Aliens

Marsa pavadoņi

Tādi ir divi – Foboss („bailes”) un Dēmoss („šausmas”).

Pavadoņu atklāšana.
Dogonu zināšanas. No neatminamiem laikiem Āfrikas Mali republikā tagad dzīvojošie dogoni zināja par to, ka Marsam ir divi pavadoņi, tie kustas tuvu planētas virsmai ar noteiktiem apriņķošanas periodiem, pie kam mazākais veidots no fantastiski smagas vielas. Šo zināšanu avots ir zināms – dogoni apgalvo, ka tās tiem devuši Atnācēji no kosmosa.
Johans Keplers jau 1610.gadā izvirzīja domu, ka Marsam ir divi pavadoņi.
1726.(1727.g.?)gadā Džonatana Svifta sarakstītajā grāmatā „Gulivera ceļojums” arī aprakstīti divi Marsa pavadoņi, un sniegti to raksturlielumi. Nodaļā „Ceļojums uz Laputiju” Svifts raksta: „Šie zinātnieki lielāko savas dzīves daļu pavada novērojot debesu spīdekļu kustību. Šejienes teleskopi pēc savām īpašībām ievērojami pārspēj mūsējos. Paši lielākie no tiem nav garāki par trim pēdām, taču tie ir daudz spēcīgāki par mūsu simtspēdīgajiem. Šis pārsvars ļāva laputiešiem savos atklājumos atstāt tālu aiz muguras mūsu eiropiešu astronomus. Tā piemēram, viņiem sastādīts katalogs ar divi simti tūkstošiem nekustīgu zvaigžņu, laikā, kad pats pilnīgākais no mūsu katalogiem satur ne vairāk kā vienu trešo daļu šī skaita. Bez tam, viņi atklāja divas mazas zvaigznes, jebšu divus pavadoņus, kas riņķo ap Marsu. Tuvākais no tiem atrodas no planētas centra attālumā, kas līdzinās trijiem tās diametriem, otrs atrodas no viņas piecu tādu pat diametru attālumā. Pirmais veic pilnu apgriezienu 10, bet otrais 21,5 stundu periodā, kā sekas tam viņu apriņķošanas periodu kvadrāti tuvojas trešajam viņu attāluma potenciālam no Marsa centra.”
Jāpiebilst, ka Svifta laikā Anglijā vēl nebija pieejami teleskopi, bez kuriem pamanīt šos sīkos kosmiskos objektus nekādi nevarēja. Tiesa gan, Svifta dotie raksturlielumi neatbilst mūsdienu aprēķiniem. Pastāv iespēja, ka 200 gadu laikā tie ir mainījušies, taču tam tic pavisam nedaudzi. Iespējams, ka Svifts aizņēmās divu Marsa mēnešu aprakstu no Homēra (tādi ir bijuši?), zinātniska izskata labad pievienojis tam klāt Keplera planētu kustības likumus. Tomēr apbrīnojami, ka Svifts zinājis par Marsa pavadoņu eksistenci 150 gadus pirms to atklāšanas.
Oficiāla atklāšana. Abus pavadoņus nejauši „atklāja” tikai 1877.gadā Azafs Holls no Vašingtonas jūras kara observatorijas, aplūkojot Sarkano planētu.

Pavadoņu apraksts. Abi Marsa pavadoņi ir visai dīvaini.
Kustība. Tie ir vienīgie pašlaik tādi zināmie pavadoņi Saules sistēmā, kas riņķo ap savu planētu tās ekvatoriālajā plaknē ātrāk nekā rotē viņa pati.
Foboss vienas Marsa dienas laikā veic divus apļus, bet Dēmoss kustas tikai mazliet ātrāk nekā griežas pati planēta. Pavadoņu orbīta ir gandrīz apaļa. Fobosa orbīta nekādi nesaderas ar viņa hipotētisko masu, kas radījis ufologu hipotēzi par pavadoņa mākslīgo izcelsmi un tukšo vidu - par to liecinot aprēķini.
Uzbūve. Zinātnieki abiem pavadoņiem pieraksta gluži parastu izcelsmi, proti, planēta tos piesaistījusi no Asteroīdu joslas lūžņiem. Taču tas ir visai mazticams, jo tie abi apriņķo planētu stingri ekvatoriālā plaknē. Tāda sagadīšanās būtu maz iespējama.
Tiem ir ļoti plāna atmosfēra, tie nenovēršami tuvojas planētas virsmai. Pavadoņu virsma izsista ar krāteriem. Ir mīkla, kādēļ krāteru ir tik daudz, vēl jo vairāk, ka pavadoņu masa ir pārlieku maza, lai no kosmosa pievilktu meteorus.
Dievu karu teorijas piekrtēji apgalvo, ka krāteri ir vietas, kuros trāpījuši kosmisko ieroču lādiņi. Tāpat izvirzīta hipotēze par Marsa pavadoņu mākslīgo izcelsmi, tādā gadījumā būtu arī iespēja, ka krāteru atveres ir ieejas pavadoņa iekšienē.

Pētīšanas misijas. Cilvēku kosmiskās zondes ieguvušas pavadoņu virsmas attēlus – tās ir izrobotas ar krāteriem. Zondes divas reizes ir mēģinājušas pārlidot pavadoņus tuvu virsmai, taču abi šīe mēģinājumi izrādījās nesekmīgi. Zondes pārtrauca raidīt. Arī iepriekš sūtīto zondu foto bijuši problemātiski (kā tieši?).
Fobos-2. 1991.gadā krievu lidotāja-izmēģinātāja Marina Popoviča starptautiskā ufologu kongresā paziņoja, ka šī krievu automātiskā stacija pirms apklušanas esot paspējusi izdarīt dažus mīklainus fotouzņēmumus. Kādā no tiem esot redzams, ka uz planētas virsmas krīt elipsveida ēna, kas fiksēta ar infrasarkano kameru. Šis aparāts fotografē tikai siltumu izstarojošus objektus, bet ēnas nemēdz būt siltas.
Otrs uzņēmums rādot milzīgu (~20 km garu un 1,5 km diametrā) cilindrveida objektu, kas lidojis paralēli Fobos-2. Popoviča uzskatīja, ka tieši šis objekts iznīcināja automātisko staciju.
Krievija. Projekts Fobos-Grunt pamatā nodarbosies ar pavadoņa izpēti, bet pētīs arī planētu eiropiešu misijas ExoMars ietvaros.
Eiropa. Programma ExoMars – meklēs uz Sarkanās planētas mikrobu pēdas.
Fobos-Grunt. Krievu Roskosmos kosmosa zonde, kas tika sūtīta uz Fobosu grunts paraugu iegūšanai. To palaida 2011.gada 9.novenbra naktī, 17.krievu Marsa izpētes misija (visas neveiksmīgas). Tai neizdevās ieiet orbītā un tiek gaidīta tās nogāšanās uz Zemes.

Hipotēzes.
Ir doma, ka abi Marsa pavadoņi cēlušies no liela ap Marsu riņķojoša Mēneša tā sadalīšanās rezultātā. Pavadonis gravitācijas ietekmē varētu būt sašķīdis neilgi pēc Marsa rašanās, jo bijis pārlieku tuvu planētai. Pēc tam lielākās atlūzas ietriecās marsā, bet Foboss un Dēmoss vēl ceļu turpina. Šī hipotēze skaidro mīklu, kādēļ abi pavadoņi atrodas tik tuvu Marsa virsmai un to orbītas ir tieši tādas.
Cita hipotēze pauž, ka abi, vai vismaz viens no pavadoņiem, ir mākslīgas izcelsmes - citplanētiešu bāze.
Vēl pētnieki uzskata, ka Foboss ir marsa gravitācijas notverts asteroīds. 

Saites.
Marsa planēta.