Morotopitēki
Morotopithecus (Gebo u.c., 1997.g.).Nosaukums dots pēc atrašanas vietas Moroto Ugandā un nozīmē "Moroto pērtiķi."
Primāti, kas dzīvojuši agrīnajā vai vidējā miocēnā Āfrikā.
Atrašana un izpēte. Pirmo reizi atrasts 1961.-1963. gados Moroto Ugandas austrumos.
Jaunākie atradumi 1994.-1995.gados papildināja informāciju par šiem primātiem, kas dzīvojuši agrīnajā vai vidējā miocēnā.
1997.gadā tika aprakstīta jauna ģints un suga.
Mūsdienās ir atrasti sejas kauli, vairāki zobi un daži skeleta kauli.
Bišopa moropitēks. Morotopithecus bishopi. Nosaukums - pēc pirmo atradumu vietas Moroto Ugandā un atklājēja, ekspedīcijas vadītāja britu ģeologa Viljama Bišopa (William Bishop) vārda, kurš pirmais atrada šīs sugas kaulus.
Pagaidām vienīgā zināmā morotopitēku suga. Vecums ~20,6 milj. gadu.
Lielu izmēru hominīds. Pēc skeleta uzbūves var secināt, ka šie primāti bija pielāgojušies dzīvei mežā, pārtika no augļiem. Viņiem sāka attīstīties vertikālā
gaita uz divām kājām. Skriemeļu uzbūve liecina, ka morotopitēka pēcteči varēja attīstīties tikai kā būtnes ar taisnu muguru un staigāšanu uz divām kājām.
Saites.
Primātu kārta.
