Melkarts
Raksturojums. Lokāls rietumsemītu dievs. Burtiski - „pilsētas valdnieks.” Melkarts bija pērkona un saules dievs, jūrnieku un tirgotāju aizbildnis. Melkarts līdzīgi ēģiptiešu Ozīrisam bija mirstošais un atdzimstošais dievs.
Vēsture. 1.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Melkarta kulta centrs bija Tīra Feniķijā. Katru pavasari Tīrā tika rīkoti Melkarta atdzimšanas svētki. Melkarta templi 5.gs.pmē. apmeklējis un aprakstījis sengrieķu vēsturnieks Hērodots.
Otrs Melkarta kulta centrs bija feniķiešu pilsētā Hadesa Pireneju pussalas rietumos, kur Melkarts tika uzskatīts par pilsētas dibinātāju.
Hellēnisma laikmetā Melkartu identificēja ar Hēraklu grieķu mitoloģijā. Hadesā radās vietējie mīti par Melkarta nāvi un atdzimšanu. Melkartam upurēja pirmdzimtos vīriešu kārtas pēcnācējus.
Leģendas. Tās vēsta, ka Melkarts nodibināja Tīras pilsētu un būdams vienlaikus arī priesteris, uzcēla divas kolonnas Tīras pilsētas dieviem. Melkarts ticis nogalināts. Viņa sieva sadedzināja Melkarta ķermeni un atrieba viņa nāvi, nogalinot slepkavas un sadalot viņu ķermeņus gabalos. Melkarts gadu no gada tiekot nogalināts un tad augšāmceļās. Pēc savas nāves Melkarts kļuvis par pazemes valstības valdnieku.
Viņš tika uzskatīts arī par Hadesas pilsētas dibinātāju.
Hadesā radušās vietējās leģenda vēsta, ka Melkarts miris un augšāmcēlies tieši šeit.
Saites.
Rietumsemītu mitoloģija.
