Moro, Žans Viktors (1763.-1813.g.)
Moreau.
Franču militārais darbinieks, viens no sava laika labākajiem karavadoņiem.
Dzīvesgājums. Iestājies armijā 1791.gadā kā brīvprātīgais.
Divīzijas ģenerālis kopš 1794.gadā.
Komandēja franču armiju Itālijā,Napoleona I Itālijas karagājienu laikā. Kaujā pie Novī 1799.gadā sakāva A.Suvorovs (arī kaujā pie Adas upes 1799.gada aprīlī).
Pēc 1799.gada 9.novembra (18.brūmera) Napoleona I veiktā apvērsuma Moro kļuva par Reinas armijas komandieri. Moro bija ļoti populārs armijā un viņu varēja salīdzināt ar Napoleonu I - tas viņā saskatīja konkurentu.
1800.gadā uzveica austriešus kaujā pie Hohenlindenas.
1804.gadā tika apsūdzēts rojālistu sazvērestībā un notiesāts uz 2 gadiem ieslodzījuma, ko nomainīja ar izsūtīšanu no Francijas.
1805.gadā emigrēja uz ASV,kur dzīvoja noslēgti - nepiedalījās augstākās sabiedrības svinībās.
1806.gadā pie Moro āka piebraukāt Krievijas valdības pārstāvji.
Tikai 1813.gadā Moro pieņēma Aleksandra I priekšlikumu un vasarā ieradās Sabiedroto armiju štābā. Moro atteicās komandēt armiju, bet piekrita būt par padomnieku. Tieši Moro ieteica sabiedrotajiem monarhiem koncentrēt spēkus Napoleona maršalu korpusu sagraušanai, taču izvairīties no kaujām ar pašu imperatoru.
Piedalījās karadarbībā pret Napoleonu I, un tika nāvējoši ievainots Drēzdenes kaujā 1813.gada 27.augustā. Saskaņā ar nostāstu, pamanījis viņa tālskati blakus krievu imperatoram, Napoleons I personiski esot notēmējis dižgabalu.
Moro apbedīts Pēterpilī, Sv.Katrīnas katoļu baznīcā.
Aplūkojamie objekti.
Kaps Pēterpilī. Moro apbedīts Pēterpilī, Sv.Katrīnas katoļu baznīcā.
Saites.
Napoleona kari (1799.-1815.g.).
