Marvans II (744.-750.g.)
Radniecība.
Biogrāfija. Pēc krīzes Omeijādu dinastijā, kas iestājās līdz ar kalifa Ibrahima nāvi, pēc īsas cīņas varu pārņēma Marvans II, iepriekš Armēnijas vietvaldis.
745.un 746.gados bizantieši imperatora Konstantīna V vadībā mēģināja atgūt Sīŗiju, taču izdevās atgūt tikai Kipru.
747.gadā Abasīdu aģents Abu Muslims sacēla nemierus Mervā un Horasanā šiītu vidū. Gada beigās tam izdevās nobīdīt no varas Horasanas Omeijādu vietvaldi.
748.gadā Abu Muslima vairāku tūkstošu karotāju vienība virzījās uz austreņiem un radīja draudus Eifratas ielejai. Abu Muslima vienība virzījās uz Irākas pusi. Tamdēļ Marvans II kā ķīlnieku sagrāba Abasīdu klana līderi Ibrahimu al Abāsu, kas vēlāk nomira cietumā, iespējams, no mēra.
749.gadā vienība sagrāba Kufu. 28.novembrī Kufas galvenajā mošejā par kalifu tika pasludināts pirmais Abasīds – Abu al Abāss al Safāhs. Nu šiīti saprata, ka tikuši apmānīti, bet viņus ņēmās pārliecināt, ka Abasīdi būs labāki par Omeijādiem.
750.gada janvārī Marvans II ar armiju devās pret Abu al Abāsu, bet tika sakauts Zābas upes (Tigras pieteka) augštecē, uz austreņiem no Mosulas.
Marvans II bēga uz Ēģipti, bet augustā viņu tur notvēra Abasīdu aģenti un nogalēja.
Saites.
Arābu kalifi (~570.-1924.g.).
