Nobelis, Alfrēds (1833.-1896.g.)
Zviedru ķīmiķis un lielrūpnieks - dinamīta izgudrotājs, Nobeļa prēmijas pamatlicējs.
1867.gadā patentēja izgudroto dinamītu. Guva no munīcijas ražošanas lielu peļņu.
Neskatoties uz lielajiem panākumiem, A.Nobels bijis kompleksu mākts cilvēks, kas uzskatījis sevi par tik neglītu, ka nav pelnījis blakus sievieti.
Nobeļa prēmijas iedibināšana. Ideja iedibināt prēmiju, kas nosaukta viņa vārdā, A.Nobelam ienāca prātā pārpratuma dēļ. 1888.gadā, viesojoties Francijas pilsētā Kannās, nomira viņa brālis Ludvigs Nobels. Kādā franču avīželē saputroja, kurš tad no brāļiem īsti miris, un nosprieda, ka Alfrēds. Tika publicēts nekrologs „Miris nāves tirgonis,” kurā bija teikts: „A.Nobels, kurš kļuva bagāts, jo atklāja veidu, kā nogalināt pēc iespējas lielāku skaitu cilvēku, ir miris.”
Alfrēds Nobels tolaik dzīvoja Parīzē un dikti satraucās, ka viņa reputācija ļaužu acīs ir tik slikta. Tamdēļ viņš nolēma finansēt vairākus apbalvojumus, kas nākotnē nekrologu autoriem liktu viņu atcerēties kā personību, kas cīnījusies par mkieru un progresu.
Gadu pirms nāves, 1885.gadā, Alfrēds Nobels lielu daļu savas naudas novēlēja sevis dibinātajām Nobeļa prēmijām. Tās bija jāizmaksā cilvēkiem, kas devuši nopietnu ieguldījumu zinātnēs – medicīnā, ķīmijā, fizikā, literatūrā un miera veicināšanā.
Kopumā viņš novēlēja 31,2 miljonus zviedru kronu, kas mūsdienās ir ekvivalents 1,8 miljardiem zviedru kronu (137 miljoni tagadējo latu).
Saites.
Nobeļa prēmija.
