Muzejs, zinību krātuve
No grieķu vārda museion - svētnīca vai vieta, kas veltīta mūzām.
Mūsu laikos muzeji ir institūcijas, kas rūpējas par artefaktu un zinātnisku, vēsturisku vai māksliniecisku objektu savākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu un izpēti. Būtiska muzeju pamatfunkcija ir nodrošināt krājumu pieejamību publiskai apskatei.
Antīkajā pasaulē iespaidīgākā krātuve bija Aleksandrijas muzejs, kas ietvēra arī Aleksandrijas bibliotēku. Tas bija gan kolosāla tekstu krātuve un bibliotēka, gan arī mūzikas, dzejas un filozofijas skolas mājvieta ar atsevišķām telpām astronomijas un anatomijas studijām.
Viduslaikos muzeji kalpoja galvenokārt bagātu indivīdu kaprīzēm un tika veidoti kā ceļojumu trofeju, dīvainu lietu un mākslas darbu kolekcijas. Vācijā tās dēvēja par "Brīnumu telpām" (Wunderkammer), kas mūsdienās tiek sauktas par "Mākslas telpam" (Kunstkammer). Vecākā tāda mākslas kolekcija, kas saglabājusi savu statusu līdz mūsdienām, ir dibināta 1471.gadā, kas stājoties amatā pāvestam Sikstam IV, viņš dāvināja Romas pilsoņiem vēsturiski svarīgu bronzas statuju grupu.
Senākais muzejs Latvijā ir 1869.gadā dibinātais Latvijas Valsts vēstures muzejs.
Muzeju nakts tradīcija. Lai tehnoloģiju laikmetā atgādinātu par kultūras mantojumu, 1997.gadā ducis Berlīnes muzeju un izstāžu zaļu izsludināja brīvu apmeklējumu visas nakts garumā. pasākums kļuva ļoti populārs, un kopš 2002.gada šo ideju pārņēma arī citas valstis, arī Latvija. Muzeju naktis kļuvušas par visas Eiropas nozīmīgu kultūras dzīves sastāvdaļu, apmeklētāju skaits sniedzas miljonos.
Saites.
Mūzas.
