Neftīda
Raksturojums. Neftīda (sengrieķu), Nebeteta (senēģiptiešu) ēģiptiešu mitoloģijā ir viena no enneādes dievībām.
Ikonogrāfija. Mākslā Neftīda tāpat kā Izīda tika attēlota ar spārniem, kas raksturo abu dieviešu sarga funkcijas. Neftīda attēlota kā jauna sieviete, kuras galvu rotā pašas hieroglifi.
Radniecība. Neftīda bija zemes dieva Geba un debesu dievietes Nutas meita; jaunākā no abu dievu bērniem. Viņa bija Ozīrisa, Izīdas un Seta māsa. Neftīdas vīrs bija viņas brālis, nežēlīgais dievs Sets.
Mīti. Neftīda bieži minēta populārākajos ēģiptiešu mītos. Mītā par Izīdu un Ozīrisu, Neftīda kā Izīdas māsa aktīvi līdzdarbojās visos galvenajos notikumos un veic dažādus rituālus. Kopā ar Izīdu apraudāja mirušo Ozīrisu. Neftīda palīdzēja Izīdai meklēt Ozīrisa ķermeņa daļas un sargāja viņa mūmiju, stāvēdama tās galvgalī. Mīti vēsta, ka abas māsa (Neftīda un Izīda) sagaida mirušo pie austrumu debesīm, kas pēc seno ēģiptiešu priekšstatiem, bija viņām atvelētā debesu sfēra. Tāpat mītos lasāms, ka dienā Izīda pārvietojās pa Nīlu īpašā kuģi „Izīdas laivā,” savukārt naktī to dara Neftīda.
Teoloģija. Neftīdas rakstura iezīmes un galvenās funkcijas pētniekiem vēl aizvien nav skaidras. Šķiet, ka Neftīda bija Izīdas pretmets, nakts dievība. Sengrieķu rakstnieks un vēsturnieks Plūtarhs (ap 46.- ap 120.g.) traktātā „Par Ozīrisu un Izīdu” raksta, ka Neftīda ir neauglīgo zemju personifikācija: tipoloģiski tuva Setam un pretēja Ozīrisam un Izīdai.
Hipotēzes. Domājams, ka Neftīda nav bijusi dievība, ko pielūdza un kurai bija savs kults. Daudzi pētnieki uzskata, ka Neftīda ir „sacerēta” kā nepieciešams enneādes sieviešu kārtas korelāts Setam. Kā argumentu šī viedokļa piekritēji min faktu, ka mītu ciklā par Ozīrisu Neftīda sadarbojās (pretēji savai lomai enneādē) ar Izīdu, nevis ar Setu. Savukārt citi pētnieki šādu viedokli noraida. Ir pieņēmums, ka Neftīda radusies sašķeļoties Izīdas mitoloģiskajam tēlam.
Saites:
Senēģiptiešu mitoloģija.
