Naīsas aplenkums
Politiskā un militārā situācija pirms aplenkuma. Visa mūsu ēras I.g.tk. laikā Melnās jūras piekrastes līdzenumu skitu ciltis apdraudēja Romas varenību. Tomēr romieši visai veiksmīgi atvairīja gan haotiskos "austreņu barbaru," gan veselu armiju uzbrukumus. Līdz 269.gadā pie Naīsas romieši iznīcinoši sagrāva savus pretiniekus. Tomēr pēc 200 gadiem izvirzījās huņņu līderis Atilla, kas spēja ne tikai apvienot dažādas ciltis, bet arī vairākkārt jūtami sakaut Romas armijas. Viena no tādām sakāvēm bija Naīsas aplenkums.
Ieguvis varu, Atilla 441.gadā devās karagājienā uz Ilīriju. Par iemeslu kara sākumam kalpoja Margas bīskapa darbības - saskaņā ar huņņu teikto, viņš esot nozadzis ķēniņu dārgumus no huņņu kapenēm. Marga tika ieņemta un izlaupīta, bet pēc tam huņņi pārcēlās pāri Donavai un turpināja savu karagājienu. Par nākamo viņu mērķi kļuva Nisas pilsēta.
Ja agrāk huņņu armija bija klejotāju orda un Romas impērija bija pietiekami stipra, lai tos atvairītu, tad huņņi Atillas vadībā bija jau visai draudīgs militārais speks, kas turklāt bija apgādāts ar kara tehniku cietokšņu ieņemšanai. Milzīgā huņņu armija nonāca pie naīsas, pilsētas iedzīvotāji steigšus patvērās aiz tās sienām un gatavojās aizsardzībai.
Spēki pirms kaujas. Pie Naīsas pilsētas nonāca gandrīz 500 000 vīru liela huņņu armija - par to liecina romiešu vēsturnieki. To rīcībā bija sienu graujamās un citas aplenkuma mašīnas.
Kaujas gaita. Neviens netraucēja atnākušajiem huņņiem pārcelties pāri upei, uzceļot koka tiltus. Tādejādi Atilla nogādāja pāri upei kājniekus, kavalēriju un aplenkuma mašīnas.
Huņņi devās pie aplenktās pilsētas ar tā saucamajiem "auniem" - uz riteņiem uzmontētiem baļķiem. Uzbrūkošie lielā skaitā aiz šīm mašīnām devās uzbrukumā, jo tās aizsargāja lieli no zariem pīti vairogi, klāti ar vilnu un kazu ādām. Tādi vairogi uzbrūkošos droši sargāja no bultām, ko šāva no aizsargmūriem, no podiem ar plaucējošiem maisījumiem un pat no akmeņiem. Aiz vairogiem aizsargātie karavīri spēja pietuvoties tuvu pie aizsargsienām, šāva tieši šaujamlūkās no tuva attāluma, tā izsitot no ierindas pilsetas aizstāvjus. "Auni" pārvietojās tādejādi, ka karavīri, kas atradās baļķu malās, atspērās ar kājām pret zemi un tādejādi ripināja uz priekšu kaujas mašīnu.
Atilla, pievedot pie mūriem lielu skaitu kaujas mašīnu, piespieda pilsētas aizstāvjus atkāpties no sienām. Pēc tam tika pievesti tarāni ar kuriem sienās tika izgrauti robi. Tā huņņi sagrāba un izlaupīja Nisu. Šādi Atilla atriebās ro miešiem par sakāvi, ko gandrīz 200 gadu atpakaļa te cieta huņņi imperatora Klaudija laikā.
Saites.
Kauju saraksts.
