Margrēte II (1972.-patlaban)
Margrēte Aleksandrīna Torhildūra Ingrīda.
Dānijas 54.monarhs.
Radniecība. Tēvs – Frīdrihs IX (iepriekšējais karalis).
Māte – Ingrīda, pirms laulībām Zviedrijas princese.
Māsas, abas jaunākās - Anna Marija (dz.1946.g., vēlākā Grieķijas karaliene, šobrīd dzīvo Londonā) un Benedikta (dz.1944.g., šodien dzīvo Vācijā).
Vīrs - grāfs Anrī de Monpēzs. Iepazinās Lielbritānija, kad viņš tur strādāja Francijas vēstniecībā. 1934.gadā dzimis Bearnes apgabalā Francijas dienvidos, bērnību pavadījis Indoķīnā. Ir Dānijas Takšu audzētāju kluba prezidents. Apprecoties Anrī mainīja vārdu un pēgāja luterticībā.
Vecākais dēls - Frederiks (dz.1968.g.), iepriekš dauzoņa un donžuāns. Sieva Mērija Donaldsone (dz.1972.g.), juriste. Laulība noslēgta 2004.gada 14.maijā, tajā dzimuši divi bērni - princis Kristiāns (dz.2005.g.) un princese Izabella (dz.2007.g.).
Jaunākais dēls - Joakims (dz.1969.g.). 1995.gadā aprecēja sievu Aleksandru (dz.1964.g.), bijušo Honkongas biržas mākleri. Viņiem ir divi dēli - Nikolajs (11 g.) un Fēlikss (8 g.). Joakims sāka vēlāk dzert. nu laulība ir šķirta. 2008.gada 24.maijā Joakims apprecējās otru reizi - ar vienkāršu sievieti francūzieti Marī Kavaljē. Pec gada tiem piedzima puisītis Henriks.
Dzīvesgājums. Piedzima 1940.gada 16.aprīlī Amalienborgas pilī Kopenhāgenā, kad tieši pirms nedēļas Dānijā bija iesoļojis vācu karaspēks.
Jaunības gados cītīgi mācījās. Viņai interesēja senvēsture un arheoloģija, 60.gadu sākumā viņa šo jomu apguva Kembridžas universitātē. Piedalījusies izrakmos Dānijā un, kopā ar savu vectēvu Zviedrijas karali Gustavu IV, Itālijā un Sudānā. Sekoja politoloģijas studijas Ārhūsas universitātē, Sorbonnā un Londonas Ekonomikas augstskolā.
1966.gada 5.oktobrī tika saderinājusies ar savu vīru.
1967.gada 10.jūnijā bija kāzas vairāk kā 400 aristokrātu viesu klātbūtnē Kopenhāgenas Holmens Kirke.
Tā kā 1953.gadā veiktie grozījumi (bija nepieciešami divi Dānijas parlamenta sasaukumi un referendums) ļaut mantot troni arī karaļa meitām (ja karaliskajā ģimenē nav zēnu) Dānijas konstitūcijā, tad 1972.gada 14.janvārī Margrēte II kļuva par pirmo sievieti, kas kāpa Dānijas tronī pēc Margrētes I valdīšanas. Viss notika kā pienākas - premjers Jenss Oto Krags no Kristiansborgas pils balkona trijas reizes nokliedza: "Karalis Frederiks IX ir miris! Lai dzīvo Viņa Majestāte karaliene Margrēte II!"
68 gadus vecā karaliene sabiedrībā ir ļoti iemīļota. Margrēte II ir slavena savu mākslinieces dotību dēļ, un kopš 80.gadiem viņa ir aktīvi pievērsusies zīmēšanai, gleznošanai, bērnu grāmatu ilustrēšanai, kā arī dekorāciju un tērpu dizaina veidošanai teātra un televīzijas uzvedumiem. 2009.gada rudenī viņa pat bija redzama Hansa Kristiāna Andersena pasakas "Meža gulbji" ekranizācijā. Viņas zīmējumi grezno Džona Tolkīna "Gredzenu pavēlnieka" dāņu tulkojumu un Karenas Bliksenas stāstu krājumu. karaliene uzzīmējusi arī īpašu pastmarku, ko dāņi Ziemassvētkos līmē uz apsveikumu kartēm.
Kā jau konstitucionālā monarhijā, karaliene politisku darbību neveic. Taču viņas viedoklī ieklausās, dāni vienmēr ļoti gaida viņas Ziemassvētku uzrunu, kurā viņa tautiešiem saka arī ne visai tīkamas lietas.
Vizīte Latvijā. 1992.gada jūlijā Margarēte II kopā ar princi Heinriku II viesojās Latvijā, viena no pirmajā Eiropas valstu lielpersonām. Pēdējo reizi kronēta persona Latvijā viesojās pirms 60 gadiem.
30.jūlijā 10:00 Margrēte II, prncis konsorts Henriks un troņmantnieks princis Frederiks ar jahtu Danneborg ieradās Rīgas Jūras pasažieru stacijā. Pirmajā vizītē tikās ar Augstākās padomes priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu AP Baltajā zālē. Vizītē pie Gorbunova karaliene viņam pasniedza porcelāna servīzi un karaliskās ģimenes fotogrāfijas. Savukārt Gorbunovs viņai uzdāvināja Egila Rozenberga gobelēnu (karaliene bijusi sajūsmā) un "Latvju rakstu" trīs sējumus. Pēc tam klausījās ērģeļmūzikas koncertu Doma baznīcā, iepazinās ar Vecrīgu. Tad devās uz Dānijas vēstniecību Pils ielā 7 (savulaik tajā ietilpa Latvijas PSR "Ārlietu ministrija"). Vēl programmā bija vizīte Rīgas pašvaldībā (mērs Andris Teikmanis), ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa (koris "Daugaviņa" nodziedāja "Lai līgo lepna dziesma"), iepazīšanās ar Mākslas muzeju, vakariņas Rundāles pilī.
Dānijas svītā bija arī lielākais baltiešu draugs - Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemens-Jensens.
31.jūlijā - Brāļu kapu apmeklējums, Dainu kalns Turaidā.
Margarēte ar savu no mātes mantoto kapitālu 18 miljonu dolāru apmērā ir viena no vistrūcīgākajiem Eiropas monarhiem.
Nākamie karaļtroņa mantinieki ir 40 gadus vecais kroņprincis Frederiks un viņa dēls princis Kristians.
Saites.
Dānijas karaļi.
