Nevaličora
Neolīta laika nometne Turcijas DA. Pieder pie tās pašas Ziemeļdivupes neolīta kultūras kā Gebeklitepe, Čeijeņutepesa u.c.
Atklāšana un izpēte. Pētījis Haralds Hauptmans no Vācu arheoloģijas institūta Stambulā.
Objekti.
Kulta ēka. Kāda kulta ēka datēta ar 8400.-8000.g.pmē. Orientēta pēc DR-ZA virziena. ZA sienas vidū arheologi uzgāja nišu. Tajā atradās no akmens izcirsta dabiska lieluma olas formas cilvēka galva. Rupji veidotas ausis un zirgaste.
Kaļķakmens totēms. To atrada Haralds Hauptmans kulta ēku izrakumu laikā. Virsotnē bija plēsīgs putns, kas sēdēja uz cilvēku galvām Totēms simbolizē Debesu asi un ir līdzīgs mūsdienu jezīdu sandžakam.
Atradumi.
Akmens totēmu stabi. Tiem galā ir cilvēku galvas, no kuru augšējās daļas izspurdz putns. Vienā no gadījumiem tas pilnīgi noteikti ir grifs. Uzgājis H.Hauptmans.
Akmens galva ar sēni. Tā ir viena no dabiskā lielumā esošajām akmens galvām, ko uzgājis H.Hauptmans. Galva bija uzstādīta nišā kvadrātveida kulta ēkas ZA daļas centrā. Galvai ir ausis, taču nav sejas. Uz telpas iekšieni bija vērsts pakausis, ko rotāja „zirga astes” tipa figūra. Papētot gan izrādās, ka tā ir līkumojoša čūska ar sēnes galvu (līdzīga Džerfelahmāras piktogrammām). Tiesa gan, šim veidojumam ir arī zināma līdzība ar pimpi (bet varbūt ar spermatozoīdu!?).
Saites.
Ziemeļdivupes neolīta kultūra.
