Aliens

Miega paralīze

Organisma stāvoklis un psihofizioloģisks fenomens, kas saistīts ar daļēju vai pilnīgu pārejošu paralīzi pirms iemigšanas vai pamošanās laikā.

Apraksts. Paralīzes laiks var ilgt no dažām sekundēm līdz pat vairākām minūtēm. Atsevišķos gadījumos cilvēki var arī sajust spiedienu uz krūtīm vai smakšanas sajūtu, un tieši tādēļ dažkārt mūsu senči uzskatīja, ka uz krūtīm tup lietuvēns.
Mostoties. Ja tā iestājas pamostoties, to sauc par hipnopompisku vai pēcdzemdību miega paralīzi. Miega pētnieki uzskata, ka vairumā gadījumu miega paralīze norāda uz to, ka cilvēka ķermenis nemierīgi iziet miega fāzes; retos gadījumos miega paralīze ir saistīta ar dziļām psihiskām problēmām. 
Iemiegot. Ja tā iestājas iemigšanas laikā, to sauc par hipnagoģisku vai pirmsdzemdību miega paralīzi. Hipnagoģiskā miega paralīze skaidrojama ar to, ka, aizmiegot, ķermenis lēnām atslābinās un cilvēks mazāk apzinās apkārt notiekošo. Tomēr, ja aizmigšanas laikā cilvēks paliek pie pilnas apziņas, var iestāties miega paralīze, proti, būs zudusi spēja kustēties vai runāt. Ātrās jeb seklās miega fāzes laikā acis kustas ātri un rodas sapņi, bet pārējais ķermenis paliek mierīgs, proti, muskuļi šīs fāzes laikā ir “izslēgti”. Ja cilvēks nāk pie apziņas pirms šī cikla beigām, arī šajā gadījumā būs zudusi spēja kustēties vai runāt.
Tādu miega paralīzi iemiegot pavada dūkšana galvā, ekstremitāšu pielīšana ar tādu kā enerģiju, kā rezultātā neko vairs nevar pakustināt. Iespējama ir vienīgi elpošana, pie tam, ritmiski elpojot, paralīze visai drīz pāriet. Iesākumā dīvainās sajūtas cilvēkā rada bailes par notiekošo, bet nākamās reizēs cilvēks izturas arvien mierīgāk, jo nekādas negatīvas parādības nav sekojušas.

Cēloņi. Apmēram četri no 10 cilvēkiem var ciest no miega paralīzes. Vairumā gadījumā tā ir raksturīga pusaudžiem, jo var būt iedzimta. Tomēr miega paralīzi var izsaukt arī citi faktori: regulārs miega trūkums, mainīgs miega grafiks, dažādas miega problēmas (narkolepsija, kāju krampji), stress, kaitīgu vielu lietošana (piemēram, alkohols), kā arī gulēšana uz muguras.
Gadsimtu gaitā miega paralīzes simptomi ir skaidroti ļoti daudzos veidos un bieži tiek attiecināti uz kāda ļaunuma, pārdabiska spēka klātbūtni, tādēļ cilvēki jau sen ir meklējuši skaidrojumus šim noslēpumainajam fenomenam un ar to saistītajām baiļu izjūtām.
Akadēmiskā medicīna skaidro, ka tas rodas ātrā (seklā) miega fāzē gadījumos, ja cilvēks joprojām ir ātrā miega fāzē, taču prāts daļēji jau ir pamodies. Šajā miega fāzē smadzenes faktiski paralizē ķermeni, lai novērstu tā līdzdarbošanos sapņos. Smadzenes, vēl ticot, ka cilvēks ir aizmidzis, turpina paralizēt ķermeni, pakļaujot cilvēku šausminošiem, burtiski atmodinošiem murgiem.
Miega paralīze var būt saistīta ar citiem miega traucējumiem, piemēram, narkolepsiju. Narkolepsija ir pārmērīga vēlme gulēt, ko izraisa problēmas, kas saistītas ar smadzeņu spējām regulēt miegu.
Šis skaidrojums spēj pamatot tikai daļu gadījumu, kas tiešām notiek pamostoties. Tomēr vairums miega paralīzes gadījumu notiek tieši iemiegot un esot pie pilnas apziņas. 

Ārstēšana. Miega paralīzes ārstēšanu var sekmēt jebkura pamata cēloņa, piemēram, narkolepsijas, ārstēšana. Ārstēšanas metodes var ietvert: miega paradumu uzlabošanu - sekot līdzi tam, lai katru nakti guļot tiktu pavadītas ne mazāk kā sešas līdz astoņas stundas; medikamentu lietošanu, piemēram, antidepresantus, ja tos izrakstījis ārsts, lai palīdzētu regulēt miega ciklus; jebkuras psihiskās veselības problēmu ārstēšanu, kas var veicināt miega paralīzi; citu miega traucējumu ārstēšanu; atteikšanos no alkohola, smēķēšanas, narkotiskajām vielām, arī kofeīna.

Miega paralīze un sapņi. Mistiķi saka, ka miega paralīze esot aizsargmehānisms, kas novēršot traumas aktīvas sapņošanas laikā.

Miega paralīze un Nolaupīšana. Ufologi uzskata, ka, iespējams, miega paralīze kaut kādā veidā saistīta ar tā saucamo Nolaupīšanas fenomenu. Piemēram, kāds Jarno Lahtinens, kas miega paralīzes laikā paliek pie pilnas apziņas, veicis vienkāršu, bet interesantu eksperimentu. Kad kārtējo reizi iestājās paralīze, viņš iztēlojās, ka viņu taisas Nolaupīt: "Tad mana iztēle sāka darboties. Siena manā istabā sāka gaismoties un gaismas plankuma centrā es pamanīju humanoīdu." Rezultātā J.Lahtinens stipri pārbijies. Viņš pieļauj iespēju, ka šie pārdzīvojumi varētu būt radniecīgi tādiem, ko ļaudis piedzīvojuši Nolaupīšanu laikā.
Slavenais Nolaupītais Vitlijs Štrībers tā apraksta savu „nolaupīšanas” sākumu: „Mani pārņēma šausmas, tādas stipras un fiziski sajūtamas, ka likās vairāk bioloģiskas nekā psiholoģiskas. Mana asins, kauli un muskuļi bija vairāk pārbiedēti, nekā mans saprāts. Āda sāka niezēt, mati sacēlās stāvus kā no statiskā lādiņa. Viņu klātbūtnes sajūta istabā bija neizturami spēcīga un dīvaina. Es mēģināju pamodināt Annu [viņa sieva], taču nevarēju atvērt muti...”
Šāda visaptveroša paralīze ik pa brīdim ir sastopama.
Mediķi atzīmē, ka tie ir kādas visai retas slimības simptomi, ko sauc par „miega paralīzi.” Tā var notikt ar katru, pie tam paralīze var būt vāja un mazizteikta, bet arī biedējoši stipra.
Grūti pateikt, vai Štrībers kļuva par upuri „miega paralīzei,” jo viņa gadījums ir visai komplicēts.
Deivids Hafords grāmatā „Bailes, kas atnāk naktīs” bez skaita un gala apraksta dažādus „miega paralīzes” gadījumus. Tajos upuri izjūt smagumu, kas gulstas uz krūtīm, apgrūtinot elpošanu un sirdspukstus. Šos simptomus nereti pavada vīzijas, redzes un dzirdes halucinācijas. Reizēm cilvēki jūt spokainu pirkstu pieskaršanos.
Tādējādi, iespējams, daudzus Nolaupīšanas gadījumus var izskaidrot ar „miega paralīzi.” Tomēr pilnīgi nav skaidrs, kas tad tādu paralīzes stāvokli rada un vai pati šī paralīze nav daļa no Nolaupīšanas.
Ļaudis, kas cieš no „miega paralīzes,” apzinās savu stāvokli un spēj to kontrolēt. Kāds Jarno Lahtinens (soms laikam!), kas arī spēja saglabāt apziņu „miega paralīzes” laikā, veica eksperimentu. Kad uznāca „paralīze,” viņš iztēlojās, ka viņu taisās „nolaupīt.” „Tad sāka strādāt mana iztēle. Siena istabā sāka gaismoties un gaismas laukuma vidū saskatīju humanoīdu.” Tad nu Lahtinens tā sabijās, ka tagad savas toreizējās izjūtas uzskata par radniecīgām tām, kuras cilvēki reāli izjūt tiekoties ar citplanētiešiem.
Paralīzes stāvoklis rodas pārejā no nomoda uz miegu, un tam ir divi veidi – kad slimnieks aizmieg un kad tas mostas. Abos gadījumos problēma rodas no tā, ka smadzenes nepaspēj pāriet no miega stāvokļa uz nomodu (vai arī otrādi!). Ja mūsu smadzenes pamostas ātrāk nekā ķermenis, tad mēs varam sajust savādas izjūtas, to skaitā smagumu krūtīs. Pamošanās pārejas pazīmes ir arī lidojuma sajūta un arī halucinācijas gaismas pleķu veidā. Vai tik arī tas nav „citplanētiešu gaismas staru” izskaidrojums?

Saites.
Miegs.
Murgi.
Nolaupīšanas fenomens.