Metroloģija
12 collas – īkšķa platums.
1 pēda
3 pēdas = 1 jards
Attīstoties ražošanai, kļuva nepieciešamas precīzas mērvienības.
Lai arī decimālā sistēma matemātikā darbojās jau sen, priekšlikumu par decimālo mērvienību sistēmas ieviešanu pirmais izteica angļu filozofs Džons Vilkinss 1668.gadā.
Lai pavērtu jaunus zinātnes apvāršņus, Francijas nacionālā asambleja 1790.gadā definēja jaunu garuma etalonu, ko nosauca par metru. Sākotnējā definīcija noteica, ka metrs ir vienāds ar tāda svārsta garumu, kurš sekundē veic tieši pusi sava ceļa.
Tā kā briti jau bija „savākuši” nulles meridiānu (īsākais attālums starp abiem Zemes poliem caur karalisko observatoriju Griničā), tad 1791.gadā Francijas Zinātņu akadēmija noteica, ka „metrs” ir 1/10 000 000 daļa no attāluma starp Ziemeļpolu un ekvatoru, mērot caur Parīzi.
Tālāk 1793.gadā no franču revolucionāriem tika ieviests arī decimālais laiks – jaunajā sistēmā pusdienlaiks iestājās pulksten piecos, bet pusnakts – desmitos.
Decimālā laika skaitīšanas sistēma gan cieta krahu. Baznīcai tā šķita pārlieku sarežģīta, tādēļ tā no 1802.gada atjaunoja tradicionālo Gregora kalendāru. Sekodams šim piemēram Napoleons atcēla decimālo laika skaitīšanas sistēmu visā Francijā 1806.gadā.
Tāpat Francijā ieviesa arī decimālo kalendāru. Tajā 3 desmitdienu nedēļas veidoja 12 regulārus mēnešus, bet „liekās dienas iestutēja gada beigās.
Decimālā sistēma bija ļoti ērta.
Starptautiskais svaru un mēru birojs atrodas Sevrā, Francijā. Tur glabājas augsnes auglības etalons - kilograms melnzemes no Voroņežas stepes.
Latvija metriskajai sistēmai pievienojās 1924.gadā, Lielbritānija – tikai 1963.gadā, bet 2008.gadā metrisko sistēmu kā valsts standartu ieviesa arī ASV.
