Neolīta revolūcija
Šo terminu pirmais sācis lietot britu-austrāliešu arheologs Gordons Čailds (1892.-1957.g.).
Pāreja no vākšanas un medībām uz lauksaimniecību.
Pirms 11 000 gadiem Auglīgā pusmēness reģionā, cilvēki tradicionālos iztikas iegūšanas veidus – medības, zveju un augu vākšanu – pakāpeniski nomainīja pret zemkopību un lopkopību. Citiem vārdiem – norisinājās pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību. Tas nozīmēja, ka līdz ar šo pāreju cilvēks kļuva par būtni, kas spēj ietekmēt dabu, lai ražotu pārtiku. Šīs izmaiņas vēstures zinātnē mēdz dēvēt par “neolīta revolūciju.”
Pagaidām zinātniekiem nav pilnīgas skaidrības par tā sauktās neolīta revolūcijas cēloņiem un norisi. Tik daudz zināms, ka pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību bija sarežģīts un ilgstošs process (Sk.: Lauksaimniecības pirmsākumi Ķīnā meklējami pēdējā apledojuma maksimuma fāzē pirms 23 000 gadu, aliens.lv, 08.05.2013.).
Dažādu pētnieku izteiktās hipotēzes par lauksaimniecības pirmsākumiem var iedalīt divās daļās:
- daļa pētnieku uzsver klimata izmaiņu lomu pirmajos augu un dzīvnieku domestifikācijas eksperimentos;
- citi, savukārt, akcentē iedzīvotāju skaita pieaugumu neolītā.
Tomēr vairums pētnieku, skaidrojot šos procesus, ņem vērā gan vides izmaiņas, gan iedzīvotāju skaita pieaugumu.
Raksti.
DNS analīzes apstiprina: pirmie Anatolijas zemkopji bija vietējie mednieki-vācēji.
