Morāvijas kņazi
Rostislavs (846.-870.g.).
Dzīvesgājums. Nostiprināja Morāvijas galvaspilsētu Velegradu un uzbūvēja vairākus cietokšņus.
Ar mērķi cīnīties pret vācu garīdzniecību sagādāja sev Bizantijas aizbildniecību - palūdza atsūtīt kristiešu sludinātājus. Morāvijā ieradās Konstantīns (Kirils) un metodijs, kuri 863. (vai 8g4.g.) gadā sāka sludināt kristietību slāvu valodā. Tādā situācijā pāvests bija spiests atzīt morāvijas baznīcas patstāvību - Panonijas bīskapiju.
Vācu feodāļi atbalstīja feodalizētās aristokrātijas dumpi Svjatopolka vadībā, iesaistījās savstarpējos cīniņos un sagūstīja Rostislavu, padarīja to aklu, ieslodzīja klosterī, kur tas arī mira.
