NLO stari
- Detaļas
- 2323 skatījumi
Eksistē nozīmīgs novērojumu skaits, kas liecina par novērotiem NLO ar vienu vai vairākiem stariem.
Šie stari atgādina tādus, kas it kā varētu nākt no prožektoriem. Visbiežāk šie stari vērsti pret zemi, bet novēroti arī NLO, no kuriem stari iet uz visām pusēm. Novēroti gadījumi, kad no NLO nākošie stari kustējusies - uz priekšu un atpakaļ, uz augšu un leju, arī taustījušies pa zemi. Tāpat novēroti gadījumi, kad NLO stari periodiski parādījušies un dzisuši.
Reizēm staru skaits ir liels, piemēram, 1965.gadā Mekejas rajonā (Austrālija) novēroja NLO ar 20 vai pat 30 stariem, kas bija vērsti pet zemi.
Piemēram, NLO novērojumu statistikā Krievijas impērijā (vēlāk - PSRS) 1900.-1980.gados, parasti gaismas stari un konusi tika novēroti 210 gadījumos.
1) Dažreiz NLO stars galā beidzas ar spīdošu "lodi."
2) Stari spēj lēni izbīdīties no NLO, pēc tam tāpat lēni arī ievilkties atpakaļ. Saskaņā ar Heringa sniegtajiem datiem staru izbīdīšanās un ievilkšanās notiek ar ātrumu 3,5-7 m/s.
3) Stari spēj saliekties, pat 90 grādu leņķī.
Dažreiz stari virzienā uz leju stipri sašaurinās. Dažreiz šie stari var būt pārtraukti vai pat punktēti, t.i. tiem var būt gaiši un tumši iecirkņi, kā gaismas reklāmām.
NLO stari un šķēršļi. Reizēm stari spēj iziet cauri šķēršļiem un apgaismot aiz tiem esošo telpu. Tāds novērojums esot bijis Tranksā (kur tas ir?), kur stars izgāja cauri fermas sētai, mājas sienām un pēc tam turpinājās. Tāpat novēroti arī vairāki gadījumi, kad NLO stari, ejot cauri šķēršļiem, padarījuši tos caurspīdīgus. Novēroti gadījumi, kad no NLO nākošie stari nemaz nav apgaismojuši apkārtni vai telpu, kurā tie iekļuvuši. Citos gadījumos bijis tieši otrādi - stari apgaismoja apkārtni kādā neparastā veidā, kas vispār nemeta ēnas.
Tāpat novēroti gadījumi, lai arī pavisam reti, kad NLO stari var veikt tiešu iedarbību uz apkārtējiem priekšmetiem - izsist no zemes augsnes daļiņas, šūpot lampu utt. Stari var būt arī enerģētiski ļoti ietilpīgi, piemēram, nokaitēt augsnes iecirkni līdz sarkankvēlei (Kalifornija, 1977.gada decembris).
Neparastās NLO staru īpašības pētījuši franči Skornio un Piāns. Viņi uzskata, ka tie nav tikai parastās gaismas stari kaut vai tādēļ vien, ka to izvirzīšanas un ievilkšanas ātrumiem nav nekā kopēja ar gaismas ātrumu. Ir pamats tos uzskatīt par jonizētu daļiņu plūsmu - tamdēļ sāk gaismoties tō ceļā nonākušais gaiss. Tas izskaidrotu arī to iziešanu caur ceļā esošiem šķēršļiem. Šīs daļiņas var novirzīt elektromagnētiskais lauks 0 tas, savukārt, var skaidrot staru izliekšanos. Šo daļiņu plūsma var būt pārtraukta - tas skaidrotu staru punktētību.
Tomēr viss tas ir vien hipotēzes un kopēja pieņemama skaidrojuma NLO stariem pašlaik vēl nav.
Cietais stars. Zināmi arī gadījumi, kad NLO stari izrāda ļoti dīvainas īpašības, piemēram t.s. "cietais stars."Saukts arī par Pievelkošo staru. Viena no ārkārtīgi dīvainiem NLO staru veidiem.
Tā tiek saukts stars, kas nāk no NLO un ir sajūtams fiziski (var noliekt novērotāju pie zemes), tāpat var izbīdīties no NLO korpusa kā statīvs vai tausteklis.
Pirmās ziņas par cieto staru esamību parādījās 1968.gadā un par "cieto staru" to nosauca Žans Herings. Tādi NLO, kas sūtījuši "cieto staru," tikuši galvenokārt lidmašīnu pilotu pamanīti - virs Ziemeļurāliem, Francijā, Altaja novadā, Itālijā, Irkutskas un Volgogradas tuvumā, ASV. Aculiecinieki apgalvo, ka no NLO izlienot viens vai vairāki koniskas vai cilindriskas formas "cietie stari," kas viscaur ir viena spožuma, tiem ir striktas aprises un salīdzinoši neliels kustības ātrums.
Cietajam staram piemīt īpašība neizkliedēties telpā, tam ir striktas robežas un noteikts stara gals. Pats stars, analoģiski neona caurulītei, saglabā vienādu spožumu visā tā garumā.
Veselā virknē gadījumu "stari" tikuši izbīdīti nevis taisni, bet pa izliektu trajektoriju. Gaismas konusa krāsa var būt gaišizila, pat balta, reizēm - purpura, kā arī ar zaļgani lillā nokrāsām. Stars no NLO parasti izbīdās bez trokšņa, tomēr parādās un izzūd ar klikšķi vai klusu skrapstoņu.
Reizēm šie "stari" iedarbojas uz lietām vai dzīvām būtnēm. Ļevs Vjatkins (Лев Вяткин) liecina: "Es sliecos domāt, ka tas nav gaismas stars, bet gan spīdošs un stipri uzmagnetizēts gāzes vadnis. Aizturot gāzi "magnēta caurulē," pilnīgi iespējams izsaukt "cietā stara" efektu ar "ievilkšanu" un "izbīdīšanu." Taču man vienalga nav saprotams cēlonis un nepieciešamība tādā darbībā no NLO puses." Pēc tāda Vjatkina izteikuma parādījās parādības apzīmējums - "izbīdāms magnētisks gāzes vadnis."
Tīri teorētiska ir tāda stara iespējamība, bet kaut kad (kad?!) pētnieki no Honkongas un kontinentālās Ķīnas esot paziņojuši, ka tie aplēsuši nosacījumus, pie kādiem gaisma patiesi verētu pievilkt priekšmetus.
Saites.
Nolaupīšanas.
NLO.
