Neita
Radniecība. Dēls – Tutu, Sebeks.
Raksturojums. Viena no senākajām senēģiptiešu dievēm. Medību un aušanas dieve, Saīsas pilsētas dieve. Viņu simbolizēja vairogs ar divām krustiski pienaglotām bultām.
Ikonogrāfija. Mākslā Neita attēlota kā sieviete ar Lejasēģiptes kroni galvā, barojam divus bērnus.
Vēsture. Neita ir viena no senākajām ēģiptiešu dievietēm. Viņas kulta centrs bija Saīsa, kas bijusi vecākā un lielākā apmetne Ēģiptē un pirmā Lejasnīlas galvaspilsēta pēc apvienošanās, kas notikusi 3100.g.pmē. Hors-Aha, pirmās apvienotās Ēģiptes dinastijas valdnieks, uzcēlis Saisā dievietei Neitai veltītu templi, kur noglabājis plāksnītes par Atlantīdu. Neitas vēlākā izpausme bija grieķu dievietē Atēna. Pēc Senās valsts norieta dieviete Neita tika pilnībā aizmirsta.
Neitas kulta atdzimšana notika XXVI dinastijas saītu periodā (VII-VI gs.pmē.), kad ēģiptieši atjaunoja gan dievietes templi, gan visvecākos pierakstus. Šīs dinastijas laikā Neitas kults izplatījās visā senajā Ēģiptē. Tieši šajā laikā Solons apmeklējis Ēģipti - tā apgalvoja Platons. Hērodots rakstīja, ka faraons Jahmoss tikko kā bija pabeidzis Neitas tempļa atjaunošanas darbus, kad Saisā ieradies Solons.
Neitas templī glabājušas plāksnītes, uz kurām bija pierakstīts stāsts par Atlantīdu. To saturu Solonam pārtulkojis augstais priesteris Sonhiss. Sonhiss ir ēģiptiešu dieva Suhosa, kas zemē pie Nīlas bija pazīstams kā Sebeks, grieķiskais atvasinājums. Sebeks bija ūdens dievība, dievietes Neitas dēls.
Platona piekritējs Krantors 260.g.pmē. personīgi devies uz Ēģipti un Saīsas pilsētā apmeklējis Neitas templi, kur viņš atklājis oriģinālās plāksnītes. Plāksnītes atradušās uz kolonnām Neitas templī. Saisas priesteru iztulkotais teksts pilnībā sakritis ar Platona rakstīto.
Teoloģija. Dieviete Neita seno ēģiptiešu mitoloģiskajos un reliģiskajos priekšstatos ietvēra sevi savdabīgu duālismu, savienojot vīrišķo un sievišķo pirmsākumu. Viņa tika dēvēta par „tēvu tēvu un māšu māti.” Neita bija polifunkcionāla dieviete. Neita ēģiptiešu mitoloģijā veic demiurga funkcijas. Radījusi dievu un cilvēku sēklas. Neita personificējusi haosa ūdeņus, no kuriem pacēlies uzkalns - pirmā zeme. Neita bija ūdens un jūras dieviete. To apliecina viens no epitetiem - „ceļu atvērēja.” Neita bija vissenāko stāstu - gan dievu, gan cilvēku - glabātāja (tas ir zīmīgs fakts Atlantīdas problemātikas kontekstā).
Viņa tika pielūgta arī kā medību un kara dieviete. Neita bija arī dieviete dziedinātāja, kas gan atvairīja no slimnieka ļaunos dēmonus, gan bija saistīta ar mirušo aizkapa pasauli.
Šāda ambivalence un polifunkcionālisms sekmēja dievietes Neitas identificēšanu ar citām dievietēm, piemēram, Hatoru, Izīdu, Neftīdu. Savukārt grieķi Neitu identificēja ar Atēnu.
Saites:
Senēģiptiešu mitoloģija.
