Aliens

Nehemijas grāmata

Par grāmatu. Viena no Vecās derības grāmatām.
Statuss. Kristiešu kanonā VD 16.grāmata.
Laiks. Attiecas uz V gs.pmē. vidu.
Autors. Žīdu pravietis Nehemija.
Saturs. Satur žīdu sabiedriskā darbinieka Nehemija memuārus, kas pēc persiešu ķēniņa Artakserksa rīkojuma bija nozīmēts par Jūdejas vietvaldi.

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1.nodaļa

1 Nehemijas, Hahaljas dēla, vārdi. Tas notika ķēniņa Artakserksa valdīšanas divdesmitā gada kisleva mēnesī, kad es biju Sūsas pilī un
2 kad atnāca Hananijs, viens no maniem brāļiem, kopā ar kādiem vīriem no Jūdas; es tad prasīju viņiem par jūdiem, kas bija atlikušies un atgriezušies no izsūtījuma, un par Jeruzālemi.
3 Un viņi man sacīja: "Pāri palikušie, tie, kas atgriezušies no izsūtījuma tanī zemē, ir lielā nelaimē un kaunā; Jeruzālemes mūri ir noplēsti, tās vārti ir sadedzināti ugunī."
4 Kad es dzirdēju šos vārdus, es sēdēju un raudāju un sēroju vairākas dienas; es arī nemitējos gavēt un griezties ar savām lūgšanām pie debesu Dieva.
5 Un es sacīju: "Ak, Kungs, debesu Dievs, lielais un bijājamais Dievs, kas sargā derību un parāda žēlastību tiem, kuri mīl Tevi un pilda Tavas pavēles,
6 lai Tava auss kļūst uzmanīga un Tavas acis atvērtas, lai dzirdētu Sava kalpa lūgšanu, ar kādu es tagad griežos pie Tevis dienu un nakti par Israēla bērniem, Taviem kalpiem, izsūdzēdams Israēla bērnu grēkus, ko mēs esam grēkojuši pret Tevi. Arī es un mana tēva dzimtas, mēs esam grēkojuši.
7 Mēs esam rīkojušies ļoti nekrietni pret Tevi, jo neesam turējuši Tavas pavēles, likumus un tiesas, ko Tu esi pavēlējis Savam kalpam Mozum.
8 Atceries jel vārdu, ko Tu pavēlēji Savam kalpam Mozum, sacīdams: ja jūs kļūsit neuzticīgi, Es jūs izkaisīšu starp tautām;
9 bet, ja jūs atgriezīsities pie Manis un turēsit Manas pavēles un izpildīsit tās, tad, kaut arī no jūsu vidus izdzītie būtu debess galā, tomēr Es viņus sapulcināšu no turienes un atvedīšu viņus uz to vietu, ko esmu izvēlējies, lai tur liktu dzīvot Savam Vārdam!
10 Tie taču ir Tavi kalpi un Tava tauta, kuru Tu esi atbrīvojis ar Savu lielo spēku un Savu stipro roku!
11 Ak, Kungs, lai jel Tava auss kļūst uzmanīga uz Tava kalpa lūgšanu, kam ir prieks bīties Tava Vārda, un dod jel panākumus Tavam kalpam šodien un piešķir viņam labvēlību tā vīra priekšā!" Es tad biju dzērienu devējs ķēniņam.

2.nodaļa

1 Un nīsāna mēnesī divdesmitajā ķēniņa Artakserksa valdīšanas gadā, kad vīns bija viņa priekšā, es pacēlu vīnu un devu ķēniņam. Es nekad vēl nebiju bijis noskumis viņa priekšā,
2 un ķēniņš sacīja man: "Kādēļ tavs vaigs ir noskumis, un tomēr tu taču neesi slims? Tas nav nekas cits kā sirds skumjas!" Tad es ļoti nobijos,
3 un es sacīju viņam: "Lai dzīvo ķēniņš mūžīgi! Kā gan lai mans vaigs nebūtu noskumis, kad pilsēta, manu tēvu kapu vieta, ir izpostīta un tās vārti sadedzināti ugunī?"
4 Tad ķēniņš sacīja man: "Ko tad tu lūdz?" Bet es lūdzu debesu Dievu
5 un sacīju ķēniņam: "Ja tas ķēniņam šķiet labi un tavs kalps ir patīkams tavā priekšā, tad es lūdzu, ka tu sūti mani uz Jūdu, uz manu tēvu kapu pilsētu, lai es to atkal uzceļu."
6 Un ķēniņš sacīja man, un ķēniņiene sēdēja viņam blakus: "Cik ilgi būs tavs ceļojums, un kad tu atgriezīsies?" Un ķēniņam labpatika mani sūtīt, un es minēju viņam laiku
7 un sacīju ķēniņam: "Ja tas ķēniņam labpatīk, lai viņš dod man līdzi vēstules Aiz-Eifratas pārvaldniekiem, ka viņi mani laiž cauri līdz Jūdai,
8 bez tam vēl kādu vēstuli ķēniņa mežu kungam Asafam, lai viņš dotu man kokus baļķiem Tempļa cietokšņa vārtiem un pilsētas mūriem, un mājai, kur es pats dzīvošu." Un ķēniņš mani uzklausīja, tādēļ ka mana Dieva žēlīgā roka bija pār mani.
9 Tad es ierados pie Aiz-Eifratas pārvaldniekiem un nodevu viņiem ķēniņa vēstules. Bet ķēniņš bija man sūtījis līdzi arī kādus virsniekus un jātniekus.
10 Kad horonietis Sanballats un amoniešu ierēdnis Tobija to dzirdēja, tad viņi bija ļoti sadusmoti, ka kāds ir atnācis, lai rūpētos par Israēla bērniem.
11 Tā es nonācu Jeruzālemē un sabiju tur trīs dienas.
12 Tad es naktī piecēlos, es un daži vīri līdz ar mani, un es nestāstīju nevienam, ko mans Dievs ir ielicis manā sirdī, lai darītu Jeruzālemes labā. Neviena cita lopa nebija pie manis, izņemot to, uz kura es jāju.
13 Un es izgāju naktī pa Ielejas vārtiem virzienā uz Pūķa avotu līdz Mēslu vārtiem; es tad apskatīju arī Jeruzālemes mūrus, kas bija noārdīti; tās vārti bija iznīcināti ar uguni.
14 Un es devos tālāk līdz Avota vārtiem un līdz Ķēniņa dīķim, bet tur nebija vietas, lai lops, uz kura es jāju, izsprauktos cauri.
15 Un es kāpu augšā kājām pa gravu naktī un pārbaudīju mūri; tad es griezos atpakaļ un nokļuvu atkal mājās pa Ielejas vārtiem.
16 Bet ļaužu priekšnieki nezināja, kurp es biju gājis un ko es biju darījis. Līdz tam es vēl neko nebiju ziņojis jūdiem, viņu priesteriem, dižciltīgajiem, priekšniekiem un pārējiem, kam būtu jārūpējas par celšanas darbiem.
17 Tagad nu es sacīju viņiem: "Jūs redzat nelaimi, kādā mēs esam, ka Jeruzāleme ir izpostīta un tās vārti sadedzināti ugunī. Nāciet, un uzcelsim atkal Jeruzālemes mūrus, lai mēs vairs ilgāk nebūtu par apsmieklu!"
18 Un es stāstīju viņiem par sava Dieva roku, kas labvēlīga bijusi pār mani, un arī par ķēniņa vārdiem, ko viņš bija man teicis. Un viņi sacīja: "Celsimies un celsim!" Tā viņi stiprināja savas rokas labajam darbam.
19 Bet, kad horonietis Sanballats un amoniešu ierēdnis Tobija, un arābs Gešems to dzirdēja, tad tie izsmēja mūs un nonicināja mūs, un sacīja: "Kas tā ir par lietu, ko jūs darāt? Jūs laikam gan esat nodomājuši celt dumpi pret ķēniņu un atkrist no viņa varas?"
20 Tad es atbildēju viņiem un sacīju: "Debesu Dievs, Viņš ir tas, kas dos sekmes mums, un mēs, Viņa kalpi, celsimies un celsim, bet jums te nav nekādas daļas, nedz tiesības, nedz piemiņa Jeruzālemē!"

3.nodaļa

1 Tad cēlās augstais priesteris Ēljašibs un viņa priesteru brāļi un uzcēla Avju vārtus. Viņi iesvētīja tos un iecēla tiem durvis; viņi turpināja darbus līdz Hammeas tornim un tad tālāk līdz Hananeēla tornim.
2 Aiz viņiem strādāja Jērikas vīri, un aiz tiem strādāja Zakurs, Imrija dēls.
3 Un Senaas dēli cēla Zivju vārtus; viņi nostiprināja to baļķus, ielika to durvis, bultas un aizšaujamos.
4 Aiz viņiem laboja Meremots, Hakoca dēla Ūrijas dēls, un blakus viņam laboja Mešullāms, Mešezabeēla dēla Berehjas dēls. Tālāk aiz viņa laboja Cadoks, Baānas dēls.
5 Viņam līdzās labošanas darbus veica tekojieši, bet viņu dižciltīgie nelieca savus kaklus sava Kunga darbā.
6 Un Jojāda, Pašeaha dēls, un Mešullāms, Besodjas dēls, izlaboja Vecos vārtus; viņi nostiprināja to baļķus un ielika durvis, bultas un aizšaujamos.
7 Un aiz viņiem laboja gibeonietis Melatja un meronotietis Jadons, Gibeonas un Micpas vīri, kas bija padoti Aiz-Eifratas pārvaldnieka sēdeklim.
8 Aiz viņiem laboja Usiēls, Harhajas dēls, un citi, kas bija zeltkaļi. Viņiem līdzās strādāja Hananja, kāds no ziežu maisītājiem. Un viņi atjaunoja Jeruzālemi līdz Platajam mūrim.
9 Aiz viņiem tālāk laboja Refaja, Hūra dēls, kas bija Jeruzālemes pusapriņķa priekšnieks.
10 Un aiz viņa laboja Jedaja, Harumafa dēls, iepretim savai mājai, un aiz viņa Hatušs, Hašabnejas dēls.
11 Malhija, Harima dēls, un Hašubs, Pahat-Moāba dēls, izlaboja kādu citu gabalu un Cepļu torni.
12 Aiz viņa laboja Šalums, Halloheša dēls, kas bija Jeruzālemes otra pusapriņķa priekšnieks, viņš pats un viņa meitas.
13 Hanuns un Sanoas iedzīvotāji izlaboja Ielejas vārtus; viņi tos uzcēla un ielika durvis, pielika bultas un aizšaujamos un izlaboja vēl tūkstoš olektis mūra līdz Mēslu vārtiem.
14 Malkija, Rehaba dēls, kas bija Bet-Keremas pusapriņķa priekšnieks, pats izlaboja Mēslu vārtus; viņš tos uzcēla un ielika to durvis, bultas un aizšaujamos.
15 Un Šalums, Kol-Hoses dēls, Micpas pusapriņķa priekšnieks, izlaboja Avota vārtus; viņš tos uzcēla un apjuma un ielika to durvis, bultas un aizšaujamos; un viņš cēla Šelaha dīķa mūri pie ķēniņa dārza un līdz kāpnēm, kas ved lejup no Dāvida pilsētas.
16 Aiz viņa laboja Nehemija, Azbuka dēls, Bet-Cūras pusapriņķa priekšnieks, līdz tai vietai, kas iepretim Dāvida kapiem un līdz mākslīgajam dīķim un līdz karavīru mītnei.
17 Aiz viņa laboja levīti: Rehums, Banija dēls, blakus viņam Hašabja, Kegilas pusapriņķa priekšnieks, laboja sava apriņķa daļu.
18 Blakus viņam laboja viņa brālis Bavajs, Henadada dēls, Kegilas pusapriņķa priekšnieks.
19 Un blakus viņam laboja kādu citu gabalu Ēzers, Ješuas dēls, Micpas priekšnieks, pretim uzejai pie stūra ieroču noliktavas.
20 Aiz viņa uzcītīgi laboja kādu citu gabalu Bāruhs, Zabaja dēls, no stūra līdz augstā priestera Ēljašiba nama durvīm.
21 Aiz viņa laboja Meremots, Hakoca dēla Ūrijas dēls, sākot no Ēljašiba nama durvīm līdz Ēljašiba nama galam.
22 Aiz viņiem laboja priesteri, Jordānas ielejas vīri.
23 Aiz viņiem laboja Benjamīns un Hašubs pretī savai mājai. Aiz viņiem laboja Asarja, Ananjas dēla, Maāsejas dēls, pie savas paša mājas.
24 Aiz viņa laboja otru gabalu Binnujs, Henadada dēls, no Asarjas mājas līdz stūrim un līdz krustojumam.
25 Palals, Ūzajas dēls, laboja iepretim stūrim un tornim, kas paceļas no ķēniņa augšējā nama pie sardzes pagalma. Viņam sekoja Pedaja, Paroša dēls.
26 Un Tempļa kalpotāji, kas dzīvoja Ofēlā, laboja līdz tai vietai, kas pretim Ūdens vārtiem uz austrumiem, un līdz tornim, kas tur izvirzīts uz priekšu.
27 Aiz viņa laboja tekojieši otru gabalu, pretī Lielajam tornim, kas izvirzīts uz priekšu, un līdz Ofēlas mūrim.
28 No Zirgu vārtiem uz augšu laboja priesteri, katrs pie savas mājas.
29 Aiz viņiem laboja Cadoks, Imera dēls, pretim savai mājai. Un aiz viņa laboja Šemaja, Šehanjas dēls, Austrumu vārtu sargs.
30 Blakus viņam laboja otru gabalu Hananja, Šelemjas dēls, un Hanuns, Calafa sestais dēls. Aiz viņa laboja Mešullāms, Berehjas dēls, pretim savai istabai.
31 Aiz viņa laboja Malhija, viens no zeltkaļiem, līdz Tempļa kalpotāju un tirgotāju namam pretim Pārvaldes vārtiem un līdz stūra augšistabai.
32 Un zeltkaļi un tirgotāji laboja starp stūra augšistabu un Avju vārtiem.

4.nodaļa

1 Kad Sanballats dzirdēja, ka mēs ceļam mūri, tad viņš kļuva dusmīgs un ļoti saskaitās, un zobojās par jūdiem.
2 Un viņš runāja savu brāļu un Samarijas karaspēka priekšā un sacīja: "Ko grib šie nožēlojamie jūdi? Vai viņiem to tā atļaus? Vai viņi tiešām kādreiz nesīs atkal savus pateicības upurus? Vai viņi reiz būs ar saviem darbiem galā? Vai viņi grib lasīt ārā no pelnu kaudzēm un no jauna likt lietā akmeņus, kas jau sen sadedzināti?"
3 Bet amonietis Tobija, kas stāvēja viņam līdzās, sacīja: "Lai viņi ceļ ko celdami, ja lapsa uzkāps uz tā, tā sagraus viņu akmeņu mūri!"
4 Dzirdi, mūsu Dievs, kā mēs esam kļuvuši par apsmieklu! Liec nākt izsmieklam uz viņu pašu galvām, dod, lai viņi tiek izlaupīti zemē, kur viņus tur gūstā!
5 Un neapsedz viņu noziegumus un neizdzēs viņu grēkus Savu acu priekšā, jo ar savām darbu darītāju nievām viņi Tevi ir kaitinājuši!
6 Bet mēs cītīgi turpinājām darbu, un, kad viss mūris līdz pusaugstumam bija veikts, tad tautai radās jauna darba drosme un rosme.
7 Bet, kad Sanballats un Tobija, kā arī arābi un amonieši, un ašdodieši dzirdēja, ka Jeruzālemes mūru labošana un atjaunošana sokas, ka plaisas sāk aizvērties, tad viņi kļuva ļoti dusmīgi
8 un visi kopā sazvērējās, ka viņi došoties, lai uzbruktu Jeruzālemei un celtu tajā sajukumu.
9 Tad mēs lūdzām savu Dievu un izlikām sargus pret viņiem dienu un nakti.
10 Bet Jūdas ļaudis sacīja: "Nastu nesēju spēks zūd, un drupu ir daudz, un mēs nespējam vairs strādāt gar mūri!"
11 Savukārt mūsu pretinieki teica: "Viņiem nekas nav jāredz, līdz mēs būsim nonākuši viņu vidū un kausim viņus, un izbeigsim celšanas darbus!"
12 Kad atnāca jūdi, kas dzīvoja viņiem kaimiņos, tad viņi stāstīja mums desmitiem reižu: "No visām pusēm, kur vien viņi dzīvo, viņi taisās brukt mums virsū."
13 Tad es novietoju aiz mūra zemākajās vietās ļaudis pēc ciltīm ar zobeniem, šķēpiem un stopiem.
14 Kādas apskates laikā es uzstājos ar runu un sacīju dižciltīgajiem un priekšniekiem, un pārējai tautai: "Nebīstieties no viņiem! Atcerieties To Kungu, kas ir liels un bijājams, un cīnieties par saviem brāļiem, saviem dēliem, savām meitām, savām sievām un savām mājām!"
15 Kad mūsu ienaidnieki dzirdēja, ka lieta mums kļuvusi zināma un ka Dievs viņu nodomu ir izjaucis, tad mēs visi atgriezāmies pie mūra, katrs pie sava darba.
16 No tās dienas puse manu kalpu strādāja pie celšanas darbiem un otra puse turēja šķēpus, vairogus, stopus un bruņas, un virsnieki bija aiz visa Jūdas nama,
17 kas strādāja gar mūri. Un nastu nesēji strādāja, ar vienu roku kraudami, kamēr otra turēja metamo šķēpu.
18 Un cēlēji, kamēr cēla, bija apjozti ar savu zobenu ap gurniem. Un līdzās man stāvēja taurētāji.
19 Tad es sacīju dižciltīgajiem, priekšniekiem un pārējai tautai: "Darbs ir liels un plašs, un mēs uz mūra esam tālu cits no cita atšķirti.
20 Tanī vietā, kur jūs dzirdēsit taures skaņu, tur sapulcējieties pie mums. Mūsu Dievs cīnīsies par mums!"
21 Tā mēs veicām mūra darbu: puse no mums turēja gatavībā šķēpus no rīta ausmas sākuma, līdz kamēr vakarā parādījās zvaigznes.
22 Tajā laikā es arī pavēlēju tautai: "Ikviens vīrs un viņa kalps lai pavada nakti Jeruzālemē, lai viņi būtu mums nakti sardzei un dienu darbam."
23 Tā nedz es, nedz mani brāļi, nedz mani kalpi, nedz sardzes vīri, kas bija aiz manis,- neviens no mums gandrīz nekad nenovilka savas drēbes. Ikviens turēja ieroci savā rokā.

5.nodaļa

1 Bija izcēlusies liela ļaužu un viņu sievu brēkšana pret saviem brāļiem, jūdiem,
2 jo bija, kas sacīja: "Mēs kopā ar saviem dēliem un meitām esam daudz. Gādājiet, ka mēs saņemam labību, lai mēs paēstu un dzīvotu!"
3 Bija arī tādi, kas sacīja: "Mums jāieķīlā savi tīrumi un savi vīna dārzi, un savas mājas, lai bada laikā dabūtu labību!"
4 Un vēl citi sacīja: "Mēs esam aizņēmušies naudu uz saviem tīrumiem un vīna dārziem ķēniņa nodokļiem.
5 Bet mūsu miesas ir tādas pašas kā mūsu brāļu miesas, mūsu bērni ir tādi paši kā viņu bērni; un redzi, mēs piespiežam savus dēlus un savas meitas kļūt par vergiem, un dažas no mūsu meitām ir jau paverdzinātas, un mūsu rokām nav spēka, jo mūsu tīrumi un mūsu vīna dārzi pieder citiem!"
6 Un es kļuvu ļoti dusmīgs, kad es dzirdēju viņu brēkšanu un šos vārdus.
7 Mana sirds pārdomāja tos sevī, un es bāros ar dižciltīgajiem un priekšniekiem un sacīju viņiem: "Jūs taču visi nododaties augļošanai cits ar citu!" Un es sasaucu lielu tautas sapulci pret viņiem
8 un sacīju viņiem: "Mēs esam centušies un izpirkuši savus brāļus, jūdus, cik vien mēs spējām, kas bija pārdoti svešām tautām; bet jūs tagad pārdodat savus brāļus, lai mēs viņus pēc tam būtu spiesti atkal izpirkt!" Viņi klusēja un neatrada atbildi.
9 Tad es sacīju: "Jūsu rīcība ir necienīga un nav laba. Vai jums nevajadzēja staigāt mūsu Dieva bijībā, lai izvairītos no citu tautu, mūsu pretinieku, izsmiekla?
10 Bet arī es pats, mani brāļi un mani kalpi ir aizdevuši nabadzīgākiem naudu un labību. Atlaidīsim jel viņiem šos aizdevumus!
11 Atdodiet viņiem vēl šodien pat viņu tīrumus, vīna dārzus, viņu olīvu dārzus un viņu mājas; atlaidiet viņiem tās pagaidas no naudas un labības, vīnogu sulas un eļļas, ko jūs esat no viņiem ņēmuši kā augļus un kas jums no viņiem vēl prasāmas."
12 Tad viņi sacīja: "Mēs to visu atdosim un neprasīsim no viņiem vairs neko. Mēs tā darīsim, kā tu saki!" Un es sasaucu priesterus un viņu klātbūtnē liku aizdevumu devējiem zvērēt, ka viņi darīs pēc šī vārda.
13 Es arī izkratīju savu azoti un sacīju: "Tā Dievs lai izkrata katru no viņa mājas un viņa darba augļiem, kas neturēs solījumu. Tā lai viņš top izkratīts un iztukšots!" Un visa sapulce sacīja: "Āmen!" Un viņi slavēja To Kungu, un ļaudis darīja pēc šī vārda.
14 Un vēl, no tās dienas, kad ķēniņš pavēlēja man kļūt par pārvaldnieku jūdu zemē, no ķēniņa Artakserksa valdīšanas divdesmitā gada līdz trīsdesmit otrajam gadam, divpadsmit gadus, es un mani brāļi, mēs neesam neko prasījuši no tās atlīdzības, kas man pienācās kā pārvaldniekam.
15 Turpretī iepriekšējie pārvaldnieki, mani priekšteči, bija bijuši tautai par lielu slogu, jo savam uzturam un vīnam viņi saņēma no ļaudīm ik dienas četrdesmit sudraba seķeļus. Pat viņu kalpi uzkundzējās pār ļaudīm un rīkojās ar viņiem patvaļīgi. Bet es tā nedarīju, tāpēc ka bijos Dieva.
16 Arī pie mūra darba esmu pielicis savu roku, kaut gan nevienu zemes gabalu mēs nopirkuši neesam. Un visi mani kalpi arī ir bijuši iesaistīti mūru celšanas darbos.
17 Bez tam pie mana galda ēda daudz jūdu, gan viņu priekšnieki, simts piecdesmit vīri, gan arī tie, kas pie mums nāca no apkārtējām tautām.
18 Un, kas ik dienas tika likts galdā, proti, viens vērsis, seši izmeklēti sīklopi, kā arī putni, tas tika iegādāts par manis paša līdzekļiem, un bez tam vēl katras desmit dienas lielā daudzumā dažādi vīni. Un tomēr es neizmantoju šīm nepieciešamībām savus pārvaldnieka ienākumus, tāpēc ka kalpošana jau tā smagi gūlās pār tautu.
19 Piemini man, mans Dievs, par labu visu, ko es esmu darījis šīs tautas dēļ!

6.nodaļa

1 Kad Sanballats un Tobija, un arābs Gešems, un pārējie mūsu ienaidnieki dabūja zināt, ka es esmu uzcēlis mūri un ka nav palikušas tajā vairs plaisas, kaut gan līdz tam laikam vārtos durvis vēl nebija ieceltas,
2 tad Sanballats un Gešems sūtīja man ziņu, sacīdami: "Nāc, satiksimies Ha-Kafirima ciemā Ono līdzenumā!" Bet viņi domāja man darīt ļaunu.
3 Tad arī es sūtīju sūtņus pie viņiem un liku teikt: "Es daru lielu darbu un nevaru iet. Darbs tūliņ apstātos pavisam, ja es to pārtrauktu un dotos pie jums lejup."
4 Tā viņi sūtīja pie manis četras reizes, un es devu viņiem vienu un to pašu atbildi.
5 Tad piekto reizi Sanballats sūtīja pie manis savu kalpu ar atklātu vēstuli rokā,
6 un tajā bija rakstīts: "Ļaudīs ir dzirdams un arī Gešems saka, ka tu un jūdi domājot sacelties; tādēļ tu ceļot mūri, un, pēc viņu vārdiem, tu tīkojot kļūt viņiem par ķēniņu.
7 Tu esot arī jau licis pulcēties praviešiem, lai viņi izsauktu tevi Jeruzālemē par ķēniņu. Tagad tas kļūs zināms arī ķēniņam. Tādēļ nāc un apspriedīsimies!"
8 Uz to es atbildēju viņam ar šādu savu atzinumu: "Nekas nav noticis no tā, ko tu apgalvo: tu pats savā prātā to esi izgudrojis!"
9 Patiesībā viņi visi centās mūs tikai iebiedēt, sacīdami: "Gan jau viņi atstāsies no darba, un tas paliks nepaveikts!" Bet tagad stiprini manas rokas!
10 Reiz es iegāju Šemaja, Delajas dēla, Mehetabeēla dēladēla, mājā. Viņš bija ieslēdzies un sacīja: "Satiksimies Dieva namā, Tempļa iekštelpās, un aizslēgsim Tempļa durvis, jo viņi taisās nākt tevi nogalināt, proti, naktī viņi taisās nākt, lai tevi nokautu."
11 Bet es sacīju: "Vai tāds vīrs kā es lai bēgtu? Un vai tāds kā es lai ietu Templī un glābtu savu dzīvību? Nē! Es neiešu tajā!"
12 Es biju sapratis, ka, lūk, Dievs nebija viņu sūtījis, bet viņš izteica šo pravietojumu pret mani, tādēļ ka Tobija un Sanballats bija viņu uzpirkuši.
13 Proti, tādēļ, lai es baidītos, darītu tā, grēkotu un lai man celtos neslava un apsmiekls.
14 Piemini, mans Dievs, Tobiju un Sanballatu pēc šiem viņu darbiem un arī pravieti Noadju un pārējos praviešus, kas gribēja mani iebiedēt!
15 Un mūri pabeidza elūla mēneša divdesmit piektajā dienā - piecdesmit divās dienās.
16 Un, kad visi mūsu ienaidnieki to dzirdēja, tad visas tautas, kas bija mums apkārt, izbijās, viņiem zuda drosme, un viņi stipri kritās paši savās acīs; viņi arī atzina, ka tas darbs ir padarīts ar mūsu Dieva palīdzību.
17 Tajās dienās arī Jūdas dižciltīgie sūtīja daudz vēstuļu Tobijam, un no Tobijas vēstules nāca pie viņiem,
18 jo daudzi Jūdā bija saistīti ar zvērestu pie viņa, jo viņš bija Šehanjas, Araha dēla, znots, un viņa dēls Johanans bija apņēmis Mešullāma, Berehjas dēla, meitu.
19 Viņi runāja pat manā klātbūtnē par viņa labajiem darbiem, un manus vārdus viņi atstāstīja viņam; arī man Tobija sūtīja vēstules, lai mani iebiedētu.

7.nodaļa

1 Kad mūris bija uzcelts un es biju pavēlējis ielikt vārtos durvis, un bija izkārtoti vārtu sargi, dziedātāji un levīti,
2 tad es iecēlu savu brāli Hananiju un Hananju, kādu pils virsnieku, par virspavēlniekiem pār Jeruzālemi, jo Hananja bija ļoti uzticīgs vīrs un bijās Dieva vairāk nekā daudzi citi.
3 Un es sacīju viņiem: "Lai Jeruzālemes vārti netop atvērti, iekāms nesāk spīdēt karsta saule, un, kamēr vēl sargi stāv, lai viņi aizslēdz un aizbultē durvis, bet sargus lai ieceļ no Jeruzālemes iedzīvotājiem katru savā vietā un katru iepretim savai mājai."
4 Pilsēta bija gan plaša un liela, bet ļaužu tajā bija maz, un jaunuzceltu māju nepavisam nebija.
5 Tad mans Dievs iedvesa man sirdī domu, un es sapulcināju dižciltīgos un priekšniekus, un tautu, lai izveidotu viņu cilšu un dzimtu sarakstu. Un es atradu kādu cilšu sarakstu par tiem, kas bija pirmie atnākuši, un es atradu tajā rakstītu tā:
6 šie ir Jūdas apgabala ļaudis, kas ir atnākuši atpakaļ no trimdā izsūtītajiem, kurus Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars bija izvedis; viņi atgriezās uz Jeruzālemi un Jūdu, katrs uz savu pilsētu,
7 nākdami kopā ar Zerubābelu, Ješuu, Nehemiju, Asarju, Raamju, Nahamaniju, Mordohaju, Bilšanu, Misperetu, Bigvaju, Nehumu, Baānu. Israēla tautas vīru skaits bija šāds:
8 Paroša dēli, divi tūkstoši viens simts septiņdesmit divi;
9 Šefatjas dēli, trīs simti septiņdesmit divi;
10 Āraha dēli, seši simti piecdesmit divi;
11 Pahat-Moāba dēli, proti, Ješuas un Joāba dēli, divi tūkstoši astoņi simti astoņpadsmit;
12 Ēlāma dēli, tūkstoš divi simti piecdesmit četri;
13 Zatus dēli, astoņi simti četrdesmit pieci;
14 Zakaja dēli, septiņi simti sešdesmit;
15 Binnuja dēli, seši simti četrdesmit astoņi;
16 Bebaja dēli, seši simti divdesmit astoņi;
17 Azgada dēli, divi tūkstoši trīs simti divdesmit divi;
18 Adonikāma dēli, seši simti sešdesmit septiņi;
19 Bigvaja dēli, divi tūkstoši sešdesmit septiņi;
20 Adīna dēli, seši simti piecdesmit pieci;
21 Hiskijas Atera dēli, deviņdesmit astoņi;
22 Hašuma dēli, trīs simti divdesmit astoņi;
23 Becaja dēli, trīs simti divdesmit četri;
24 Harifa dēli, simts divpadsmit;
25 Gibeona dēli, deviņdesmit pieci;
26 Bētlemes un Netofas vīri, simts astoņdesmit astoņi;
27 Anatotas vīri, simts divdesmit astoņi;
28 Bet-Asmavetas vīri, četrdesmit divi;
29 Kirjat-Jeārimas, Kefīras un Beerotas vīri, septiņi simti četrdesmit trīs;
30 Rāmas un Gebas vīri, seši simti divdesmit viens;
31 Mihmasas vīri, simts divdesmit divi;
32 Bēteles un Ajas vīri, simts divdesmit trīs;
33 otra Nebo vīri, piecdesmit divi;
34 otra Ēlāma dēli, tūkstoš divi simti piecdesmit četri;
35 Harima dēli, trīs simti divdesmit;
36 Jērikas vīri, trīs simti četrdesmit pieci;
37 Loda, Hadida un Ono ļaudis, septiņi simti divdesmit viens;
38 Senaas dēli, trīs tūkstoši deviņi simti trīsdesmit.
39 Priesteri: Jedajas dēli no Ješuas nama, deviņi simti septiņdesmit trīs;
40 Immera dēli, tūkstoš piecdesmit divi;
41 Pašhura dēli, tūkstoš divi simti četrdesmit septiņi;
42 Harima dēli, tūkstoš septiņpadsmit.
43 Levīti: Ješuas dēli no Kadmiēla un no Hodavjas dēlu dzimtām, septiņdesmit četri.
44 Dziedātāji: Asafa dēli, simts četrdesmit astoņi.
45 Vārtu sargi: Šalluma dēli, Atera dēli, Talmona dēli, Akuba dēli, Hatitas dēli, Šobaja dēli, simts trīsdesmit astoņi.
46 Tempļa kalpotāji: Cihas dēli, Hasufas dēli, Tabaota dēli,
47 Kerosa dēli, Sias dēli, Padona dēli,
48 Lebanas dēli, Hagabas dēli, Šalmaja dēli,
49 Hanana dēli, Gidela dēli, Gahara dēli,
50 Reajas dēli, Recīna dēli, Nekodas dēli,
51 Gasāma dēli, Usas dēli, Pašeaha dēli,
52 Besaja dēli, Mehunītu dēli, Nefizītu dēli,
53 Bakbuka dēli, Hakufas dēli, Harhuras dēli,
54 Bacluta dēli, Mehidas dēli, Haršas dēli,
55 Barkosa dēli, Siseras dēli, Temaha dēli,
56 Neciaha dēli, Hatifas dēli.
57 Salamana kalpu dēli: Sotaja dēli, Sofereta dēli, Peridas dēli,
58 Jaālas dēli, Darkona dēli, Gidela dēli,
59 Šefatjas dēli, Hatila dēli, Poheret-Hacebajima dēli, Amona dēli.
60 Visu Tempļa kalpotāju un Salamana kalpu dēlu kopā bija trīs simti deviņdesmit divi.
61 Un šie ir, kas nāca no Tel-Melahas, Tel-Haršas, Kerubas, Adonas un Immeras, bet viņi nevarēja uzrādīt savas dzimtas un savu izcelsmi, vai viņi ir no Israēla:
62 Delajas dēli, Tobijas dēli, Nekodas dēli, seši simti četrdesmit divi.
63 Arī no priesteru dēliem: Habajas dēli, Hakoca dēli un Barzillaja dēli, kas bija ņēmis sievu no gileādieša Barzillaja meitām un tika nosaukts pēc viņa vārda.
64 Viņi gan meklēja savu sarakstu starp tiem, kas bija ierakstīti cilšu sarakstos, bet to neatrada, un viņus izslēdza no priesteru kārtas kā nešķīstus.
65 Zemes pārvaldnieks sacīja viņiem, lai viņi neēd no vissvētākā, līdz kamēr kāds priesteris neuzstāsies viņu labā ar urīmu un tumīmu.
66 Visā draudzē bija četrdesmit divi tūkstoši trīs simti sešdesmit dvēseļu,
67 bez viņu kalpiem un kalponēm, kuru bija septiņi tūkstoši trīs simti trīsdesmit septiņi; viņiem bija divi simti četrdesmit pieci dziedātāji un dziedātājas.
68 Viņu zirgu skaits bija septiņi simti trīsdesmit seši, viņu mūļu - divi simti četrdesmit pieci;
69 viņu kamieļu bija četri simti trīsdesmit pieci un viņu ēzeļu - seši tūkstoši septiņi simti divdesmit.
70 Kādi no tēvu namu galveniem deva līdzekļus darbam: zemes pārvaldnieks nodeva dārgumu krātuvē tūkstoti zelta dareiku, piecdesmit slakāmos kausus, pieci simti trīsdesmit priesteru tērpu.
71 Un citi no tēvu namu galveniem darbam deva divdesmit tūkstošus zelta dareiku un divi tūkstošus divi simti sudraba minu.
72 Bet pārējie ļaudis deva divdesmit tūkstošus zelta dareiku, divi tūkstošus sudraba minu un sešdesmit septiņus priesteru tērpus.
73 Tā priesteri, levīti, vārtu sargi, dziedātāji, daži no ļaudīm un no Tempļa kalpotājiem un viss Israēls apmetās savās pilsētās. Kad septītais mēnesis bija pienācis, Israēla bērni visi bija savās pilsētās.

8.nodaļa

1 Un tad visi ļaudis kā viens vīrs sapulcējās laukumā, kas bija Ūdens vārtu priekšā, un viņi sacīja Ezram, rakstu mācītājam, lai atnes Mozus bauslības grāmatu, ko Tas Kungs bija pavēlējis ievērot Israēlam.
2 Un septītā mēneša pirmajā dienā priesteris Ezra atnesa bauslību draudzes priekšā, vīru un sievu un visu priekšā, kas varēja to klausīdamies saprast.
3 Un viņš lasīja no tās laukumā, kas bija Ūdens vārtu priekšā, no gaismas līdz pusdienai vīriem un sievām un visiem tiem klātesot, kas to varēja saprast; un visas tautas ausis bija vērstas uz bauslības grāmatu.
4 Pats rakstu mācītājs Ezra stāvēja uz koka paaugstinājuma, ko viņi bija uzcēluši šim nolūkam, un blakus viņam pa labi stāvēja Matitja, Šema, Anaja, Ūrija, Hilkija un Maāseja, bet pa kreisi viņam bija Pedaja, Mišaēls, Malkija, Hašums, Hašbadana, Zaharja un Mešullāms.
5 Un Ezra atvēra grāmatu visas tautas acu priekšā, jo viņš stāvēja augstāk kā visa tauta, un, kad viņš to atvēra, tad visa tauta piecēlās kājās.
6 Ezra slavēja To Kungu, lielo Dievu, un visa tauta atbildēja: "Āmen! Āmen!" - paceldama uz augšu savas rokas; tad viņi noliecās uz sava vaiga līdz zemei un pielūdza To Kungu.
7 Arī Ješua, Banijs, Šerebja, Jamīns, Akubs, Šabetajs, Hodija, Maāseja, Kelita, Asarja, Jozabāds, Hanans, Pelaja un levīti izskaidroja tautai bauslību, un tikmēr ļaudis palika savās vietās.
8 Un viņi lasīja no Dieva bauslības grāmatas, izskaidrojot un pārliecinot, un lasītais tika saprasts.
9 Un Nehemija, zemes pārvaldnieks, un priesteris Ezra, rakstu mācītājs, un levīti, kas apmācīja tautu, sacīja uz visu tautu: "Šī diena ir svēta Tam Kungam, jūsu Dievam; nesērojiet un neraudiet!" - jo visa tauta raudāja, kad viņi dzirdēja bauslības vārdus.
10 Tad viņš sacīja viņiem: "Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu, un sūtiet ēdienus tam, kam nav nekas sagatavots, jo šī diena ir svēta mūsu Kungam! Un nebēdājieties, jo Tā Kunga prieks ir jūsu stiprais patvērums!"
11 Tā levīti nomierināja visu tautu, sacīdami: "Esiet klusi, jo šī diena ir svēta, un nebēdājieties!"
12 Un visa tauta aizgāja ēst un dzert, un sūtīt ēdienus, un sarīkot lielus priekus, jo viņi bija sapratuši tos vārdus, ko viņi tiem bija mācījuši.
13 Otrajā dienā tēvu namu galvenie no visas tautas, priesteri un levīti sapulcējās pie Ezras, lai iedziļinātos bauslības vārdos.
14 Un viņi atrada bauslībā rakstītu, ka Tas Kungs caur Mozu pavēlējis Israēla bērniem septītā mēneša svētkos dzīvot būdiņās
15 un ka viņiem jāsludina un jāvēstī visās viņu pilsētās un Jeruzālemē tā: "Izejiet kalnā un atnesiet olīvkoku un meža eļļas koku zarus, arī mirtes zarus, palmu zarus un citu lapu koku zarus, lai taisītu būdiņas, kā ir rakstīts!"
16 Tad ļaudis izgāja un atnesa tos, un taisīja sev būdiņas, katrs uz sava jumta un savos pagalmos, un Dieva nama pagalmos, arī laukumā pie Ūdens vārtiem un laukumā pie Efraima vārtiem.
17 Un visa draudze, kas bija atgriezusies no izsūtījuma, taisīja būdiņas un arī dzīvoja būdiņās, jo kopš Ješuas, Nūna dēla, dienām līdz tai dienai Israēla bērni šos svētkus tā nebija svinējuši. Un prieks bija varen liels.
18 Un katru dienu, no pirmās līdz pēdējai dienai, Ezra lasīja ļaudīm priekšā no Dieva bauslības grāmatas. Un viņi svinēja svētkus septiņas dienas, un astotajā dienā bija svētku sapulce, kā bija noteikts.

9.nodaļa

1 Bet šā mēneša divdesmit ceturtajā dienā Israēla bērni sapulcējās, gavēdami un maisu drānās tērpti, un ar zemi uz galvas.
2 Un Israēla dzimums nošķīrās no visiem svešiniekiem, viņi novirzījās savrup un izsūdzēja savus grēkus un savu tēvu pārkāpumus.
3 Tad viņi piecēlās savās vietās un lasīja no Tā Kunga, sava Dieva, bauslības grāmatas dienas ceturto daļu; otru dienas ceturto daļu viņi sūdzēja grēkus un zemojās Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
4 Uz levītu paaugstinājuma stāvēja Ješua, Banijs, Kadmiēls, Šebanja, Bunnijs, Šerebja, Banijs un Kenanijs, un viņi raidīja skaļus saucienus pie Tā Kunga, sava Dieva.
5 Pēc tam levīti Ješua, Kadmiēls, Banijs, Hašabneja, Šerebja, Hodija, Šebanja un Petahja teica šādu uzrunu: "Teiciet un slavējiet To Kungu, savu Dievu, no mūžības uz mūžību! Lai ļaudis slavē Tavas godības Vārdu, kas paceļas pāri visai slavai un teikšanai!
6 Tu esi Tas Kungs, tiešām, Tu vienīgais! Tu esi radījis debesis - debesu debesis un visus debesu pulkus; zemi un visu, kas ir uz tās, jūras un visu, kas ir tajās, un Tu uzturi visus tos pie dzīvības, un debesu pulks Tevi pielūdz!
7 Tu esi Kungs, tas Dievs, kas izvēlējies Ābrāmu, un Tu izvedi viņu no kaldeju Ūras un devi viņam vārdu Ābrahāms;
8 un Tu atradi viņa sirdi uzticīgu pret Tevi, un Tu slēdzi ar viņu derību, lai dotu viņa pēcnācējiem kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, jebusiešu un girgasiešu zemi, un Tu turēji Savu solījumu, jo Tu esi taisnīgs!
9 Un, kad Tu redzēji mūsu tēvu bēdas Ēģiptē un dzirdēji viņu brēkšanu pie Niedru jūras,
10 tad Tu rādīji pret faraonu, pret visiem viņa kalpiem un pret visu viņu tautu vērstas zīmes un brīnumus, jo Tu zināji, ka viņi ir izturējušies augstprātīgi pret viņiem, un Tu darīji Sev Vārdu, ka tas ir dižens vēl līdz šai dienai.
11 Tu pāršķēli jūru viņu priekšā, un viņi izgāja caur jūras vidu sausām kājām, bet viņu vajātājus Tu iegrūdi dziļumos kā akmeni varenos ūdeņos.
12 Dienā Tu vadīji viņus ar mākoņu stabu un naktī ar uguns stabu, lai apgaismotu viņiem ceļu, pa kuru viņiem jāiet.
13 Un Tu nokāpi uz Sinaja kalna un runāji ar viņiem no debesīm, un devi viņiem taisnas tiesas, patiesu bauslību, labus likumus un pavēles.
14 Tu darīji viņiem zināmu Savu svēto sabatu, un Tu rakstīji viņiem priekšā pavēles, likumus un bauslību caur Savu kalpu Mozu.
15 Un Tu devi viņiem bada brīdī maizi no debesīm un liki tecēt ūdenim no klints viņu slāpju veldzēšanai, Tu pavēlēji viņiem iet, lai iemantotu zemi, ko Tu biji zvērējis viņiem dot.
16 Bet viņi, mūsu tēvi, kļuva augstprātīgi: viņi neklausīja Tavām pavēlēm.
17 Viņi liedzās paklausīt un nepieminēja Tavus brīnumus, ko Tu biji darījis viņu labā; viņi kļuva nepakļāvīgi un savā stūrgalvībā iecēla sev vadoni, lai atgrieztos savā kalpībā Ēģiptē. Bet Tu esi piedošanas Dievs, žēlīgs un žēlsirdīgs, lēns dusmās un liels mīlestībā, un Tu viņus nepameti
18 pat tad, kad viņi darināja sev izlietu zelta teļu un sacīja: "Šis ir tavs dievs, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes!" Un, kaut arī viņi Tevi smagi nicināja un paļāja,
19 tad tomēr Savā lielajā žēlastībā Tu nepameti viņus tuksnesī; mākoņu stabs neatkāpās no viņiem, lai vadītu viņus pa ceļu dienā, nedz uguns stabs naktī, lai apgaismotu ceļu, pa kuru viņiem jāiet.
20 Tu devi Savu labo Garu, lai viņus mācītu, un Savu mannu Tu neatrāvi no viņu mutes, un Tu devi viņiem ūdeni viņu slāpēs.
21 Tu uzturēji viņus tuksnesī četrdesmit gadus, viņi necieta trūkumu; viņu drēbes nenoplīsa, un viņu kājas nepietūka.
22 Un Tu devi viņiem ķēniņu valstis un tautas un iedalīji tās viņiem; tā viņi iemantoja Hešbonas ķēniņa Sihona zemi un Basanas ķēniņa Ogas zemi.
23 Un Tu vairoji viņu bērnus kā debesu zvaigznes un ievedi viņus zemē, kuru Tu biji apsolījis viņu tēviem un par kuru Tu biji teicis, lai viņu pēcnācēji ietu un to iemantotu.
24 Tā viņu pēcnācēji iegāja un iemantoja to zemi, un Tu nomāci, viņiem ienākot, šīs zemes iedzīvotājus kānaāniešus un nodevi tos viņu rokā, gan ķēniņus, gan arī pārējos zemes ļaudis, lai viņi rīkotos ar tiem pēc savas patikas.
25 Un viņi ieņēma nocietinātas pilsētas un auglīgu zemi un iemantoja mājas, kas bija pilnas visādu labumu, izcirstas akas, vīna dārzus un olīvu birzis, un augļu kokus lielā vairumā; tā viņi ēda un bija paēduši un kļuva trekni, un līksmojās Tavā lielā labsirdībā.
26 Bet viņi kļuva nepaklausīgi un sadumpojās pret Tevi; viņi pagrieza muguru Tavai bauslībai; viņi nokāva Tavus praviešus, kas brīdināja viņus, lai atgrieztu viņus pie Tevis; viņi Tevi smagi nicināja un paļāja.
27 Tādēļ Tu viņus nodevi viņu pretinieku rokā, kas lika viņiem ciest; un savās ciešanās viņi raidīja pie Tevis savus vaidu saucienus, un Tu viņus paklausīji no debesīm un Savā lielajā žēlastībā un žēlsirdībā Tu devi viņiem glābējus, kas izglāba viņus no viņu pretinieku rokas.
28 Bet, tiklīdz viņiem bija miers, viņi darīja atkal ļaunu Tavā priekšā, un Tu pameti viņus viņu ienaidnieku rokā, tā ka tie valdīja pār viņiem; tomēr, kad viņi atkal raidīja savus saucienus pēc Tevis, Tu paklausīji no debesīm, un daudzas reizes Tu viņus izglābi Savā lielajā žēlastībā.
29 Un, kaut gan Tu nopietni brīdināji viņus, lai atgrieztu viņus pie Savas bauslības, tomēr viņi rīkojās stūrgalvīgi un neklausīja Tavām pavēlēm un grēkoja pret Tavām tiesām, kuras ievērojot vienīgi cilvēks dzīvo; joprojām viņi nepiekāpīgi grieza Tev muguru, viņu stūrgalvība pieauga vēl vairāk, un viņi neklausīja Tev.
30 Daudzus gadus Tu biji iecietīgs pret viņiem un brīdināji viņus ar Savu Garu, ar Saviem praviešiem to viņiem darot zināmu, bet viņi nepiegrieza nekādu vērību tam. Tādēļ Tu nodevi viņus citu zemju tautu rokā.
31 Tomēr Savā lielajā žēlastībā Tu neiznīcināji un nepameti viņus, jo Tu esi žēlīgs un žēlsirdīgs Dievs.
32 Tādēļ tagad, mūsu Dievs, lielais, varenais un bijājamais Dievs, Tu, kas turi derību un žēlastību, lai Tavā priekšā nav niecīgas visas tās grūtības, kas pār mums nākušas, pār mūsu ķēniņiem, mūsu lielkungiem un mūsu priesteriem, pār mūsu praviešiem, mūsu tēviem un pār visu Tavu tautu no Asīrijas ķēniņu dienām līdz šai dienai.
33 Tomēr Tu esi taisns visā, kas ir nācis pār mums, jo Tu esi parādījis mums uzticību, bet mēs esam rīkojušies bezdievīgi.
34 Arī mūsu ķēniņi, mūsu dižciltīgie, mūsu priesteri nav pildījuši Tavu bauslību un nav ievērojuši Tavas pavēles un liecības, kuras Tu esi devis viņiem.
35 Tā kā viņi savā valstī un Tava labuma pilnībā, ko Tu devi viņiem, un plašajā un auglīgajā zemē, ko Tu noliki viņu priekšā, tomēr nav kalpojuši Tev un nav atgriezušies no saviem ļaunajiem darbiem,
36 tad, lūk, tieši tāpēc mēs esam vergi šodien šai zemē, ko Tu devi mūsu tēviem, lai viņi ēstu tās augļus un baudītu tās labumu, - lūk, tajā mēs tagad esam vergi!
37 Un tās bagātīgā raža paliek ķēniņiem, ko Tu esi iecēlis pār mums mūsu grēku dēļ. Arī pār mūsu miesu un mūsu lopiem viņi valda pēc savas patikas, un mēs esam lielās bēdās!"

10.nodaļa

1 Visa tā dēļ mēs slēdzam un rakstām stipru derību un uz apzīmogotā raksta stāv mūsu lielkungu, mūsu levītu, mūsu priesteru vārdi.
2 Un uz apzīmogotā raksta stāv vārdi: Nehemija, zemes pārvaldnieks, Hahaljas dēls, un Cedekija,
3 Seraja, Asarja, Jeremija,
4 Pašhurs, Amarja, Malkija,
5 Hatušs, Šehaņja, Malluhs,
6 Harims, Meremots, Obadja,
7 Daniēls, Ginnetons, Bāruhs,
8 Mešullāms, Abija, Mijamīns,
9 Maāsja, Bilgajs, Šemaja; tie ir priesteri.
10 Un levīti: Ješua, Asanjas dēls, Binnujs no Henadada dzimtas, Kadmiēls
11 un viņu brāļi: Šebanja, Hodavja, Kelita, Pelaja, Hanans,
12 Miha, Rehobs, Hašaoja,
13 Zakurs, Šerebja, Šebanja,
14 Hodija, Banijs, Benīnus.
15 Tautas vadoņi: Parošs, Pahat-Moābs, Ēlāms, Zatus, Banijs,
16 Bunnijs, Azgads, Bebajs,
17 Adonija, Bigvajs, Adīns,
18 Aters, Hiskija, Asurs,
19 Hodija, Hašums, Becajs,
20 Harifs, Anatots, Nobajs,
21 Magpiašs, Mešullāms, Hezīrs,
22 Mešezabeēls, Cadoks, Jadua,
23 Pelatja, Hanans, Anaja,
24 Hošea, Hananja, Hašubs,
25 Hallohešs, Pilha, Šobeks,
26 Rehums, Hašabna, Maāseja,
27 Ahija, Hanans, Anans,
28 Malluhs, Harims un Baāna.
29 Bet pārējā tauta, priesteri, levīti, vārtu sargi, dziedātāji, Tempļa kalpotāji un visi, kas nošķīrušies no tās zemes tautām un turas pie Dieva bauslības, viņu sievas, viņu dēli, viņu meitas, visi, kam bija atziņa un saprašana,
30 pievienojās ar šo saviem brāļiem, saviem varenajiem, un svēti apsolījās ar neatsaucamu zvērestu dzīvot Dieva bauslībā, kas ir dota caur Dieva kalpu Mozu, turēt un pildīt visus Tā Kunga, mūsu Dieva, pavēles, Viņa tiesas un likumus.
31 Mēs tātad nedosim savas meitas nedz tās zemes tautām par sievām, nedz arī ņemsim viņu meitas par sievām saviem dēliem.
32 Un, ja tās tautas ievedīs preces vai kādu labību sabata dienā, lai pārdotu, tad mēs neko nepirksim no viņiem sabatā vai svētajā dienā. Bet septītajā gadā mēs joprojām atstāsim zemi atmatā un atteiksimies no katra parāda piedzīšanas.
33 Mēs uzliekam arī katrs sev par neatceļamu pienākumu dot vienu trešdaļu seķeļa gadā mūsu Dieva nama svētajai kalpošanai, proti,
34 skatāmai maizei, ik dienas ēdamam upurim, ik dienas dedzināmam upurim, upuriem sabatos, jaunos mēnešos, svētku laikos, svētajām lietām un grēku upuriem, lai salīdzinātu Israēlu, un visam mūsu Dieva nama darbam.
35 Un mēs, priesteri, levīti un tauta, metām meslus par malkas piegādi, lai to pievestu mūsu Dieva namam īpašā mūsu dzimtu secībā katru gadu noteiktos laikos, lai būtu ko dedzināt uz Tā Kunga, mūsu Dieva, altāra, kā ir rakstīts bauslībā.
36 Un mēs apņēmāmies nest uz Tā Kunga namu mūsu zemes pirmo devumu un visu augļu pirmos no ikviena koka gadu no gada,
37 tāpat arī nest uz mūsu Dieva namu priesteriem, kas kalpo mūsu Dieva namā, mūsu pirmdzimtos dēlus, kā tas ir rakstīts bauslībā, un tāpat arī mūsu liellopu un sīklopu pirmdzimušos.
38 Un mēs gribam nest priesteriem pirmo mūsu miltu malumu un mūsu lauku augļu nodevas, ikviena koka augļus, vīnogu sulu, eļļu, nodot visu to mūsu Dieva nama telpās, bet desmito tiesu no mūsu aramzemes - levītiem, jo levīti ir tie, kas ņem desmito tiesu visās vietās, kur nodarbojamies ar zemkopību.
39 Bet priesterim, Ārona pēcnācējam, ir jābūt klāt, kad levīti saņem desmito tiesu, un levītiem jānogādā viena desmitā daļa no savas desmitās tiesas mūsu Dieva nama dārgumu krātuvēs.
40 Tādējādi Israēla bērniem, tāpat kā Levija dēliem, jānes labības, vīna sulas un eļļas nodevas īpašās Tempļa telpās, jo tur ir arī svētnīcas trauki, tur uzturas priesteri, kas pašreiz kalpo, kā arī vārtu sargi un dziedātāji. Mēs negribam, lai mūsu Dieva namam kā trūktu.

11.nodaļa

1 Un tautas vadoņi dzīvoja Jeruzālemē, bet pārējie ļaudis meta meslus, lai viens no katriem desmit dzīvotu Jeruzālemē, svētajā pilsētā, bet pārējie deviņi citās pilsētās.
2 Tomēr tauta no sirds apsveica visus vīrus, kas labprātīgi piedāvājās dzīvot Jeruzālemē.
3 Un šie ir apgabala priekšnieki, kas dzīvoja Jeruzālemē un arī Jūdas apdzīvotajās vietās, un pie tam ikviens savā īpašumā katrā apdzīvotajā vietā: israēlieši, priesteri, levīti, Tempļa kalpotāji un Salamana kalpu dēli.
4 Jeruzālemē bija apmetušies tiklab kādi no Jūdas, kā arī no Benjamīna dēliem. No Jūdas dēliem: Ataja, Usijas dēls, tas Zaharjas dēls, tas Amarjas dēls, tas Šefatjas dēls, tas Mahalaleēla dēls no Pereca dēliem;
5 un Maāseja, Bāruha dēls, tas Kol-Hoza dēls, tas Hazajas dēls, tas Adajas dēls, tas Jojariba dēls, tas Zaharjas dēls no šilonītiem.
6 Visu Pereca dēlu, kas dzīvoja Jeruzālemē, bija četri simti sešdesmit astoņi drošsirdīgi vīri.
7 Un šie ir Benjamīna dēli: Sallus, Mešullāma dēls, tas Joeda dēls, tas Pedajas dēls, tas Kolajas dēls, tas Maāsejas dēls, tas Itiēla dēls, tas Jesajas dēls,
8 un pēc viņa Gabajs un Sallajs, kopā deviņi simti divdesmit astoņi.
9 Joēls, Sihrija dēls, bija viņu uzraugs un pārstāvis, un Jūda, Hasenuas dēls, bija otrs pārzinis pār pilsētu.
10 No priesteriem: Jedaja, Jojariba dēls, Jahīns,
11 Šeraja, Hilkija dēls, tas Mešullāma dēls, tas Cadoka dēls, tas Merajota dēls, tas Ahibuba dēls, Dieva nama virspārzinis,
12 un viņu brāļi, kas veica svēto darbu Dieva namā, astoņi simti divdesmit divi; arī Adaja, Jerohāma dēls, tas Pelaljas dēls, tas Amcija dēls, tas Zaharjas dēls, tas Pašhura dēls, tas Malhijas dēls,
13 un viņu brāļi, tēvu namu galvenie, divi simti četrdesmit divi; tālāk Amasajs Azareēla dēls, tas Ahzaja dēls, tas Mešillemota dēls, tas Immera dēls,
14 un viņu brāļi, drošsirdīgi vīri, simts divdesmit astoņi; viņu priekšnieks bija Zabdiēls, Hagedolima dēls.
15 Un no levītiem: Šemaja, Hašuba dēls, tas Asrikāma dēls, tas Hašabjas dēls, tas Bunnija dēls;
16 tālāk Šabetajs un Jozabāds no levītu priekšniekiem, kas pārzināja Dieva nama ārlietu darbu;
17 un Matanja, Mihas dēls, tas Zabdija dēls, tas Asafa dēls, priekšnieks, kas iesāka slavas dziesmu lūgšanā, un Bakbukja, otrs pēc pakāpes no viņa biedriem, un Abda, Šamuas dēls, tas Galala dēls, tas Jedutuna dēls.
18 Svētajā pilsētā visu levītu kopā bija divi simti astoņdesmit četri.
19 Vārtu sargi: Akubs, Talmons un viņu biedri, kas stāvēja sardzē pie vārtiem, kopā simts septiņdesmit divi.
20 Un pārējais Israēls, priesteri un levīti, bija visās jūdu pilsētās, katrs savā īpašumā.
21 Bet Tempļa kalpotāji dzīvoja Ofēlā, un Ciha un Gišpa bija uzraugi pār Tempļa kalpotājiem.
22 Levītu uzraugs Jeruzālemē bija Usijs, Banija dēls, tas Hašabjas dēls, tas Matanjas dēls, tas Mihas dēls, no Asafa bērniem, kas Dieva namā kalpoja kā dziedātāji;
23 par viņiem pastāvēja īpaša ķēniņa pavēle, un dziedātājiem bija noteikti pienākumi, kā katra diena to prasīja.
24 Un Petahja, Mešezabeēla dēls no Zeraha dēliem, tas Jūdas dēls, bija ķēniņa ierēdnis visās lietās, kam bija tiešs sakars ar tautu
25 un ciemiem, un to laukiem. Daži no Jūdas dēliem dzīvoja Kirjat-Arbā un tās mazajās pilsētās, arī Dibonā un tās mazajās pilsētās, tāpat Jēkabceēlā un tās ciemos,
26 un Ješuā, Moladā, Bet-Peletā,
27 Hacar-Šualā, Bēršebā un tās mazajās pilsētās,
28 Ciklagā, Mehonā un tās mazajās pilsētās,
29 En-Rimmonā, Corā un Jarmutā,
30 Sanoā, Adullāmā un to ciemos, Lahišā un tās laukos, Asekā un tās mazajās pilsētās. Tā viņi apmetās uz dzīvi no Bēršebas līdz Hinnoma ielejai.
31 Un Benjamīna bērni dzīvoja, sākot no Gebas, Mihmasā, Ajā, Bētelē un tās mazajās pilsētās,
32 Anatotā, Nobā, Ananjā,
33 Hacorā, Rāmā, Hitaimā,
34 Hadidā, Ceboimā, Neballatā,
35 Lodā, Ono un amatnieku ielejā.
36 Arī dažas levītu nodaļas Jūdā piederēja pie Benjamīna.

12.nodaļa

1 Šie ir priesteri un levīti, kas bija devušies augšup uz Jeruzālemi kopā ar Zerubābelu, Šealtiēla dēlu, un Ješuu, proti: Seraja, Jeremija, Ezra,
2 Amarja, Malluhs, Hatušs,
3 Šehanja, Harims, Meremots,
4 Ido, Ginnetojs, Abija,
5 Mijamīns, Maādja, Bilga,
6 Šemaja, Jojaribs, Jedaja,
7 Sallus, Amoks, Hilkija, Jedaja. Šie bija priesteru un viņu brāļu vadoņi Ješuas laikā.
8 Levīti bija: Ješua, Binnujs, Kadmiēls, Šerebja, Jūda, Matanja; viņš un viņa brāļi bija slavas dziesmu vadītāji,
9 un Bakbukja un Unnijs, viņu brāļi, ar nodaļām stāvēja viņiem tieši pretī.
10 Un Ješua bija Jojakima tēvs, Jojakims bija Ēljašiba tēvs, Ēljašibs bija Jojadas tēvs,
11 Jojada bija Johanana tēvs, un Johanans bija Jaduas tēvs.
12 Un Jojakima dienās bija šādi priesteri - tēvu namu galvenie: no Serajas tēvu nama Meraja; no Jeremijas Hananja;
13 no Ezras Mešullāms; no Amarjas Johanans;
14 no Malluha Jonatāns; no Šebanjas Jāzeps;
15 no Harima Adna; no Merajota Helkajs;
16 no Ido Zaharja; no Ginnetona Mešullāms;
17 no Abijas Sihrijs; no Minjamīna, no Moadjas Piltajs;
18 no Bilgas Šamua; no Šemajas Jonatāns;
19 no Jojariba Matenajs; no Jedajas Usijs;
20 no Sallus Kallajs; no Amoka Ebers;
21 no Hilkijas Hašabja; no Jedajas Netaneēls.
22 No levītiem Ēljašiba, Jojadas, Johanana un Jaduas dienās tika pierakstīti tēvu namu galvenie; arī priesteri līdz persieša Dārija valdīšanai.
23 Levija dēli, tēvu namu galvenie, tika pierakstīti Laiku grāmatā, un proti, līdz Johanana, Ēljašiba dēla, dienām.
24 Un levītu galvenie bija Hašabja, Šerebja un Ješua, Kadmiēla dēls, un viņu brāļi, kas stāvēja viņiem pretim, lai slavētu un pateiktos pēc Dāvida, Dieva vīra, pavēles, nodaļa pretim nodaļai.
25 Matanja, Bakbukja, Obaja, Mešullāms, Talmons, Akubs bija vārtu sargi un stāvēja sardzē pie vārtu noliktavām.
26 Un šie bija laikabiedri Jojakimam, Ješuas dēla, Jocadaka dēladēlam, un zemes pārvaldniekam Nehemijam un priesterim un rakstu mācītājam Ezram.
27 Un Jeruzālemes mūru iesvētīšanai sameklēja levītus no visām viņu vietām, lai atvestu viņus uz Jeruzālemi svinēt iesvētīšanu ar prieku un ar slavas dziesmām, ar dziedāšanu, ar cimbālēm, arfām un lirām.
28 Un dziedātājiem piederīgie sapulcējās no visas Jeruzālemes apkārtnes, kā arī no Netofas ciemiem,
29 tāpat no Bēt-Gilgalas un no Gebas laukiem un Asmavetas; jo dziedātāji sev bija uzcēluši ciemus visapkārt Jeruzālemei.
30 Un priesteri un levīti šķīstījās, un viņi šķīstīja arī tautu un vārtus, un mūri.
31 Tad es liku uzkāpt Jūdas lielkungiem augšā uz mūra, un es sakārtoju divus lielus slavas dziesmu korus un sarīkoju svētku gājienus. Viens no tiem devās pa labi no mūra virzienā uz Mēslu vārtiem,
32 un aiz viņiem gāja Hošaja un puse no Jūdas lielkungiem, proti:
33 Asarja, Ezra, Mešullāms,
34 Jūda, Benjamīns, Šemaja, Jeremija,
35 un daži no priesteru dēliem ar trompetēm, proti: Zaharja, Jonatāna dēls, tas Šemajas dēls, tas Matanjas dēls, tas Mihas dēls, tas Zakura dēls, tas Asafa dēls,
36 un viņu brāļi: Šemaja, Azareēls, Milalajs, Gilalajs, Maājs, Netaneēls un Jūda, Hananijs ar Dāvida, Dieva vīra, mūzikas instrumentiem; pats rakstu mācītājs Ezra gāja viņiem pa priekšu.
37 Tālāk viņi devās virzienā uz Avota vārtiem un tur kāpa taisni uz priekšu un augšup pa Dāvida pilsētas kāpnēm līdz uzejai augšā uz mūri un tad augšpus ķēniņa Dāvida pilij līdz Ūdens vārtiem austrumos.
38 Un otrs slavas dziesmu koris devās uz pretējo pusi, un es pats aiz viņiem līdzi ar pusi no ļaudīm augšā pa mūri, garām Cepļu tornim, līdz Platajam mūrim,
39 tad garām Efraima vārtiem un Vecajiem vārtiem, un Zivju vārtiem, garām Hananeēla tornim un Meas tornim līdz Avju vārtiem; pie Sardzes vārtiem viņi apstājās.
40 Tā abi svētku kori nostājās pie Dieva nama, arī es un puse no priekšniekiem kopā ar mani.
41 Tad priesteri Ēljakīms, Maāseja, Minjamīns, Miha, Zaharja un Hananja pūta trompetes,
42 bet Maāseja, Šemaja, Ēleāzars, Usija, Johanans, Malkija, Ēlāms un Ēzers, dziedātāji, nodziedāja dažas dziesmas Jisrahjas vadībā.
43 Tajā dienā viņi nesa lielus kaujamos upurus un priecājās, jo Dievs Tas Kungs bija iepriecinājis viņus ar lielu prieku; arī sievas un bērni priecājās, un Jeruzālemes gaviles bija tālu dzirdamas.
44 Tajā pašā dienā tika iecelti arī vīri pār mantu noliktavām, kuras bija paredzētas pirmo augļu un desmitās tiesas novietošanai, lai savāktu tur no pilsētu tīrumiem likumīgās daļas priesteriem un levītiem; jo Jūda priecājās par priesteriem un levītiem, kas bija kalpošanas darbā;
45 un tie pildīja savus pienākumus pret Dievu un veica šķīstīšanu; tāpat veica savu darbu arī dziedātāji un vārtu sargi pēc Dāvida un viņa dēla Salamana pavēlēm,
46 jo jau kopš seniem laikiem, Dāvida un Asaja dienās, bija bijuši dziedātāju vadītāji un bija dziedātas Dievam slavas dziesmas un pateicības dziesmas.
47 Un Zerubābela dienās un Nehemijas dienās viss Israēls katru dienu deva dziedātājiem un vārtu sargiem nodevas, ikdienas devu, un nodeva svēto tiesu levītiem, un levīti nodeva svēto tiesu Ārona dēliem.

13.nodaļa

1 Tajā pašā dienā tika nolasīta Mozus grāmata skaļā balsī, un tur stāvēja rakstīts, ka neviens amonietis, nedz moābietis nedrīkst tikt uzņemts Dieva draudzē nemūžam,
2 jo viņi nebija nākuši pretim Israēla bērniem ar maizi un ūdeni un bija salīguši Bileāmu pret viņiem, lai viņus lādētu, bet mūsu Dievs pārvērta lāstu par svētību.
3 Un, kad viņi dzirdēja bauslību, viņi nošķīra visus tos no Israēla, kas bija svešas vai jauktas izcelsmes.
4 Bet jau pirms tam priesteris Ēljašibs, kas bija iecelts par pārzini Dieva nama telpām, kāds Tobijas tuvinieks,
5 bija iekārtojis viņam lielu telpu, kur agrāk novietoja ēdamos upurus, vīraku, traukus un desmito tiesu no labības un vīnogu sulas, un eļļas, to, kas bija paredzēts levītiem, dziedātājiem un vārtu sargiem, un nodevas priesteriem.
6 Bet, kamēr tas bija noticis, es nebiju Jeruzālemē, jo Bābeles ķēniņa Artakserksa valdīšanas trīsdesmit otrajā gadā es biju devies pie ķēniņa viņa pilī un galmā. Un pēc kāda laika es lūdzu atvaļinājumu no ķēniņa
7 un atkal nonācu Jeruzālemē; tad es atklāju to nelietību, ko Ēljašibs bija darījis Tobijas labā, iekārtojot viņam telpu Dieva nama pagalmos.
8 Tas radīja manī tādu nepatiku un riebumu, ka es liku izsviest visas Tobijas mantas ārā no tās telpas
9 un pavēlēju, lai telpas iztīra, un es noliku tur atpakaļ Dieva nama piederumus, mantas ēdamam upurim un vīraku.
10 Es arī uzzināju, ka levītiem nodevas nav nodotas, tā ka levīti un dziedātāji, kas darīja darbu, bija izklīduši katrs uz savu tīrumu.
11 Tad es bāros ar priekšniekiem un sacīju: "Kādēļ Dieva nams ir tā pamests?" Un es sapulcināju visus izklīdušos un iecēlu viņus atkal katru savā vietā.
12 Kad pēc tam viss Jūda atveda noliktavās desmito tiesu no labības, no vīnogu sulas un eļļas,
13 tad es iecēlu kā mantziņus pār noliktavām priesteri Šelemju, rakstvedi Cadoku un no levītiem Pedaju un kā viņu palīgu Hananu, Zakura dēlu, kas bija Matanjas dēls, jo viņus uzskatīja par uzticīgiem, un viņu pienākums tagad bija kārtot sadali saviem brāļiem.
14 Piemini mani par to, mans Dievs, un neizdeldē no ļaužu piemiņas manus labos darbus, kurus esmu darījis sava Dieva nama un tā uzturēšanas labā!
15 Tajās dienās es redzēju Jūdā dažus, kas mina vīna spiedes sabatā un ieveda labību un krāva uz ēzeļiem; arī vīnu, vīnogas, vīģes un visādas nastas viņi veda uz Jeruzālemi sabata dienā; es tad brīdināju viņus tai dienā, kad viņi pārdeva preces.
16 Arī tirieši, kas dzīvoja tur, ieveda zivis un visāda veida preces un pārdeva sabatā Jūdas ļaudīm un Jeruzālemē.
17 Tad es bāros ar Jūdas dižciltīgiem un sacīju viņiem: "Kas tā ir par ļaunu lietu, ko jūs darāt un tā apgānāt sabata dienu?
18 Vai jūsu tēvi tāpat nav darījuši, tā ka mūsu Dievs lika nākt pār mums un visu šo pilsētu visai šai nelaimei? Tomēr jūs vēl pavairojat dusmas uz Israēlu, nonievādami sabatu!"
19 Un, kad sabata priekšvakarā Jeruzālemes vārtos metās krēsla, es sacīju, lai aizslēdz vārtus, un noteicu, lai tos neatver līdz sabata beigām. Un es iecēlu kādus no saviem kalpiem par vārtu uzraugiem, lai neviena preču nasta neienāktu sabata dienā.
20 Tad tirgotājiem un dažādu preču pārdevējiem nācās pārnakšņot ārpus Jeruzālemes vienu vai divas reizes.
21 Bet es brīdināju viņus un sacīju viņiem: "Kādēļ jūs pārnakšņojat mūra priekšā? Ja jūs vēl tā darīsit, es likšu jūs apcietināt!" Sākot no šī brīža, viņi vairs nenāca sabatā.
22 Tad es sacīju levītiem, lai viņi šķīstās un nāk vārtus sargāt, lai turētu svētu sabata dienu. Piemini arī to manā labā, mans Dievs, un parādi man žēlastību pēc Savas lielās žēlsirdības!
23 Tajās dienās es redzēju arī jūdus, kas bija apprecējuši ašdodiešu, amoniešu un moābiešu sievas.
24 Viņu bērni runāja pa pusei ašdodiski, un viņi neprata runāt jūdiski, bet prata tikai citu tautu valodas.
25 Tad es izteicu šiem ļaudīm smagus pārmetumus, lādēju viņus, pat situ dažus no viņiem un plēsu viņu matus, un es liku viņiem zvērēt pie Dieva: "Jūs nedrīkstat dot savas meitas viņu dēliem par sievām, nedz ņemt viņu meitas saviem dēliem vai sev pašiem par sievām!
26 Vai Salamans, Israēla ķēniņš, nekrita grēkā tieši šādu sievu dēļ? Tiešām, starp daudzām tautām nebija tautas ar tādu ķēniņu kā viņš, un viņš bija sava Dieva iemīļots, un Dievs iecēla viņu par ķēniņu visā Israēlā, un tomēr svešinieku sievas pat viņu ievilināja grēkā.
27 Un tagad mums jādzird par jums, ka jūs atļaujaties sev to pašu netaisnību un, precēdami svešas sievas, kļūstat neuzticīgi mūsu Dievam."
28 Un viens no augstā priestera Jojadas, Ēljašiba dēla, dēliem bija horonieša Sanballata znots; tādēļ es viņu aizraidīju prom no savas tuvākās apkārtnes.
29 Piemini viņiem, mans Dievs, to, ka viņi visvairāk ir aptraipījuši priesteru kārtas godu un lauzuši derību, ko Tu esi noslēdzis ar priesteriem un levītiem.
30 Tā es šķīstīju viņus no visa svešā, un es noteicu priesteriem un levītiem no jauna viņu pienākumus katram savā darbā,
31 un es nokārtoju par jaunu malkas piegādi noteiktos laikos un pirmo augļu pienešanas kārtību. - Piemini to, mans Dievs, man par labu! 

Saites.
Vecā derība.