Nigērija
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- 5144 skatījumi
Valsts Āfrikas vidienē.
Galvaspilsēta - Abudža.
Iedzīvotāji. 195 miljoni, pēc iedzīvotāju skaita Nigērija ir 7 lielākā valsts pasaulē. Edo (2,5 miljoni valsts dienvidos), fulbi, buri (1,2 miljoni ZA), jorubi, evi (valsts DR), čambi (austreņos).
Nauda - nairi.
Vēsture. Nigērijas meistari ir slaveni ar savām bronzas statuju gatavošanas metodēm, kuras gatavoja ar liešanu matricās. Pašas vecākās no statujām ar C metodi datētas ar 2100 g.pmē. Pie Ifes atrastas bronzas figūras. Sevišķi interesanta ir Poseidonam līdzīgā jūras valdnieka Olokuna galva. Tas bija zemestrīču dievs. Šie artefakti pieder senās jorubu cilts kultūrai – aptuveni 1600.g.pmē. Pētījis Leo Frobēnijs un atradis kultūrā daudz līdzību ar grieķiem, asīriešiem, ibēriešiem un etruskiem.
Ap 1000.g.pmē. Nigērijas ziemeļu un centrālajos rajonos radās Nokas kultūra, pastāvēja apmēram 1300 gadus un pagaidām nezināmu iemeslu dēļ izzuda ap mūsu ēras 300.gadu. Pētnieki uzskata, ka šo kultūru radīja tauta, kurai sazarojoties, radušas hausu, gvari, kanuri, nupes un jukunu tautas. Savu nosaukumu kultūra guvusi pēc sākotnējās senāko Rietumāfrikas terakotas figūru atradumu vietas - Nokas ciemata, kas atrodas Nigērijas pavalsts Kadunas dienvidos.
Dzelzi darbarīku un ieroču izgatavošanai Nokas kultūras cilvēki sāka izmantot ap 550.g.pmē. vai pat agrāk. Uzskata, ka dzelzs rūdas kausēšana šajā reģionā tika atklāta patstāvīgi pirms 1000.g.pmē.
XII-XIX gs. Rietumnigērijā pastāvēja jorubu pilsētvalstis - Ibadana, Ife, Ilorina, Ojo u.c.
XIX gs. beigās Dienvidnigēriju sagrāba Lielbritānija.
Nigērija ieguva neatkarību XX gs. 60.gados.
Pilsoņu karš (1967.-1970.g.). Tas bijis tik asiņains un juceklīgs, ka kopš tā laika Nigērijas skolās vairs nemāca vēsturi, jo nevar paskaidrot šī kara izcelšanos.
1967.gadā neatkarību no Nigērijas pasludināja tās dienvidu province Biafra. Nigērijas valdība centās to nepieļaut un sākās karš. Tā kā Nigērijā tobrīd plosījās vairāki lokāli konflikti, valdība nevarēja piesaistīt pietiekami lielus spēkus Biafras iekarošanai, tādēļ tās armija sāka stingru provinces blokādi, ik pa brīdiv veicot nežēlīgus uzbrukumus. Par ierastu lietu kļuva neatkarības piekritēju un pretinieku sadursmes pašā Biafrā. Starptautiskā sabiedrība pārsvarā atbalstīja Nigērijas valdību, bet Francija - dumpiniekus (tiesa gan, neoficiāli!).
1970.gadā Nigērija tika panākta vienošanās par mieru.
2002.gadā Nigērijas valdība atļāva konkursa „Mis Pasaule – 2002” sarīkošanu galvaspilsētā Abudžā. Vairāk kā 200 cilvēku gāja bojā triju dienu ilgas sadursmēs starp musulmaņiem un kristiešiem Kadunā valsts ziemeļos. Sadursmes sākās 21.novembrī. Musulmaņi skaistuma konkursa rīkošanā saskatīja neislamismu. Laikrakstā „Šīdiena” tika izteikts interesants viedoklis, ka varbūt pats pravietis Muhameds priecātos par sieviešu daili un „iespējams, izvēlētos sev sievu no konkursantu vidus.”
Islāmistu grupējums Boko Haram ved bruņotu cīņu pret valdību. Pašlaik valstī populārs noziegums ir skolēnu masveida nolaupīšana.
Aplūkojamie objekti.
Dolmeņi.
"Burvju aka." Kaut kur Nigērijā.
Nāves ezers. Vieta, kur nezināmu iemeslu dēļ ejot bojā cilvēki.
Enuga. Enugu. Pilsēta valsts dienvidos, Anambras pavalsts centrs. Iedz. - 187 000 (1975.g.). Lidosta. Smagā rūpniecība, akmeņogļu ieguve.
Nokas ciems. Savu nosaukumu kultūra guvusi pēc sākotnējās senāko Rietumāfrikas terakotas figūru atradumu vietas - Nokas ciemata, kas atrodas Nigērijas pavalsts Kadunas dienvidos.
