Mēris
Buboņu mēris.
Vēsture. Šobrīd zinātnieki uzskata, ka mēris parādījās pirms 7000 gadu, līdz ar lauksaimniecības ienākšanu Centrāleiropā.
Interesanti, ka šobrīd senākajam mēra upurim ir apmēram 5000 gadu, tā skelets izrakts Latvijā pie Burtnieku ezera.
541.gadā izcēlās buboņu mēris, kas ieguva Justiniāna sērgas nosaukumu un sekmēja Austrumromas impērijas sabrukumu.
1348.gada mēra epidēmijas laikā mira gandrīz puse Eiropas iedzīvotāju. Mēris plosījās līdz 1353. gadam. Demogrāfiskā līkne strauji noslīdēja uz leju.
Buboņu mēra epidēmiju laikā 1346.-1350.gados Franciju, Angliju, Vāciju, Čehiju u.c. Eiropas zemes plaši aptvēra flagelantu kustība, radās pat flagelantu ordeņi.
Iespējams, senos laikos cilvēki nojautuši zvanu skaņu lomu epidēmijās un tās lietojuši. XVI un XVII gs. mēra epidēmiju laikā zvanīja vai nu lēni un ritmiski vai arī bieži ar starpzvaniem. Tā esot ieteikuši tā laika ārsti. Iespējams, šeit kādu lomu spēlējusi ultraskaņa, kas neapšaubāmi arī rodas zvanīšanas rezultātā.
Raksti.
Pirms 5000 gadiem Latvijā apbedīts vīrietis ir senākais mēra upuris.
Saites.
Infekcijas slimības.
