Aliens

Mozess, Viljams Steitons (1839.-1892.g.)

Izcils XIX gs. medijs.

Mozess - labsmaržotājs. Noslēpumaini smaržoja, pie tam visai spēcīgi. Parasti pēc verbena (krievu val.), muskusa, svaigi sapļauta siena. Smaržoja vēl vienā nezināmā smaržā, ko iesauca par "garīgo aromātu." Bieži vien šīs smaržas ne tikai smaržoja, bet burtiski izlija pa telpu, kurā atradās Mozess. 1874.gada 4.jūlijā viņš savā dienasgrāmatā rakstīja: "Dārzā, vēl pirms visi bija sasēdušies aplītī, es sajutu smaržas uznācienu - tā nāca no matiem. Es noglaudīju galvu, un rokas sāka smaržot tik pat stipri. Tā bija ne reizi vien. Piparmētras smarža vienmēr koncentrējās pie manas galvas." Mozess noskaidroja, ka viņa izdalītās smaržas kaut kādā veidā ir saistītas ar viņa veselības stāvokli. Katrā ziņā smaržas bija īpaši spēcīgas tieši garīdznieka slimības laikā. Mozess tādēļ izteica hipotēzi, ka šīs smaržas veic kādu ārstējošu funkciju.
Interesanti, ka Mozesa "Smaržas telpā ieņēma vietu, kas ierobežoja pusloks, un tālāk tā nenokļuva," - viņš rakstīja. "reizēm tā [smarža] pacēlās istabā kā siena, tā ka varēja tajā ieiet no vienas puses, bet iziet pa otru. Vispār, smaržu klātienes robežas ap mani, tāpat kā sekojošā temperatūras starpība, vienmēr bija izteikti ļoti jaušami. Kaut ko līdzīgu varēja novērot arī atklātā gaisā. Reiz pastaigas laikā mēs ar draugu iegājām stipras smaržas apgabalā un tūdaļ pat no tā izgājām. Bija pat gadījumi, kad smarža gāzās pār mani kā straume no mazām smaržojošām pilītēm. Reiz, pastaigājoties ar pazīstamu dāmu Vaita salā, es ievēroju uz viņa kleitastraipiņu no rasas piles, kas smalki smaržoja." 

Saites.
Labsmaržojošie.
Mistiķi, burvji, zintnieki, burtnieki, ezotēriķi.