Aliens

Ņižņijnovgoroda

Krieviski - Нижний Новгород.
Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala administratīvais centrs.

Vēsture. Maskavas kņazs Ivans I Kaļita pastāvīgi konfliktēja ar kaimiņu krievu kņaziem. Tā, piemēram, Suzdaļas kņazam mēģināja atņemt Ņižņijnovgorodu. 
Kā leiši izglāba Ņižņijnovgorodu. 1377.gadā Pjaņas (на реке Пьяне) krastos Ņižegorodas karaspēku sakāva Mamaja sūtītā karavadoņa Arabšaha Musafāra vienība. Ņižņijnovgoroda tika nodedzināta, bet pārējās kņazistes zemes izpostītas.
1505.gadā, izceļoties kārtējam maskaviešu-kazaņiešu karam, pirmais karagājiena mērķis bija Ņižņijnovgoroda. Tā bija gan labi nocietināta, gan apgādāta ar ugunsieročiem. Tomēr problēma bija tā, ka pilētai bija pavisam mazs aizstāvju pulks, jo krievi nebija gatavojušies karam un tobrīd norisinājās karš ar Lietuvu.
Pilsētas aizstāvību vadīja kara lietās pieredzējis vojevoda Ivans Habars-Simskis (Иван Васильевич Хабар-Симский), kas atrada izeju no situācijas - piedāvāja pilsētas aizsardzībā ņemt piedalīties gūstā esošajiem leišiem. Tie tobrīd pilsētā atradās visai lielā skaitā, vairums viņu bija slāviskas cilmes un vojevoda tiem apstāstīja, ka pilsētas krišanas gadījumā kazaņieši viņus aizdzīs verdzībā un tie neatgriezīsies mājās pēc miera noslēgšanas ar Lietuvu. Tādejādi vairums leišu piekrita stāties pilsētas aizstāvju rindās.
Kazaņieši un nogajieši nodedzināja Ņižņijnovgorodas priekšpilsētu, taču kremli ieņemt nespēja. Viens no leišiem ar trāpīgu šāvienu nogalināja nogajiešu kņazu. Tādejādi pilsēta nekrita. Saņēmuši ziņu par krievu karaspēka tuvošanos, kazaņieši un nogajieši atkāpās.
Stepana Razina zemnieku sacelšanās laikā 1670.gadā Ņižņijnovgoroda nosūtīja pie S.Razina delegāciju, kas piedāvāja pilsētā labprātīgi ielaist raziniešu vienības.

Ņižņijnovgoroda un latvieši. 1918.gadā latviešu lielinieks Kristaps Buse (iesaukas - Čipus, Celms) te bijis par Sarkanās gvardes komandieri.

Saites.
Ņižņijnovgorodas apgabals.