēr par pirmo drošāko un apliecinātāko Nolaupīto uzsata brazīlieti Viljasboašu, kas ticis nolaupīts XX gs. 50.gados.
Īstu ažiotāžu sacēla nolaupītais Hilu pāris ASV, pēc kā sakās problēmas pētīšana.
Šeit minam vairākus Nolaupītos pēc vārdiem un Nolaupīšanu apstākliem.
Debija Tomija min „bālo ādu un lielo galvu...” (citēts Schnabel, "Dark White," 61.lpp.)
Ketija Deivisa. Daudzu gadu garumā Ketija vairākkārt tikusi Nolaupīta. Vienā no reizēm tai nācies iziet arī caur apaugļošanas procedūru uz NLO klāja. Vēlāk tai pat izdevies tikties ar diviem tādiem bērniem, kas nākuši no viņas. Pirmais bija puisītis. Ketija atceras: „Viņš izskatījās kā pavisam pieaudzis cilvēks. Es ielūkojos viņam acīs... viņš bija tāds... saprātīgs... daudz gudrāks, nekā jebkurš cits šai pasaulē.” Bez tam Ketija satikās arī ar „trauslu” meitenīti 4 gadu vecumā, viņa uzreiz saprata, ka tā ir viņas meita. Meitenītes acis bija neticami lielas, āda bāla un caurspīdīga, bet mati „balti un kaut kādi netverami.” Ketijai meitenīte likās „patiesi jauka... līdzīga elfam vai... eņģelim.” Ketijai tūdaļ raisījās pret meitenīti dziļa pieķeršanās, taču „citplanētieši” Ketijai paskaidrojuši, ka bērns nespēs izdzīvot fiziskajā pasaulē, jo „jūs nespēsiet viņu tur pabarot.” (Patric Harpur, "Daimonic Reality," 210.-213.lpp.)
Ketijas aprakstītā meitenīte ārēji visai līdzīga feju stāstos minētajiem „apmainītajiem bērniem.” Tomēr, kā atzīmē tas pats P.Harpers, starp viņiem ir arī visai būtiskas atšķirības. „Apmainītie bērni” pārsvarā tiek raksturoti kā nepatīkami – „dumji, kroplīgi un rijīgi,” Kerijas meitiņa tiek raksturīga kā „līdzīga eņģelim,” un to „nav iespējams barot fiziskajā pasaulē.” (Patrick Harpur, "Daimonic Reality," 213.-214.lpp.)
Tādejādi – lai gan Ketijas meitenīte joprojām ir nemateriāla un bez svara, tomēr tās patīkamais izskats varētu vedināt uz to, ka arī viss feju/cipīšu „reprodukcijas projekts” virzās pareizā virzienā? Vai fejas/cipīši kopš drūmajiem viduslaikiem būs daudz ko iemācījušies šai sakarā?
Lorija Bigsa. No Redondobīčas Kalifornijā.
Atnācēji viņai paskaidroja, ka var pārvērsties par gaismu. Tomēr viņi nespējot ilgstoši saglabāt savu fizisko formu: „Viņi vēlējās saprast, kā var sakombinēt blīvu cilvēcisku formu ar savējo paša, zaigojošo, lai rezultātā sanāktu daudz stabilāks, daudz varenāks radījums.” (Thomas E.Bullard, "UFO Abductions: The Measure of a Mystery," 1987.g., II nod., C 184.lpp.)
Deivida Džeikobsa pacientes.
Bārbara Ārčere. Bārbarai Ārčerei, šie bērni likušies „kaut kādi dīvaini” un „neparasti trausli.” (Džeikobs, "Secret Life," 166.lpp.)
Patija Leina. Pastāstīja Deividam Džeikobam par to, ka redzējusi „zvaigznes un līnijas, visiespējamākos ornamentus un ģeometriskās figūras” – būtībā runa iet par entopiskajiem fenomeniem.
Džeikobss: „Ģeometriskas figūras?”
P.Leina: „Nu ja. Tās bija saliktas no bezgalīgi daudzām līnijām un punktiem.” (D.M.Jacobs, „Secret Life: Firsthand Documented accounts of UFO Abductions," 147.lpp.)
Džona Maka pacientes.
Nona. „Viņiem ķermeņi bija pārlieku īsi tādām galvām. Bet galvas izskatījās ļoti lielas.” (Dž.Maks, "Passport to the Cosmos," 117.lpp.)
Izabella pievērš uzmanību sausajai un zvīņainajai bērnu ādai. (Dž.Maks, "Passport to the Cosmos," 117.lpp.)
Pīters. „Viņiem bija ļoti lielas galvas... pārāk lielas ķermeņiem... Rokas ļoti trauslas un pie tam – lieli vēderi.” (Maks, "Abduction," 323.lpp.)
Andrea. Viņa reiz minēja, ka „citplanētieši” izskatījušies tā, it kā „viņi būtu veidoti no gaismas. Un tomēr viņos bija kaut kāda materialitāte.” (Dž.Maks, "Passport to the Cosmos: Human Transformation and Alien Encounters," 69.lpp.)
Sāra. Viņu ne reizi vien spieduši stāties dzimumsakaros ar „citplanētieti,” kuram „nebija fiziska pimpja, tikai tā kontūras, it kā tas būtu veidots no gaismas.” (Dž.Maks, "Abduction: Human Encounters with Aliens," 210.-211.lpp.)
Karīna. „Tas bija diezgan mokošs process – iziet cauri logam. Jo tādēļ, lai izvadītu vienu blīvu objektu cauri citam, viņiem nepieciešams izmainīt jūsu vibrācijas. Tieši tā to arī dara. Un jūs ejat cauri stiklam vai sienai – viņi dod priekšroku logam.” (Maks, "Passport to the Cosmoss," 57.lpp.)
Viena no Dž.Maka pacientēm. Sakarā ar entopiskajiem fenomeniem. „Man tikai jāieslēdz vakarā gaisma, un tūdaļ man acu priekšā uzpeld šie ornamenti. Un tā – visas pēdējās nedēļas laikā. Es redzu šīs figūras ar aizvērtām acīm, un ar atvērtām.” (Dž.Maks, 1995.g., 308.lpp.)
Šila. Pastāstījusi, ka redzējusi ko tādu, kas bijis līdzīgs „lielam sarkanam logam ar brūnu resti, kas atdalīja vienu stiklu no otra.” (Dž.Maks, "Abduction," 83.lpp.) Liekas, ka te ir runa par klasiska „restes” tipa ektopisko fenomenu.
Anna (Enn). Uzskicēja diezgan tipisku entopisko fenomenu, līdzīgu paleomākslas „meandriem.” Šādas figūras regulāri paŗādījās sievietes acu priekšā pēc tam, kad viņa bija pārcietusi Nolaupīšanu. „Man tikai jāieslēdz vakarā gaisma, un tūdaļ man acu priekšā uzpeld šie ornamenti. Un tā – visas pēdējās nedēļas laikā. Es redzu šīs figūras ar aizvērtām acīm, un ar atvērtām.” (Dž.Maks, "Abduction," 388.lpp.) (zīm. Henkoka grāmatā 521.lpp.)
Karloss Diass. Ieraudzīja NLO, „sastāvošu no miljoniem sīku gaismas punktu,” kas planēja viņam tieši virs galvas. Karloss pamēģināja tam pieskarties, bet viņa roka „izgāja cauri dzeltenajai gaismai.” Jau nākamajā mirklī Karloss atskārta, ka atrodas kopā ar NLO „alas iekšienē, kas piepildīta ar stalaktītiem” un izrotāta ar īstiem „mākslas darbiem.” (Maks, „Passport to the Cosmos”)
Saites:
Nolaupīšanas.
Ufoloģija.